pašņākt
pašņākt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pašņācu | pašņācam | pašņācu | pašņācām | pašņākšu | pašņāksim |
| 2. pers. | pašņāc | pašņācat | pašņāci | pašņācāt | pašņāksi | pašņāksiet, pašņāksit |
| 3. pers. | pašņāc | pašņāca | pašņāks | |||
Pavēles izteiksme: pašņāc (vsk. 2. pers.), pašņāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pašņācot (tag.), pašņākšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pašņāktu
Vajadzības izteiksme: jāpašņāc
1.Neilgu laiku, mazliet šņākt.
2.Ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Asprātīgi BK vīri, tiešām, pašņākt, pakrākt pļaviņā.
- Nu varbūt stereo pašņāc vai RDS gļuko,bet klausīties var katru dienu.
- Spriedām, ja nepatiks, uzmetīs kūkumu, pašņāks...
- Tā arī bija: sākumā nedaudz pašņāca, parūca, bet vēlāk abi sadraudzējās.
- Mums pirmā, nu varbūt pusotra diena bija,kad kaķis pašņāca, bet ilgāk ne.