apsoļot
apsoļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsoļoju | apsoļojam | apsoļoju | apsoļojām | apsoļošu | apsoļosim |
| 2. pers. | apsoļo | apsoļojat | apsoļoji | apsoļojāt | apsoļosi | apsoļosiet, apsoļosit |
| 3. pers. | apsoļo | apsoļoja | apsoļos | |||
Pavēles izteiksme: apsoļo (vsk. 2. pers.), apsoļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsoļojot (tag.), apsoļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsoļotu
Vajadzības izteiksme: jāapsoļo
1.Soļojot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt).
2.transitīvs Apstaigāt (kādu teritoriju).
3.transitīvs Soļojot izveidot (loku, apli).
4.apvidvārds Apsteigt iešanā.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Māte apsoļo ap galdu, noliecas pie Dēla un osta viņa dvašu.
- Un kails es apsoļoju Mūsu ēku un latvju dārziņu.
- Latvieši apsoļo zviedrus 1 15 9 200 3 22 10
- Kājām apsoļo
- Apsoļojam apkārt ezeram pa platu un lēzenu taku.