norakt
norakt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noroku | norokam | noraku | norakām | norakšu | noraksim |
| 2. pers. | noroc | norokat | noraki | norakāt | noraksi | noraksiet, noraksit |
| 3. pers. | norok | noraka | noraks | |||
Pavēles izteiksme: noroc (vsk. 2. pers.), norociet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norokot (tag.), norakšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noraktu
Vajadzības izteiksme: jānorok
1.Rokot novirzīt (nost no kurienes); rokot atdalīt nost.
1.1.Rokot ko nost, padarīt līdzenu.
1.2.Rokot novākt (parasti kartupeļus); rokot novākt, parasti kartupeļus (kādā platībā).
2.Noslēpt, noglabāt, ierokot zemē.
2.1.Apbedīt (ierokot zemē).
3.lieto: reti Izrakt (kādā veidā, parasti grāvi).
4.žargonisms Būt par cēloni (kāda neveiksmei); izraisīt (kāda neveiksmi).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā vietā, lai aizsargātu dabu, viņš mežā noracis kāpu.
- Obligāti jānorok tulpes un sīpolīrisi, kurus līdz rudenim jāglabā sausumā.
- Pirms glābēji sasnieguši zēnus, viņiem nācies norakt septiņas tonnas sniega.
- Tas nozīmē, ka tiktu cirsti meži un norakta daļa kāpu.
- Īpaši par apvienotajām klasēm, tās “ norok” bērnu nākotni.