norāt
norāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | norāju | norājam | norāju | norājām | norāšu | norāsim |
| 2. pers. | norāj | norājat | norāji | norājāt | norāsi | norāsiet, norāsit |
| 3. pers. | norāj | norāja | norās | |||
Pavēles izteiksme: norāj (vsk. 2. pers.), norājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norājot (tag.), norāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norātu
Vajadzības izteiksme: jānorāj
Izteikt rājienu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet man atkal ir grūti noskatīties, kad viņš Keriju norāj.
- Vecāmāte norāja: „ Nav smuki smieties, kad cilvēkam misējas!
- Viņa gribēja nešķīsto kvekšķi norāt, bet nespēja izdvest ne skaņu.
- Dārzos asteres un norās virši, Sirds kā gājuputns spārnos celts.
- Vairākas reizes Pauls kaķi norāja un piedraudēja nošaut, ja neaizvērsies.