noķīlēt
noķīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noķīlēju | noķīlējam | noķīlēju | noķīlējām | noķīlēšu | noķīlēsim |
| 2. pers. | noķīlē | noķīlējat | noķīlēji | noķīlējāt | noķīlēsi | noķīlēsiet, noķīlēsit |
| 3. pers. | noķīlē | noķīlēja | noķīlēs | |||
Pavēles izteiksme: noķīlē (vsk. 2. pers.), noķīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noķīlējot (tag.), noķīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noķīlētu
Vajadzības izteiksme: jānoķīlē
1.Pilnīgi nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
Stabili vārdu savienojumiNoķīlēt kravu. Noķīlēt stūri.
- Noķīlēt kravu vārdkoptermins; joma: jūrniecība — nostiprināt kravu ar ķīļiem
- Noķīlēt stūri vārdkoptermins; joma: jūrniecība — nostiprināt stūri ar ķīli (ķīļiem)
2.Izdauzīt.
Avoti: LLVV, JūVM, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmajā variantā rokturis var būt tikai noķīlēts dobajā cilindra formas elementā.
- Noķīlēja, nolīmeņoja, iepūta putas – un sveiki!
- Normundam arī nepaveicās, noķīlēja motors.
- Lidaparāts iekļuva putnu barā, sadursmē ar kādu no tiem noķīlēja stūri un, gaisā apmetot kūleni, nokrita jūrā.
- Kātu var noķīlēt ar koka ķīli, kurš noziests ar līmi, vai metāla ķīli, kuram ir uzcirtums un kuru sauc par ezīti.