Paplašinātā meklēšana
Meklējam ties.
Atrasts vārdos (553):
- ties:1
- tiesa:1
- tiesa:2
- tiesa:3
- tiesi:1
- tiest:2
- tiest:1
- tiesāt:1
- tiesāt:2
- tiesns:1
- tiesīgs:1
- tiesiņa:1
- adīties:1
- tiesības:1
- tiesisks:1
- tiesnība:1
- tiesnībe:1
- aerēties:1
- āgnēties:1
- agroties:1
- aikāties:1
- aināties:1
- ainoties:1
- airēties:1
- airīties:1
- aisīties:1
- aizēties:1
- aizīties:1
- tiesājams:1
- tiesāties:1
- tiesavīrs:1
- tiesīgums:1
- tieslēmis:1
- tiesnesis:1
- tiesnieks:1
- aberēties:1
- abižoties:1
- āboloties:1
- aizarties:1
- aizbīties:1
- aizdoties:1
- aizdoties:2
- aizēsties:1
- aizgūties:1
- aizieties:1
- aizirties:1
- aizjāties:1
- aizmeties:1
- aizmīties:1
- aizmūties:1
- tiesasmāja:1
- tiesasvīrs:1
- tiesenieks:1
- tiesinieks:1
- tiesiskums:1
- tieslietas:1
- tiestiešam:1
- tiesvedība:1
- ablomēties:1
- ablomīties:1
- ačohņīties:1
- adaptēties:1
- aicināties:1
- aikstīties:1
- aizaarties:1
- aizāķēties:1
- aizālēties:1
- aizalkties:1
- aizaloties:1
- aizarīties:1
- aizatīties:1
- aizbārties:1
- aizbāzties:1
- aizblēties:1
- aizbozties:1
- aizcelties:1
- aizcīsties:1
- aizdegties:1
- aizdemties:1
- aizdīkties:1
- aizdūkties:1
- aizdurties:1
- aizdzīties:1
- aizecēties:1
- aizelsties:1
- aizgauties:1
- aizgāzties:1
- aizgulties:1
- aizīdēties:1
- aizjūgties:1
- aizkarties:1
- aizkārties:1
- aizkasties:1
- aizkauties:1
- aizklāties:1
- aizkopties:1
- aizkrāties:1
- aizkulties:1
- aizkulties:2
- aizķerties:1
- aizlākties:1
- aizlikties:1
- aizmākties:1
- aizmalties:1
- aizmauties:1
- aizmauties:2
- aizmesties:1
- aiznesties:1
- aiznikties:1
- aizņemties:1
- tiesaskungs:1
- tiesībnieks:1
- tiesībsargs:1
- tiesībspēja:1
- absorbēties:1
- adsorbēties:1
- adverbēties:1
- aizacelties:1
- aizadegties:1
- aizadurties:1
- aizadzīties:1
- aizaelsties:1
- aizagāzties:1
- aizagulties:1
- aizairēties:1
- aizajemties:1
- aizakulties:1
- aizaķerties:1
- aizalieties:1
- aizamākties:1
- aizamesties:1
- aizanesties:1
- aizarauties:1
- aizārdīties:1
- aizarieties:1
- aizasākties:1
- aizasauties:1
- aizasēsties:1
- aizasisties:1
- aizastāties:1
- aizatupties:1
- aizaurēties:1
- aizauroties:1
- aizavesties:1
- aizažauties:1
- aizbadēties:1
- aizbadoties:1
- aizbažīties:1
- aizbēdāties:1
- aizbeigties:1
- aizberēties:1
- aizberzties:1
- aizbīdīties:1
- aizbrāzties:1
- aizbrēkties:1
- aizbūvēties:1
- aizciesties:1
- aizcilāties:1
- aizcīnīties:1
- aizcirpties:1
- aizcirsties:1
- aizčabēties:1
- aizčaloties:1
- aizčučāties:1
- aizčučēties:1
- aizčudāties:1
- aizčudīties:1
- aizčūdīties:1
- aizdabūties:1
- aizdarīties:1
- aizdēlīties:1
- aizderēties:1
- aizdīdīties:1
- aizdīžāties:1
- aizdomāties:1
- aizdrāzties:1
- aizdūdoties:1
- aizdunēties:1
- aizdvesties:1
- aizdvēsties:1
- aizdzerties:1
- aizelpoties:1
- aizelsāties:1
- aizgādāties:1
- aizgalēties:1
- aizgarēties:1
- aizgārgties:1
- aizgārkties:1
- aizgausties:1
- aizgavēties:1
- aizglābties:1
- aizgorīties:1
- aizgrābties:1
- aizgrauties:1
- aizgrūsties:1
- aizgubāties:1
- aizgulēties:1
- aizjādīties:1
- aizjaukties:1
- aizkacēties:1
- aizkaisties:1
- aizkalēties:1
- aizkamāties:1
- aizkamīties:1
- aizkarāties:1
- aizkārkties:1
- aizkāsēties:1
- aizkaukties:1
- aizkavāties:1
- aizkavēties:1
- aizkrākties:1
- aizkruities:1
- aizkudīties:1
- aizkukoties:1
- aizkūņāties:1
- aizkūņoties:1
- aizkūpēties:1
- aizkurēties:1
- aizķepēties:1
- aizķēpēties:1
- aizķērkties:1
- aizlāboties:1
- aizlaisties:1
- aizlāpīties:1
- aizlasīties:1
- aizlasīties:2
- aizlauzties:1
- aizlavīties:1
- aizlēžāties:1
- aizliegties:1
- aizliekties:1
- aizlīgoties:1
- aizlīmēties:1
- aizlocīties:1
- aizmācīties:1
- aizmanīties:1
- aizmeloties:1
- aizmērēties:1
- aizmētāties:1
- aizmīcīties:1
- aizmīņāties:1
- aizmirsties:1
- aizmocīties:1
- aizmudēties:1
- aizmudīties:1
- aizmudīties:2
- aizmūdīties:1
- aizmuģīties:1
- aiznūžāties:1
- aizpausties:1
- aizdartiesa:1
- tiesmedicīna:1
- abstrahēties:1
- adverbiēties:1
- aizaairēties:1
- aizaberīties:1
- aizabļauties:1
- aizacilāties:1
- aizacirsties:1
- aizadomāties:1
- aizadrāzties:1
- aizadzerties:1
- aizagavēties:1
- aizagrūsties:1
- aizagulēties:1
- aizajaukties:1
- aizakāsēties:1
- aizakaukties:1
- aizakavēties:1
- aizākstīties:1
- aizakurēties:1
- aizalaisties:1
- aizalasīties:1
- aizalavīties:1
- aizaliegties:1
- aizaliekties:1
- aizamirsties:1
- aizaplēsties:1
- aizaplēsties:2
- aizapogāties:1
- aizarausties:1
- aizarunāties:1
- aizasacīties:1
- aizasāpēties:1
- aizaslēgties:1
- aizašatāties:1
- aizašķirties:1
- aizatiepties:1
- āizaturēties:1
- aizavadāties:1
- aizavadāties:2
- aizavilkties:1
- aizbauroties:1
- aizberzēties:1
- aizblādēties:1
- aizblauzties:1
- aizblāvāties:1
- aizblēdīties:1
- aizblēņoties:1
- aizbliesties:1
- aizblīvēties:1
- aizblozīties:1
- aizblusāties:1
- aizbradāties:1
- aizbūkšēties:1
- aizbultēties:1
- aizciemoties:1
- aizciklēties:1
- aizcilpāties:1
- aizčamdīties:1
- aizčiknīties:1
- aizčūskoties:1
- aizdairīties:1
- aizdambēties:1
- aizdancoties:1
- aizdārdēties:1
- aizdauzīties:1
- aizdrebēties:1
- aizduļķēties:1
- aizduļķoties:1
- aizdungāties:1
- aizdzīvoties:1
- aizgailēties:1
- aizgaudāties:1
- aizgaudēties:1
- aizgaudoties:1
- aizglausties:1
- aizgrabēties:1
- aizgrasīties:1
- aizgrausties:1
- aizgrauzties:1
- aizgremoties:1
- aizgremzties:1
- aizgribēties:1
- aizgriezties:1
- aizgriezties:2
- aizgrīļoties:1
- aizgrozīties:1
- aizgūstīties:1
- aizjautāties:1
- aizjostīties:1
- aizkaisīties:1
- aizkārpīties:1
- aizkaunēties:1
- aizkausēties:1
- aizklabēties:1
- aizklanīties:1
- aizklepoties:1
- aizkliegties:1
- aizkliģēties:1
- aizklusēties:1
- aizkļūdīties:1
- aizkļūdīties:2
- aizkņopēties:1
- aizkorķēties:1
- aizkrāmēties:1
- aizkratīties:1
- aizkravāties:1
- aizkustēties:1
- aizkūžņāties:1
- aizkvēloties:1
- aizķellāties:1
- aizlauzīties:1
- aizlingāties:1
- aizļodzīties:1
- aizmaisīties:1
- aizmaldīties:1
- aizmaskēties:1
- aizmaskoties:1
- aizmauroties:1
- aizmiegoties:1
- aizmigloties:1
- aizmuijāties:1
- aizmuldēties:1
- aizmuldīties:1
- aizmuļļāties:1
- aizniezēties:1
- aizņaudēties:1
- aizņurdēties:1
- aizpaunāties:1
- aizpaunēties:1
- tieselniecīgs:1
- tiesībspējīgs:1
- tiesībzinātne:1
- tieslietnieks:1
- adjektivēties:1
- aizabultēties:1
- aizadambēties:1
- aizadauzīties:1
- aizadusmāties:1
- aizagaudāties:1
- aizagriezties:1
- aizagriezties:2
- aizakliegties:1
- aizakratīties:1
- aizaktivēties:1
- aizakviekties:1
- aizalielāties:1
- aizamaldīties:1
- aizamaurāties:1
- aizaniezēties:1
- aizaraudāties:1
- aizasirdīties:1
- aizastāvēties:1
- aizataisīties:1
- aizavaidēties:1
- aizazviegties:1
- aizbaukšēties:1
- aizblandīties:1
- aizblīkšēties:1
- aizblīšķēties:1
- aizbližģēties:1
- aizblūšķēties:1
- aizbrakšēties:1
- aizbrākšēties:1
- aizbraukāties:1
- aizbrikšēties:1
- aizbrīkšēties:1
- aizbrūzgāties:1
- aizbubināties:1
- aizbūkšķēties:1
- aizcīkstēties:1
- aizcipstēties:1
- aizčakstēties:1
- aizčākstēties:1
- aizčikstēties:1
- aizčīkstēties:1
- aizčīpstēties:1
- aizčukstēties:1
- aizdakalēties:1
- aizdambrēties:1
- aizdrūzmēties:1
- aizducināties:1
- aizdziedāties:1
- aizērģelēties:1
- aizgavilēties:1
- aizgāzelēties:1
- aizgrandīties:1
- aizgurdzēties:1
- aizģuģināties:1
- aizjādelēties:1
- aizkabināties:1
- aizkautrēties:1
- aizklamzāties:1
- aizklausīties:1
- aizklemmēties:1
- aizkliņģēties:1
- aizknakšēties:1
- aizknikšēties:1
- aizkrampēties:1
- aizkubināties:1
- aizķepuroties:1
- aizķīkstēties:1
- aizķimerēties:1
- aizlidināties:1
- aizliesmoties:1
- aizmirdzēties:1
- aizmurkšēties:1
- aizpātaroties:1
- aizpekelēties:1
- tiesballistika:1
- tiesekspertīze:1
- aizaartavāties:1
- aizabagacīties:1
- aizabridzīties:1
- aizabubinēties:1
- aizakuražēties:1
- aizapīkstēties:1
- aizarukstēties:1
- aizastaigāties:1
- aizbaukšķēties:1
- aizbildināties:1
- aizblīkšķēties:1
- aizbļaustīties:1
- aizbrakšķēties:1
- aizbrākšķēties:1
- aizbraukšēties:1
- aizbrikšķēties:1
- aizbrīkšķēties:1
- aizbuldurēties:1
- aizčaukstēties:1
- aizčiepstēties:1
- aizčinkstēties:1
- aizčirkstēties:1
- aizdaņģināties:1
- aizdelverēties:1
- aizfantazēties:1
- aizgrabināties:1
- aizgrābstīties:1
- aizgrauzdēties:1
- aizgurkstēties:1
- aizkarkšķēties:1
- aizklabināties:1
- aizklaudzēties:1
- aizklukstēties:1
- aizklunkšēties:1
- aizknakstēties:1
- aizknakšķēties:1
- aizknapināties:1
- aizknaukšēties:1
- aizknikšķēties:1
- aizkortelēties:1
- aizkrakstēties:1
- aizkrakšķēties:1
- aizkrekstēties:1
- aizkrekšķēties:1
- aizkrikstēties:1
- aizkunkstēties:1
- aizkurkstēties:1
- aizkurkšķēties:1
- aizkustināties:1
- aizķērkstēties:1
- aizluncināties:1
- aizmurkšķēties:1
- aizņaukstēties:1
- aizņerkstēties:1
- aizparedzēties:1
- aizpenterēties:1
- tiesfotogrāfija:1
- tiesībpārkāpējs:1
- tiesībpārkāpums:1
- tiesībpārņēmējs:1
- tiesībsargājošs:1
- tiesmedicīnisks:1
- adjektivizēties:1
- aizamarudzīties:1
- aizaskubināties:1
- aizašķeterēties:1
- aizašķetināties:1
- aizbarikādēties:1
- aizblankstīties:1
- aizblunkšķēties:1
- aizbļurkšķēties:1
- aizbraucināties:1
- aizbraukšķēties:1
- aizbrazdinēties:1
- aizčapstināties:1
- aizdzirkstēties:1
- aizdzirkstīties:1
- aizfilozofēties:1
- aizgrudzināties:1
- aizguldzenēties:1
- aizkladzināties:1
- aizklīsterēties:1
- aizklunkšķēties:1
- aizknaukšķēties:1
- aizkraukšķēties:1
- aizkvarkstēties:1
- tiesībsubjektība:1
- tiesībzinātnieks:1
- tiesībzinātnisks:1
- adverbializēties:1
- tiesībaizsardzība:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (9999):
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
- prikolotsja "Pierakstīties".
- kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
- ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
- (pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
- (ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
- ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
- lorbakāties (Ar valodu) niekoties.
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām.
- pārvējoties (atkārtoti) izvēdināties.
- saklesīties (ātri) saklesēties.
- (iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- (cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- (cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam).
- (skriet) velnam (arī vilkam) rīklē (doties) nenovēršamas briesmās.
- likties (arī ielikties, nelikties) gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā.
- (ie)spert (arī (ie)celt) (savu) kāju (arī kājas) (ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur).
- (ie)krist čuprā (ie)ķerties matos, skaustā.
- iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- (sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
- (pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- (iz)vicināt dūres (iz)kauties.
- steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties.
- pievairot (Kādu laiku) ļaut vairoties, pavairoties.
- apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt.
- (ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
- (ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- (ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
- (ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (ne)pārstāt skatīties (uz ko).
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties.
- (ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam.
- (no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku).
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.).
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- (iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
- iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi.
- (pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- (pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- aizģist (Pēkšņi) atcerēties.
- (sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
- (runāties) zem četrām acīm (runāties) divatā.
- (aiz)iet postā (Sa)bojāties.
- (sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā.
- (sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
- aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā.
- prosekūcija (tiesas) vajāšana.
- aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni.
- pievataļāt (Vārtoties vai guļot) savandīt, sajaukt.
- atminēties [atcerēties]{s:506}
- atminēt [atcerēties]{s:744}
- atminēt [atcerēties]{s:745}
- atminēt [atminēties]{s:743}
- gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
- ilgot [Ilgoties]{s:159}.
- gult [klāties]{n:2}
- autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
- autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
- pilskungs 1819.-1889. g. - tiesu un policijas amatpersona.
- rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes. Tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva.
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- ā pas ā, paskaties taču!
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
- atgarozēties Abstrahēties.
- farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība.
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu.
- acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām.
- acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā.
- dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem.
- pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
- ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam.
- adjektivizēties Adjektivēties.
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
- adverbiēties Adverbializēties.
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās.
- bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties.
- teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem.
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku.
- afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām.
- AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
- jašmans Agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna.
- sbirri Agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī.
- restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana.
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus.
- agroties Agri nogatavoties.
- agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta.
- agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties.
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
- dzirū Aicinājums govīm padzerties.
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties).
- aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt.
- citēt Aicināt ierasties sapulcē, tiesā.
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
- aizsaukt Aicināt, likt ierasties.
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp.
- ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
- izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paairēties Airējot pavirzīties.
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei).
- irties Airējot virzīties (kurp); airēties.
- airēties Airējot virzīties (kurp); irties.
- noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt).
- aizairēties Airējoties attālināties.
- apairēties Airēties apkārt.
- atairēties Airēties nost (sānis, atpakaļ).
- aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties.
- sadirt aiz noguruma sarauties.
- zvaikstīties Aiz slinkuma apkārt mētāties.
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
- daairēties Aizairēties, pieairēties.
- aizaairēties Aizairēties.
- aizairēt Aizairēties.
- aizamesties Aizāķēties.
- dasakabināties Aizāķēties.
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni.
- aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet.
- pabēgties Aizbēgt, patverties.
- aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās.
- aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās.
- atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās.
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot.
- aizdaldot Aizblandīties, aizklejot.
- aizplenderēt Aizblandīties.
- nosajaukties Aizblandīties.
- aizabļauties Aizbļauties.
- aizgrandīties Aizbraukt kratoties.
- aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu.
- aizgraut Aizbrāzties, skanēt.
- aizbrāzt Aizbrāzties.
- aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
- aizabultēties Aizbultēties.
- aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ).
- aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu).
- aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt.
- aizadambēties Aizdambēties.
- nodambēties Aizdambēties.
- nodurties Aizdambēties.
- knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties.
- aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
- aizjādelēties Aizdauzīties.
- aizklaņģēt Aizdauzīties.
- aizkleņģēt Aizdauzīties.
- baterijas aizdedze aizdedze, kurā zemsprieguma enerģijas avots ir akumulatoru baterija vai, motoram darbojoties, ģenerators.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- iekveldoties Aizdegties, uzliesmot.
- aizadegties Aizdegties.
- aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot.
- aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties.
- mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas.
- aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā.
- risonuķ Aizdomīgi skatīties.
- smīksnēt aizdomīgi vai ņirgājoties smaidīt.
- aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot).
- aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā.
- aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu).
- aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās).
- aizmalties Aizdoties, aizdauzīties.
- aizlinot Aizdoties, aizdiet.
- aizmaisīties aizdoties, nozust.
- aizlingot Aizdoties.
- aizšaudīties Aizdoties.
- aizadrāzties Aizdrāzties.
- aizdrāzt Aizdrāzties.
- aiznesties Aizdrāzties.
- nodugot Aizduļķoties.
- aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu).
- aizdzirkstīt Aizdzirkstīties.
- noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
- pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
- aizaelsties Aizelsties.
- dusulēt Aizelsties.
- pārelsties Aizelsties.
- aizgāzelēt Aizgāzelēties.
- aizagāzties Aizgāzties kam priekšā, to aizsprostojot.
- aizgrūsties Aizgriezties, kaut kur doties.
- aizstreimuļot Aizgrīļoties, aizstreipuļot, aizlīgoties.
- aizgrīļot Aizgrīļoties.
- aizagulēties Aizgulēties.
- aizčučāties Aizgulēties.
- aizčučēties Aizgulēties.
- dasagulēties Aizgulēties.
- aizgult Aizgulties.
- aizgulēt Aizguļoties nokavēt; nogulēt.
- ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- aiznākt Aiziet (projām); pārcelties (uz citu vietu).
- aizjārēt Aiziet ālējoties, plosoties.
- aprikties Aiziet aplam, apmaldīties.
- aizmīņāties Aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu.
- aizšļaukāties Aiziet goroties.
- aizsluburot Aiziet klūpot, ļogoties.
- aizstierēt Aiziet pastaigājoties.
- aizdīdīties Aiziet plosoties.
- aizblozīties Aiziet prom lēni gāzelējoties.
- aizvadīties Aiziet prom, pārvākties ar visu mantu.
- aizšmignēt Aiziet smejoties.
- aizčamdīties Aiziet taustoties.
- tērestība Aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties.
- aizberēties Aiziet, aizdoties prom.
- aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
- aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizsūdīt Aiziet, aizsteigties.
- aizkustēties Aiziet, aizvirzīties.
- aizbozēt Aiziet, atspiežoties uz nūjas.
- aizstorēt Aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm.
- aizkūjāt Aiziet, balstoties uz nūjas.
- aizdiedelēt Aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt.
- aizperdeļot Aiziet, nikni rājoties.
- aizkosāt Aiziet, nošķiroties (no citiem).
- aizpindelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties.
- aizpekelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni).
- aizklambāt Aiziet, streipuļojot, grīļojoties.
- aizļumēt Aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām.
- aizpātarot Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
- aizpātaroties Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
- aizsiērēt Aiziet; pastaigājoties aiziet.
- aizkacēties Aizkabināties.
- aizkāsīt Aizkāsēties.
- sasadzīties Aizkavēties (par darbiem).
- apkavēties Aizkavēties uz īsu brīdi.
- aizspriesties Aizkavēties, neierasties laikā.
- aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam.
- aiztrukt Aizkavēties, uzturēties.
- aizakavēties Aizkavēties.
- aizamarudzīties Aizkavēties.
- tormoziķ Aizkavēties.
- tormozīt Aizkavēties.
- izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties.
- aizaplēsties Aizklāties ar ko.
- aizšausties Aizklāties, aizsegties.
- viepties Aizklāties, maskēties.
- aizklengot Aizklejot, aizblandīties.
- aizkļūdīt Aizklejot, aizblandīties.
- aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
- aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
- aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
- atsašķirties Aizklīst prom; nodalīties.
- aizmauties Aizklīst, aizdauzīties.
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.).
- aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm).
- aizsvelties Aizkrist, aizgāzties.
- pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem.
- aizmesties Aizķerties (1).
- pacipt Aizķerties (1).
- aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju).
- aizpiņķerēties Aizķerties, aizāķēties.
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
- aizklemmēties Aizķerties, iesprūst.
- ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt.
- piekabināties Aizķerties, pieķerties.
- savalkstīties aizķerties.
- aizaķerties Aizķerties.
- daķerties Aizķerties.
- kabelēties Aizķerties.
- kabīties Aizķerties.
- klemmēt Aizķerties.
- aizkulcināt Aizlāčot, aizčāpot, attālināties.
- aiztupstīties Aizlaisties, atkārtoti notupstoties.
- aizaberīties Aizlavīties (par dzīvnieku).
- aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt.
- aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
- atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet.
- aizalavīties Aizlavīties.
- palavīties Aizlavīties.
- aizlidināt Aizlidināties.
- aizlaidelēt Aizlidot, aizlidināties.
- katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus.
- izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus.
- mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
- zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu.
- interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu.
- aizsliekties Aizliekties (1).
- aizaliekties Aizliekties.
- aizlikt Aizlikties.
- aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties.
- noluncīties Aizlocīties projām.
- aizviņģot Aizlocīties.
- saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru).
- noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju).
- damaldīties Aizmaldīties (līdz noteiktai vietai).
- aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni.
- aizaloties Aizmaldīties, aizklīst.
- aizmuldīties Aizmaldīties, apmaldīties.
- aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur.
- aizamaldīties Aizmaldīties.
- aizlāboties Aizmānīties.
- aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
- aizkliņģēties Aizmesties, aizkrist.
- mikņīties Aizmesties, aizķerties.
- aizvirst Aizmesties.
- aizrast Aizmirst, atradināties, atrast.
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- izkūpēt no galvas (arī no prāta) aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
- izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
- izskriet no prāta (retāk miņas) aizmirsties.
- gaist no miņas aizmirsties.
- aizšauties Aizmirsties.
- izkūpēt Aizmirsties.
- mirsties Aizmirsties.
- aizņaukstēties Aizņaudēties, ieņaudēties.
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
- aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties.
- izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
- salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu.
- pažicīt Aizņemties (ko no kāda), lai (pēc kāda laika) atdotu.
- satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu).
- žicīt Aizņemties (no kāda).
- izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām).
- krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- (ie)krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- piesagrābties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
- piesajemties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
- piesažicīties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
- pumpēt Aizņemties vai aizdot naudu.
- kakerēties Aizņemties, diedelēt.
- ietaisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku.
- (ie)taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku.
- taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku.
- sataisīt parādus aizņemties, parasti daudz.
- aizspiest Aizņemties; piesavināties.
- paņemt uz atdevām aizņemties.
- aizajemties Aizņemties.
- aizlienēt Aizņemties.
- aizpumpēt Aizņemties.
- aizpumpēties Aizņemties.
- aizsist Aizņemties.
- aiztapināt Aizņemties.
- iztapināt Aizņemties.
- laicīt Aizņemties.
- lonēt Aizņemties.
- nolienēt Aizņemties.
- palienēt Aizņemties.
- prihvatizēt Aizņemties.
- tapināt Aizņemties.
- senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod prierkšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu.
- aizridāties Aizpakoties (aiziet ar mantām), pārvākties.
- aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
- piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu.
- piepuvešot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
- piepuvežot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
- piezirnēt Aizpildīties ar zirnekļu tīkliem.
- aizplezdināties Aizplivināties.
- aizplidināties Aizplivināties.
- aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
- aiztarkšķēties Aizpļāpāties.
- aizapogāties Aizpogāties.
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
- norūķēt Aizrādīt, bārties.
- saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
- fanot Aizrauties (ar ko).
- iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu.
- aizrēķināties Aizrauties rēķinot.
- iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1).
- iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2).
- aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles.
- aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot.
- iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam.
- likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
- palikt bez iekšām aizrautīgi smieties.
- palikt bez desām aizrautīgi smieties.
- degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
- kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
- aizrīdināties Aizrīties, aizsērēt.
- aizarīties Aizrīties.
- aizledot Aizsalt, pārklāties ar ledu.
- aizsāpēt Aizsāpēties.
- aizfantazēties Aizsapņoties.
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
- atkost Aizsargāties ar kodienu; iekost pretī.
- aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties.
- atsargāties Aizsargāties, aizstāvēties.
- aizastāvēties Aizsargāties.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- aizkubināties Aizsegties.
- umpt Aizsērēt, aizsprostoties.
- aizaugt Aizsērēt, piepildīties.
- aizasēsties Aizsēsties.
- aizsēst Aizsēsties.
- brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju.
- pielikt pirkstu aizskart (vīrietim sievieti), mēģināt tuvoties, uzmākties.
- palaist rokas aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti), uzmākties.
- piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties.
- palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties.
- aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
- apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt.
- aizšķetaklēties Aizskriet plosoties, trakojot.
- aizkūvēt Aizskriet plosoties.
- aizkniebt Aizskriet, aizsteigties.
- aizlēkt Aizskriet, aizsteigties.
- apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm.
- aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā).
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- aizsmaržot Aizsmaržoties.
- aizsmelgt Aizsmelgties.
- piesuļļāties Aizsmērēties, apsmulēties.
- aizsnaust Aizsnausties.
- uzsnaicīties Aizsniegties (uz augšu).
- aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai.
- aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
- aizsniekties Aizsniegties.
- dasasniegties Aizsniegties.
- aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem.
- aizsprausties Aizspraukties.
- aizspiesties Aizspriesties (1).
- aizsprūst Aizspriesties.
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem.
- aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
- aizčurēt Aizsprostoties, aizlipt.
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
- aizspundēties Aizsprostoties.
- noštopēties Aizsprostoties.
- sasaspraislāties Aizsprostoties.
- aizštapēties Aizsprūst, aizsprostoties.
- aizštopēties Aizsprūst, aizsprostoties.
- štapēties Aizsprūst, aizsprostoties.
- maiņa Aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2).
- nākt vietā aizstāt (kādu, ko); ierasties (kāda) vietā; ieņemt (kāda, kā) vietu.
- mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā; aizstāt ko citu.
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties.
- aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā.
- pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
- advocēt Aizstāvēt kādu citu tiesā.
- vest sarunas aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās
- aizvildīt Aizstāvēt, iestāties par.
- atķepuroties Aizstāvēties, atgaiņāties.
- atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku.
- gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest.
- sprikoties Aizstāvēties, turēties pretim.
- ērpēties Aizstāvēties.
- aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
- aizsteigt Aizsteigties (1).
- aizsteigt Aizsteigties (2).
- aizplīst Aizsteigties (nicīgi).
- aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus).
- aizdilināt Aizsteigties īsiem rikšiem.
- aizskriet aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.)
- anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot.
- aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- aizleksīt Aizsteigties prom.
- aiztriekties Aizsteigties, aizdrāzties (piespiedu kārtā vai ļoti ātri).
- aizplezdināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
- aizplidināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
- aizaskubināties Aizsteigties.
- aizkasīt Aizsteigties.
- aizķest Aizsteigties.
- aizkrutēt Aizsteigties.
- aizmitrīt Aizsteigties.
- aizpucēt Aizsteigties.
- aizsnāt Aizsteigties.
- aizsukāt Aizsteigties.
- aizžiglot Aizsteigties.
- pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
- aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
- nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.).
- nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt.
- aizstrinkšināties Aizstrinkšķēties.
- aizstrinkšķināties Aizstrinkšķēties.
- aiztrinkšēties Aizstrinkšķēties.
- aiztrinkšķēties Aizstrinkšķēties.
- aiztrinkšināties Aizstrinkšķināties.
- aiztrinkšķināties Aizstrinkšķināties.
- aizsvelpties Aizsvilpties.
- aizsvilināties Aizsvilties.
- aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku).
- aizataisīties Aiztaisīties.
- aiztarkšēt Aiztarkšķēt - tarkšķot attālināties.
- aizmeimerot Aiztipināt, šūpojoties aiziet.
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- dašaut Aiztraukties.
- aiztrīcēt Aiztrīcēties.
- aptriekties Aiztriekties, pamatīgi izrunāties.
- aizatupties Aiztupties.
- aiztupt Aiztupties.
- retence aizture; zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā.
- iesprauslāties Aizturēti iesmieties.
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- nosprauslāties Aizturēti nosmieties.
- nosprausloties Aizturēti nosmieties.
- smurkšēt Aizturēti smieties.
- sprauslāt Aizturēti smieties.
- sprauslot Aizturēti smieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- triekšt Aizturēti smieties.
- aizklūgāt Aizvazāties.
- aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
- aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties.
- aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
- sasamiegties Aizvērties (par acīm).
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
- sasarausties Aizvērties (par ziediem).
- aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
- aizvirināties Aizvērties.
- paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
- aizluncināt Aizvilināt luncinoties.
- apņaukties Aizvilkties ar miglu un mākoņiem.
- aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt.
- nolempēt Aizvilkties, aizvazāties.
- aizdalbīt Aizvilkties.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā).
- aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
- aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
- aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni).
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
- aizvirzties Aizvirzīties, nonākt līdz.
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
- aizčūskoties Aizvīties.
- aizstigt Aizvīties.
- aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
- aizlundēt Aizzagties, aizlavīties.
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties.
- akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida.
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu.
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
- atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
- zvinguļot Ākstīgi uzvesties.
- vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- žākstīties Ākstīties (1); ālēties.
- mērkaķoties Ākstīties (1).
- galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties.
- žargalāties Ākstīties, blēņoties.
- žārgalēties Ākstīties, blēņoties.
- žarglāties Ākstīties, blēņoties.
- krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties.
- ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas.
- āžerēties Ākstīties, klīrēties.
- ņaibstīties Ākstīties, klīrēties.
- āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
- āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
- žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties.
- žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt.
- šagalēt Ākstīties, niekoties.
- žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties.
- žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties.
- mēgļoties Ākstīties, zoboties; izniekot.
- šākstīties Ākstīties, žākstīties.
- šeikstīties ākstīties, žeikstīties.
- ākšķoties Ākstīties.
- āvīties Ākstīties.
- mokškoties Ākstīties.
- mošķīties Ākstīties.
- pērtiķoties Ākstīties.
- uovētīs Ākstīties.
- vākstīties Ākstīties.
- žārbīties Ākstīties.
- žārgoties Ākstīties.
- žeikstīties Ākstīties.
- žeikstoties Ākstīties.
- fops Āksts, vientiesis, modes āksts.
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
- sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
- kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
- iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
- trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
- jaukties Aktīvi iesaistīties (kur).
- maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
- nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem.
- darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
- cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
- sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2).
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
- ņirgt zobus aktīvi pretoties
- aizstāvēt Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu.
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
- mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
- travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti.
- purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē.
- skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu.
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
- distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni.
- lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos.
- kņopēties Āķēties.
- olderēties Aldarēties.
- aizālēties Ālējoties pārsniegt kādu robežu.
- saālēties ālējoties, draiskuļojoties aizrauties, iekarst.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- žeirēties Ālēties, plosīties.
- aušāt Ālēties, trakot, palaidņoties.
- dālēties Ālēties, trakot.
- traišķīties Ālēties, vieglprātīgi dauzīties.
- dāvīties Ālēties; plosīties.
- ājāties Ālēties.
- Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem.
- tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
- aizgauties Alkatīgi censties iegūt, saņemt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
- raust ogles ar cita rokām alkatīgi piesavināties cita darba augļus.
- tirpt Alkt, ilgoties.
- muldīt Aloties, maldīties, maldīt.
- muldīties Aloties, maldīties, maldīt.
- tārēt Aloties, maldīties.
- traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas.
- dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
- amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
- maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
- asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
- pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
- aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
- pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.
- politiska amatpersona amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem.
- nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
- AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.").
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
- laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim.
- homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu.
- zadynuot amizēties.
- amizierēties Amizēties.
- amzēties Amizēties.
- amzierēties Amizēties.
- jaucēties Amizēties.
- mendžīties Amizēties.
- pakūvēt Amizēties.
- Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
- autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus.
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
- analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes.
- priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
- solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas.
- šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus.
- common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti.
- mandāmus Anglijā karaliskās tiesas pavēle karaļa vārdā.
- magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi.
- asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus.
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- proctor Anglijas garīgo tiesu advokāta tituls.
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
- konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce.
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
- ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums).
- antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
- borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu.
- antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku.
- imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
- kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
- polarimetrs Aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem.
- elektronogrāfs Aparāts, ar ko iegūst un reģistrē difrakcijas ainu, kura rodas elektroniem izkliedējoties vielā.
- scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
- ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem.
- elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
- kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
- melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns.
- aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem.
- pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- apdauzīties Apaugļoties (par dzīvnieku).
- apsajaukties Apaugļoties (par dzīvnieku).
- apsadauzīties Apaugļoties (par govi).
- apņemt vēršus apaugļoties (par govīm).
- pieņemt vēršus apaugļoties (par govīm).
- apņemt āžus apaugļoties (par kazām).
- apmeklēties Apaugļoties (par mājlopiem).
- aplakstīt Apaugļoties (parasti par cūku, aitu).
- aptecēt Apaugļoties, apvaisloties (par lopiem).
- apauglināt Apaugļoties.
- apvaisloties Apaugļoties.
- nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām.
- apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu.
- aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks.
- uzauties Apaut sev kājas; apauties (1).
- apmaukties Apauties.
- apsaauties Apauties.
- apsabārstīties Apbārstīties.
- aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties.
- sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
- apsmurināties Apbēdināties, noskumt.
- vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt (2.2).
- pavadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā.
- apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
- apbēnoties Apbērnoties.
- apbērnīties Apbērnoties.
- apkratīties Apbērties, apkaisīties (visapkārt).
- nopurināties Apbērties.
- apsmakoties Apbezdēties.
- apsuķēties Apbezdēties.
- sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi.
- apsabruņāties Apbruņoties.
- apsabružāties Apbružāties.
- padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
- padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
- apblandīt Apceļot blandoties, klaiņojot.
- nobrūnēt Apcepoties kļūt brūnam.
- apsacepties Apcepties.
- izsērst Apciemot un paciemoties (pie daudziem vai visiem).
- sabāzt cietumā (arī aiz restēm) apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
- iebāzt cietumā apcietināt; notiesāt.
- appižāties Apčurāties, aptaisīties.
- apmīzties Apčurāties; čurāt.
- nomīzties Apčurāties.
- nopelcēties Apčurāties.
- samīzties Apčurāties.
- sapelcēties Apčurāties.
- apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm.
- apsadauzīties Apdauzīties (par cilvēku).
- apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa.
- apsadedzināties Apdedzināties.
- atčurināties Apdedzināties.
- sasadedzināties Apdedzināties.
- apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
- strust Apdilt, novalkāties.
- applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas.
- apdirsnīties Apdirsties.
- dūšāt Apdomāties, atpūsties.
- apprātoties Apdomāties, nākt pie prāta.
- apsadomāties Apdomāties.
- apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam).
- apdrikšt Apdriskāties, apdilt.
- apdrust Apdriskāties; ar vātīm apaugt.
- applīsāt Apdriskāties.
- apsaburzgalāties Apdriskāties.
- apskrandāties Apdriskāties.
- apskrandoties Apdriskāties.
- apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
- civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai.
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
- apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties).
- apsvēpēties Apdūmoties, apkvēpināties.
- apsviķoties Apdzerties.
- satruļīties Apdzerties.
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
- Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
- Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas.
- Cena Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža".
- Mustla apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā, 800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1938.-1979. g.
- Shodņa Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons.
- Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
- Muhtuja Apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku.
- Sokoļņiki Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons.
- Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
- apietamies Apejamies - daudzsk. 1. pers. no darbības vārda "apieties".
- aptērēt Apēst, notiesāt.
- apgabaltiesa Apgabala tiesa.
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- gādināt Apgādāt, rūpēties, bažīties.
- nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā.
- bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem).
- matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis).
- sodīties apgalvot (kā ebreji un čigāni tirgojoties).
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- apkritināt Apgāzt, ļaut apgāzties.
- apķepuroties Apgāzties ķepurojoties.
- apkūleņoties Apgāzties, apkrist, apgriezties.
- apzvelties Apgāzties, apvelties.
- nokūņāties Apgāzties, nokrist.
- apgrūt Apgāzties, sabrukt.
- apjāt Apgāzties.
- apjāties Apgāzties.
- aplikties Apgāzties.
- apsagāzties Apgāzties.
- apsasviesties Apgāzties.
- apsviesties Apgāzties.
- apvirst Apgāzties.
- apgrūst Apgrauzdēties.
- apgrēcināt Apgrēkoties, nogrēkoties.
- apgrēcināties Apgrēkoties.
- apgrēcīties Apgrēkoties.
- pārkāpties Apgrēkoties.
- verte Apgriez; skaties otrā pusē.
- apgorīties Apgriezties (goroties, staipoties, stiepjoties).
- vērtīties Apgriezties, vērsties.
- apsukties Apgriezties.
- cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties.
- kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt.
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās.
- apgozēt Apgruzdēt, apcepties visapkārt (uz oglēm).
- dagulties Apgulties blakus.
- apslīgt Apgulties uz sāniem.
- pieguldīties Apgulties, nolikt gulēt.
- piegult Apgulties, parasti uz neilgu laiku.
- apsagulties Apgulties; arī aizmigt.
- apgult Apgulties.
- apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem); nogulēties.
- asimilējams Apgūstams; kas spēj asimilēties.
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt.
- piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt; piesavināties (2).
- piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt.
- davuikt Apgūt, iemācīties.
- iesakopties Apgūt, iemācīties.
- izvuikt Apgūt, iemācīties.
- internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- ieņemties Apgūt; iemācīties.
- pārģērbs Apģērbs, kurā ietērpjoties var sevi pārveidot līdz neatpazīstamībai.
- satrausties Apģērbties (lēnām).
- nobaņķēties Apģērbties biezi un neveikli.
- apkankarēties Apģērbties kankaros.
- pubuļāties Apģērbties pārāk biezās, siltās vai tml. drēbēs.
- knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai.
- noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni).
- apsamaukties Apģērbties; apauties.
- sabūvēties apģērbties.
- apmauties Apģērbties.
- apsavilkties Apģērbties.
- apvilkties Apģērbties.
- uztērpties Apģērbties.
- apejas Apietas - tagadnes vienskaitļa 3. pers. no darbības vārda "apieties".
- tecēties Apieties, vaisloties.
- aptaujāties Apjautāties, apvaicāties.
- ieprasīt Apjautāties, iejautāties.
- ieprašņāt Apjautāties, iejautāties.
- ģedavāties Apjautāties, interesēties.
- apklaušināties Apjautāties.
- apprasīties Apjautāties.
- apsavaicāties Apjautāties.
- aptēgāties Apjautāties.
- apvaicāties Apjautāties.
- ieprasīties Apjautāties.
- apsajozties Apjozties.
- piejozties Apjozties.
- uzjozties Apjozties.
- zavaruha Apjucis, uzbudināts notiesāto pūlis.
- nosnāties Apkaisīties, apbērties.
- apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties.
- apkustēt Apkalpot, kustoties šurpu turpu.
- apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
- kabynuotīs apkampties.
- iesakabināties Apkampties.
- kabināties Apkampties.
- sasakabināties Apkampties.
- skaustīties Apkampties.
- apkabināties Apkarināties.
- apsakārstities Apkarināties.
- nokārstīties Apkarināties.
- malstīties Apkārt mētāties, slinkot.
- uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem.
- kankarēties Apkārties ar dažādiem apģērba gabaliem.
- nokrellēties Apkārties ar stikla pērlītēm.
- sabaušļoties Apkārties, ietīties.
- apkārstīties Apkārties, nokārties.
- apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties.
- nokarināties Apkārties.
- apklāties Apklāt sevi; apsegties.
- aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā.
- aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
- aizblaugznāt Apklāties ar blaugznām līdz noteiktai vietai.
- apmizēt Apklāties ar plānu ādu vai mizu.
- apmizēties Apklāties ar plānu ādu vai mizu.
- apmizoties Apklāties ar plānu ādu vai mizu.
- aplēpēt Apklāties ar ūdensrožu (lēpju) lapām.
- apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm; apmākties (par laika posmu).
- aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu).
- apsaklausīties Apklausīties.
- nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā.
- aizklusēties Apklust un ieturēt nesamērīgu pauzi, aizdomājoties.
- apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
- apsakopties Apkopties.
- apskaitīt Apkrāpt norēķinoties (parasti veikalā).
- nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- apkurkties Apkuiļoties, aplecināties.
- ķibt Apķert, palikt karājoties; lipt.
- apķert Apķerties (2).
- apčupt Apķerties kādam ap kaklu.
- apkabināties Apķerties, apkampt, pakārties.
- sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju).
- apķverties Apķerties.
- apsaķerties Apķerties.
- šerehnutsja Apķerties.
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
- aptikt Aplaisties.
- ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas.
- aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās).
- nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko.
- nošļenderēties Aplaistīties.
- pārlieties Aplaistīties.
- apsalaizīties Aplaizīties.
- apsalizgāties Aplaizīties.
- lakāties Aplaizīties.
- žaugāt Aplamības pļāpāt, nepatiesību runāt.
- aplamis Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
- izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
- apdzenāties Aplekties (par dzīvniekiem).
- āžoties Aplekties (par kazām).
- apvaislot Aplekties, kopoties, tikt apaugļotam.
