Paplašinātā meklēšana
Meklējam ties.
Atrasts vārdos (200):
- adīties:1
- aerēties:1
- āgnēties:1
- agroties:1
- aikāties:1
- aināties:1
- ainoties:1
- airēties:1
- airīties:1
- aisīties:1
- aberēties:1
- abižoties:1
- āboloties:1
- aizarties:1
- aizbīties:1
- ablomēties:1
- ablomīties:1
- ačohņīties:1
- adaptēties:1
- aicināties:1
- aikstīties:1
- aizaarties:1
- aizāķēties:1
- aizālēties:1
- aizalkties:1
- aizaloties:1
- aizarīties:1
- aizatīties:1
- aizbārties:1
- aizbāzties:1
- aizblēties:1
- aizbozties:1
- aizcelties:1
- absorbēties:1
- adsorbēties:1
- adverbēties:1
- aizacelties:1
- aizadegties:1
- aizadurties:1
- aizadzīties:1
- aizaelsties:1
- aizagāzties:1
- aizagulties:1
- aizairēties:1
- aizajemties:1
- aizakulties:1
- aizaķerties:1
- aizalieties:1
- aizamākties:1
- aizamesties:1
- aizanesties:1
- aizarauties:1
- aizārdīties:1
- aizarieties:1
- aizasākties:1
- aizasauties:1
- aizasēsties:1
- aizasisties:1
- aizastāties:1
- aizatupties:1
- aizaurēties:1
- aizauroties:1
- aizavesties:1
- aizažauties:1
- aizbadēties:1
- aizbadoties:1
- aizbažīties:1
- aizbēdāties:1
- aizbeigties:1
- aizberēties:1
- aizberzties:1
- aizbīdīties:1
- aizbrāzties:1
- aizbrēkties:1
- aizbūvēties:1
- aizciesties:1
- abstrahēties:1
- adverbiēties:1
- aizaairēties:1
- aizaberīties:1
- aizabļauties:1
- aizacilāties:1
- aizacirsties:1
- aizadomāties:1
- aizadrāzties:1
- aizadzerties:1
- aizagavēties:1
- aizagrūsties:1
- aizagulēties:1
- aizajaukties:1
- aizakāsēties:1
- aizakaukties:1
- aizakavēties:1
- aizākstīties:1
- aizakurēties:1
- aizalaisties:1
- aizalasīties:1
- aizalavīties:1
- aizaliegties:1
- aizaliekties:1
- aizamirsties:1
- aizaplēsties:1
- aizaplēsties:2
- aizapogāties:1
- aizarausties:1
- aizarunāties:1
- aizasacīties:1
- aizasāpēties:1
- aizaslēgties:1
- aizašatāties:1
- aizašķirties:1
- aizatiepties:1
- āizaturēties:1
- aizavadāties:1
- aizavadāties:2
- aizavilkties:1
- aizbauroties:1
- aizberzēties:1
- aizblādēties:1
- aizblauzties:1
- aizblāvāties:1
- aizblēdīties:1
- aizblēņoties:1
- aizbliesties:1
- aizblīvēties:1
- aizblozīties:1
- aizblusāties:1
- aizbradāties:1
- aizbūkšēties:1
- aizbultēties:1
- aizciemoties:1
- aizciklēties:1
- adjektivēties:1
- aizabultēties:1
- aizadambēties:1
- aizadauzīties:1
- aizadusmāties:1
- aizagaudāties:1
- aizagriezties:1
- aizagriezties:2
- aizakliegties:1
- aizakratīties:1
- aizaktivēties:1
- aizakviekties:1
- aizalielāties:1
- aizamaldīties:1
- aizamaurāties:1
- aizaniezēties:1
- aizaraudāties:1
- aizasirdīties:1
- aizastāvēties:1
- aizataisīties:1
- aizavaidēties:1
- aizazviegties:1
- aizbaukšēties:1
- aizblandīties:1
- aizblīkšēties:1
- aizblīšķēties:1
- aizbližģēties:1
- aizblūšķēties:1
- aizbrakšēties:1
- aizbrākšēties:1
- aizbraukāties:1
- aizbrikšēties:1
- aizbrīkšēties:1
- aizbrūzgāties:1
- aizbubināties:1
- aizbūkšķēties:1
- aizcīkstēties:1
- aizaartavāties:1
- aizabagacīties:1
- aizabridzīties:1
- aizabubinēties:1
- aizakuražēties:1
- aizapīkstēties:1
- aizarukstēties:1
- aizastaigāties:1
- aizbaukšķēties:1
- aizbildināties:1
- aizblīkšķēties:1
- aizbļaustīties:1
- aizbrakšķēties:1
- aizbrākšķēties:1
- aizbraukšēties:1
- aizbrikšķēties:1
- aizbrīkšķēties:1
- aizbuldurēties:1
- adjektivizēties:1
- aizamarudzīties:1
- aizaskubināties:1
- aizašķeterēties:1
- aizašķetināties:1
- aizbarikādēties:1
- aizblankstīties:1
- aizblunkšķēties:1
- aizbļurkšķēties:1
- aizbraucināties:1
- aizbraukšķēties:1
- aizbrazdinēties:1
- adverbializēties:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (ie)sisties degunā
- (iz)kristies miesās
- (ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam
- (ne)doties pazīstamam
- (ne)ļauties izjokoties
- (ne)likties mierā
- (no)kauties ar domām
- (no)kristies svarā
- (no)stāties priekšgalā
- (pa)celties spārnos
- (pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs
- (runāties) zem četrām acīm
- (sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē
- (sa)mesties kūkumā, retāk (sa)mest kūkumu
- (vaigu) vaigā skatīt (redzēties, tikties u. tml.)
