pieturzīme

Lietojuma biežums :

pieturzīme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecība

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	pieturzīme	pieturzīmes
Ģen.	pieturzīmes	pieturzīmju
Dat.	pieturzīmei	pieturzīmēm
Akuz.	pieturzīmi	pieturzīmes
Lok.	pieturzīmē	pieturzīmēs

Noteikta grafiska zīme gramatisko vai jēdzienisko teksta vienību atdalīšanai.

PiemēriBez garumzīmēm, bez pieturzīmēm, bez lielajiem burtiem, bez nekā.

Piemēri

Bez garumzīmēm, bez pieturzīmēm, bez lielajiem burtiem, bez nekā.
Man vienmēr ir paticis izplūst garos un paplašinātos teikumos, kuros es nepiedienīgi nemāku salikt pareizi pieturzīmes, lai aprakstītu to, ko vēlos jums pastāstīt.
Stāstījums rit kā domu plūdums- tas apraujas un pārlec pāri teikumiem, un izsaukuma zīme noteikti ir autores mīļākā pieturzīme.
Un vēl- man vienmēr nepatiku izraisījuši dzejoļi bez pieturzīmēm.

Saistītās nozīmespunkts, komats, domuzīme, vienotājdomuzīme, kols.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

domuzīme₁ — Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme ( – ).

iekavas₁ — Divpusēja izdalītājpieturzīme: ( ), [ ] vai { }.

izsaukuma zīme₁ — Pieturzīme (!), ko parasti liek izsaukuma, pamudinājuma, vēlējuma teikuma beigās.

jautājuma zīme₁ — Pieturzīme (?), ko parasti liek jautājuma teikuma beigās.

kols₁ — Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme (:).

komats₁ — Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.

pēdiņa₂ formā: daudzskaitlis — Divpusēja pieturzīme (" ").

punkts₂ — Pieturzīme ( . ); arī diakritiska zīme - dažu burtu sastāvdaļa.

semikols₁ — Pieturzīme ( ; ), ko galvenokārt lieto, lai krasāk nošķirtu atsevišķas komplicēta salikta teikuma daļas, retāk - lielā mērā patstāvīgus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai lielākas vienlīdzīgu teikuma locekļu kopas; ar semikolu nodala arī garākas uzskaitījuma vienības.

vienotājdomuzīme₁ — Domuzīme (-), ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu.

Stabili vārdu savienojumiĪstā pieturzīme.

Stabili vārdu savienojumi

Īstā pieturzīme vārdkoptermins — grafiska zīme, kas rakstos rāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu.

Tulkojumipunctuation.

Tulkojumi

punctuation, punctuation mark

the marks used to clarify meaning by indicating separation of words into sentences and clauses and phrases

[Princeton WordNet 3.0]

Avoti: LLVV, VsV, TWN

Korpusa piemēri:šeit