četrīši
četrītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | četrītis | četrīši |
| Ģen. | četrīša | četrīšu |
| Dat. | četrītim | četrīšiem |
| Akuz. | četrīti | četrīšus |
| Lok. | četrītī | četrīšos |
četrnīši novecojis[EH ]
1.Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir diezgan rets gadījums, kad Sibīrijas tīģerienei piedzimst četrīši.
- Četrīši nejauši piespiež jauko sporta skolotāju aiziet un visiem sabojā stundu.
- Ārējā Četrīšu virsma ir grubuļaina, tāpēc skrāpējumi nav redzami.
- Mums bija aitiņa, kurai vienmēr dzima četrīši.
- Divreiz Roza dzemdēja trīnīšus, bet pa vienai reizei - četrīšus, piecīšus un sešīšus.