- (visas) acis izskatīt (retāk izskatīties)
- (visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt)
- ābeces patiesība
- absolūtā patiesība
- absolūtās tiesības
- aci pret aci (runāt, satikties u. tml.)
- acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu)
- acīs rādīties
- administratīvā tiesa
- administratīvās tiesības
- aizbildnības tiesas prāva
- aizlaisties lapās
- aizņemties no suņa desu
- aiznesties kā durtam (plēstam)
- aizsvilties dusmās
- āķēties pretī
- aktīvās vēlēšanu tiesības
- amata tiesa
- apagaļus skatīties
- apčurāties aiz laimes
- apčurāties aiz prieka
- apčurāties var
- apelācijas tiesa
- apgriezties kapā otrādi
- apieties kā ar jēlu olu
- apmaldīties trijās priedēs
- apriebties līdz kaklam
- apriņķa tiesa
- apsūdzēt pie tiesas
- aptraipīties ar asinīm
- apzināti nepatiesa liecība
- ar pilnām tiesībām
- ar vienu ausi (klausīties)
- arkla tiesa
- arkla tiesnesis
- atdurties (retāk (at)sisties) kā pret sienu (arī mūri)
- atdurties (retāk atsisties) kā pret mūri (arī sienu)
- atdurties (retāk atsisties) kā pret sienu (arī mūri)
- atdurties kā pret sienu
- atdusēties uz lauriem
- atgriezties īstenībā
- atiestates poga
- atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju
- atmesties kā vatē
- atrasties ēnā
- atrasties iepriekšējā apcietinājumā
- atrasties kāda rokās
- atrasties starp dzīvajiem
- atrasties starp dzīvību un nāvi
- atrauties no domām (par ko), arī atraut domas (no kā)
- atsisties (biežāk atdurties) kā pret sienu (arī mūri)
- attaisnojošs tiesas spriedums
- atvadīties no dzīves
- augstākā tiesa
- autortiesību aizsardzības termiņš
- autortiesību zīme (©)
- aužoties un dzīvīties
- bada tiesa
- baidīties no savas ēnas
- baidīties pašam no savas ēnas
- balta patiesība
- barbaru tiesības
- baznīcas tiesības
- bērna tiesības
- bērnu sociālās tiesības
- bērnu tiesības
- bērnu tiesību aizsardzība
- biedru tiesa
- bīties kā no uguns
- blanketa tiesību norma
- bradas tiesa
- braukties nost
- bruģu tiesa
- bruņinieku tiesības
- budžeta tiesības
- burggrāfa tiesa
- būt (arī atrasties, malties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem
- būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām
- būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū
- būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē
- celties augšā
- celties kā spārnos
- celties kājās
- celties mantā
- celties naudā
- celties spārnos
- celties un grimt
- celties un krist
- ciemoties pie ošiem
- cilvēka tiesības
- Cilvēka tiesību pakti
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija
- cilvēktiesību kustība
- cīnīties ar sevi
- cīnīties ar vējdzirnavām
- cīnīties līdz pēdējai asins lāsei
- cīnīties līdz pēdējam elpas vilcienam
- cīnīties pēc elpas
- cīnīties plecu pie pleca
- cīnīties uz dzīvību vai nāvi
- civilprocesuālās tiesības
- civiltiesiskā atbildība
- civiltiesiskās atbildības apdrošināšana
- dabūt trūkties
- darba tiesības
- darba tiesību sistēmas pamatprincipi
- dauzīties riņķī
- defekti tiesībās
- desmitā tiesa
- dieva tiesa
- dievam tiesa
- diplomātiskās tiesības
- dispozīcijas tiesība
- divējādā patiesība
- doties laulībā
- doties pensijā
- doties rokā
- doties talkā
- draudzes tiesa
- dūres tiesības
- durties acīs
- durties degunā
- durties sirdī
- dzimumu līdztiesība
- dzimumu līdztiesības politika
- Eiropas Cilvēktiesību konvencija
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa
- Ej ieskrieties!
