imperatīvs1
imperatīvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | imperatīvs | imperatīvi |
| Ģen. | imperatīva | imperatīvu |
| Dat. | imperatīvam | imperatīviem |
| Akuz. | imperatīvu | imperatīvus |
| Lok. | imperatīvā | imperatīvos |
1.Pavēle, neatlaidīga prasība; arī nepieciešamība.
Stabili vārdu savienojumiKategoriskais imperatīvs.
- Kategoriskais imperatīvs vārdkoptermins; joma: filozofija — vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība
2.joma: valodniecība Pavēles izteiksme (darbības vārdam).
Stabili vārdu savienojumiImperatīvā norma.
- Imperatīvā norma vārdkoptermins — literārā norma, kuru nedrīkst pārkāpt
Stabili vārdu savienojumiImperatīvā valoda.
- Imperatīvā valoda vārdkoptermins; joma: informātika — programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā tiek tieši norādīts vēlamā rezultāta iegūšanas veids, bet netiek norādītas tā īpašības
Avoti: LLVV, D3
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valstu vadītājiem šajā līmenī pieņemto lēmumu izpilde ir milzīga politiska imperatīva.
- Izmeklētājam vispirms ir jāvadās pēc šīm rakstītām imperatīva rakstura normām.
- Vislielāko ietekmi uz tās evolūciju atstājis industriālais laikmets ar savu ekonomisko imperatīvu.
- Viņš saprata, ka labāk savs kategoriskais imperatīvs, nekā mednis ozoliņā.
- Protams, es esmu pārliecināts, ka pastāv kategoriskais imperatīvs.