- apvadāties Aplekties, pāroties (par govi).
- aplidināt Aplidot, lidināties apkārt.
- jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā.
- nožļāgties Aplieties ar ūdeni (netīši).
- applausties Aplieties.
- apsalieties Aplieties.
- nošļirkstēt Aplieties.
- ar apkorām tēgāt pēc naudas aplinkus apvaicāties par finansiālo stāvokli.
- iztāpaļāt Aplinkus interesēties, iztaujāt.
- apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
- dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
- apglaimot Aplišķēt; pielišķēties, pieglaimoties.
- aplaupīties Aplobīties, apmizoties, atdalīties.
- aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
- griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
- iemīties Apmainīties (veikt maiņas tirdzniecības darījumu).
- čatot Apmainīties ar īsziņām internetā (pļāpāt) reālā laikā.
- aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
- mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- mīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- pārmīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- pārsamainīties Apmainīties vietām.
- izmitot Apmainīties, dalīties pieredzē.
- pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt.
- apmīties Apmainīties.
- mahnuķ Apmainīties.
- samitoties Apmainīties.
- maiņa Apmaiņa, dodot (ko savu) un ņemot pretī (cita); darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3).
- pārmaiņa Apmaiņa; darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2).
- piedukt Apmākties (par debesīm, parasti tveices laikā).
- sasamākties Apmākties (par debesīm).
- tumēt Apmākties (par debesīm).
- kunkuļot Apmākties ar nelieliem mākoņiem.
- piedunēt Apmākties pirms lietus.
- pārķirzāt Apmākties, apklāties, apsegties.
- duzt Apmākties, bojāties, skumt.
- apdūkt Apmākties, kļūt drūmam.
- apdumt Apmākties, kļūt drūmam.
- saduzt apmākties, kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam.
- mauties Apmākties, nomākties.
- samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm).
- stīpuloties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem.
- stīpuļoties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem.
- aizzilēt Apmākties, tuvojoties lietus mākoņiem.
- tīpuļoties Apmākties; mākoņiem savilkties.
- aizamākties Apmākties.
- aizmākties Apmākties.
- apgult Apmākties.
- apmācīties Apmākties.
- apmākuļot Apmākties.
- apņemties Apmākties.
- apsamākties Apmākties.
- apsataisīties Apmākties.
- aptīpuļot Apmākties.
- dūkt Apmākties.
- dumt Apmākties.
- iemākties Apmākties.
- kumuļot Apmākties.
- mākoņoties Apmākties.
- mākoties Apmākties.
- mūrēties Apmākties.
- ņaukties Apmākties.
- nobiezēt Apmākties.
- noplēmēt Apmākties.
- nosamākties Apmākties.
- ozolot Apmākties.
- pietulzt Apmākties.
- sadugt Apmākties.
- samākt Apmākties.
- satīpuļot Apmākties.
- satumēt Apmākties.
- satumt Apmākties.
- tīpt Apmākties.
- tumuļāt Apmākties.
- tumuļāties Apmākties.
- tumuļoties Apmākties.
- šudīties Apmaldīties, noklīst.
- apaloties Apmaldīties, nomaldīties.
- pazust apmaldīties.
- aizkļūdīties Apmaldīties.
- aizmaldīt Apmaldīties.
- apalēties Apmaldīties.
- apmuldēties Apmaldīties.
- apmuldīties Apmaldīties.
- misties Apmaldīties.
- ķīst Apmānīt, pārvērsties.
- klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
- apslokāt Apmeklēt slaistoties (klejojot).
- nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties.
- vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu.
- nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- iemesties Apmesties (1).
- samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
- piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
- ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
- skradāt Apmesties ar kraupi.
- nosamesties Apmesties kur dzīvot.
- piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku).
- piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
- apmist Apmesties uz dzīvi, palikt dzīvot, uzkavēties.
- apsamesties Apmesties uz dzīvi.
- iesataisīties Apmesties, iekārtoties uz dzīvi.
- palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda).
- noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties.
- telšot Apmesties, pārnakšņot teltī.
- mesties Apmesties, piemesties; palikt.
- apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
- apsamiegāties Apmiegoties.
- atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem.
- noramstīties Apmierināties, aprimt, likties.
- izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko).
- iztikt Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
- pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli); iztikt.
- drudēt Apmierināties.
- apmiglāties Apmigloties.
- appelcēties Apmīzties.
- apmisināt Apmulsināt, likt maldīties.
- zudināties Apmulst, uztraukties.
- zudīties Apmulst, uztraukties.
- nozamblēties Apmuļļāties.
- atķēmoties Apnicīgi muļķīgi uzvesties, arī smieklīgi, nepatīkami uzvesties.
- piegriezties Apnikt; apriebties.
- apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties.
- noņemties Apņemties (1); sevī nolemt.
- derināt Apņemties kaut ko izdarīt.
- pasajemties Apņemties ko izdarīt.
- apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt.
- apdzirties Apņemties, nodomāt, būt prātā, solīt.
- paņemties Apņemties, nolemt.
- čausties Apņemties, sagatvoties.
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- ķetēt Apņemties.
- nodzirties Apņemties.
- nogremties Apņemties.
- nogrozties Apņemties.
- prajemties Apņemties.
- uzdzirties Apņemties.
- apoglēties Apogļoties.
- sasukstīties Apostīties.
- sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties.
- apkāmēt Appelēt, apklāties ar pelējuma gļotām.
- aprūgt Appelēt, pārklāties ar netīrumiem.
- apziedēt Appelēt, pārklāties ar pelējumu.
- apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses).
- izbūzelēties Appērties (3).
- appēķoties Appētīties.
- apbungāties Appirsties.
- applucināties Applaucēties.
- apsašmucināties Applaucēties.
- noplucināties Applaucēties.
- applaukāt Applūksnāties.
- applaukāties Applūksnāties.
- piepilt Applūst; celties ūdens līmenim.
- nopogāties Appogāties.
- iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
- saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
- sapāroties Apprecēties (ar kādu).
- apkārstīties Apprecēties (nicinoši).
- apkankarēties Apprecēties (nievājoši).
- iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
- iziet tautās apprecēties (par sievieti).
- iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
- (iz)iet tautās apprecēties (par sievieti).
- apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
- saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
- aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
- iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi.
- apsvainoties Apprecēties, saradoties.
- iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) apprecēties.
- iedoties laulībā apprecēties.
- doties laulībā apprecēties.
- sakāzoties apprecēties.
- apkāzāties Apprecēties.
- apsaprecēties Apprecēties.
- apsaženīties Apprecēties.
- apvīroties Apprecēties.
- noprecēties Apprecēties.
- sakankaļāties Apprecēties.
- sasievoties Apprecēties.
- ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē).
- nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
- dibināt Apprecoties veidot (ģimeni).
- appuņķāt Appuņķot, appuņķoties.
- appuņķāties Appuņķot, appuņķoties.
- sagodīties Appušķoties, izrotāties.
- saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
- nosaputināties Apputināties.
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
- aprasāties Aprasoties.
- savēkšties apraudāties.
- apsaraudāties Apraudāties.
- lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
- aptrūkt Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt.
- pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
- aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt.
- pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt).
- iesildīt galvu apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); arī apreibināties.
- dolbīties Apreibināties (krievu "dolbitsja").
- iedūšoties Apreibināties (piemēram, ar alkohola glāzi).
- saskudināties Apreibināties, daudzkārt griežoties riņķī.
- iztilzāties Apreibināties, piedzerties.
- sareibināties Apreibināties.
- aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem.
- aizabridzīties Apriebties.
- aizriebties Apriebties.
- apgarēties Apriebties.
- apnīgroties Apriebties.
- atriebties Apriebties.
- atsabridzēties Apriebties.
- ieriebties Apriebties.
- pieriebties Apriebties.
- nomierēties Aprimt, nomierināties.
- apripāt Apripot, apvelties (apkārt).
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- izsuņķēt Aprunāt, izsmiet, gānīties.
- svīnīties Aprunāt, mēlnešoties.
- švīnīties Aprunāt, mēlnešoties.
- šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot.
- apspriesties Aprunāties, lai uzzinātu, citu domas.
- sabazārēt Aprunāties, sarunāt.
- apsarunāties Aprunāties.
- apsatolkavāties Aprunāties.
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
- aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu.
- apsalties Apsaldēties.
- ieaukstēties Apsaldēties.
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
- snāties Apsegties, ietīties.
- piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku.
- apkubināt Apsegties.
- apsasegties Apsegties.
- apšausties Apsegties.
- dasasegties Apsegties.
- nosnāties Apsegties.
- novāzties Apsegties.
- pārkubināties Apsegties.
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
- aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
- apžērgt Apsēsties jāteniski.
- dasasēsties Apsēsties pie kā.
- dasēst Apsēsties pie kā.
- nograuties Apsēsties, atkrist sēdus.
- apsēst Apsēsties, nosēsties.
- atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
- sēdēties apsēsties.
- apsasēsties Apsēsties.
- apsēdēt Apsēsties.
- apsēdēties Apsēsties.
- iezvilt Apsēsties.
- uzsēdēt Apsēsties.
- apseilāt Apsiekaloties.
- saslienāties Apsiekaloties.
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- apsasildīties Apsildīties.
- puršļāties Apskaisties, rādīt dusmīgu seju.
- ķīķēties Apskatīt, lūkoties.
- apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko).
- apblenzt Apskatīties apkārt.
- apžaustīt Apskatīties ložņājot.
- apvērties Apskatīties, apskatīt.
- savērties apskatīties, saskatīties.
- pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt.
- apsaskatīties Apskatīties.
- apsavērties Apskatīties.
- iečekot Apskatīties.
- apķerties Apskauties, apkampties.
- saskauties Apskauties, parasti cieši.
- XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi).
- skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties.
- apkūvēt Apskriet apkārt spēlējoties.
- apskurbināties Apskurbināt (1) sevi; apreibināties.
- apskurbināties Apskurbināt (2) sevi; apreibināties.
- apskusties Apskūties, noskūties.
- nošļandēties Apslacīties, aplieties.
- nospridzināties Apslacīties, aptašķīties.
- noslapēties Apslacīties.
- nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu).
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- sazamblāties apslienāties, apsiekaloties.
- novimbāties Apslienāties.
- apkārnīties Apsmērēties ar izkārnījumiem.
- noērmoties Apsmērēties, apsmulēties.
- apsmekšēties Apsmērēties, kļūt netīram.
- apsūbināt Apsmērēties, ļaut apsūbēt.
- aptepties Apsmērēties.
- apzviesties Apsmērēties.
- rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos.
- zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties.
- nokrēpuļoties Apsmulēties ar deguna dobuma izdalījumiem, gļotām.
- čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties.
- nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties.
- nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties.
- rākāties Apsmulēties, aptašķīties.
- šekstēties Apsmulēties, aptašķīties.
- nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot.
- apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
- piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
- saķezēties Apsmulēties, notraipīties.
- sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem.
- noķirnāties Apsmulēties.
- noparzāties Apsmulēties.
- nozleķēties Apsmulēties.
- savaļāties Apsmulēties.
- piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
- apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību.
- noteikties Apsolīties.
- pasolīties Apsolīties.
- ponti izmest apspalvoties.
- sašļakstināt Apspricēties (daudz).
- diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā.
- debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
- apsaspriesties Apspriesties.
- pasaredīties Apspriesties.
- rēdīties Apspriesties.
- izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties.
- savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
- ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
- kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
- maģiskais riņķis (aplis) apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
- iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā).
- nostāties Apstāties (par transportlīdzekļiem).
- stagnēt Apstāties attīstībā.
- stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot.
- stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot.
- piestāt Apstāties kādā virzībā.
- aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties.
- stomīties Apstāties, baidīties.
- dastāt Apstāties, nespējot tālāk pavilkt ratus, vezumu u. tml.
- sastakņīties apstāties, palikt stāvot.
- pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
- aizstiknīties Apstāties, sastingt.
- apstopēt Apstāties; apstādināt.
- sadurstīties apstāties.
- apsastāties Apstāties.
- apstāt Apstāties.
- apštopēties Apstāties.
- noštopēties Apstāties.
- pielaicīties Apstāties.
- staknīt Apstāties.
- koroborējums Apstiprinājums (ar tiesas lēmumu); koroborācija.
- apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu).
- braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu.
- izlašķēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem.
- izveldzēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem.
- aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
- ūbēt Apsūbēt, pārklāties ar rūsu.
- tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā.
- aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
- nosveikties Apsveicināties.
- noveselāties Apsveicināties.
- sasveikties Apsveicināties.
- saveseloties Apsveicināties.
- nosvilināties Apsvilināties (1).
- apšebēties Apšķebēties.
- apžebēties Apšķebēties.
- apsašķebināties apšķebināties
- apsaskrieties apšķebināties.
- apskabināties Apšķebināties.
- apšķerbināties Apšķebināties.
- skārbināties Apšķebināties.
- apķesties Apšķiesties, apsmērēties.
- apasiņot Apšļakstīties ar asinīm.
- nošlampāt Apšļakstīties ar netīrumiem.
- nošlamperēties Apšļakstīties ar netīrumiem.
- apsašļakstināties Apšļakstīties.
- sašļakstīties Apšļakstīties.
- nopļekāties Apšļakstot notraipīties.
- sašļakstēt Apšļakstoties nosmērēties.
- noplančkāties Aptašķīties (ar kādu šķidrumu).
- nolēcināties Aptašķīties (nejauši).
- nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties).
- nokārnīties Aptašķīties ar kūtsmēsliem.
- sadirsties Aptašķīties ar saviem izkārnījumiem.
- nopļūtīties Aptašķīties, apgānīties.
- sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu).
- ķempāties Aptašķīties, apsmulēties.
- ķērnēties Aptašķīties, apsmulēties.
- ķezēt Aptašķīties, apsmulēties.
- ķezēties Aptašķīties, apsmulēties.
- noķuņķēt Aptašķīties, apsmulēties.
- nomurāties Aptašķīties, apsmulēties.
- nosmečkāties Aptašķīties, apsmulēties.
- nostemēt Aptašķīties, apsmulēties.
- notepčoties Aptašķīties, apsmulēties.
- sašmukt Aptašķīties, apsmulēties.
- uzmuities Aptašķīties, apsmulēties.
- zabināties Aptašķīties, apsmulēties.
- notasnāties Aptašķīties, aptraipīties.
- nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram.
- apgraulēties Aptašķīties, nosmērēties ar saviem ekskrementiem.
- murzēties Aptašķīties, nosmulēties.
- noplešķēt Aptašķīties, nosmulēties.
- samurzēties Aptašķīties, nosmulēties.
- aptraišķīties Aptašķīties, notašķīties.
- nošmurklāties Aptašķīties.
- ķezināties Aptašķītuies, noismērēties.
- taukt Aptaukoties.
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
- čupināt Aptaustīt, apčamdīt; grābstīties.
- apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt).
- izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku.
- apsatirities Aptīrīties.
- aprotināties Aptīties apkārt.
- aprutināties Aptīties apkārt.
- apžaugties Aptīties kādam ap kaklu.
- apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
- sasatīties Aptīties, apvīties (visapkārt, no visām pusēm).
- aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt.
- notoņāties Aptīties, satuntulēties.
- nosaitēties Aptīties.
- notiņāties Aptīties.
- notīņāties Aptīties.
- nodzievāties Aptraipīties (apsvīnīties).
- aptaisīties Aptraipīties ar izkārnījumiem.
- saķezināties Aptraipīties, apbružāties.
- nožakāties Aptraipīties, apsmulēties.
- ķizināties Aptraipīties, nosmulēties.
- apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
- apsasmulēties Aptraipīties.
- apsmērēties Aptraipīties.
- gānīties Aptraipīties.
- nošmurgulēties Aptraipīties.
- šņurgāties Aptraipīties.
- aptumst Aptumšoties (3).
- aptimst Aptumšoties (par debess spīdekli).
- aptupt Aptupties.
- sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
- tiesiskā ietekme aptver visas formas un virzienus, kādos tiesības ietekmē sabiedriskās attiecības.
- apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam.
- ieklaust Apvaicāties pēc.
- appeiķoties Apvaicāties, apprasīties.
- pasavaicāties Apvaicāties.
- aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties.
- aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam.
- uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam.
- sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties.
- ņemt ļaunā apvainoties, sadusmoties (par ko).
- safāzēties Apvainoties, saniknoties, sadusmoties.
- sacelt spuras (arī seksti) apvainoties; arī saskaisties.
- sacelt seksti (arī spuras) apvainoties; arī saskaisties.
- čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu.
- abižoties apvainoties.
- uzmest kūkumu apvainoties.
- uzmest burbuli apvainoties.
- apsabežīties Apvainoties.
- apsavaiņāties Apvainoties.
- apvaiņoties Apvainoties.
- iebilsties Apvainoties.
- ērzeļoties Apvaisloties (par ķēvi).
- aprūkāties Apvaisloties, apaugļoties.
- apkuiļoties Apvaisloties, sapāroties (par cūkām).
- apvaislēties Apvaisloties.
- apvaišļoties Apvaisloties.
- uzdzenāt Apvaisloties.
- novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
- iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri).
- uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties.
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- apnēsāties Apvalkāties.
- apviļāties Apvārtīties.
- apsavelties Apvelties.
- apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā.
- apgriezties Apvērsties otrādi, arī ačgārni.
- apsavērsties Apvērsties.
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs.
- PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".
- grupēties Apvienojies grupās, dalīties grupās.
- sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku).
- sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
- salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
- rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
- sajūgties apvienoties, arī apprecēties.
- kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2).
- satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties.
- satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam.
- mesties kopā apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
- mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
- biedroties Apvienoties, organizēties.
- saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
- apbiedrēties Apvienoties, savienoties.
- samesties (retāk sasisties) kopā apvienoties.
- samesties (arī sasisties) kopā apvienoties.
- plēvēt Apvilkties ar plēvi.
- tīksnāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem.
- tīktāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem.
- apkrecēt Apvilkties, pārvilkties ar garozu, sarecēt.
- aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā; paraudzīties visapkārt.
- apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; refl. --> apgriezt 1(1).
- pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
- aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
- apķibināties Apvīties.
- apsatīties Apvīties.
- apsvaidīties Apziesties, ieziesties.
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- patiesības serums apzīmējums dažādiem preparātiem, kas, iedarbojoties uz galvas smadzeņu funkcijām, bloķē aizturi.
- VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing").
- shizofiti Apzīmējums vienšūnu augiem, kas vairojas daloties (skaldoties) uz pusēm.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata.
- sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu.
- līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
- dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
- bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
- prokrastinēt Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties.
- zagt dienas apzināti dzīvot bezdarbībā, dīkdienīgi; slaistīties.
- sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
- mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
- nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
- ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko).
- apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu).
- meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
- dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
- aizklupt Apzināti nogāzties (aiz).
- samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu.
- viltot apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu
- safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- krist Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur).
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- atzīt apzināties (ko); apliecināt.
- sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- justies Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- zināt mēru apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
- atrast sevi apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā.
- sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- justies Apzināties sevi (par ko).
- atjaust Apzināties, atskārst, aptvert.
- izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
- apsazināties Apzināties.
- nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties.
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
- glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo.
- abjūdikācija Apzvērēta atteikšanās no tiesībām vai kādas darbības noliegšana.
- sažēlot apžēloties.
- žēlināt Apžēloties.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
- apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
- rektifikācija Ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
- knupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- izpačāties Ar baudu pērties, mazgāties pirtī ar lapu slotu.
- našķēties Ar baudu, tīksminoties ēst gardumu, kārumu.
- aizblākšēt Ar blākšķi aizvērties.
- aizblākšķēt Ar blākšķi aizvērties.
- atbrēkties Ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem).
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda.
- uzburties Ar burvestību palīdzību pieķerties.
- pāžļoties Ar burvībām, ar vārdošanu nodarboties.
- taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu.
- darbinieka saistība ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
- svelberēt ar darbiem un valodu šaudīties apkārt; neiet noteiktā virzienā.
- ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2).
- ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2).
- skultēt Ar dažādiem paņēmieniem, viltībām u. tml. censties panākt, ka izdod, atdod (naudu).
- nošņākt Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt; nošņākties (2).
- klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto).
- aizvējot Ar gaisa plūsmu attālināties.
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- atlidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp.
- ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
- nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- kratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- kratīt (arī purināt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- purināt (arī kratīt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- grozīt (arī šūpot) galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pažļebināt Ar gariem zobiem ēdot krietni saēsties.
- pusglūnis ar glūnošām acīm, paslepus (skatīties).
- aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
- atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
- piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
- nomaracīt Ar grūtībām (kādu noteiktu laiku) nopūlēties.
- atkamāties Ar grūtībām atnākt, atvilkties.
- atšļaukāt Ar grūtībām atvilkties.
- rausties augšā ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- svompāties Ar grūtībām celties, slieties (augšā).
- sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- bukāties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
- bukstīties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- iedreselēties Ar grūtībām ielīst, ierāpties (par bērnu).
- iecīnīt Ar grūtībām iemācīties.
- izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3).
- peņķēties Ar grūtībām ņemties.
- izsprukt no kāda nagiem ar grūtībām paglābties no kāda, laimīgi izkļūt no briesmām.
- izķeburoties Ar grūtībām palīdzēt (izkulties no nepatīkamiem apstākļiem).
- izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- nokūznīties Ar grūtībām pārvietoties pa piesnigušu ceļu.
- pārdzīties Ar grūtībām pārvietoties, pārkļūt (kam pāri).
- pamuit Ar grūtībām pavirzīties uz priekšu.
- sarausties kājās ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
- uzkūļāties Ar grūtībām piecelties.
- uzkūlināties Ar grūtībām piecelties.
- uzkūļināties Ar grūtībām piecelties.