- ej izrauties
- ekleziastiskās tiesības
- finanšu tiesības
- gadīties pa kājām (kādam)
- gadīties pa vērienam
- galu darīties
- galvas tiesu
- gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu
- gāzties drupās
- gāzties kopā
- gāzties virsū
- ģimenes tiesības
- glabāties atmiņā
- gludi skūties
- goda tiesa
- grābstīties pa gaisu
- grābstīties pa tukšu
- grauzties sirdī
- greznoties ar spožām spalvām
- griešanās tiesā
- griezties gredzenā
- griezties kā vāverei ritenī
- griezties uz augšu
- gulties (arī gult, gulēt) uz pleciem (arī plecos)
- gulties slimības gultā
- Hilhena zemes tiesību projekts
- horizontālas tiesiskas attiecības
- iedoties laulībā
- iedurties sirdī
- iedzīvoties parādos
- iegriezties (biežāk ieiet, ievirzīties) (kādās) sliedēs
- iegriezties sirdī
- iegrūsties prātā
- iegult (arī iegulties) kapā (arī zemē)
- iegult (arī iegulties) nāves gultā (arī cisās)
- iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē)
- iegulties (arī iegult) nāves gultā (arī cisās)
- iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā)
- iegulties dreifā
- iegulties kaulos
- ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs
- ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi
- iejusties kāda lomā
- iejusties lomā
- iekalties galvā
- iekārties (kādam) elkonī
- iekārties logā
- ieķerties brunčos
- iekosties ar zobiem
- iekosties kaulā
- iemesties sirdī
- iemīlēties līdz ausīm
- ieņemt (arī ieņemties) galvā (arī prātā)
- ierasties pasaulē
- ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā
- ierauties savā čaulā
- iesakosties sirdī
Atrasts skaidrojumos (500):
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
- prikolotsja "Pierakstīties".
- kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
- ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
- apmest līkumu (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt)
- grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
- ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- ielīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem)
- lorbakāties (Ar valodu) niekoties
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām
- pārvējoties (atkārtoti) izvēdināties
- saklesīties (ātri) saklesēties
- (iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
- aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam)
- (skriet) velnam (arī vilkam) rīklē (doties) nenovēršamas briesmās
- likties gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā
- (ie)krist čuprā (ie)ķerties matos, skaustā
- bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
- (sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu)
- (iz)vicināt dūres (iz)kauties
- steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties
- pievairot (Kādu laiku) ļaut vairoties, pavairoties
- apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt
- (ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko)
- (ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu
- (ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu)
- (ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (ne)pārstāt skatīties (uz ko)
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties
- (ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
- apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
- (iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi
- iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi
- aizģist (Pēkšņi) atcerēties
- (runāties) zem četrām acīm (runāties) divatā
- (aiz)iet postā (Sa)bojāties
- (sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju)
- likties gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā
- (sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
- aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā
- prosekūcija (tiesas) vajāšana
- aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni
- pievataļāt (Vārtoties vai guļot) savandīt, sajaukt
- atminēt [atcerēties]{s:744}
- atminēt [atcerēties]{s:745}
- atminēt [atminēties]{s:743}
- gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
- ilgot [Ilgoties]{s:159}.
- gult [klāties]{n:2}
- autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
- autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
- pilskungs 1819.-1889. g. - tiesu un policijas amatpersona.
- rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
- cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- ā pas ā, paskaties taču!
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
- atgarozēties Abstrahēties
- farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
- anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu
- acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām
- acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā
- dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem
- pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam
- ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam
- adjektivizēties Adjektivēties
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties
- adverbiēties Adverbializēties
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās
- bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties
- teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku
- afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām
- AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu
- jašmans agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna
- sbirri agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī
- restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
- agroties Agri nogatavoties
- agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta
- agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
- dzirū Aicinājums govīm padzerties
- Lēnām pa tiltu! Aicinājums nepārsteigties (ko darot)
- Lēnām pa tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties)
- aizsēdināt aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt
- citēt aicināt ierasties sapulcē, tiesā
- uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.)
