jozt2
jozt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | jožu | jožam | jozu | jozām | jozīšu | jozīsim |
| 2. pers. | joz | jožat | jozi | jozāt | jozīsi | jozīsiet, jozīsit |
| 3. pers. | jož | joza | jozīs | |||
Pavēles izteiksme: joz (vsk. 2. pers.), joziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: jožot (tag.), jozīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: joztu
Vajadzības izteiksme: jājož
Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, kad atminējās, panikā joza pie vecā pēc pretindes.
- Kad visi četri jož pa māju, te ir riktīgs sesku kultenis.
- sauc Kristofera tētis, un Kristofers jož ko kājas nes.
- Kad pamodās, viņš sajuta izsalkumu un taisnā ceļā joza uz mājām.
- – Tātad tevi interesē tas buķelis, kas saimniekam visur jož līdzi?