- rampties Ar grūtībām rāpties.
- uzkušņāties Ar grūtībām un neveikli uzrāpties.
- iesprantēties Ar grūtībām un spēku iespiesties.
- uzspīrināties Ar grūtībām uzkalpoties.
- uzpūlēties Ar grūtībām uzkāpt, uzrāpties (kur augšā).
- uzžākarēties Ar grūtībām uzrāpties.
- atkležot Ar grūtībām vai neveikli (neizveicīgi) atvilkties.
- kaikarēties Ar grūtībām vilkties.
- piesvempēties Ar grūtībām vilkties.
- kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
- mīcīt dubļus (arī mālus) ar grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem).
- mīcīt mālus (arī dubļus) ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem).
- ķildināt Ar grūtībām virzīties uz priekšu.
- pāršļaukties Ar grūtībām, lēnām kājas kustinot, pārvietoties pāri.
- pieklēžot Ar grūtībām, lēnām tuvoties.
- uzgorīties Ar grūtībām, negribīgi piecelties.
- ieklumpēties Ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties.
- žarbīties Ar grūtībām, neveikli kāpt, rāpties (kokā).
- attrausties Ar grūtībam, neveikli pārvietojoties ierasties.
- atpenterēt Ar grūtībām, neveikli vai streipuļojot ierasties.
- nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atsapērties Ar grūtībām, pūlēm atkļūt, parasti pārvietojoties pa sliktu ceļu.
- izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
- uzspirināties Ar grūtībām, šurp un turp grozoties, piecelties.
- nogružoties Ar gružiem samaisīties.
- nokrāmēties Ar iedzīvi pārvākties, pārvietoties lejā (no kurienes, kur); nokravāties.
- pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
- aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- ar pavērtu (arī vaļēju) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- ar vaļēju (arī pavērtu) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1).
- atkaukties Ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni).
- piepazīties Ar kaut ko iepazīties.
- nižģēties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
- nižģināties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
- nižģīt Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
- dzīgot Ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu).
- šļurāties Ar kaut ko nodarboties, piņķēties, kēpāties.
- dūderēt Ar kaut ko nodarboties.
- sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem).
- izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
- knairīties Ar knābi knosīties spalvās.
- knopēties Ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties.
- knuzināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties.
- knobāties Ar knābi vai zobiem kasīties.
- gods Ar ko lepoties; lepnumam, greznumam.
- urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
- izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
- čeģelīties Ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku.
- skruķiski ar kruķiem (pārvietoties).
- kruķēties Ar kruķu palīdzību virzīties uz priekšu.
- ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
- saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
- atķērkt Ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku).
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
- gozēties Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- plēgžņāt Ar lakatu plātīties; locīt.
- laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību.
- atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atlakstīt Ar lēcienu atvirzīties līdz kādai vietai.
- palēkties Ar lēcienu pavirzīties (uz augšu).
- lidot ar lidaparātu virzīties, pārvietoties gaisā – par pasažieriem, apkalpi
- ulksnēt Ar lielām grūtībām iemācīties lasīt un rakstīt.
- izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves.
- aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt.
- iedrenēt Ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt.
- izstiknīties Ar lielām pūlēm mēģināt izglābties.
- izveķēties Ar lielu apetīti izēsties (ko biezu).
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- saņemt pēdējos spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- saņemt pēdējos (arī visus) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- saņemt visus (arī pēdējos) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
- iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
- ieblākšķināt Ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties.
- ciltstiesības Ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām.
- prejudīcija Ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu.
- apkārt Ar līkumu (doties).
- nelikumība Ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
- nelikumīgs Ar likumu aizliegts, arī prettiesisks no likuma viedokļa.
- aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
- aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieliekties Ar līkumu ievirzīties (kur iekšā).
- monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
- glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
- glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu.
- vizēt Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizmot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- sikāt Ar maziem soļiem un ar grūtībām pārvietoties.
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- ģuģināt Ar mazu bērnu runāties vai to mierināt.
- nomest Ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
- iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4).
- uzvensties Ar mokām (rāpjoties, veļoties) sasniegt augšu.
- aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
- izencēties Ar mokām izķepuroties.
- muities Ar mokām izsisties cauri.
- adosēt Ar muguru atzvelties.
- purslāties Ar muti vai degunu šņaukāties.
- uzdrepelēt Ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties.
- iekušņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekušņoties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekuzināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekužināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekužņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- aizšņakstināt Ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties.
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- ķepināties Ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram).
- nokrept Ar netīrumiem pārklāties, kļūt netīram.
- ķarzāties Ar niekiem nodarboties.
- datoru vīruss ar nolūku izveidota programma, kas spēj iespiesties citās programmās un tās iznīcināt.
- nepatiesība Ar nolūku sagrozīta patiesība; meli.
- patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
- valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
- ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
- ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
- parādprasība Ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā.
- noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
- atsvībināties Ar pātagas vicināšanu aizstāvēties.
- (pa)mielot acis ar patiku skatīties, redzēt.
- mielot acis ar patiku skatīties, redzēt.
- garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
- piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- uzvaidēt Ar piepūli novaidēties.
- knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
- piesniegties Ar piepūli sasniegt (pastiepjoties).
- uzžurgāties Ar piepūli uzrāpties.
- pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā.
- bucīt Ar pierēm sagrūsties.
- duksnīties Ar pieri grūstīties.
- saņemt enkurboju ar piesienamo galu piestiprināties pie enkurbojas.
- pleno iure ar pilnām tiesībām.
- pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
- knabināt Ar pirkstiem klabināties.
- nagāties Ar pirkstiem maisīt, rakņāties, krāmēties, iepriekšējo kārtību izjaucot.
- pļakāties Ar plaukstām sisties.
- atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
- baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
- grūtai Ar pūlēm (kā dabūt, iegādāties).
- izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
- atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
- atkluburēties Ar pūlēm atvilkties.
- cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
- mangalēt Ar pūlēm censties ko izvilkt, dabūt.
- zorģēties Ar pūlēm darboties, rīkoties.
- dasakulties Ar pūlēm iegādāties, izgādāt.
- iebulderēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
- iebuldurēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
- ielauzīties Ar pūlēm iemācīties.
- ierūdīt Ar pūlēm iemācīties.
- nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
- noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
- piestutēties Ar pūlēm piecelties, uzslieties.
- mujāties Ar pūlēm sisties cauri.
- mūjāties Ar pūlēm sisties cauri.
- uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
- mudīties Ar pūlēm virzīties (iet, braukt).
- mūdīties Ar pūlēm virzīties, kustēties.
- ietošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā).
- iztošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur).
- tošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.).
- nagažāties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
- nagažoties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
- stīpāties Ar pūlēm, grūtībām (kur) iet, doties.
- mangoties Ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz.
- iesalauzīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
- iesalumdīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
- atsakulties Ar pūlēm, grūtībām ierasties, atkļūt, parasti no lielāka attāluma.
- skrapāties Ar pūlēm, grūtībām iet, kāpt, rāpties.
- ķeksēties Ar pūlēm, grūtībām iet, virzīties (balstoties uz nūjas).
- uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- izskrapāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur).
- izkošņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
- izkušņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
- lauzīties grāmatā ar pūlēm, grūtībām mācīties lasīt.
- atsatamīties Ar pūlēm, grūtībām nodarboties ar ko.
- noskrapāties Ar pūlēm, grūtībām nokāpt, norāpties.
- patamzāties Ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties.
- patomzāties Ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties.
- pārmocīties Ar pūlēm, grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (kam pāri).
- pārskrapāties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties (pār ko, kam pāri).
- pārsakulties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties.
- piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uztoškāties Ar pūlēm, grūtībām uzcelties, sakārtoties.
- uzskrapāties Ar pūlēm, grūtībām uziet, uzkāpt, uzrāpties.
- uzskruķēties Ar pūlēm, grūtībām uziet, uzkāpt, uzrāpties.
- uzstūkāties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst.
- uzstūķēties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst.
- izatrausties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties.
- uzrampties Ar pūlēm, grūtībām uzrāpties.
- uzšķūrēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
- uzstīvēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz kā, kur augšā).
- uzmocīties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
- ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
- notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīties (2).
- atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
- aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- kulšņāties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
- kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
- pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
- pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties.
- papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
- nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- lēzēties Ar ragavām no kalna traukties.
- uzlēžāt Ar ragaviņām (no kalna) slidināties.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
- noriebt Ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu).
- noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- nošķermulēties Ar riebumu novērsties un nopurināties.
- šķermulēties ar riebumu vērsties projām.
- naikāties Ar rīksti atgaiņāties.
- ņagāties Ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru.
- māķoties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
- māties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
- žankāties Ar rokām plunčāties pa ūdeni.
- aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties.
- šļakāt Ar roku šļakstīties.
- ķibināt Ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt.
- atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni).
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
- sasots Ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties; sasojs.
- sasojs Ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties.
- pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
- sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
- mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu.
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
- sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
- aizprašņāt Ar savu prasījumu aizstegties priekšā cita prasījumam.
- aizprasīt Ar savu prasījumu aizsteigties priekšā cita prasījumam.
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
- iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara.
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
- atblākšķēt Ar skaļu troksni ierasties.
- samesties (ar) acīm ar skatieniem sazināties.
- saskatīties Ar skatieniem sazināties.
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
- spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
- izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
- paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
- pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
- iesmaidīt Ar smaidu ieskatīties.
- sērt Ar smiltīm vai dubļiem pārpildīties, aizsērēt.
- dasacirsties Ar sparu aizvērties.
- grimīt Ar sparu nākt, lauzties kur iekšā.
- grimīt Ar sparu skriet, drāzties (par dzīvniekiem).
- grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
- atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.).
- šķaidīt Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
- svirēt Ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi.
- pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
- piespiest Ar spiedienu iedarboties (uz ko).
- spiguļot Ar spīguļiem rotāties.
- iepasakāties Ar stāstu stāstīšanu iekļūt draugu lokā, iedraudzēties.
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
- nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
- cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
- parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- piesasisties Ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā).
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
- sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
- izstraujot Ar straumi iztecēt, gāzties ārā.
- tošāties Ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām).
- nosviest Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
- iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
- nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot attālināties.
- aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
- nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
- nodibināt faktu ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
- tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus.
- kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ.
- norīdzināt Ar tiesas spriedumu atņemt.
- maksātnespēja ar tiesas spriedumu konstatēts uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis, kad tas nespēj veikt kārtējos maksājumus un nomaksāt parādus; bankrots.
- piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
- kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā.
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos.
- dasist Ar triecienu pieskaroties, izraisīt sāpes.
- piesisties Ar triecienu pieskarties; strauji pieskarties.
- izklunkāties Ar troksni izšļakstīties.
- aizsisties Ar troksni strauji aizvērties; aizcirsties.
- tupelēt Ar tupelēm drusku paieties, parotaļāties.
- plorckāties Ar ūdeni vai citiem šķidrumiem laistīties.
- ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
- gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
- nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
- kriņāties Ar vārdiem uzmākties.
- sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
- aizsprengties Ar varu aizspiesties, aizspraukties citiem garām.
- cirsties Ar varu spiesties cauri.
- atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
- dagrūst Ar vieglu grūdienu pieskarties, parasti pie kādas ķermeņa daļas.
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
- izopolītisks Ar vienādām pilsoņu tiesībām.
- izvilstināties Ar viltu izkulties.
- vilstināt Ar viltu kulties.
- iekrāpties Ar viltu, mānoties iekļūt.
- uzstrumpāt Ar visām 4 kājām palecoties uzsteigties.
- atkrāmēties Ar visu iedzīvi doties (šurp, atpakaļ u. tml.).
- izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
- atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp; ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
- iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
- nokravāties Ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.).
- kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
- aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
- paziņot Ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur).
- snoskāties Ar zobiem blusoties (par suni).
- zvaižņot Ar zvaigznēm apsegties.
- nozvaigznoties Ar zvaigznēm noklāties.
- nozvaigžņoties Ar zvaigznēm noklāties.
- afidevits Ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai.
- žagarēt Ar žagaru palaidņoties, dauzīties uz visām pusēm.
- sarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
- sasarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
- stopot ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām
- malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
- ārē Ārā, laukā no kurienes (virzīties).
- izskalāt Ārdoši iedarboties uz iežiem (par ūdeņiem).
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
- izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
- ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties.
- lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts.
- slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
- et ab hoste doceri arī no ienaidnieka var mācīties.
- eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija).
- Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem).
- lauka kara tiesa ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru.
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
- storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno.
- varpste Arkla daļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu saliekties.
- vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
- vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties.
- arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē.
- harmagedons Armagedons - Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas.
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
- apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
- atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- iearties Arot iemācīties labi art; art, kamēr aršana sāk veikties.
- ieart Arot ievirzīties (kur iekšā).
- izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- arties Arot virzīties (parasti par lemesi).
- ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus.
- privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu.
- izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam.
- konservatīvā ārstēšana ārstēšana, izvairoties no operatīvās iejaukšanās (ārstēšana ar medikamentiem, diētu un režīmu).
- sasazālēties Ārstēties (ar zālēm).
- elektrizēties Ārstēties ar elektrisko strāvu.
- pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
- nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
- gulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā.
- zālēties Ārstēties, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem.
- dankoties Ārstēties, veikt medicīniskas pārbaudes.
- dakterēties Ārstēties.
- dziedēties Ārstēties.
- dziedināties Ārstēties.
- lečīties Ārstēties.
- zālenēties Ārstēties.
- gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
- vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
- akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- konsulārā imunitāte ārvalsts konsulātam un tā darbiniekiem noteiktas tiesības un privilēģijas attiecībā pret rezidences valsts tiesas un administratīvo jurisdikciju.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- biržas kotācija ārzemju valūtas un dažādu citu vērtību tirgus cenas noteikšana nacionālajā valūtā, ko veic speciāla (biržas kotācijas) komisija, pamatojoties uz biržas darījumu rezultātiem.
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā.
- hostis Ārzemnieks, ar ko Roma atradās kādā sakarā, atzīstot tā tiesības.
- eksterritoriāls Ārzemnieks, kas bauda neaizskaramības tiesības.
- krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
- aizasarot Asarojot aizmigloties (par acīm).
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- izgult Asi pārmest kādam; stipri rāties uz kādu.
- raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
- tecīties Asināties.
- angioskleroze Asinsvadu sienu sacietēšana un sabiezešana, attīstoties saistaudiem.
- asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas.
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes).
- sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties.
- stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
- astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās.
- relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības.
- fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu.
- skvairs ASV - miertiesneša tituls.
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
- teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības.
- SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija.
- iznašķēt At baudu, tīksminoties izēst.
- stādīties Atainoties atmiņā.
- atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.).
- dairt Atairēt, pieirties.
- atirklēties Atairēties.
- izkabināties Atāķēties, atraisīties.
- atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
- atriesties Atārdīties.
- atskanēt Atbalsoties; skanēt pretim.
- atspertuve Atbalsta punkts; vieta, kur atsperties; pieturas punkts.
- pūst kāda stabulē atbalstīt kāda uzskatus, intereses, nostāju, rīkoties ar kādu kopīgi.
- uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- atslieties Atbalstīties (pret ko).
- atkukt Atbalstīties (uz elkoņiem).
- uzmīties Atbalstīties uz kājas pēdas.
- pārnest ķermeņa (arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- atsliegties Atbalstīties, atgāzties.
- atstutēties Atbalstīties, atslieties.
- sasprensties atbalstīties, atspiesties.
- kaipt Atbalstīties, pieturēties.
- atkļauties Atbalstīties; izstiepjoties atgulties.
- atremties Atbalstīties.
- atspiesties Atbalstīties.
- atspīlēties Atbalstīties.
- atstīrināties Atbalstīties.
- sastutēties Atbalstīties.
- uzkremties Atbalstīties.
- uzremties Atbalstīties.
- uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- atzvilu Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
- atzvilus Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
- atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās.
- piekrišana atbilde, akcepts priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem.
- atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
- atmelot Atbildēt nepatiesību.
- atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
- labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
- pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
- pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
- labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml).
- labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- uzcirtīgs Atbilstoši saģērbties un izturēties.
- klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
- atlēvarot Atblandīties, atklaiņot.
- atlampot Atblandīties, atklejot.
- atlāpot Atblandīties, atklejot.
- atklabažāt Atblandīties, attipināt.
- atplaukt Atblāzmoties.
- atblēt Atblēties.
- atvažot Atbraukt, ierasties.
- atbrāzt Atbrāzties.
- atbrīnīties Atbrīnēties.
- atbrīnoties Atbrīnēties.
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
- atdēties Atbrīvooties, tikt vaļā.
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības).
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
- patikt Atbrīvoties (3); pasprukt.
- tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
- atčakarēt Atbrīvoties (no kā), izmantojot viltību.
- attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu); atjēgties, atgūties.
- izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
- izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
- nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
- atrubīt Atbrīvoties (no kāda).
- izkakaļāties Atbrīvoties (no naudas).
- izkakalēties Atbrīvoties (no naudas).
- šprukt Atbrīvoties (no saites, iesprostojuma u. tml.) - parasti par dzīvnieku.
- izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu; guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
- atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj).
- atkauties Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.).
- nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
- izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa).
- izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedēties.
- izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedināties.
- nomest atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
- nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
- atmulst Atbrīvoties no apmulsuma, apjukuma.
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
- izblusināties Atbrīvoties no blusām.
- otkinutsja Atbrīvoties no cietuma.
- atķidināties Atbrīvoties no dadžiem.
- izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci).
- atgrožoties Atbrīvoties no grožiem.
- izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku).
- izamauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu).
- izmauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu).
- mauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu).
- soskočiķ Atbrīvoties no ieslodzījuma pirms termiņa.
- atjostīties Atbrīvoties no jostas, apsējiem.
- novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
- novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
- aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa) atbrīvoties no kāda cilvēka.
- aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) atbrīvoties no kāda cilvēka.
- novākt pie malas atbrīvoties no kāda, fiziski to iznīcināt; nogalināt.
- dabūt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu.
- novākt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu.
- dabūt nost no ceļa (kādu) atbrīvoties no kāda; iznīcināt.
- dabūt nost no kakla (kādu) atbrīvoties no kāda.
- izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības.
- izlaboties Atbrīvoties no kaitīga ieraduma, negatīvas īpašības.
- attaukoties Atbrīvoties no liekā svara.
- atvilgt Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa; atmaigt.
- atvieglināt (arī atvieglot) sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- atvieglot (arī atvieglināt) sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- notīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi).
- tīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi).
- palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma; papriecāties.
- palaist sirdi zaļumos (arī ganībās) atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma; papriecāties.
- sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes; kļūt laicīgam.
- atstingt Atbrīvoties no sastinguma.
- nosulāties Atbrīvoties no sūkalām, tām notekot (par biezpienu).
- nosūkalāties Atbrīvoties no sūkalām.
- nopilēties Atbrīvoties no šķidruma, tam nopilot; pilot notecēt.
- atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
- atūdinēties Atbrīvoties no ūdens.
- atutīties Atbrīvoties no utīm.
- atvažoties Atbrīvoties no važām, no uzliktā sloga.
- viskočiķ Atbrīvoties pēc soda izciešanas.
- izveņķēties Atbrīvoties, ar pūlēm tikt ārā.
- atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
- atcināties Atbrīvoties, atrauties.
- atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- nolikt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- mest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā.
- sviest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā.
- atgalēties Atbrīvoties, atvairīties.
- atskrullēties Atbrīvoties, garīgi atpūsties.
- nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
- pestīties atbrīvoties, pasargāties no kaut kā.
- attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
- atbrivāties Atbrīvoties, tikt vaļā.
- atkārpīties Atbrīvoties.
- atsprūst Atbrīvoties.
- atvaļāties Atbrīvoties.
- brīvēties Atbrīvoties.
- izpestīties Atbrīvoties.
- dasadomāties Atcerēties (ko) pēc kāda laika.
- attēgties Atcerēties, atjēgties.
- atcerēt Atcerēties, atminēties.
- attipt Atcerēties, atminēties.
- attipties Atcerēties, atminēties.
- atģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
- paģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
- pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
- iegrūsties prātā atcerēties, iedomāties.
- minstināt Atcerēties, iedomāties.
- glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst.
- aizmirst Atcerēties, paturēt prātā.
- pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā.
- čoknīties Atcerēties, saprast, apjēgt.
- iegādāties Atcerēties; iegādāt (3).
- iegādāt Atcerēties; iegādāties (2).
- paturēt prātā (retāk galvā) atcerēties.
- paturēt galvā (biežāk prātā) atcerēties.
- atčoknīties Atcerēties.
- atdomāt Atcerēties.
- atgādāt Atcerēties.
- atgādāties Atcerēties.
- atminināties Atcerēties.
- atminstināties Atcerēties.
- attikties Atcerēties.
- dadomāt Atcerēties.
- dagadāt Atcerēties.
- ģedēt Atcerēties.
- iecerēties Atcerēties.
- ieminēt Atcerēties.
- atsacirsties Atcirsties (par rīku).
- atčalīties Atčalavīties.
- atčaloties Atčalavīties.
- atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
- atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu.
- atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
- nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
- izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām.
- nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost).
- izadalīties Atdalīties (par ko salipušu).
- attulēties Atdalīties (par linu šķiedru).
- izagaldīties Atdalīties (par linu šķiedru).
- atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu).
- atsust Atdalīties (sutināšanas rezultātā).
- atsašķirties Atdalīties no kopuma (par kā sastāvdaļām).
- plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
- nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām).
- krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
- nosavilkties Atdalīties no ķermeņa (parasti par matiem, spalvām).
- piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
- atsagaldīties Atdalīties no spaļiem (par šķiedru).
- nosastāties Atdalīties no sūkalām (par krējumu).