- sēdināt aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi
- aizsaukt Aicināt, likt ierasties
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu)
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā)
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp
- ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā)
- izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- paairēties Airējot pavirzīties
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku
- paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei)
- irties Airējot virzīties (kurp); airēties
- airēties Airējot virzīties (kurp); irties
- noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko)
- apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt)
- aizairēties Airējoties attālināties
- apairēties Airēties apkārt
- atairēties Airēties nost (sānis, atpakaļ)
- aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties
- sadirt aiz noguruma sarauties
- zvaikstīties aiz slinkuma apkārt mētāties
- sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm)
- aizaairēties Aizairēties
- aizairēt Aizairēties
- daairēties Aizairēties, pieairēties
- aizamesties Aizāķēties
- dasakabināties Aizāķēties
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni
- aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet
- pabēgties Aizbēgt, patverties
- aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās
- aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās
- atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā)
- aizplenderēt Aizblandīties
- nosajaukties Aizblandīties
- aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot
- aizdaldot Aizblandīties, aizklejot
- aizabļauties Aizbļauties
- aizgrandīties aizbraukt kratoties
- aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
- aizbrāzt Aizbrāzties
- aizgraut Aizbrāzties, skanēt
- aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā)
- aizabultēties Aizbultēties
- aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ)
- aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu)
- aizadambēties Aizdambēties
- nodambēties Aizdambēties
- nodurties Aizdambēties
- aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt
- knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties
- aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
- aizjādelēties Aizdauzīties
- aizklaņģēt Aizdauzīties
- aizkleņģēt Aizdauzīties
- baterijas aizdedze aizdedze, kurā zemsprieguma enerģijas avots ir akumulatoru baterija vai, motoram darbojoties, ģenerators
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
- aizadegties Aizdegties
- iekveldoties Aizdegties, uzliesmot
- aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot
- aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties
- mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas
- aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā
- risonuķ Aizdomīgi skatīties
- smīksnēt aizdomīgi vai ņirgājoties smaidīt
- aizlingot Aizdoties
- aizšaudīties Aizdoties
- aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot)
- aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā
- aizdrasēt aizdoties projām ātrā tempā
- aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu)
- aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās)
- aizmalties Aizdoties, aizdauzīties
- aizlinot Aizdoties, aizdiet
- aizmaisīties aizdoties, nozust
- aizadrāzties Aizdrāzties
- aizdrāzt Aizdrāzties
- aiznesties Aizdrāzties
- nodugot Aizduļķoties
- aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu)
- aizdzirkstīt Aizdzirkstīties
- noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ
- pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu)
- aizaelsties Aizelsties
- dusulēt Aizelsties
- pārelsties Aizelsties
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku)
- aizgāzelēt Aizgāzelēties
- aizagāzties Aizgāzties kam priekšā, to aizsprostojot
- aizgrūsties Aizgriezties, kaut kur doties
- aizgrīļot Aizgrīļoties
- aizstreimuļot Aizgrīļoties, aizstreipuļot, aizlīgoties
- aizagulēties Aizgulēties
- aizčučāties Aizgulēties
- aizčučēties Aizgulēties
- dasagulēties Aizgulēties
- aizgult Aizgulties
- aizgulēt Aizguļoties nokavēt; nogulēt
- ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu
- aiznākt aiziet (projām); pārcelties (uz citu vietu)
- aizjārēt aiziet ālējoties, plosoties
- aprikties aiziet aplam, apmaldīties
- aizmīņāties aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu
- aizšļaukāties aiziet goroties
- aizsluburot aiziet klūpot, ļogoties
- aizstierēt aiziet pastaigājoties
- aizdīdīties aiziet plosoties
- aizblozīties aiziet prom lēni gāzelējoties
- aizvadīties aiziet prom, pārvākties ar visu mantu
- aizšmignēt aiziet smejoties
- aizčamdīties aiziet taustoties
- tērestība aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties
- aizberēties aiziet, aizdoties prom
- aizkūleņot aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties)
- aizsūdīt aiziet, aizsteigties
- aizļepatot aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
- aizļēpatot aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
- aizkustēties aiziet, aizvirzīties
- aizbozēt aiziet, atspiežoties uz nūjas
- aizstorēt aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm
- aizkūjāt aiziet, balstoties uz nūjas
- aizdiedelēt aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt
- aizperdeļot aiziet, nikni rājoties
- aizkosāt aiziet, nošķiroties (no citiem)
- aizpindelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties
- aizpekelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni)
- aizklambāt aiziet, streipuļojot, grīļojoties
- aizļumēt aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām
- aizpātarot aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
- aizpātaroties aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
- aizsiērēt aiziet; pastaigājoties aiziet
- aizkacēties Aizkabināties
- aizkāsīt Aizkāsēties
- aizakavēties Aizkavēties
- aizamarudzīties Aizkavēties
- tormoziķ Aizkavēties
- tormozīt Aizkavēties
- sasadzīties Aizkavēties (par darbiem)
- apkavēties Aizkavēties uz īsu brīdi
- aizspriesties Aizkavēties, neierasties laikā
- aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam
- aiztrukt Aizkavēties, uzturēties
- izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties
- aizaplēsties Aizklāties ar ko
- aizšausties Aizklāties, aizsegties
- viepties Aizklāties, maskēties
- aizklengot Aizklejot, aizblandīties
- aizkļūdīt Aizklejot, aizblandīties
- aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
- aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
- aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
- atsašķirties Aizklīst prom; nodalīties
- aizmauties Aizklīst, aizdauzīties
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.)
- aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm)
- aizsvelties Aizkrist, aizgāzties
- pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem
- savalkstīties aizķerties
- aizaķerties Aizķerties
- daķerties Aizķerties
- kabelēties Aizķerties
- kabīties Aizķerties
- klemmēt Aizķerties
- aizmesties Aizķerties (1)
- pacipt Aizķerties (1)
- aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju)
- aizpiņķerēties Aizķerties, aizāķēties
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko)
- aizklemmēties Aizķerties, iesprūst
- piekabināties Aizķerties, pieķerties
- ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt
- aizkulcināt Aizlāčot, aizčāpot, attālināties
- aiztupstīties Aizlaisties, atkārtoti notupstoties
- aizalavīties Aizlavīties
- palavīties Aizlavīties
- aizaberīties Aizlavīties (par dzīvnieku)
- aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt
- aiztīties Aizlavīties, aizbēgt
- atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet
- aizlidināt Aizlidināties
- aizlaidelēt Aizlidot, aizlidināties
- katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
- izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus
- mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu
- zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu
- interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu
- aizaliekties Aizliekties
- aizsliekties Aizliekties (1)
- aizlikt Aizlikties
- aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties
- aizviņģot Aizlocīties
- noluncīties Aizlocīties projām
- saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru)
- noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju)
- aizamaldīties Aizmaldīties
- damaldīties Aizmaldīties (līdz noteiktai vietai)
- aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni
- aizaloties Aizmaldīties, aizklīst
- aizmuldīties Aizmaldīties, apmaldīties
- aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur
- aizlāboties Aizmānīties
- aizvirst Aizmesties
- aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.)
- aizkliņģēties Aizmesties, aizkrist
- mikņīties Aizmesties, aizķerties
- aizrast Aizmirst, atradināties, atrast
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata)
- izskriet no prāta aizmirsties
- gaist no miņas aizmirsties
- aizšauties Aizmirsties
- izkūpēt Aizmirsties
- mirsties Aizmirsties
- izkūpēt no galvas aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā)
- izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas aizmirsties, pārstāt būt apziņā
- aizņaukstēties Aizņaudēties, ieņaudēties
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
- aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai)
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties
- izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā)
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā)
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā)
- salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu
- paņemt uz atdevām aizņemties
- aizajemties Aizņemties
- aizlienēt Aizņemties
- aizpumpēt Aizņemties
- aizpumpēties Aizņemties
- aizsist Aizņemties
- aiztapināt Aizņemties
- iztapināt Aizņemties
- laicīt Aizņemties
- lonēt Aizņemties
- nolienēt Aizņemties
- palienēt Aizņemties
- prihvatizēt Aizņemties
- tapināt Aizņemties
- pažicīt Aizņemties (ko no kāda), lai (pēc kāda laika) atdotu
- satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu)
- žicīt Aizņemties (no kāda)
- izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām)
- krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi
- (ie)krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi
- piesagrābties Aizņemties no vairākiem, daudziem
- piesajemties Aizņemties no vairākiem, daudziem
- piesažicīties Aizņemties no vairākiem, daudziem
- pumpēt Aizņemties vai aizdot naudu
- kakerēties Aizņemties, diedelēt
- ietaisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
- (ie)taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
- taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
- sataisīt parādus aizņemties, parasti daudz
- aizspiest Aizņemties; piesavināties
- senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod priekšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu
- aizridāties Aizpakoties (aiziet ar mantām), pārvākties
- aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām)
- piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu
- piepuvešot Aizpildīties ar strutām (no čūlas)
- piepuvežot Aizpildīties ar strutām (no čūlas)
- piezirnēt Aizpildīties ar zirnekļu tīkliem
- aizplezdināties Aizplivināties
- aizplidināties Aizplivināties
- aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām)
- aiztarkšķēties Aizpļāpāties
- aizapogāties Aizpogāties
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko)
- norūķēt Aizrādīt, bārties
- fanot Aizrauties (ar ko)
- saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot
- iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu
- aizrēķināties Aizrauties rēķinot
- iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1)
- iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2)
- aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles
- aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot
- iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam
- likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai)
- palikt bez iekšām aizrautīgi smieties
- palikt bez desām aizrautīgi smieties
- degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā)
- kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam)
- aizarīties Aizrīties
- aizrīdināties Aizrīties, aizsērēt
- aizledot Aizsalt, pārklāties ar ledu
- aizsāpēt Aizsāpēties
- aizfantazēties Aizsapņoties
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu
- aizastāvēties Aizsargāties
- atkost Aizsargāties ar kodienu; iekost pretī
- aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties
- atsargāties Aizsargāties, aizstāvēties
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību
- aizkubināties Aizsegties
- umpt Aizsērēt, aizsprostoties
- aizaugt Aizsērēt, piepildīties
- aizasēsties Aizsēsties
- aizsēst Aizsēsties
- brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju
- pielikt pirkstu aizskart (vīrietim sievieti), mēģināt tuvoties, uzmākties
- palaist rokas aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti), uzmākties
- piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties
- palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties
- aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties)
- apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt
- aizkūvēt Aizskriet plosoties
- aizšķetaklēties Aizskriet plosoties, trakojot
- aizkniebt Aizskriet, aizsteigties
- aizlēkt Aizskriet, aizsteigties
- apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm
- aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā)
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- aizsmaržot Aizsmaržoties
- aizsmelgt Aizsmelgties
- piesuļļāties Aizsmērēties, apsmulēties
- aizsnaust Aizsnausties
- aizsniekties Aizsniegties
- dasasniegties Aizsniegties
- uzsnaicīties Aizsniegties (uz augšu)
- aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai
- aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem)
- aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem
- aizsprausties Aizspraukties
- aizsprūst Aizspriesties
- aizspiesties Aizspriesties (1)
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- aizspundēties Aizsprostoties
- noštopēties Aizsprostoties
- sasaspraislāties Aizsprostoties
- aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem
- aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.)
