noķiķināt
noķiķināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noķiķinu | noķiķinām | noķiķināju | noķiķinājām | noķiķināšu | noķiķināsim |
| 2. pers. | noķiķini | noķiķināt | noķiķināji | noķiķinājāt | noķiķināsi | noķiķināsiet, noķiķināsit |
| 3. pers. | noķiķina | noķiķināja | noķiķinās | |||
Pavēles izteiksme: noķiķini (vsk. 2. pers.), noķiķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noķiķinot (tag.), noķiķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noķiķinātu
Vajadzības izteiksme: jānoķiķina
1.intransitīvs Īsu brīdi, vienu reizi ķiķināt.
1.1.transitīvs
2.transitīvs Ķiķinot noteikt, pateikt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Celulītu jau nenovaksēsi, – asprātīgi bilst Resnais un noķiķina vēlreiz.
- — Tad klausies un mācies, — noķiķināja Rita.
- – Hihihi, – Tīniņa noķiķina, – sajaukušās!
- – Hihihi, – noķiķina kāds bērns klases beigās.
- „Lesija vienkārši komentē turnīru,” tēvs noķiķināja, lēnām kāpdams lejup.