- plaukāt Atdalīties plūksnām.
- plaukāties Atdalīties plūksnām.
- atputēt Atdalīties putekļu veidā.
- nosacelties Atdalīties ratu virsai no ratu priekšējās ass.
- nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
- nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
- atkrist Atdalīties un nokrist nost.
- atlodēties Atdalīties vai zaudēt elektrisko kontaktu lodējuma vietā.
- drimt Atdalīties, atirt, nodrupt.
- atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
- atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
- aplobīties Atdalīties, nolupt.
- nomujāties Atdalīties, nošķirties.
- atšķelties Atdalīties, plaisājot sadalīties.
- noslāņoties Atdalīties, sadalīties slāņveidīgi.
- atsadalīties Atdalīties.
- nonākt Atdalīties.
- šķetēt Atdalīties.
- grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
- brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
- izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- nobrukt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties; nogrūt.
- saķērnēties Atdaloties paniņām, krējumam saiet sviestā.
- iejusties kāda lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
- tāpuļot Atdarināt; mērkaķoties pakaļ.
- atspēlēties Atdarīt, atriebties.
- atkroķēties Atdarīties, atskrūvēties u. tml.
- uzlupt Atdarīties.
- atķaulēties Atdauzīties; atsisties.
- atlupties Atdauzīties.
- reabilitēt Atdot kādam tiesības.
- izdoties Atdot visu; arī iztērēties.
- atdrāzt Atdrāzties.
- atsadrāzties Atdrāzties.
- atķerties Atdurties (pret ko) un aizķerties.
- atsprūst Atdurties.
- atdusēt Atdusēties.
- padusties Atdusēties.
- pierēpt Atdzerties.
- atdzisināties Atdzesēties.
- saldināties Atdzisināties, atvēsināties.
- atgleijēties Atdzist; atgleijāties.
- sažirgt Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā.
- sažirgties Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā.
- atdzīties Atdzīvoties, atžirgt, atpūsties.
- izvicēties Atdzīvoties, atžirgt, būt darbīgam rosīgam.
- žeibināties Atdzīvoties, no dzēruma reiboņa atbrīvoties.
- atālēties Atdzīvoties.
- atdzēties Atdzīvoties.
- atdzīgoties Atdzīvoties.
- atdzīvināties Atdzīvoties.
- atsadzīvināties Atdzīvoties.
- atelsāties Atelsoties.
- atelst Atelsties; arī atpūsties (pēc fiziskas piepūles).
- attikties Atēsties, atdzerties.
- apsaēsties Atēsties; arī pārēsties.
- atsaēsties Atēsties.
- dagādāt Atgādāties.
- atgādināšana atgādinājuma vai tml. parādīšana, lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
- mīt uz papēžiem atgādināt sevi, mākties virsū.
- attrāpīties Atgadīties (1).
- attrāpīties Atgadīties (2).
- ietikties Atgadīties, notikt.
- nākt priekšā Atgadīties, notikt.
- kliebties Atgadīties, notikties; kliepties.
- kliepties Atgadīties, notikties.
- atsagadīties Atgadīties.
- atvairīties Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt.
- mušāties Atgaiņāties no mušām.
- nogainīties Atgaiņāties, aizsargāties.
- atklapastīties Atgaiņāties, aizstāvēties.
- atklapatāties Atgaiņāties, aizstāvēties.
- atganīties Atgaiņāties, atbrīvoties.
- atgaināties Atgaiņāties.
- atkarcināties Atgaiņāties.
- atkrauties Atgaiņāties.
- atšvaitīties Atgaiņāties.
- atsagāzties Atgāzties; arī atliekties.
- atsaglausties Atglausties.
- timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija.
- timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts.
- paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai.
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
- pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
- pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
- pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi).
- atsagriezties Atgriezties (par rīku, piemēram, nazi).
- pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
- pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
- repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
- reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
- pārgrozīties Atgriezties mājās (ironiski).
- pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- sazemēties atgriezties pie sevis, savām domām, mazināt trauksmi
- pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atsukt Atgriezties.
- atsukties Atgriezties.
- iesarasties Atgriezties.
- piedurties Atgriezties.
- pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
- noguldzīties Atgrūst; kādu brīdi aizķerties (rijot).
- atcelties Atgrūsties (ar laivu) no krasta.
- atsagrūsties Atgrūsties.
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).
- atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
- atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu).
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
- pārsagulties Atgulties šķērsām.
- atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas).
- atgult Atgulties, iet gulēt.
- atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
- atlaist kaulus (arī muguru, locekļus) atgulties, lai atpūstos.
- atlaist locekļus (arī muguru, kaulus) atgulties, lai atpūstos.
- atlaist muguru (arī kaulus, locekļus) atgulties, lai atpūstos.
- atlaist muguru (arī locekļus, kaulus) atgulties, lai atpūstos.
- nokrist uz auss atgulties, pagulēt.
- atgulēties Atgulties, pagulēt.
- atsastiepties Atgulties, parasti iztaisnojot augumu.
- izkretāt Atgulties, parasti kur pagadās.
- atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku.
- atsagulties Atgulties.
- dagulties Atgulties.
- pievalstīt Atguļoties vai miegā savandīt, sajaukt.
- atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
- atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties.
- atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties.
- atglēbties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties.
- atsirgties Atgūt spēkus, atpūsties.
- atkopties Atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt.
- atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas.
- prāvīties Atgūt, strauji palielināties; uzlaboties.
- atžirbt Atgūties (pēc pārdzīvojuma).
- atgurt Atgūties no noguruma.
- atdzīvāties Atgūties no smagas slimības.
- atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt.
- atžiebt Atgūties pēc smagas slimības.
- atžeibināties Atgūties, atpūsties.
- atčuhāties Atgūties.
- atgauties Atgūties.
- atsagūties Atgūties.
- raskumaritsja Atgūties.
- žiebeļot Atgūties.
- žiebeļoties Atgūties.
- izsviesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam; izmesties (4).
- izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam.
- izvilkties Atģērbties.
- atķerties Atģisties, atjēgties, attapties.
- atstāties Atiet, atkāpties (no kāda, no kā).
- atsasieties Atiet, atkāpties no kāda, no kā; atvirzīties nost.
- atsastāties Atiet, atkāpties.
- atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis).
- atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
- apdeitoties Atjaunināties (par datora programmatūras elementiem).
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
- atdzīvoties Atjaunoties (atmiņā, priekšstatos).
- pamosties Atjaunoties (atmiņā).
- atdzimt Atjaunoties (par dabu pavasarī).
- atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam.
- atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
- atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
- reaklimatizēties atjaunoties, no jauna ieviesties kādreizējā dzīvesvietā (par augiem, dzīvniekiem).
- uzjaunināties Atjaunoties, pajaunināties.
- reproducēties Atjaunoties, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
- atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidoties atkal.
- atzaļot Atjaunoties, tikt atjaunotam.
- atsajaunāties Atjaunoties.
- atģisties Atjēgties (1).
- atgūties Atjēgties (1).
- atgūties Atjēgties (2).
- atgriezties īstenībā atjēgties (no kā).
- atskurbt Atjēgties (pēc spēcīga pārdzīvojuma).
- acačukavotīs Atjēgties no kāda pārsteiguma, sitiena u. tml.
- attverties Atjēgties, atgūt samaņu.
- atgūt elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
- atraut elpu atjēgties, atgūties no kaut kā.
- ačohņīties Atjēgties, atgūties.
- atčihnīties Atjēgties, atgūties.
- atčohnīties Atjēgties, atgūties.
- atčoknīties Atjēgties, atgūties.
- sagūties Atjēgties, nākt pie samaņas.
- pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast.
- atsapties Atjēgties, saprast; sapt.
- sapt Atjēgties, saprast.
- atšauties Atjēgties; atpūsties.
- atjaudāties Atjēgties.
- atreibt Atjēgties.
- otkolotsja Atjēgties.
- sasagūties Atjēgties.
- atjokoties Atjokot; ar jokiem atrunāties.
- izāķēties Atkabināties (no āķa).
- atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu).
- atsakabināties Atkabināties.
- kailēties Atkailināties.
- atmist Atkal atgūt spēkus, uzbaroties.
- atžiebeļoties Atkal atgūties.
- atžirgties Atkal atgūties.
- atvirst Atkal atmirdzēt, atgriezties.
- atzilgt Atkal iesākt zaļot, atgūties.
- atgriezties atkal iestāties, izpausties
- atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt.
- atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus.
- atgriezties atkal pievērsties kaut kam - par domām
- atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
- atgriezties atkal pievērsties reliģijai
- atbaroties Atkal uzbaroties, no jauna atgūt spēkus.
- akanāties Atkal; atkanāties.
- pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā.
- atiet Atkāpties (par karaspēku).
- atsakāpties Atkāpties (par karaspēku).
- atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku).
- atmitēties Atkāpties, atteikties.
- atgult Atkāpties, mazināties.
- atskāpties Atkāpties.
- atstāt Atkāpties.
- retirēt Atkāpties.
- karāties Atkarāties (1).
- atlaucēties Atkarāties.
- atļenkt Atkarāties.
- skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās).
- izspraidīties Atkārti izlocīties, izspiesties.
- atsakārties Atkārties (piemēram, par dubultzodu, lūpu).
- pakaļsacīt Atkārtot, atsaukties.
- sēduļāt atkārtoti apsēsties (un piecelties).
- nobrāzāties Atkārtoti berzējoties nokasīt, saskrāpēt.
- gulstuļot Atkārtoti celties un apgulties (par slimu dzīvnieku).
- drostaloties Atkārtoti dalīties (par olšūnām).
- grozīties Atkārtoti griezties no vienas puses uz otru, no vieniem sāniem uz otriem.
- reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- atložņāt Atkārtoti izložņāt (vai šurp un turp grozīties).
- kampļāt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
- kampstīt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
- kamstīt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
- atkrusīties Atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā.
- attirināt Atkārtoti noraustīties un nokrist.
- pavilnīt Atkārtoti parādīties un pazust.
- ķērīgs Atkārtoti pieķerties vai uzķerties (par zivīm).
- bakstēt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt.
- durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
- aizticināt Atkārtoti pieskarties, aiztikt.
- grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u. tml.
- malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām; atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- pārčakarēt Atkārtoti rakņāties, jaukt, bikstīt, bikstot pārmeklēt.
- uzšaudīt Atkārtoti šaudīties, bez konkrēta mērķa.
- nogramstīties Atkārtoti taustīties.
- nogūņāties Atkārtoti uz īsu brīdi noliekties.
- uzšaudīties Atkārtoti uzšauties, noplakt un atkal pieņemties.
- atņemu ņemām atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot.
- atņemu atņemām atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot.
- atņemu ņemdamies atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot.
- recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
- recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību).
- atsakārtāties Atkārtoties.
- krimšķināt Atkāsēties.
- atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju).
- nomušāties Atkauties no mušām.
- otmahnutsja Atkauties.
- izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- ķert uz (arī pie) vārda atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
- ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
- atdarīt (arī atvērt) acis atklāt patiesību; palīdzēt pareizi saprast (ko).
- rādīt zobus atklāt zobus smaidā; smaidīt, smieties.
- (pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
- pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
- mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
- parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
- ņirgāties acīs (arī sejā) atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
- ņirgāties sejā (arī acīs) atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
- brīvāi Atklāti, patiesi.
- (pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
- dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
- raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
- izrādīties Atklāties, noskaidroties.
- pierādīties Atklāties, noskaidroties.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
- atkāsēties Atklepoties.
- atklaigāties Atkliegties.
- atkliekties Atkliegties.
- atrēkties Atkliegties.
- atsagriezties Atkļūt atpakaļ, ierasties atkal.
- atkalēties Atkopties, pieņemties spēkā.
- atbarāties Atkopties.
- atkost Atkosties (2).
- atkraukāt Atkraukāties.
- atsakraukāties Atkraukāties.
- atridāties Atkravāties.
- atkrēpot Atkrēpoties.
- atķerrāties Atķellāties.
- atķepuroties Atķepurāties.
- atķeparāties Atķepuroties.
- atķibt Atķibināties.
- papravīties Atlabt, atveseļoties.
- žirbt Atlabt, atveseļoties.
- prausties Atlabt, uzbaroties.
- atsalaidināties Atlaidināties (par metāla priekšmetu).
- atsalaisties Atlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
- atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
- atsprukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
- iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu).
- izalaisties Atlidot un uzmesties uz kā (parasti par putniem, kukaiņiem).
- atlēkt Atlidot, atlaisties.
- koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu.
- deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu.
- nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties.
- atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
- iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
- atslieties Atliekties, izstiepties taisnam.
- atlīkt Atliekties.
- atviebties Atliekties.
- atviepties Atliekties.
- atsaklejāties Atlīmēties.
- izaklejāties Atlīmēties.
- noplusnēt Atlobīties (par ādu), nomest ādu.
- atlaupīties Atlobīties.
- atmaukties Atlocīties atpakaļ.
- atlukt Atlocīties, karāties uz leju.
- atvingurot Atlocīties.
- atsprēgāt Atlupt, atdalīties.
- uzturēšanās atļauja atļauja ārzemniekam uzturēties kādā valstī noteiktu laika posmu.
- koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
- palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
- palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
- palaist vieglāk atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
- ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- laist pie šprices atļaut darboties.
- palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
- pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
- atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.), atbrīvot, palaist vaļā.
- palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
- pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
- pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
- pajemt Atļaut, arī likt doties (sev līdzi).
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- novīdēties Atļaut, atļauties.
- piešķirt vārdu atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- tiesisks darījums atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai.
- iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
- uzliegties Atļauties (ko) iegādāties, lietot; atvēlēt, dot (kādam ko).
- uzliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties savām vajadzībām; atvēlēt, dot (kādam ko).
- uzsliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties u. tml.; atvēlēt, dot (kādam ko).
- palaist sirdi ganībās atļauties ko nenopietnu, vieglprātīgu; papriecāties, izklaidēties.
- atvēlēties Atļauties.
- izgarīties Atļauties.
- novēlēties Atļauties.
- vīdēties Atļauties.
- atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma.
- revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- svētīties atmaksāties, labumā iet.
- lonēties Atmaksāties; būt vērts.
- atalgoties Atmaksāties; saņemt atlīdzību, kas pārsniedz ieguldījumu.
- atsamaksāties Atmaksāties.
- rentēties Atmaksāties.
- ataloties Atmaldīties.
- apsūdzēt atmaskojot, pārmetot vērsties (pret ko) ar nosodījumu.
- atmaurot Atmauroties.
- atmaut Atmauties.
- atļergāties Atmēdīties.
- atmiekšēt Atmiekšķēties (1).
- atmiekšķēt Atmiekšķēties (1).
- iesamīkšīties Atmiekšķēties; kļūt mīkstam.
- uzmērcēties Atmiekšķēties.
- atgāsties Atminēties.
- atgaumēties Atminēties.
- ieģedoties Atminēties.
- izgādāt Atminēties.
- pamost Atminēties.
- redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties (ko) redzes atmiņā.
- domēnatmiņa Atmiņa, kurā par atmiņas elemntiem izmanto cilindriskus magnētiskus domēnus, kas var pārvietoties noteiktā virzienā, līdzīgi datiem pārbīdes reģistrā.
- atmitēt Atmitēties.
- atmizot Atmizoties.
- atmizt Atmizoties.
- atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam.
- celties augšā atmosties no miega un piecelties.
- augšāmcelties atmosties pēcnāves dzīvei
- modīties Atmosties, pamosties.
- atbust Atmosties.
- atmost Atmosties.
- atsamosties Atmosties.
- atsmosties Atmosties.
- nomosties Atmosties.
- pabust Atmosties.
- pajusties Atmosties.
- izmudžināties Atmudžināties, atrisināties.
- atvežģerēties Atmudžināties.
- atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
- atkūņāt Atnākt lēnā, neveiklā gaitā; atkūņoties.
- atvēžot Atnākt lēnām kā vēzim, atblandīties.
- atrist Atnākt vaļā (par ko sapītu, sasietu); atraisīties.
- atkūjāt Atnākt, balstoties uz nūjas.
- atšļūkt Atnākt, ierasties.
- atjāties Atnākt; atsteigties.
- apjēroties Atnesties (aitai).
- atsanesties Atnesties (par dzīvniekiem).
- atsavesties Atnesties (par dzīvnieku).
- teļoties Atnesties (par govīm).
- pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem).
- jēroties Atnesties, dzemdēt (par aitu).
- atvadāties Atnesties.
- attiesājums Atņemšana tiesas ceļā.
- arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju).
- ieslodzīt Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties.
- slēgt ārā (arī laukā) atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru; atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
- zemļanuķ Atņemt zagļu tiesības.
- atnemties Atņemties.
- atšaipīties Atņirgāties, ņirgājoties atbildēt.
- atiezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties.
- iezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties.
- šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties.
- Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika.
- polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās.
- atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku).
- restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības.
- regurgitācija Atpakaļplūsma, doba orgāna satura pārvietošanās fizioloģiskajam pretējā virzienā, saraujoties orgāna muskuļiem.
- atsapirkties Atpirkties.
- atplaiksnīt Atplaiksnīties (1).
- atplaiksnīt Atplaiksnīties (2).
- atplaiksnīt Atplaiksnīties (3).
- atplaiknāties Atplaiksnīties.
- atplaikšīties Atplaiksnīties.
- atplaikšķīties Atplaiksnīties.
- atkņopēties Atpogāties; pogāt līdz apnikumam.
- pogāties Atpogāties; taisīties vaļā (par aizpogātu apģērbu).
- atknopēties Atpogāties.
- atpumpāties Atpogāties.
- atsapogāties Atpogāties.
- izapogāties Atpogāties.
- atsaprasīties Atprasīties.
- atstaipīt (arī atstiept) kaulus atpūsties (parasti guļus).
- atstiept (arī atstaipīt) kaulus atpūsties (parasti guļus).
- atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
- atvilkt dvašu atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- dienvidot Atpūsties dienas vidū.
- atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
- gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām.
- atgūt elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma.
- atraut elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma.
- nodusēt Atpūsties, atdusēties.
- pārdusēt Atpūsties, atdusēties.
- atžubties Atpūsties, atgūt samaņu.
- atdakņīties Atpūsties, atspirgt.
- atstārpināties Atpūsties, atveseļoties.
- attārpināties Atpūsties, atveseļoties.
- izgleijāties Atpūsties, izvaļāties.
- atķeipt Atpūsties, kļūt veselam.
- šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī.
- attecēties Atpūsties, sasildīties.
- veļot Atpūsties, slinkot.
- izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties.
- atvilkties Atpūsties; atvilkt elpu.
- spūsties Atpūsties; pūsties (1).
- čilot atpūsties.
- čīzot atpūsties.
- atgūdināties Atpūsties.
- atsapūsties Atpūsties.
- atsapūtināties Atpūsties.
- atspūsties Atpūsties.
- atšūbt Atpūsties.
- atžūbt Atpūsties.
- dusēt Atpūsties.
- izsēdēties Atpūsties.
- ottopiritsja Atpūsties.
- pavilnīt Atpūsties.
- pūtēties Atpūsties.
- pūtināties Atpūsties.
- relaksēties Atpūsties.
- žūbt Atpūsties.
- pavaļītēm Atpūšoties, ar vaļas brīžiem.
- šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
- atjūgt Atradināties (no kā).
- atjūgt Atradināties, atrast.
- nojūkt Atradināties, atsvešināties.
- atjūkt Atradināties; atsvešināties.
- atsenēties Atradināties; atsvešināties.
- atjiukt Atradināties.
- atjust Atradināties.
- atkalēties Atradināties.
- atsarečīties Atradināties.
- norast Atradināties.
- atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis); atstumt.
- nosaraisīties Atraisīties (par ko apsietu).
- izasieties Atraisīties (par ko sasietu).
- atmosties Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā).
- atauties Atraisīties pastalu saitēm.
- birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
- sprūdīties Atraisīties, atbrīvoties.
- atpiņķerēties Atraisīties, atmudžināties.
- izaraisīties Atraisīties, izraisīties (par ko sasietu, sapītu).
- atkleberēties Atraisīties; kļūt vaļīgam sastiprinājumu vietās, atskrūvēties.
- atraistīties Atraisīties.
- atsarāisīties Atraisīties.
- atsasieties Atraisīties.
- atrāpāties Atrāpties.
- parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam).
- uzņemt pēdas atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
- attrāpīt Atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus).
- apčupināt Atrast, taustoties apkārt.
- apčupinēt Atrast, taustoties apkārt.
- apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
- čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt.
- stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā.
- vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
- apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
- aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem).
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
- iekļaut atrasties (kam) cieši visapkārt; arī ierobežot (ko); ietvert (4).
- lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- notupēt Atrasties (kur visu laikposmu).
- novietoties Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā).
- būt Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām.
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
- viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
- peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem.
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem).
- krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
- ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs); ierobežot (1), iekļaut (1).
- torčaķ Atrasties alkohola vai narkotiku reibumā.
- atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas.
- sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- pihķeķ Atrasties apcietinājumā, izciest sodu.
- boļeķ Atrasties apcietinājumā.
- paritsja Atrasties apcietinājumā.
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (1).
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem).
- karot atrasties ar kādu atklāti naidīgās attiecībās
- pripuhaķ Atrasties arestā, cietumā.
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
- karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
- stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
- rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
- salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
- rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
- dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
- sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- sacelties atrasties erekcijas stāvoklī (par dzimumlocekli)
- gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem).
- gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
- zvilnēt Atrasties guļus stāvoklī; arī bezdarbībā gulšņāt.
- pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta.
- kačaika Atrasties izmeklēšanā.
- dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
- karot atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām)
- ēst kroņa kāpostus atrasties karadienestā.
- ugunī Atrasties kaujā (kara laukā).
- kūmoties Atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus.
- dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
- rotāties Atrasties kustībā, virzībā; būt kustīgam.
- aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
- būt uz sēkļa atrasties ļoti grūtā, sarežģītā situācijā.
- justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
- klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam.
- atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
- snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
- palikt uz vietas atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī; apstāties kustībā.
- griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
- griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
- žaustīties Atrasties nevietā (sagadīšanās pēc).
- būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt.
- pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti.
- gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
- gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
- zvilnīt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī; bezdarbībā gulšņāt.
- zvilnēt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī.
- balģeķ Atrasties reibumā.
- piepļeku Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī.
- piepļekus Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī.
- būt (jau) gabalā, arī (būt) labā (arī krietni) gabalā atrasties samērā tālu.
- mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu).
- būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem atrasties starp diviem pretējiem spēkiem, divējādu, pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
- knūbēties Atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu.
- nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties.
- nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties.
- atspūsties Atrasties stāvoklī, kad netiek izmantots (par zemi).
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- būt uz spēles atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
- stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
- mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem).
- stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
- saskarties Atrasties tieši līdzās (kam).
- pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
- parocē Atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam).
- gulēt uz ceļiem (arī ceļos) atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
- kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
- žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas.
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt uz ceļiem atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
- stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
- staigalēt Atrasties virzībā, kustībā (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
- plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
- aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
- karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
- ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
- hibernēt atrasties ziemas guļā (par dzīvnieku).
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
- stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
- sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
- pastāvēt Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku.
- klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
- klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur).
- iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
- noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
- nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
- vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2).
- nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
- iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
- pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
- atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā).
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
- nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
- zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
- tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
- nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
- izmest līkumu (arī loku, cilpu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
- (iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties.
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot.
- aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
- iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
- slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
- slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
- stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
- stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parasti par celtnēm.
- mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
- smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
- kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
- sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- nožveirēt Atrasties, uzturēties (kur) bez vajadzības.
- smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
- palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
- gulgāt Atraugāties, rīstīties.
- gulgāties Atraugāties, rīstīties.
- kličkot Atraugāties, žagoties.
- klikačāt Atraugāties, žagoties.
- atraudzīties Atraugāties.
- atrūgāties Atraugāties.
- atsarūgāties Atraugāties.
- ģegoties Atraugāties.
- guldzīties Atraugāties.
- noknukšēt Atraugāties.
- noknukšēties Atraugāties.
- noknukšķēties Atraugāties.
- nokulcēties Atraugāties.
- raugāties Atraugāties.
- raugties Atraugāties.
- žaugāties Atraugāties.
- atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.).
- atreibuļoties Atreibināties.
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), attālināties.
- šmukt Ātri (parasti slepus) doties prom vai noslēpties; bēgt.
- palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
- aizsprukt Ātri aizbēgt; ātri aizslēpties.
- aizmizot Ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties.
- izkasīt Ātri aiziet (uz kādu vietu) un atgriezties atpakaļ.
- aizspolēt Ātri aiziet, doeties projām.
- aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
- noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
- apsitināties Ātri apgriezties apkārt (atkārtoti).
- aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
- aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
- aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
- palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
- pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
- pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) ātri apskatīties (vis)apkārt.
- aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) ātri apskatīties.
- aplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis) ātri apskatīties.
- apcirsties Ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties.
- atskriet Ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes).
- attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp; ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml); atvirzīties.
- atsukāt Ātri atnākt, atsteigties.
- dadrāzt Ātri atsteigties (skriešus vai braukšus).
- dadrāzties Ātri atsteigties (skriešus vai braukšus).
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot).
- aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
- aizņirbt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
- aiztraukt Ātri attālināties; aizjoņot, aizdrāzties.
- aizgunīt Ātri attālināties.
- aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
- laist kājas (arī ļekas) vaļā, arī laist kājām vaļu ātri bēgt, ātri doties prom.
- laisties ļekās ātri bēgt, ātri doties prom.
- laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu ātri bēgt, ātri doties prom.
- laist kājām vaļu, arī laist ļekas (arī kājas) vaļā ātri bēgt; ātri doties prom.
- ņemt skaidu ātri braukt, doties prom
- traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
- diekt Ātri darboties.
- mitrīt Ātri doties, iet.
- laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1.
- iekašāt Ātri ieiet, iesteigties.
- iekasījums Ātri ieiet, iesteigties.
- sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pārripot Ātri iet mājās, doties mājās.
- spert Ātri iet, arī skriet; sperties (3).
- ķeģerēt Ātri iet, doties, skriet, bēgt; ķegot.
- ķegot Ātri iet, doties, skriet, bēgt.
- špegot Ātri iet, skriet, doties prom; bēgt.
- ķest Ātri iet, steigties.
- nagot Ātri iet, steigties.
- ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- iemesties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
- ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
- pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izgrūsties Ātri iziet; izsteigties.
- skriet Ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām).
- apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
- skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam.
- aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
- pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
- pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
- ķarstīt Ātri izraisīties (par slimību).
- izmudīties Ātri izsteigties.
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2).
- izmesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izmesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izsviesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iztraukties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- žeberēties Ātri kustēties (darbā).
- žvidzēt Ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties.
- ausīties Ātri kustēties, nopūlēties, pūlēties.
- šautīties Ātri kustēties, pārvietoties šurpu turpu; šaudīties.
- mesties Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
- laidelēties Ātri kustēties; arī plīvot.
- zibāt Ātri kustēties.
- dirbināt Ātri kustināt (kājas); mīdīties.
- sprugulēties Ātri kustoties uzskriet, uzgrūsties kādam.
- nosasvaidīties Ātri kustoties, lokoties, nogurt.
- lingoties Ātri lidināties šurpu turpu.
- fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
- agrot Ātri nogatavoties.
- aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties; aizskriet.
- aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
- birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
- pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
- ņirbīt Ātri pārvietojoties mirgot, zibsnīt.
- ieskriet (arī saskrieties) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- sadurties (arī saskrieties, ieskriet) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- saskrieties (arī sadurties, ieskriet) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- ieskriet Ātri pārvietojoties, atsisties (pret šķērsli).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- pārskriet Ātri pārvietojoties, veikt (kādu attālumu).
- maut Ātri pārvietoties (braukt vai iet).
- urbt Ātri pārvietoties (braukt, iet).
- vīlēt Ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt).
- nasāties Ātri pārvietoties (par dzīvniekiem).
- skriet Ātri pārvietoties (par priekšmetiem un parādībām dabā).
- testies Ātri pārvietoties (skriet, braukt).
- skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
- ņirbņirbu Ātri pārvietoties, maziem solīšiem, kājas zibinot.
- pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
- pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- pārskriet Ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
- pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1).
- pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
- pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
- uzmest acis (arī aci) ātri paskatīties (uz ko)
- uzmest skatienu (arī skatu, acis) ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) ātri paskatīties (uz ko).
- paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- patraukt Ātri pavirzīties.
- dašauties Ātri piesteigties.
- pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piezlanīt Ātri rijot pieēsties.
- barkšķēt Ātri runāt, bārties.
- krešāties Ātri sadusmoties.
- mesties Ātri sākt (ko darīt); ātri doties (ko darīt).
- saskurināties Ātri saposties.
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- leperēt Ātri sisties, dauzīties (par sirdi).
- mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- mest skatu ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- zibelēt Ātri šurp un turp kustēties, šaudīties.
- beizelēt Ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties.
- dasviesties Ātri un negaidīti piesteigties.
- iepikāt Ātri un nevērīgi paslēpties.
- drēbt Ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu).
- uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam).
- uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- pārskriet (kam) pāri ātri vai pavirši iepazīties (ar ko).
- iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- pamest acis ātri vai pavirši paskatīties.
- steigt Ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi); censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- sprugt Ātri virzīties (kur iekšā).
- lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
- traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
- traukt Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
- traukties Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
- traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
- mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
- drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
- notraukties Ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- lipsīt Ātri virzīties uz priekšu.
- sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2).
- mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- špārēt Ātri virzīties, parasti skriešus.
- triekties Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
- pucēt Ātri virzīties, pārvietoties.
- iedrāzties Ātri virzoties, ietriekties (par priekšmetiem).
- pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- sadrāzties Ātri virzoties, savstarpēji saskarties.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- ar steigu ātri, arī tūlīt, nekavējoties.
- pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties.
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- sprukt Ātri, bēgšus virzīties.
- pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā).
- izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- švirkstelēt Ātri, bieži sadusmoties.
- dagrūst Ātri, īsu bridi pieskarties pie kā ar kādu ķermeņa daļu.
- štīrēt Ātri, izlēmīgi, nešaubīgi doties (par cilvēku).
- atbliezt Ātri, lempīgi atgriezties, atnākt atpakaļ.
- jūdīties Ātri, nemierīgi rīkoties, nopūlēties.
- ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
- kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomās.
- pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
- atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
- sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
- vēzāniski Ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
- ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties.
- sipenēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- siperēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- sīpēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- sipināt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu.
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom.
- iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
- panesties Ātri, steigā pavirzīties; padrāzties.
- drāzt Ātri, steigā skriet; drāzties.
- nesties Ātri, steigā skriet; drāzties.
- likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties.
- aizcirst Ātri, strauji aiziet; aizsteigties.
- apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties.
- nocirsties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
- nojūgties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
- nonesties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
- notriekties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties.
- apklupt Ātri, strauji novietoties (ap ko, kam apkārt).
- pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
- pielikties Ātri, strauji pieiet, pieskriet, pienākt; piesteigties.
- jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
- izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
- izolīt Ātri, veikli rīkojoties, paveikt ko (piemēram, saimniecības darbus).
- aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt.
- aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
- atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
- pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību.
- nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
- atkaitēt Atriebt, atriebties.
- atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
- saberzt pulverī atriebties, parasti fiziski iznīcinot.
- nospītēt Atriebties, radīt nepatiku.
- izarēķināties Atriebties.
- noslēgt (vecus) rēķinus Atriebties.
- noslēgt vecus rēķinus Atriebties.
- norēķināties Atriebties.
- otigratsja Atriebties.
- saspīdzināt Atriebties.
- masnāt Ātriem un sīkiem soļiem steigties.
- deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas".
- atķibināties Atrisināties, atirt.
- atrist Atritināties, attīties.
- atritēt Atritināties; arī atraisīties, atrist.
- Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400.
- Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis.
- Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens.
- Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m.
- nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
- nopakaļus Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
- vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
- nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
- sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, norobežot.
- šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
- klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu; būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
- paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
- iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
- iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
- apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
- satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties.
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
- iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt.
- ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
- nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
- paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
- nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
- šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
- nobalināties Atrodoties saulē zaudēt krāsu un kļūt gaišākam, baltākam.
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt; aizsegt.
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt; aizklāt.
- ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
- grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
- slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
- murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
- tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
- pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
- traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
- klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
- elektromagnētiskais impulss ātrs, vienreizējs elektromagnētiskā starojuma impulss, kas rodas, mainoties vides vai ķermeņa elektriskajam stāvoklim.
- grupas ātrums ātrums, ar kādu pārvietojas viļņu paketes apliecēja; tas var atšķirties no viļņa fāzes ātruma (pārvietojoties vielā, vielas dispersijas dēļ viļņu paketes forma un izmēri var mainīties).
- otkaļakatsja Atrunāties, liegties.
- otkirkatsja Atrunāties, liegties.
- aizrunāties Atrunāties.
- atsarunāties Atrunāties.
- atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
- dirsu atsist atsacīties no kaut kā uz īsāku vai garāku laiku.
- atliegties Atsacīties, atteikties, noliegt.
- atsasacīties Atsacīties.
- piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
- celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
- aiziet Atsākties (parasti par ko nevēlamu).
- aizpētīt Atsaukt, uzaicināt ierasties.
- atkūkot Atsaukties ar kūkošanu.
- atčiepstēt Atsaukties čiepstot.
- ataukoties Atsaukties iekliedzoties.
- atkūkoties Atsaukties uz kūkošanu ar kūkošanu.
- atgavilēties Atsaukties, atbildēt gavilēm.
- nosaukāties Atsaukties, atkārtoti aicināt, nopūlēties saucot.
- atklaudzināt Atsaukties, klaudzinot pretī.
- atsasaukties Atsaukties.
- abalienācija Atsavināšana; savu tiesību atdošana citai personai.
- attupties Atsēsties (par dzīvniekiem).
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
- atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
- atsasēsties Atsēsties.
- atsēst Atsēsties.
- čāpsts Atsevišķa skaņa, kas var rasties paverot muti.
- solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru.
- kārtu pašvaldība atsevišķas kārtas tiesības pārzināt savu locekļu vietējās pārvaldes, labierīcības un saimniecības lietas.
- komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles.
- nodokļu imunitāte atsevišķu fizisku un juridisku personu atbrīvošana no pienākuma maksāt nodokļus saskaņā ar nacionālām un starptautiskām tiesībām.
- relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam.
- iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas.
- atlēkties Atsisties (4).
- rikošetēt atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
- atpinnēties Atsisties, atdauzīties.
- atmesties Atsisties, atdurties (pret ko, kur).
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību.
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
- atskabargoties Atskabargāties.
- atskambāties Atskabargoties, kļūt skabargainam.
- klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties).
- iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
- iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
- atbildēt Atskanēt vai parādīties, it kā reaģējot (uz iepriekšējo).
- atklimst Atskanēt, atbalsoties.
- iežvinkstēties Atskanēt, ieskanēties.
- atskarbelēties Atskarāties.
- atlūkoties Atskatīties (1).
- atlūkoties Atskatīties (3).
- atsavērties Atskatīties atpakaļ.
- grasīt uz atskatīties uz kādu.
- apagaļus skatīties atskatīties.
- atsaskatīties Atskatīties.
- atvērties Atskatīties.
- okusivatsja Atskatīties.
- atskliesties Atskleisties.
- atgriezties atskrūvēties
- atsagriezties Atskrūvēties.
- noklārēties Atskurbt; noskaidroties.
- atslēgties Atslābināties no stresa, dienas steigas.
- drugt Atslābt, mazināties.
- piešļābt Atslābt, pamazināties.
- atslāpstīties Atslapstīties.
- atrubīties Atslēgties.
- izrubīties Atslēgties.
- atslīdināties Atslidināties (bez slidām).
- atsklidināties Atslidināties.
- atslīst Atslidināties.
- atsliekties Atslieties.
- atsniekties Atsniegties.
- aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus; attaisnoties.
- atspīrināties Atsperties, atbalstīties ar kājām.
- atsasperties Atsperties.
- sažibēt Atspīdēt, iespīdēties.
- atviesties Atspīdēt, parādīties.
- balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
- uzkačāties Atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- atlēties atspiesties pret kaut ko.
- uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkukt Atspiesties, atbalstīties, salīkt.
- atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
- piezvilt Atspiesties, pieliekties.
- uzkūksties Atspiesties, uzgulties.
- uzkuknīties Atspiesties, uzliekties, noliekties.
- atkremties Atspiesties.
- atspriesties Atspiesties.
- saremties Atspiesties.
- atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
- saspirdzināties Atspirdzināties, stiprināties (kaut ko baudot).
- iespirgties Atspirdzināties.
- paspirdzināties Atspirdzināties.
- spirgties Atspirdzināties.
- ataust Atspirgt, atspirdzināties.
- izģilbt Atspirgt, atveseļoties.
- izpenēties Atspirgt, atveseļoties.
- atstaroties Atspoguļoties (1).
- atstarot Atspoguļoties (3).
- atstaroties Atspoguļoties (3).
- atblāzmot Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu; atblāzmoties.
- atblāzmoties Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu.
- spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
- attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas); izdalīties (uz kāda fona).
- attēloties Atspoguļoties (uztverē, apziņā).
- atstarot Atspoguļoties, atmirdzēt.
- atspogoties Atspoguļoties; atspīdēt.
- atspīguļot Atspoguļoties.
- atspiguļoties Atspoguļoties.
- atspīguļoties Atspoguļoties.
- atspogulēties Atspoguļoties.
- nospoguļoties Atspoguļoties.
- atsisties Atspulgoties, atblāzmoties (kur).
- atspurēties Atspuroties.
- nolaist līdz pēdējam tūkstotim atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai; nolaist līdz beidzamajam.
- kāpt krastā atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
- izvārīties Atstāt (kādu vietu, telpu); doties projām (no kurienes).
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
- uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas; piecelties (2).
- atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
- čūpīties Atstāt tikai spēlēties ar rotaļlietām, bez kāda darba.
- šķēmele Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties.
- šķiemene Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties.
- atbrukt Atsteigties, atbrāzties šurp.
- atķest Atsteigties.
- atsteigt Atsteigties.
- atžmiegt Atsteigties.
- atšiebt Atstiept, ļaut karāties.
- atstipt Atstiepties.
- atstirināt Atstirināt kājas - nosprāgt, nobeigties.
- atdzievāties Atstrādāties.
- atstrāzdāties Atstrādāties.
- atsasulāties Atsuloties.
- atsulāties Atsuloties.
- atsulināties Atsuloties.
- atsulot Atsuloties.
- atsunīt Atsunīt pretī - lamāties pretī, rupji lamāt, sunīt, paļājoši atbildēt.
- uzprišināties Atsvaidzināties, atvēsināties; atjaunināties.
- uzfrišināties Atsvaidzināties; atjaunināties.
- atbučoties Atsveicināties ar skūpstu.
- atdievoties Atsveicināties, atvadīties.
- pateikt sveiki atsveicināties.
- ardievoties Atsveicināties.
- atsapraščīties Atsveicināties.
- atsasvēicināties Atsveicināties.
- atsaveselāties Atsveicināties.
- atsveiķināties Atsveicināties.
- atsveiķināt Atsveiķināt radus - atvadīties no radiniekiem pirms nāves.
- atrast Atsvešināties (no kā pierasta); atradināties.
- norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
- atradināties Atsvešināties.
- attālināties Atsvešināties.
- atsvilpt Atsvilpties.
- atšvilpties Atsvilpties.
- atsaudīties Atšaudīties.
- atšaut Atšauties (2).
- atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
- atplīst Atšķelties.
- atskarbināties Atšķelties.
- atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
- rencelēties atšķetināties (par dziju).
- atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu).
- spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur).
- atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
- brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu; brūnēt.
- brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
- izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
- nošķiroties Atšķirties, atdalīties.
- atstipt Atšķirties, izcelties.
- iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
- diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
- atšpļaudīties Atšpļauties.
- atsakņopkāties Attaisīties (par apģērbu ar spiedpogu aizdari).
- atsakņopēties Attaisīties vaļā (par apģērbu ar āķu aizdari).
- atnākt Attaisīties, atvērties; arī atirt, atraisīties.
- atsataisīties Attaisīties, atvērties.
- atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
- skaidroties attaisnoties.
- atsataisnāties Attaisnoties.
- otigratsja Attaisnoties.
- internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā.
- aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put).
- atsarauties Attālināties (par nāvi).
- aizgurdzēt Attālināties ar burbuļojošām skaņām.
- aizgrabināt Attālināties ar graboņu, rīboņu.
- aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā).
- aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām.
- aizgubāt Attālināties ar sagubušu muguru.
- aizžvīkstēt Attālināties ar troksni, aizlidot.
- aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām; aizviļņot.
- aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām.
- aizzuzēt Attālināties ar zuzošu skaņu.
- aizčabināt Attālināties čabot; aiziet maziem solīšiem.
- aizčirkstēt Attālināties čirkstot, švīkstot, gurkstot.
- aizčivināt Attālināties čivinot, čiepstot.
- aizklēgāt Attālināties gāginot, pēkšķot.
- aizgaudot Attālināties gaudojot, vaimanājot.
- aizgavilēt Attālināties gavilējot.
- aizbarkšēt Attālināties grabot, rībot, dārdot.
- aizbarkšķēt Attālināties grabot, rībot, dārdot.
- aizdrasēt Attālināties jāšus.
- aizklaigāt Attālināties kliedzot.
- aizmudžēt Attālināties mudžot.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- aizdūdot Attālināties raudot, činkstot.
- aizsmirdēt Attālināties smirdot.
- aizspulgot Attālināties spulgojot, spīdot.
- atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
- aizelsāt Attālināties, aiziet tušot.
- atcelties Attālināties, aiziet.
- aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
- aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- aizčirkstināt Attālināties, čirkstot, švīkstot, gurkstot.
- aizdungāt Attālināties, dungājot, dūcot (melodiju).
- aizčīkstināt Attālināties, izraisot čīkstēšanu (piem., braucot ar čīkstošiem ratiem).
- aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu).
- aizdīžāties Attālināties, nemierīgi dīžājoties, cilājot kājas.
- aizdūcināt Attālināties, rībot, dārdot, ducinot.
- aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
- atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
- aizgausties Attālināties, vaimanājot, žēlojoties.
- nokustēt Attālināties, virzīties projām.
- aizmiegt Attālināties; ātri aizskriet.
- aizkopties Attālināties.
- zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
- pazust attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
- gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums).
- apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa.
- pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
- manīties Attapīgi, veikli rīkoties.
- patapties Attapties (3).
- atņemties Attapties, atgūties.
- apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
- satrikt Attapties, saprast; nākt pie samaņas.
- atsatikties Attapties; apjēgt.
- apsaķerties Attapties.
- atcerēties Attapties.
- atdabuities Attapties.
- atdabūties Attapties.
- noklārēties Attapties.
- sagaubties Attapties.
- sajēgties Attapties.
- trikt Attapties.
- badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām.
- kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- atmetums Atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz citu personu.
- boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās.
- liegties Atteikties (ko darīt).
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
- atdot Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties).
- pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
- (pār)vilkt krustu (pāri) Atteikties (no kā).
- atsakāpties Atteikties (piemēram, no solījuma).
- ķirģināt Atteikties darīt to, kas solīts.