- aizčurēt Aizsprostoties, aizlipt
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām)
- aizštapēties Aizsprūst, aizsprostoties
- aizštopēties Aizsprūst, aizsprostoties
- štapēties Aizsprūst, aizsprostoties
- maiņa aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2)
- nākt vietā aizstāt (kādu, ko); ierasties (kāda) vietā; ieņemt (kāda, kā) vietu
- mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā; aizstāt ko citu
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties
- aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā
- pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem
- advocēt Aizstāvēt kādu citu tiesā
- vest sarunas aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās
- aizvildīt Aizstāvēt, iestāties par
- ērpēties Aizstāvēties
- atķepuroties Aizstāvēties, atgaiņāties
- atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku
- gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest
- sprikoties Aizstāvēties, turēties pretim
- aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā)
- aizaskubināties Aizsteigties
- aizkasīt Aizsteigties
- aizķest Aizsteigties
- aizkrutēt Aizsteigties
- aizmitrīt Aizsteigties
- aizpucēt Aizsteigties
Atrasts piemēros (102):
- dārgs - Adelaide, iepazīsties, lūdzu, ar manas dārgās Almas jaunāko brālīti Albertu.
- nu ja - Ak diktofons, nu ja, nevar jau visu atcerēties.
- pārāk - Beatrise aizdomājas,- es droši vien pārstātu ģērbties un krāsoties — tas aizņem pārāk daudz laika.
- personība - Bet tāpēc jau tev nevajadzētu atteikties no savas personības.
- kā - Bet tu nekad ar Mārtiņu nejūties tā, kā būtu gribējusi.
- prakse - Edmunds samulsa, lai gan savā ilgajā tiesneša praksē ne reizi vien bija sastapies ar pilnīgi absurdiem slepkavības iemesliem.
- nodarīt - Es atvainojos cienījamajam māksliniekam un esmu gatavs stāties tiesas priekšā par iespējamajiem manis nodarītajiem postījumiem.
- izteikties - Es esmu prastu ļaužu, dižā jaunkundz, tāpēc neprotu tik smalki izteikties kā mans dēls.
- ļaut - Es esmu tizls kritiķītis, nekas vairāk, tālab neuztraucieties, ļaujiet parezonēt.
- apgūt - Inženierītis tikmēr ir apguvis tieslietu zinības.
- pakalpot - Ja kādreiz griezīsieties pie manis, būšu priecīgs, ja varēšu jums pakalpot.
- izmeklētājs - Maldāties, izmeklētāja kungs,- Romualds neslēpa, ka izgaršo uzrunas frāzi.
- vientiesīgs - Malle tincina, vairīdamās lūkoties viņas ieplestajās, vientiesīgajās acīs.
- mācīšanās - Man tas saslēdzas ar to, ko tu teici sākumā, atsaucoties uz ārsta teikto par mācīšanos no citu cilvēku likteņiem.
- cīnīties - Nē, tikai cīnos par savām tiesībām,- šņācu viņam pretī.
- mazliet - Nē, tu biji atnākusi ar mani parunāties un tad mazliet iesnaudies, pavisam īsu brītiņu...
- atcerēties - Nē,- to Edgaram nepatīk atcerēties.
- zinātne - No mūsdienu zinātnes augstumiem raugoties, šim bērnam jau sen vajadzēja būt mirušam, bet, skat, viņš vēl arvien ir dzīvs.
- pamanīties - Par spīti visām mūsu pūlēm,- papildināja Valksna,- viņš pamanījās izvairīties no nekustamā īpašuma konfiskācijas un gan jau vēl no kaut kā...
- tiesa - Šī tiesas prāva sabiedrībā izraisītu milzīgu interesi.
- gluži - Tagad man vajadzētu izsaukties gluži kā tev- kur tie gadi!
- tiesa - Tas tiesa,- Ozols piekrita.
