kolēģis
kolēģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kolēģis | kolēģi |
| Ģen. | kolēģa | kolēģu |
| Dat. | kolēģim | kolēģiem |
| Akuz. | kolēģi | kolēģus |
| Lok. | kolēģī | kolēģos |
kolēģe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kolēģe | kolēģes |
| Ģen. | kolēģes | kolēģu |
| Dat. | kolēģei | kolēģēm |
| Akuz. | kolēģi | kolēģes |
| Lok. | kolēģē | kolēģēs |
Darbabiedrs, tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
PiemēriPaveicās, jo šeit satiku izglītotus kolēģus.
- Paveicās, jo šeit satiku izglītotus kolēģus.
- Ināra aizdomīgi paskatījās uz kolēģi.
- Viņi nav draugi, bet kolēģi.
Cilme:No latīņu collega.
Avoti: MLVV, TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit