apbrīna
apbrīna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; tikai formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | apbrīna | — |
Ģen. | apbrīnas | — |
Dat. | apbrīnai | — |
Akuz. | apbrīnu | — |
Lok. | apbrīnā | — |
Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katrs no viņiem ar savu labestību, nesavtību ir apbrīnas vērts.
- Es kārtējo reizi pārliecinos, ka mūsu tauta ir apbrīnas vērta.
- kas katru gadu mūsu apbrīnai dāvā vienu apcirkni ar zelta graudiem.
- Video nav pats svaigākais, taču apbrīnas vērts gan : )
- Mākslinieka nummurs ir unikāls un viņa prasmes ir tiešām apbrīnas vērtas.