iekašņāt
iekašņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iekašņāju | iekašņājam | iekašņāju | iekašņājām | iekašņāšu | iekašņāsim |
| 2. pers. | iekašņā | iekašņājat | iekašņāji | iekašņājāt | iekašņāsi | iekašņāsiet, iekašņāsit |
| 3. pers. | iekašņā | iekašņāja | iekašņās | |||
Pavēles izteiksme: iekašņā (vsk. 2. pers.), iekašņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iekašņājot (tag.), iekašņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekašņātu
Vajadzības izteiksme: jāiekašņā
Kašņājot iedabūt (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pavirši iekašņājuši vēstures trūdzemē karā sakautā daudzgalvainā Vācu Pūķa līķi un nolīdzinājuši tam pa virsu cariskās Krievzemes spiedīgās drupas, latvieši, spējā uzbudinājuma dzīti, pirmo reizi vēsturē nodibināja paši savu valsti.
- Tad viņi tos iekašņā zemē , uzmetot vien pāris riekšavu zemes
- Man ir sajūta, ka es esmu tur zem peonijām savu sirdi iekašņājusi," atzīstas Māra.
- Zinot, ka šāds slapjums uz grīdas nav atļauts, kaķis var censties to savākt, iekašņājot to dziļāk tāpat kā savus ekskrementus smilšukastē.