- renonsēt Atteikties likt kādu kāršu sugu, tādēļ, ka tā iztrūkst.
- atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
- nokratīt pīšļus no (savām) kājām atteikties no (savas) pagātnes; atteikties no visa, kas bijis.
- līst aizkrāsnē atteikties no aktīvas darbības.
- likt nost amatu (arī pilnvaras) atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras.
- kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu atteikties no dotā solījuma.
- mest plinti krūmos atteikties no iecerētā, uzsāktā, apstāties grūtību priekšā.
- nolikt amatu atteikties no ieņemamā amata.
- demobilizēties Atteikties no iniciatīvas, darbības.
- pārdot par lēcu virumu atteikties no kā, nodot kaut ko par niecīgu atlīdzību, nelielu ieguvumu.
- atsarečīties Atteikties no kā.
- atmest domu atteikties no kāda nodoma.
- atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties.
- laist no rokām ārā atteikties no kaut kā, dot projām, iztērēt (naudu), pārdot ko.
- pārvilkt svītru pāri atteikties no kaut kā, pārtraukt, izbeigt ko.
- pārdot savu dvēseli velnam atteikties no morāles principiem.
- atteikt abonēšanu atteikties no pakalpojuma.
- nokosties Atteikties no piepirkšanas (kāršu spēlē), kaut gan kārtis ir labas.
- nolikt pilnvaras atteikties no pilnvaru izmantošanas.
- mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
- sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
- nespēlēties, ņemt savas mantiņas un iet atteikties no tālākas piedalīšanās.
- nokratīt pīšļus no kājām atteikties no visa līdzšinējā, bijušā, lai sāktu ko citu.
- atraidīties Atteikties, atraidīt piedāvājumu.
- atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma).
- abdicēt Atteikties, atsacīties.
- noraidīties Atteikties, atzīt par nepieņemamu.
- aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
- nomist Atteikties, mitēties, pārtraukt.
- atsateikties Atteikties.
- optogramma Attēls uz tīklenes, kas rodas, atkrāsojoties redzes purpuram gaismas ietekmē.
- reāls attēls attēls, kas veidojas, no objekta nākošajiem gaismas stariem krustojoties.
- laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
- starptautiskās tiesiskās attiecības attiecības, kas tiek veidotas un pastāv uz starptautisko paražu un līgumisko tiesību normu pamata.
- emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.).
- dialoģiskās attiecības attiecības, kurās netiek uzspiesta viena patiesība vai viens uzvedības modelis.
- bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā.
- fakultatīvā partenoģenēze attiecīgajā sugā jaunie organismi var attīstīties gan no apaugļotas olšūnas, gan arī partenoģenētiski.
- pārsūdzēšana civillietā attiecīgas sūdzības iesniegšana par tiesas nolēmumu augstākā tiesu instancē tā likumības un pamatotības pārbaudei.
- tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
- pieņemt mērus attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus.
- ģenitaloīds Attiecīgs uz pirmatnējām gametām, spējīgām attīstīties par abu dzimumu seksuāliem elementiem.
- refleksīva attieksme attieksme, kurai visiem a izteikumiem aRa ir patiess.
- krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
- skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
- attikt Attiekties.
- aizšķetināties Attinoties aizripot.
- iztīrīties Attīrīties (2).
- atkrāsoties Attīrīties no krāsām.
- nomēsloties Attīrīties.
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
- pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
- lejupsaderība Attīstītas sistēmas spēja sadarboties ar mazāk attīstītu sistēmu.
- uzdzīvoties Attīstīties (dzīvē), kļūt par kaut ko, gūt panākumus.
- noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- izražoties Attīstīties miesās.
- izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
- uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
- pēkšties Attīstīties, izplatīties.
- uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- izkuplināties Attīstīties, izvērsties.
- audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi).
- griezties Attīstīties, norisēt (citādi).
- izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
- kūņoties Attīstīties, pārvērsties.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- pennēties attīstīties.
- atsatīstīties Attīstīties.
- izpennēties Attīstīties.
- zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
- zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
- izaudzēties Attīstoties palielināties.
- pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
- noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
- iztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases) - par augiem.
- raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
- pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
- ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
- pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
- uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- attrīcināties Attricināties (2).
- atsatupties Attupties.
- attupt Attupties.
- pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
- valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt.
- gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem.
- atsaturēties Atturēties no kā.
- dasarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības; arī savaldīties.
- piesarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības.
- mist Atturēties, pārtraukt.
- pieramstīties Atturēties.
- atšķirības atvadas šķiroties.
- atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
- komitēties Atvadīties no savas studentu korporācijas aktīviem biedriem, sarīkojot komitātu.
- atviesēties Atvadīties, pateikt ardievas.
- sacīt (arī teikt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
- teikt (arī sacīt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
- atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram.
- atklanīties Atvadīties.
- atveselāties Atvadīties.
- atviesoties Atvadīties.
- vadīties Atvadīties.
- atsacīt Atvadoties pasacīt (ko).
- atvaiņoties Atvainoties.
- aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt.
- aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
- atsakauties Atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
- atvaļāties Atvaļoties.
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- atvarzāt Atvazāties.
- iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāt (1).
- iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāties (3).
- notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties (1).
- atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
- attēloties Atveidoties (atmiņā); tikt radītam (iztēlē).
- atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
- stāvēt acu priekšā (arī acīs) atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē); rast ies (par domām, atmiņām).
- zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
- MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas.
- atdarīties Atvērties (par acīm, muti).
- atpuļķēties Atvērties (par durvīm, kas noslēgtas ar puļķi).
- atsašķirties Atvērties (par grāmatu, žurnālu u. tml.).
- izkaļoties Atvērties (par ziedu).
- atskleisties Atvērties (patvaļīgi, par grāmatu).
- uztrūcināt Atvērties vai pārplīst (par augoni).
- atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
- atbultēties Atvērties, atbīdīties atpakaļ (par aizbīdni).
- atvāzties Atvērties.
- tikt uz kātiem atveseļoties, atgūt veselību.
- atvārdzināties Atveseļoties, atkal kļūt spēcīgam.
- atlabēties Atveseļoties, atlabt.
- izspirdzināties Atveseļoties, atspirgt.
- izveselēties Atveseļoties, atspirgt.
- piecelties Atveseļoties.
- atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
- izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
- atgleijāties Atvēsināties, atsvaidzināties.
- atgleijēties Atvēsināties, atsvaidzināties.
- ataukstēties Atvēsināties; atdzist.
- atkaist Atvēsināties.
- atsavēsināties Atvēsināties.
- atvēdināties Atvēsināties.
- atvēsēties Atvēsināties.
- gleijāties Atvēsināties.
- izdzisināties Atvēsināties.
- izvēsināties Atvēsināties.
- novēsināties Atvēsināties.
- vēdēties Atvēsināties.
- veņķēt Atvēzējoties sist.
- aizvēzēties Atvēzēties sitienam (ne pilnā mērā).
- atkacēties Atvēzēties.
- atmērīties Atvēzēties.
- atvējoties Atvēzēties.
- atvēsināties Atvēzēties.
- atvēzāties Atvēzēties.
- atvēzināties Atvēzēties.
- atvēzīties Atvēzēties.
- atvēzties Atvēzēties.
- atvilkties Atvēzties.
- atviepties Atviebties.
- atviesēties Atviesoties.
- atdalīties Atvirzīties (no kopuma).
- atsakāpties Atvirzīties atmuguriski līdz kādai vietai.
- atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni; atkāpties.
- atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
- atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
- nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
- atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
- atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put); atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
- atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- atkļūt Atvirzīties šurp; atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
- šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
- atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
- pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
- atskrullēties Atvīties, attīties, ieņemot sākumstāvokli.
- atzarot Atzaroties (2).
- izstarot Atzaroties (2).
- nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām (no kā galvenā).
- aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
- aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
- uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
- būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu).
- kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
- mest pār kārti atzīt kaut ko par nevajadzīgu; atteikties no kaut kā.
- mest pār bortu (kaut ko, kādu) atzīt ko par nederīgu, lieku, nevajadzīgu, atbrīvoties no kā.
- kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
- pieļaut Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
- ņemt atpakaļ savus vārdus atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- noraidīt Atzīt par nepieņemamu, nepatiesu (ko), vērsties (pret ko).
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
- ņemt par pilnu atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko); attiekties nopietni (pret ko).
- ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu: uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- ņemt visu par tīru zeltu atzīt visu par patiesību, vērtēt nekritiski.
- novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības
- koļīties Atzīties izdarītajā noziegumā.
- kolotsja Atzīties izdarītajā noziegumā.
- nokoļīties Atzīties izdarītajā.
- noskaldīt Atzīties izdarītajā.
- skaldīties Atzīties izdarītajā.
- atsazities Atzīties.
- dazināties Atzīties.
- piesazīties Atzīties.
- piezīties Atzīties.
- pokolotsja Atzīties.
- zīties Atzīties.
- atsazvelties Atzvelties.
- atsvelties Atzvelties.
- atzvilt Atzvelties.
- atzviegt Atzviegties.
- muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
- miziņa Audi, kas, veidojoties peridermai, paliek stumbrā ārpus korķa slāņa un tādēļ nomirst.
- kalcifilija Audu tieksme saistīt kalcija sāļus un pārkaļķoties.
- skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
- audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2.
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
- kolonēma Audzējs, kas izveidojies, lipomai difūzi gļotaini deģenerējoties.
- hondroblastoma Audzējs, kura šūnām ir sliecība diferencēties par skrimšļa šūnām.
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu.
- mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
- epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
- interkalārā augšana auga augšana garumā, daloties meristēmām.
- pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
- pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašneauglība.
- pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte.
- heliotropija Auga spēja pagriezties uz saules pusi (piem., saulgriezēm).
- augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu).
- sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
- oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī.
- efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
- monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties.
- sinkarpijs Auglis, kas patiesībā sastāv no vairākiem kopā saaugušiem auglīšiem.
- autostrangulācija Augļa nožņaugšanās dzemdē, nabas saitei aptinoties ap kaklu.
- atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot.
- ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā aug tikai vai lielākoties ābeles.
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
- uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
- aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai).
- aizaugt augot aizstiepties, sakuplot (kam priekšā)
- aizcerot Augot ar ceriem izplatīties līdz noteiktai vietai.
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
- uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
- pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
- pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
- izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
- izaugties Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
- pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
- ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām).
- ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
- iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām.
- iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
- ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
- pieplēsties Augot izplesties un piepildīt (kādu vietu, platību).
- izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
- pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- izaugties Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
- izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
- izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
- vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu.
- pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
- pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
- pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
- pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
- satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu.
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to dalām).
- saaugt Augot savienoties.
- uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
- stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
- krūmoties Augot veidoties par krūmu.
- stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
- stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
- rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
- pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
- pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām).
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
- izadoties Augot, attīstoties sākt līdzināties kam.
- sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest.
- nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
- aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
- vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām.
- solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās.
- humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām.
- pfalcgrāfs Augsta amatpersona (gk. tiesnesis) franku un vācu karaļu galmā.
- karnozinūrija Augsta karnozīna koncentrācija urīnā, var rasties pēc gaļas ēšanas vai seruma karnozināzes deficīta gadījumā.
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- prādžņa Augstākā gudrības pakāpe budismā, kas ļauj apzināties, ka viss eksistējošais ir iluzors, un kas paver ceļu uz nirvānu.
- retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru.
- ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.).
- senāts Augstākā kasācijas tiesu instance.
- augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
- tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi.
- rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis.
- kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
- virstiesa Augstākā tiesa.
- apelācijas tiesa augstāka tiesas instance, kas pēc sūdzības (apelācijas) saņemšanas pārbauda zemākās tiesas instances sprieduma pareizību un pieņem savu spriedumu.
- areopāgs Augstākā tiesas un politiskās varas institūcija Senajās Atēnās, par kuras locekļiem iecēla bijušos arhontus.
- parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta revolūcijas.
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku.
- lielmuftijs Augstākais tiesībnieka un teologa tituls Osmaņu impērijā.
- certiorari augstākas instances tiesas pavēle, kurā pieprasīti zemākas instances tiesā skatītas lietas dokumenti.
- virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
- grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga.
- virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais (vecākais) tiesnesis.
- superarbitrijs Augstākās tiesu instances lēmums.
- iesasviesties Augstu iešūpoties.
- cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
- amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens.
- vērīt Augt garam un slaidam, nelokoties.
- kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
- veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
- apstirpt Augt, izaugt, pastiepties.
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
- kāpelēt Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem).
- dīdzoties Augt, palielināties.
- griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida.
- intuskrustācija Augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā.
- aerotropisms Augu atsevišķo daļu (saknes, atvases) spēja liekties atkarībā no gāzes (gaisa) kairinājuma.
- heliotropisms Augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi.
- saulgrozība Augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi.
- seismonastijas Augu kustības, morfoloģiski vai tikai fizioloģiski dorsiventrāliem orgāniem saliecoties un atliecoties, ko izraisa ārēji grūdieni un satricinājumi.
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- anemofilija Augu spēja apputeksnēties ar vēju.
- fototropija Augu spēja noliekties, pagriezties atkarībā no gaismas, gaismas virzienā vai pretēji tai.
- dārzbēglis Augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus dārza.
- augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
- edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora.
- apauklēties Auklējot pieņemties spēkā (un izaugt).
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
- Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei.
- sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
- sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
- sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par ko.
- piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu.
- sugāt aukstumā pārvērsties vižņos (par ūdeni upē).
- apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- aizaulekšot Aulekšojot attālināties.
- ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā).
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paaulekšot Aulekšojot pavirzīties.
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārauļot Auļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- aizauļot Auļojot attālināties.
- ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- klupināt Auļos jājot censties apturēt zirgu.
- ataurēt Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
- ataurēties Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
- ataurot Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
- ataurāt Aurojot ierasties.
- saauroties Aurojot sazināties.
- aurēties Auroties.
- trūcelēties Ausīties, vairākkārt trūkties.
- kāpt Aust (par dienu); kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
- svīst Aust (par rīta gaismu); sākties, iestāties (par rītu, dienu).
- celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem); aust (par gaismu, dienu).
- kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
- Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā.
- palaioāziāti Austrumāzijas pirmiedzīvotāji, kas tālā senatnē sastādījuši zināmu rases vienību, bet vēlāk, sajaucoties ar citām rasēm, pārveidojušies un izzuduši.
- anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme.
- ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā.
- sasasisties Aušanas gaitā sablīvēties, cieši savienoties.
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
- pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties.
- trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1).
- mādīt Aušāties.
- ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties.
- gaistīties Aušoties, draiskoties, trakot, plosīties.
- ēverģēlēties Aušoties, draiskuļoties; palaidņoties.
- žēpurēties Aušoties, draiskuļoties; žāpurēties.
- aumaļāties Aušoties, draiskuļoties.
- žāpurēties Aušoties, draiskuļoties.
- ķekāties Aušoties, jokoties, ķircināties, plosīties, kaitēties, rotaļāties.
- amzēties Aušoties, muļķoties.
- spincoties Aušoties, muļķoties.
- rāze aušoties, trakot (jokojot), plosīties.
- žagalēties Aušoties, trakot.
- aušāties Aušoties.
- dalkatoties Aušoties.
- dalkoties Aušoties.
- gailēties Aušoties.
- izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim.
- teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus.
- automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
- elastīga automātiska līnija automātiska līnja, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
- rotoru mašīna automātiska mašīna, kurā tehnoloģiskās operācijas veic vairāki pa rotora aploci izvietoti darba mehānismi, rotoram nepārtraukti griežoties.
- pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs.
- "crash" tests automobiļa (vai citas ierīces) izturības pārbaude, tam triecoties pret šķērsli.
- automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu.
- šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
- autotips Autora dzīves laikā iznācis darbs; pirmiespiedums; pārspiedums, neatkāpjoties no pirmparauga.
- imprimatur Autora, izdevēja vai cenzora uzraksts kāda iespieduma darba pēdējai korektūrai, kas dod spiestuvei tiesību šo darbu iespiest.
- radioautogrāfija Autoradiogrāfija - metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju.
- dekretālijas Autoritāri Romas pāvestu lēmumi vēstījumu veidā baznīcu tiesību strīda jautājumos.
- blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
- opcija autortiesībās - iepriekšējais nosacījums līgumam par vienas valsts autoru darbu izdošanu citā valstī, kas paredz laiku darba izpētei un lēmuma pieņemšanai par publicēšanu.
- copyright Autortiesības, apzīmē ar (©).
- kopiraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
- kopīraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
- c autortiesību apzīmējums (c) (angļu "copyright")
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana.
- AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autortiesību aģentūra.
- reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta.
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs.
- informācija par tiesību pārvaldījumu autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju.
- pārausties Aužot kļūdīties.
- pārausties Aužot nolietoties (īpaši par nītīm).
- izaust Aužot nolietoties.
- džaikstīties Āvīties vaibstoties.
- interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus.
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
- spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus.
- amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos.
- mozēties Āzēties; nerroties.
- badāksne Badīga govs (kas mīl badīties).
- badināties Badināt sevi; badoties.
- milināties Badināties, skopuļoties.
- nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties.
- atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam.
- izbadīties Badīties un pabeigt badīties.
- badāties Badīties.
- bukēties Badīties.
- nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
- mirnēt Badojoties vājēt.
- aizgalēties Badoties par ilgu.
- nosabadīties Badoties tikt nonāvētam.
- kāst Badoties, ciest badu.
- aizmērdināt Badoties, pabadoties.
- krankāt Badoties, sajust izsalkumu.
- badāties Badoties.
- badēties Badoties.
- kaldināties Badoties.
- kamēt Badoties.
- kānēt Badoties.
- kārmēties Badoties.
- mērdelēties Badoties.
- mirlēt Badoties.
- zalināties Badoties.
- sacienāties Bagātīgi, arī pārmērīgi pacienāties.
- samieloties Bagātīgi, arī pārmērīgi pamieloties.
- magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam).
- gandēt Baidīt, baidīties.
- mīzt baidīties
- sadrauvēties Baidīties (ko) iesākt.
- rādīt dūri kabatā baidīties atklāti izrādīt naidu, neapmierinātību.
- drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
- nedrīkstēt ne elpot baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt.
- rēgoties baidīties, arī brīnīties (izbailēs).
- baigoties Baidīties, baiļoties; fantazēt; sapnī redzēt spokus, rēgus.
- baikst Baidīties, baiļoties.
- bailēt Baidīties, baiļoties.
- bīkstīties Baidīties, bīties; bīstīties.
- bīstēties Baidīties, bīties; bīstīties.
- bīstīties Baidīties, bīties.
- bīdināties Baidīties, izbīties, sabīties, pārbīties.
- drūt Baidīties, kļūt drūmam.
- didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt.
- rauties Baidīties; arī valdīties.
- bokstīties Baidīties; šaubīties.
- bzdeķ Baidīties.
- drejfiķ Baidīties.
- drūkstīties Baidīties.
- gandēties Baidīties.
- iedrīkstēties Baidīties.
- iedrošināties Baidīties.
- minževatsja Baidīties.
- tramēties Baidīties.
- tramīties Baidīties.
- truhņīt Baidīties.
- trūkažāties Baidīties.
- trukņīties Baidīties.
- izbaidīties Baidoties izsargāties.
- ekofobija Bailes atgriezties mājās pēc izrakstīšanās no psihiatriskās slimnīcas.
- nostofobija Bailes atgriezties mājās.
- venerofobija Bailes inficēties ar venērisku slimību.
- hilofobija Bailes no meža (aizmaldīties, sastapties ar dzīvniekiem).
- automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas.
- fobiofobija Bailes nobīties.
- toksifobija Bailes saindēties.
- heleofobija Bailes smieties, bailes no smiekliem.
- šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko.
- trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- bailēties Baiļoties, baidīties.
- drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties.
- drūvēties baiļoties, skumt.
- čukstīties Bakstīties, durstīties.
- urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt; rakņāties, rušināties.
- čokāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties.
- čukāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties.
- čudurēties Bakstīties.
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
- iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam).
- iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
- iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2).
- gramnegativitāte Baktērijas nespēja nokrāsoties, ja tās krāso ar Grama metodi un pēc tam apstrādā ar spirtu vai acetonu.
- grampozitivitāte Baktērijas spēja nokrāsoties, to krāsojot ar Grama metodi un nezaudēt krāsu pēc apstrādes ar spirtu vai acetonu.
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- balāties Balināties.
- talēties Balināties.
- taloties Balināties.
- tulēties Balināties.
- tulināties Balināties.
- satilāt Balinoties sadrupt.
- ballēt Ballēties.
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- stutēties Balstīties (1).
- stutēties Balstīties (2).
- slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
- atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
- paspiesties Balstīties uz kaut ko vai pret to.
- izmantot balstīties uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju.
- remties Balstīties, atspiesties.
- nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
- rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
- četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
- nekustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim griezties ap to, neradot reakcijas momentu.
- kustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim pārvietoties pa pieskari kontakta virsmām, pieļaujot tikai normālo reakciju.
- iespīlējuma balsts balsts, kas neļauj ķermenim pārvietoties.
- baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu.
- bruņinieku tiesības Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas.
- pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu.
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
- signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus).
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā).
- pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
- emisijas banka banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm.
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
- vergelds Barbaru tiesībās - atlīdzība naudā par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja aizstāt asinsatriebību.
- bargoties Bargi izturēties, dusmoties.
- noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt, nežēlīgi izturēties.
- sagremojamība Barības sagremošanas pakāpe, kas raksturo uzņemtās barības pārvēršanos organismā uzsūkties spējīgās vielās.
- nokaražavot Bariem un skaļi turp doties.
- baristers Baristrs - advokāts ar tiesībām uzstāties Anglijas augstākajās tiesās.
- pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
- nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem).
- mist Barot, baroties, pārtikt.
