izmelot
izmelot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmeloju | izmelojam | izmeloju | izmelojām | izmelošu | izmelosim |
| 2. pers. | izmelo | izmelojat | izmeloji | izmelojāt | izmelosi | izmelosiet, izmelosit |
| 3. pers. | izmelo | izmeloja | izmelos | |||
Pavēles izteiksme: izmelo (vsk. 2. pers.), izmelojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmelojot (tag.), izmelošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmelotu
Vajadzības izteiksme: jāizmelo
1.intransitīvs Izteikt melus.
2.transitīvs Nepatiesi vai pārspīlēti apgalvot.
Stabili vārdu savienojumiIzmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža.
- Izmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža — daudz un veikli melot
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un par spīti retušai neviens neticēs tiem izmelotajiem divdesmit septiņiem gadiem.
- Reizēm taču katram nerātni jāizmelo no sevis ārā bailes, zaudētās ilūzijas, pazemojumu un visādus citādus kreņķus.
- Būs nevienādi ceļi, Cits – dūkšņains un cits – sauss, Bet neizmelos meļi Par svešu, kas ir tavs.
- Aizbēgu no nepieciešamības izmelot darbam nepieciešamās stundas ( ar atsaukšanos uz neesošām slimībām, jo neviena reāla kaite, kas dotu tiesības uz amnestiju, par nožēlošanu, mani neķēra).
- Ķencis savukārt vai tūkstoš reižu klāsta, kā vedis ar četriem zirgiem ceļa pārlūku, un kāds cits čangalietis, viņā noklausījies, lēnīgi piebilst: “ Ja vilks ieskrien mežā, tad nevajag sūtīt nemaz dzinēju, suņu un mednieku pakaļ, bet pielaist tik Ķenci meža malā — tas izmelos tādu pašu dzīvu un veselu ārā.”