kangars2
kangars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kangars | kangari |
| Ģen. | kangara | kangaru |
| Dat. | kangaram | kangariem |
| Akuz. | kangaru | kangarus |
| Lok. | kangarā | kangaros |
1.Oss – garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs; smilšu paugurs.
2.Nenoteiktas izcelsmes pauguru rinda purvā.
Avoti: LLVV, LD, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Faktiski ar kangariem mēs apzīmējam osus vai ledāju tuneļu aizpildījumus.
- Sēņu laikā braucot no Vidzemes uz Rīgu pa Kangaru ceļu,
- Lai atkal ietu pret Melnā Aklā viltu un Kangara zemiskumu.
- Nu tas viss aiz muguras, pat brauciens pāri Kangaru kalniem.
- Ja nav Lāčplēša, tad sveša režisora uzdevumā rīkosies Kangars.