kolēģija
kolēģija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kolēģija | kolēģijas |
| Ģen. | kolēģijas | kolēģiju |
| Dat. | kolēģijai | kolēģijām |
| Akuz. | kolēģiju | kolēģijas |
| Lok. | kolēģijā | kolēģijās |
1.Oficiāli apstiprināta līdztiesīgu personu grupa – administratīva, rīcības vai padomdevēja institūcija.
2.Brīvprātīga vienas profesijas amatpersonu apvienība.
3.Senajā Romā – personu apvienība, kas pārzināja noteiktu amatu vai reliģisko kultu.
4.neaktuāls Slēgta mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropā).
Avoti: LLVV, SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmo poļu-latīņu-latviešu vārdnīcu sastādījis jezuīts, Daugavpils kolēģijas priekšnieks Georgs Elgers.
- Privatizācijas procesa revīzijas departamenta Kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-253/99
- Valsts budžeta revīzijas departamenta Kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-338/99
- Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-319/99
- Izskatot pārbaudes materiālus, atzinumā teikto un uzaicināto amatpersonu paskaidrojumus, kolēģija