- tiesa - Tavā priekšā tiesas zālē var stāvēt nevis slikts cilvēks un noziedznieks, bet gan labs un taisnīgs tautas interešu aizstāvis.
- mācīties - Zini, man liekas, ka akadēmijā vispār nevajadzētu ļaut mācīties sievietēm, vismaz ne glezniecību un tādas lietas.
- cīnīties – Baidos, ka man nav spēka cīnīties pret intrigām un nav arī spēka tās nedzirdēt.
- līksms – Cik jauki, ka fotogrāfijas saglabājušās un vecumā var atminēties līksmās jaunības dienas, – Hanna sacīja un mīlīgi pasmaidīja.
- tiesu izpildītājs – Es kļūtu traka, ja manā mājā vai darbā ierastos tiesu izpildītāji, – iesaucos.
- vispār – Es pieņemu variantu, ka var vilties, nevis darbā vispār, bet kādā cilvēkā, darbā, tad var rasties situācija, ka gribas aiziet.
- ceļojums – Iedomājieties, Holmss un Vatsons dodas kājām ceļojumā.
- tiesības – Īres tiesības es nopirku no māklera, kad iemainījos dzīvoklī.
- dārgs – Ja jums dārgas jūsu dzīvības, tad tūlīt nolieciet ieročus un dodieties pie mums!
- zeme – Ja jūs tur, tālās zemēs, iedzīvosities bagātībās, mēs par sevi atgādināsim!
- dzēst – Jā, es tieši gribēju jums pateikties visu Latvijas iedzīvotāju vārdā, ka divreiz samazinājāt lauksaimnieku nodokļus un dzēsāt viņu parādus.
- draudzēties – Kāpēc tu gribi draudzēties?
- draudzēties – Kas ir, kāpēc jūs negribat ar mani draudzēties?
- klausīties – Klausieties, kas te īsti notiek?
- tiesa – Kur notiks tiesa?
- tizls – Labāk paskaties uz savām tizlajām brillēm, – Robis nošņāc.
- pieprasīt – Mēs pieprasām hercoga taisno tiesu!
- maksāt – Neākstieties, savus parādus mēs maksājam pašas!
- parāds – Neākstieties, savus parādus mēs maksājam pašas!
- bubināt – Paskaties uz sevi, – viņa bubina.
- atklāt – Pateicoties mūsu partijai, atklāja vairākas jaunas baznīcas, Ludzā, vai, baznīca, Rīgā atvēra operu, es nezinu, par ko jāraud?
- skriešana – Pēc tām pēdējo mēnešu skriešanām tā vien kārojas kā lācim ielīst migā un tikai grozīties no viena sāna uz otru...
- atlaide – Skaties, kā reiz zeķēm atlaide, – Jozis cerīgi sacīja.
- skrējējs – Tas ir tāpat, kā tu man stāstīji par olimpiskajiem skrējējiem: ka viņi visi trenējoties ar svina zābakiem kājās.
- diēta – Teikšu atklāti – man neliekas, ka būtu kāda nozīme man vēlreiz braukt turp un uz viņu paskatīties, bet jums varu ieteikt uz nedēļu vai uz pāris nedēļām vispār izslēgt gaļu no viņa diētas.
- iepazīties – Tētis noteikti gribēs iepazīties ar tevi, – viņa teica un ieskatījās Radziņam acīs.
- rasties – Tev nevar rasties sarežģījumi viņa dēļ?
- mainīties – Tikko kāds nojums būs noguris, nekavējoties jāmainās.
- vērtīgs – Tomēr tev tas patiks; kas gan var būt vērtīgāks par iespēju ieraudzīt pasauli tādu, kāda tā ir patiesībā?
- asinis – Tu patiesi esi nīkule, tevī nav pat piles karstu asiņu.
- nakts – Tu taču vēlies Vecgada naktī būt visskaistākā, tu taču arī vēlies kā pasakā pārvērsties par princesi, – jautāju.
- aizsargāt – Turklāt man ir tiesības aizsargāt savas mājas.
- strādāt – Un kur tad ir tā būtne, kura vakar izteica patiesu vēlmi strādāt reglamentētu darbu, ne pa labi, ne pa kreisi.
- sarakstīties – Vai tu ar tēti saraksties internetā?
- papīrs – Vai tu vari paskatīties pie saviem kolēģiem mūsu dzīvokļa papīrus?
- gluži – Vai zini, patiesībā viņa ir gluži laba meitene.
- gluži – Varat bez rūpēm celties kājās, mans kungs, – nepārtraucot cīņu, gluži mierīgā balsī teica Cvībaks.
- samtains – Viņa pastiepa roku, un zirgs ļāva meitenei pieskarties samtainajam purnam, bet tikai mirkli, tad pacēla galvu un novērsās.
- zaudēšana – Visu var viegli izmest, ja jau nekādi nevari samierināties ar manis zaudēšanu.
- labot — Bet nepārdošu taču dzīvokli, lai varētu doties atvaļinājumā, — centos labot situāciju.
