norāpot
norāpot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | norāpoju | norāpojam | norāpoju | norāpojām | norāpošu | norāposim |
| 2. pers. | norāpo | norāpojat | norāpoji | norāpojāt | norāposi | norāposiet, norāposit |
| 3. pers. | norāpo | norāpoja | norāpos | |||
Pavēles izteiksme: norāpo (vsk. 2. pers.), norāpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norāpojot (tag.), norāpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norāpotu
Vajadzības izteiksme: jānorāpo
1.Rāpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
2.transitīvs Rāpojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
2.1.intransitīvs Rāpot (visu laikposmu) un pabeigt rāpot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš savu darbu paveica, Šķēle no laukuma norāpoja.
- Bet viņš tam ticēja, un ar katru norāpoto metru šī ticība pieauga.
- Norāpojuši vairākus simtus metru, atraduši būdiņu.
- Pirms kūniņošanas ceturtās, pēdējas stadijas kāpuri norāpo uz augsni, kur vēlīnā pavasarī kūniņojas.
- Cik gurdi naktstauriņš norāpo no tavas kājas.