iekašāt
iekašāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iekašāju | iekašājam | iekašāju | iekašājām | iekašāšu | iekašāsim |
| 2. pers. | iekašā | iekašājat | iekašāji | iekašājāt | iekašāsi | iekašāsiet, iekašāsit |
| 3. pers. | iekašā | iekašāja | iekašās | |||
Pavēles izteiksme: iekašā (vsk. 2. pers.), iekašājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iekašājot (tag.), iekašāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekašātu
Vajadzības izteiksme: jāiekašā
1.Iekašņāt.
2.apvidvārds Ātri ieiet, iesteigties.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa dažam ierocim ievilkām krūmos, nomaskējām, iekašājām sūnās.
- Par piemērotāko slēptuvi vāvere atzinusi suņa kažoku - viņa iekašājusi riekstu aizdomīgi pacietīgā Džaksa spalvās, bet diemžēl rieksts par spīti vāveres pūlēm no tā izslīdēja, un Vallijs devās meklēt savam dārgumam piemērotāku paslēptuvi.
- Arī tagad ik palaikam pavisam negaidīti vēsture līdz ar saknēm tiek iekašāta kārtējā būvbedrē.
- Atnestos tupenīšus iekašājam mežā lapās vai arī ierokam un nomaskējam tā, ka pašiem grūti vēlāk atrast.
- Un tālāk ir tie stāsti - ja mirušajam nav iedotas tās lietas līdzi, kas viņam ir vajadzīgas, vismaz kapu smiltiņās ir jāiekašā.