- nereti — Darbojoties vienā helikopterā, nereti mēs traucēsim viens otram.
- mēgt — Dzīvē tā nemēdz gadīties.
- saņemt — Es taču zināju, — viņš pēc tam zūdās, — bet tai brīdī, kad vajadzēja atcerēties, jūtas saņēma kā krampji.
- decembris — Es tikai brīdinu, ka decembrī darbs var apstāties...
- tiesa — Es tikai gribēju uzzināt, kad sāksies tiesa.
- šķirba — Gribēju laisties lapās, bet kurpes papēdītis iesprūda izpuvušas grīdas šķirbā.
- valsts — Ja paleoarheologi konstatē, ka dinozauri izmira, jo nespēja pielāgoties klimata un augu valsts maiņai, tad krokodili un daži citi rāpuļi izdzīvoja, jo mācēja pielāgoties.
- vējš — Jā, iedomājieties tikai, viss brauciens vējā.
- lietus — Jā, man patīk peldēties lietū.
- apvienošanās — Jo vairāk tāpēc, ka mēs patiesi neesam pamanījuši nekādu Krievijas un Austrumeiropas noziedzīgo grupējumu apvienošanos!
- vēl — Jūs esat ielenkti, — viņš sauca, — padodieties, kamēr vēl esat dzīvi!
- sadarboties — Jūs man nekad neesat prasījis, kāpēc es sāku ar jums sadarboties.
- atlaide — Kad pirku terīni, piedāvāja iegādāties ar piecdesmit divu procentu atlaidi.
- svētdiena — Kauns atzīties, bet svētdienas man vienmēr bijušas veļas dienas.
- klausīties — Klausieties, es taču esmu daudz vecāka par jums — es varētu būt jūsu krustmāte, tiešām; nu, ne krustmāte, vecākā māsa.
- burties — Ko jūs šodien buraties, ko smejaties visu laiku, Antoņina Izidorovna?
- interesēt — Mani interesē vairāki jautājumi, taču, ja vēlaties, varat uz tiem neatbildēt.
- meli — Meļa mutē arī patiesība kļūst par meliem, — atcērt Andrievs un iet prom.
- atļaut — Nē, rīdziniekiem viesnīcās apmesties nav atļauts, tikai iebraucējiem.
- pūsties — Nebizo, nav jau neviena, — viņš izkliedz bez elpas, tad smagnēji atkrīt kupenā pūsties.
- atteikties — Nekad neticēšu, ka viņa būtu spējīga atteikties no tik dārgas lietas, pat ja pašai tā nav vajadzīga.
- sveikā — Nezinu, vai mēs maz spējam izkulties sveikā, kad ir nospēlēta Marsa augstākā oktāva...
- norimties — Norimsties, bērns!
- norimties — Norimsties, esi tik labs!
- nu ja — Nu ja, kad tu staigā pa māju, šņākdama kā pūķis, tad gan var pamācīties...
- veids — Paskaties, kā mainās karu veidi.
- skaidrs — Patiesībā es esmu pavisam skaidrā, man tik tāds izskats...
- augšā puļķīts, apakšā muļķīts — Sieva saka — aizej paskaties, viņa domāja, ka jūs nu gan tie īstie būs, bet jums cepures citādas — tiem tur ir augšā puļķīts, apakšā muļķīts…
- loma — Skaisti, — tēvs atkal juta, ka viņam vajadzētu ķerties pie situācijas noteicēja lomas.
- tiesa — Spirtā viss labāk glabājas, nav tiesa?
- iespaidīgs — Tā kā nevarēju atsaukties uz iespaidīgiem vīriem, darbu nedabūju.
- standarts — Tā, kungi, es ierakstu protokolā, ka notiesātā nāve iestājusies pulksten 15.37 standarta procedūras rezultātā.
- pietiekami — Tagad sastājieties aplī man apkārt, bet tā, lai starp jums paliek pietiekami daudz vietas, — skolotāja rīko.
- rīkot — Tagad sastājieties aplī man apkārt, bet tā, lai starp jums paliek pietiekami daudz vietas, — skolotāja rīko.
- utubunga — Toties šis utubunga diplomāts patiešām kaut ko zina, tikai nesaka.
- atsaukties — Tūlīt eju, — Agra neapmierināta atsaucās, kas gan tur varētu klauvēties tik agrā rītā.
- strīpa — Vai mēs, vienādiņ, sakām kādu vārdu, kad pie tevis strīpām sabrauc uz pirti pērties pliki meitieši, ko-a?
- iestāde — Vai nav iespējams, ka patiesībā Ķeizars tagad strādā kādai citai iestādei, varbūt Drošības komitejai?
- rīkoties — Ziniet, draugi, mums vajadzētu iemācīties ar šo kuteri rīkoties.
- būt " 11. jūnijā mums būs sapulce, un streiks varētu atsākties 12. jūnijā.
ties citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv