norasot
norasot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | norasoju | norasojam | norasoju | norasojām | norasošu | norasosim |
2. pers. | noraso | norasojat | norasoji | norasojāt | norasosi | norasosiet, norasosit |
3. pers. | noraso | norasoja | norasos |
Pavēles izteiksme: noraso (vsk. 2. pers.), norasojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norasojot (tag.), norasošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norasotu
Vajadzības izteiksme: jānoraso
1.intransitīvs Pārklāties ar rasu; pārklāties ar kā (piemēram, ūdens, sviedru) pilieniem.
2.transitīvs; parasti formā: trešā persona Pārklāt (par kā, piemēram, ūdens, sviedru pilieniem).
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Nopilēt, arī nolīt (par rasu, smalka lietu u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūra kā norasojis stikls, tu skaties tālumā un neko nesaskati.
- Norasojusī šota glāze sakarsušajā rokā bija slidena un auksta kā lāsteka.
- Bet viņu balsīs nav noguruma un zem norasojušām uzacīm lēkā pašapziņas dzirkstis.
- Noslauku baltā kā Gaiziņkalna pērnā sniega sega mutautiņā norasojušo pieri.
- Pēc laiciņa viņa skatās — ko tā pudele norasojusi?