- salanckāt baroties pārspēt, pieveikt.
- suimīties baroties, ēst.
- gliebties Baroties, labi paaugties, treknam kļūt.
- mitēties Baroties, pārtikt.
- tuklēties Baroties.
- aizbārties Bārties īsu laika sprīdi.
- dot pretī bārties pretī.
- atbārties Bārties pretim.
- atrāties Bārties pretim.
- izbārties Bārties un pabeigt bārties.
- driskoties Bārties, ķildoties.
- strīdēt Bārties, ķildoties.
- šimpēties Bārties, lamāties; arī ķengāties, zoboties.
- lopoties Bārties, lamāties.
- rēgāties bārties, pārmest, ķildoties.
- polgāšana Bārties, rāties.
- likt pretī bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
- reizties bārties.
- buņķēt Bārties.
- rotīs Bārties.
- švenderēt Bārties.
- tasnoties Bārties.
- aizbaurot Baurojot attālināties.
- joda zaļā bāziska krāsviela, ko iegūst, jodmetilam iedarbojoties uz metilvioleto.
- lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju.
- mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
- ambroziāņi Baznīcas tēva Ambrozija (340.-397. g.) piekritēji; aizstāv baznīcas ortodoksiju un kristīgās ticības pirmtiesības.
- teritoriālisms Baznīcas tiesībās sistēma, kur zemes kungam piešķirta virskundzība baznīcas pārvaldē, piedēvējot viņam arī augstāko baznīcas varu.
- baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
- episkopālsistēma Baznīcu tiesībā sistēma, kur baznīcas vara pieder bīskapiem, pretim kūriālsistēmai, kas atzīst pāvesta varu par neaprobežotu.
- ķimsīt Bāzt mutē, ēst, saēsties.
- ķimst Bāzt mutē, ēst, saēsties.
- baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties.
- baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
- baiļāties Bažīties, uztraukties.
- baiļoties Bažīties, uztraukties.
- bažāties Bažīties.
- bazīties Bažīties.
- dužoties Bažīties.
- izbēdāt Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot.
- aizbēdāt Bēdājoties attālināt, aizmirst bēdu.
- pārbēdāt Bēdājoties pārciest (ko).
- sāpoties bēdāties un dusmoties reizē.
- izraizēties Bēdāties, nobēdāties.
- dūšot Bēdāties, pārdzīvot.
- duzāt Bēdāties, skumt; būt aizkustinātam.
- gruzīties Bēdāties, skumt; satraukties.
- grēmēties Bēdāties, skumt.
- trūrēt Bēdāties, skumt.
- apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
- lamentēt Bēdāties, vaimanāt, žēloties.
- sirdēsties Bēdāties; sirdēstoties.
- ēdināt sirdi bēdāties.
- rīdāt bēdāties.
- duzot Bēdāties.
- sirdēstoties Bēdāties.
- skumjot Bēdāties.
- pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- aizbēgt Bēgot attālināties.
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
- nobēgt Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.).
- nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzbēgties Bēgot paslēpties (kur augšā).
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- dabēgt Bēgot pievirzīties pie kā.
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā) paskriet zem kā (parasti slepus).
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā), apskriet (ap ko, kam apkārt), parasti slepus.
- bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
- aizlobīt Bēgt prom, laisties lapās.
- bēgt kā no uguns bēgt, izvairīties no kā nepatīkama.
- šmugāt Bēgt, izvairīties.
- bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties.
- izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu).
- no pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
- no pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
- atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
- šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.).
- slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- palikt mierā Beigt darboties.
- klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
- atknakstīties Beigt jokoties, ķircināties, amizēties.
- šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem).
- atraut skatienu (no kā, no kāda) beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
- iznākt dienas gaismā beigt slapstīšanos, parādīties atklātībā.
- rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
- dzist Beigties (par dzīvību); mirt (par cilvēku).
- rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
- pāriet Beigties bez nevēlamām sekām.
- nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Beigties nevēlami.
- nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties nevēlami.
- nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties slikti, nevēlami.
- labu galu neņemt, arī nelabu galu ņemt Beigties traģiski.
- klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
- noslēgties Beigties, pabeigties; refl. --> noslēgt (5).
- stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu).
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
- likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
- iet uz galu beigties, tuvoties nobeigumam.
- jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- dzist Beigties, zust (piemēram, par slavu).
- iet uz beigām beigties.
- ņemt galu Beigties.
- nogaloties Beigties.
- beizēt Beizerēt, ālēties.
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
- bērna pamešana bērna fiziskas pamešanas akts, tādējādi pārtraucot rūpēties par bērnu.
- emocionāla vardarbība pret bērnu bērna pašcieņas aizskaršana draudot, lamājot, nievājot, ņirgājoties, kritizējot u. tml.; arī bērna atraidīšana, pazemošana, izolēšana, ignorēšana.
- stūknīties Bērnišķīgi izturēties.
- atgalis Bērns, ar ko pieaugušajiem tīk jokoties.
- žasts Bērns, kam patīk kāpelēt, rāpties.
- žurgulis Bērns, kam patīk plosīties.
- žampuris Bērns, kas mīl blēņoties.
- bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
- bērns ārpusģimenes aprūpē bērns, kuram ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodrošināta aizbildnība, aprūpe audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē.
- vīkstulis Bērns, kurš kavē citus doties ceļā.
- turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem.
- laukaža Bērns, kurš vienmēr vēlas dzīvoties ārpus telpām.
- adoptētais Bērns, kuru adoptē un ar kuru audžuvecāki iegūst radniecības tiesiskās attiecības.
- bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība.
- vēlamais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds (laulātais(-ā)) labprāt vēlētos savā ģimenē, abstrahējoties no konkrētiem dzīves apstākļiem.
- bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē.
- bērnu aizstāvība bērnu tiesību aizstāvēšana, bērnu un jauniešu tiesību programmu izstrāde un pilnveide, audžuvecāku un adopcijas problēmu risināšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaupīšanas novēršana.
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- dinamiskā berze berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā.
- statiskā berze berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties.
- izberzēt (arī izberzt) miegu no acīm berzējot acis, pilnīgi atmosties.
- pieberzēties Berzējot piebirt, nosmērēties.
- nomulēt Berzējot, berzējoties ievainot.
- zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām.
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- nobrauņāt Berzējoties nedaudz nosmērēt apģērbu.
- pietrīties Berzējoties sakrāties, vairoties.
- dzenošais disks berzes sajūga dzenošā daļa, kas, motoram darbojoties, vienmēr griežas; sastāv no spararata un tam pieskrūvētā sajūga apvalka.
- suināties Berzēt, berzēties citam gar citu.
- suinēt Berzēt, berzēties citam gar citu.
- suinēties Berzēt, berzēties citam gar citu.
- suinīties Berzēt, berzēties citam gar citu.
- suinīt Berzēt, brauņāt, kasīties.
- drušāties Berzēties, berzties.
- bulžurēt Berzēties, grūstīt.
- brāzāties Berzēties, kasīties.
- braužņāties Berzēties.
- milināties Berzēties.
- murzīties Berzēties.
- reijāties Berzēties.
- šlaucāties Berzēties.
- šlaucīties Berzēties.
- berzēties Berzties (3).
- skabīties berzties, berzēties.
- svītrēties berzties, berzēties.
- bražoties Berzties, berzēties.
- broškāties Berzties, berzēties.
- brūžāties Berzties, berzēties.
- ērpēties Berzties, berzēties.
- trīšoties Berzties, berzēties.
- drellēties Berzties.
- drīvēties Berzties.
- ņurgt Berzties.
- treitīs Berzties.
- triekšēt Berzties.
- triekšķēt Berzties.
- pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
- uzbružāties Beržot izveidoties.
- nosaberzties Beržot nomazgāties.
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3).
- ieberzt Beržot, beržoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
- rīvēt Beržoties gar ko, deldēt.
- noberzt Beržoties gar ko, nodeldēt.
- arau Bet raugi, skaties.
- viprignuķ Bez atļaujas aiziet, izstāties no kriminālvides.
- pārdzejoties Bez atpūtas dzejojot pārpūlēties.
- noplančot Bez darba blandīties, slaistīties, vazāties apkārt.
- dervelēt Bez darba dauzīties apkārt.
- slangāt Bez darba dauzīties apkārt.
- notaustīties Bez darba notūļāties.
- noslempties Bez darba novandīties.
- dālēt Bez darba pastaigāties.
- vinčelēt Bez darba slaistīties apkārt.
- slundurēt Bez darba slaistīties, tūļāties.
- luderēt Bez darba slaistīties.
- malžāt Bez darba slaistīties.
- sazvilnēt Bez darba slaistoties sasniegt.
- nobalzīties Bez darba uzturēties.
- ģiezēties Bez iemesla īgt un strīdēties.
- mirmināt Bez iemesla smieties.
- dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
- dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- sans gene bez kautrēšanās, nekautrējoties.
- aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
- iesašķetināties Bez noteikta mērķa, vajadzības ierasties.
- murzāties Bez panākumiem ap ko darboties.
- nokābelēties Bez panākumiem un bezmērķīgi nopūlēties.
- noputroties Bez panākumiem, nesekmīgi cīnīties.
- ļurināt Bez patikas (niekojoties) dzert maziem malkiem (par mājlopu).
- nodiedelēt Bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties.
- nodiedēt Bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties.
- kā bez acīm bez spējas saprātīgi rīkoties.
- sine decreto bez tiesas sankcijas.
- nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (sākotnēji ASV).
- linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
- iesažauties Bez uzaicinājuma ierasties.
- maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu); jaukties (4).
- jaukties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
- joksīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā).
- ķezēties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, jaukties (darīšanās, pasākumos).
- žulnīties Bez vajadzības ilgi mazgāties.
- rīgnēt Bez vajadzības kaut kur kavēties.
- maknīties Bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm).
- makņīties Bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm).
- griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
- draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot.
- zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt; valstīties; vāļāties (1).
- nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
- magnētiskā uzņēmība bezdimensijas lielums (k), kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā (ar intensitāti H).
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt.
- izvārīt Bezkaunīgi izrunāties.
- blodīties Bezkaunīgi izturēties.
- melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā.
- tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu.
- bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu.
- simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela.
- durenēt Bezmērķīgi atmaldīties.
- durinēt Bezmērķīgi atmaldīties.
- nosašķetināties Bezmērķīgi dodoties, nokļūt.
- šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties.
- trakāt Bezmērķīgi kur iet, doties.
- aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot.
- nonīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, bez miega, garlaikojoties.
- nīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, garlaikojoties.
- stenderēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, vazāties.
- šļeberēt Bezmērķīgi staigāt, blandīties.
- dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu.
- ietrakt Bezprātīgi iemīlēties.
- izpirķelēt Bezrūpīgi iepērkoties iztērēt.
- ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings.
- atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
- nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu).
- šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1).
- sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu.
- matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
- beztiesīgums Beztiesība.
- heloti Beztiesīgie.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- verdzene beztiesīgs sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
- beztiesisks Beztiesīgs.
- iloti beztiesiski cilvēki.
- Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana.
- Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
- Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
- Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
- Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
- aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt.
- draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
- korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
- kamaroties Biedriski dzīvot, brāļoties.
- čupoties Biedroties, draudzēties.
- burzīties biedroties, satikties
- tusēt Biedroties, satikties.
- tusēties Biedroties, satikties.
- tusoties Biedroties, satikties.
- čomoties Biedroties; būt draudzīgās attiecībās.
- biedrēties Biedroties.
- noķuņķēt Biezi aizplīvuroties.
- pumpulēties Biezi apģērbties.
- sapanaroties Biezi apģērbties.
- tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- prakāties Biezi ģērbties (ziemā).
- panckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
- ponckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
- baķēties Biezi ģērbties.
- sasaunēties biezi saģērbties (satīties).
- sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- počāties biezi saģērbties vecās drēbēs.
- noponckāties Biezi saģērbties, ietīstīties (vairākos lakatos, drānās u. tml.).
- saģuģināties biezi saģērbties, satīties.
- sapodzināties Biezi saģērbties, savīstīties vecā apģērbā.
- sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus.
- iepaunāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
- ieponckāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
- čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās).
- raunāties biezi saģērbties.
- sačenčerēties biezi saģērbties.
- sačunčaloties biezi saģērbties.
- saprakāties biezi saģērbties.
- ģuģināties Biezi saģērbties.
- nopampaļāties Biezi saģērbties.
- nopamparāties Biezi saģērbties.
- nopudāties Biezi saģērbties.
- sabaķoties Biezi saģērbties.
- sačampāties Biezi saģērbties.
- sastrumpāties biezi saģērbtties.
- sarumbāties Biezi un neskaisti apģērbties.
- bakāties Biezi, silti ģērbties.
- kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē.
- ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
- sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
- trest Bieži atkārtoties, runāt to pašu.
- guldelēt Bieži bez vajadzības atpūsties un gulšņāt.
- grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3).
- apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
- apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
- skaišļavāt Bieži dusmoties, kļūt dusmīgam.
- vārstīt (arī virināt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur).
- virāt (biežāk virināt, arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur).
- virināt (arī vārstīt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur).
- virināt (arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur).
- virināt (kādas) durvis bieži ierasties kur, meklēt palīdzību.
- krēpaļāties Bieži kraukāties.
- dasakolīties Bieži lielīties.
- krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos.
- tūpšļāties Bieži pietupties un atkal piecelties.
- pātarāt Bieži rāties, izteikt pārmetumus.
- nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi).
- torbulēties Bieži šņaukāties.
- izašiepties Bieži un ilgi smaidīt, smejoties rādīt zobus.
- dasamaļavāties Bieži uzkrāšoties ar kosmētiskiem līdzekļiem.
- čiebaļāt Bieži vaimanāt, žēloties.
- čiebīgs Bieži vaimanāt, žēloties.
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1).
- iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
- uzčakarēt Bikstot, rušinot, rakņājoties (kur), atrast, uzcelt (ko) virspusē.
- pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par organisma daļām.
- neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu.
- simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem.
- veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
- izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
- goniometrs biomehānikā - ierīce, ar ko mērīt leņķus, kas rodas locītavās, cilvēkam kustoties.
- birīties Birāties.
- birāties Birdināties, birt.
- piebirzt Birstot (kam lielākā daudzumā), pārklāties (ar ko) - par vietu, platību; piebirt.
- aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties.
- atbirt Birstot atdalīties nost; nobirt.
- nobirzt Birstot atdalīties nost; nodrupt.
- iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
- izbirt Birstot izkaisīties.
- izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku).
- pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko.
- birāties Birt, drāzties.
- bērties Birt, kaisīties.
- nobirzīties Birzījot vagas sēšanai nostrādāties līdz pagurumam.
- stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju.
- arbitrātors Biržas šķīrējtiesās vienas ieinteresētās puses sūtīts pārstāvis.
- opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam).
- pārbirzīties Biržojot pārpūlēties.
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
- koadjutors Bīskaps, kam uzdots asistēt diecēzes bīskapam pienākumu pildīšanā, ar tiesībām kļūt par viņa pēcteci.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors.
- bīkstēties Bīstīties.
- Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- bijāt bīties (1).
- bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
- trukāties Bīties (par zirgiem).
- šausnoties Bīties, baidīties.
- bijāties Bīties, izjust bijību.
- bīsties Bīties.
- pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā.
- pārbizot Bizojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā).
- izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
- atpakaļpirkums Blakus līgums pie pirkuma līguma, kad pircējs vai pārdevējs paturēja sev tiesības pārdot vai pirkt atpakaļ pārdoto lietu.
- flederēt Blandīties apkārt; slaistīties.
- slanckāties blandīties apkārt.
- galdarēt Blandīties apkārt.
- leiderēt Blandīties bez darba.
- liederēt Blandīties bez darba.
- langāt Blandīties, dauzīties apkārt.
- leskāties Blandīties, dauzīties apkārt.
- novantaļāties Blandīties, dauzīties apkārt.
- zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties.
- plīskāties Blandīties, kauties, dzert.
- šlenderēt Blandīties, klaiņot bez darba.
- klimerēt blandīties, klaiņot.
- lintīt Blandīties, klaiņot.
- plunderēt Blandīties, klaiņot.
- šļenderēt Blandīties, klaiņot.
- līkstīt Blandīties, klejot apkārt.
- jādelēties Blandīties, klīsta pa pasauli; nedarbus darīt.
- blodīties Blandīties, meklēt patvērumu.
- dundurot Blandīties, plosīties.
- blaudīties Blandīties; cilpot; grīļoties; dīdīties.
- lažierēt Blandīties; slapstīties.
- ložierēt Blandīties; slapstīties.
- pidelēt blandīties.
- klabažāt Blandīties.
- klaidoties Blandīties.
- klandīties Blandīties.
- lantierēt Blandīties.
- ļuturēties Blandīties.
- ōlāties Blandīties.
- ōlēties Blandīties.
- plansīties Blandīties.
- šļamdīties Blandīties.
- telverēt Blandīties.
- valacīties Blandīties.
- valarāties Blandīties.
- aizblandīties Blandoties aizklīst; nozust.
- atblandīties Blandoties atkļūt šurp; blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atvandīties Blandoties, klaiņojot atklīst.
- invaginācija Blastulas sienas daļas ieliekšanās, veidojoties gastrulai; līdzīgs process ir, veidojoties acij un ausij.
- rūsu mest blāzmveidīgi plaiksnīties (par zibeni).
- šmugulēt Blēdīties, krāpties.
- blēdīt Blēdīties.
- blēžot Blēdīties.
- blēžoties Blēdīties.
- šahermaherēt Blēdīties.
- šmugulēties Blēdīties.
- vilstoties Blēdīties.
- žilīt Blēdīties.
- žilīties Blēdīties.
- uzblēdīt Blēdoties iemānīt.
- atblēties Blējot atsaukties (par aitu, kazu).
- ulznēt Blenzt, nevērīgi skatīties.
- iztenkāties Blēņas runāt, izpļāpāties.
- pārsaka Blēņas, nepatiesība.
- bakšķi Blēņas, nieki; nepatiesi notikumi, fakti.
- niekoties Blēņoties (1).
- dākļoties Blēņoties, ākstoties izlikties.
- niķināties Blēņoties, būt untumainam.
- pļumetēties Blēņoties, draiskuļoties, ķēmoties, aušoties.
- olderēt Blēņoties, muļķoties, plosīties, būt izlaidīgam.
- dergloties Blēņoties, muļķoties, skaļi trokšņot.
- zārgalēties Blēņoties, muļķoties, trakot.
- leijoties Blēņoties, muļķoties.
- žeberēt Blēņoties, muļķoties.
- kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt.
- stiķoties Blēņoties, niekoties.
- ņervāties Blēņoties, plosīties.
- gramšļoties Blēņoties, pļāpāt, melot.
- bagoties Blēņoties, smieklīgi vaibstīties, mānīties, māžoties.
- mādīties Blēņoties, taisīt muļķīgus jokus, māžoties.
- albarēties Blēņoties, trakot, ālēties.
- žargoties Blēņoties, trakot, jokot.
- želberēt Blēņoties, trakot.
- želberēties Blēņoties, tramkot.
- muļāties Blēņoties, tūļāties, lēni strādāt.
- balavāties Blēņoties.
- blēņāties Blēņoties.
- dākarēties Blēņoties.
- jāvēties Blēņoties.
- toškāties Blēņoties.
- bligatas Bligatas sist - rotaļāties, kačkus sist, blīgatas spēlēt.
- blīšķināties Blīkšķināties.
- blisavāt Blisināties.
- pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
- noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
- noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties.
- pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
- sēst Blīvējoties plakt.
- bangāties Blīvēties (par mākoņiem); mākoties; mākuļot.
- bangoties Blīvēties (par mākoņiem); mākoties; mākuļot.
- zlāģēties Blīvēties (parasti par ledu).
- plienēt Blīvēties un plaisāt (par zemi, mālu).
- blieķēties Blīvēties, kļūt cietam.
- sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
- gumt Blīvēties.
- piestūkāties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.); piestūķēties.
- pieblīst Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
- pieblīzt Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
- grozekļa bloks bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi.
- virbeļbloks Bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi.
- blusenēties Blusināties.
- knozāt Blusoties, ieskāties.
- blusāties Blusoties.
- blusināties Blusoties.
- blusīties Blusoties.
- žoklīties Bļaustīties, ākstīties, lamāties.
- bļaukāt Bļaustīties, klaigāt.
- bļūdināt Bļaustīties, klaigāt.
- rīklēties Bļaustīties, lamāties.
- aldāt Bļaustīties; trokšņot.
- bļaurīt Bļaustīties.
- ķērkāt Bļaustīties.
- atbļaustīties Bļaustoties atgriezties, ierasties.
- tākelboja Boja, pie kuras peldlīdzekļi var īslaicīgi pietauvoties, lai takelētos (uztakelētos).
- uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu.
- sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
- piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
- izpūpēt Bojājoties kļūt viscaur mīkstam (pirms pūšanas); izkurtēt.
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
- apmaitāt Bojāt, sagandēt, sabojāties, virzīt uz leju.
- konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem; izlabojamais vai restaurējamais teksts.
- maitāties Bojāties (1).
- maitāties Bojāties (2).
- kuiļot Bojāties (par kāpostiem, kam uzmeties bumbuļveida izaugums uz saknēm vai stublāja).
- lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
- sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
- prapult Bojāties, iet bojā.
- prult Bojāties, iet bojā.
- iekurtēt Bojāties, izčākstēt.
- pūpēt Bojāties, kļūt mīkstam, zaudēt kvalitāti; kurtēt.
- jukāties Bojāties, nīkt ārā, iet bojā.
- ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam.
- dugāties Bojāties, pelēt (par produktiem).
- gunēt Bojāties, pelēt.
- plēkšēt Bojāties, pūt.
- saplekt Bojāties, sākt pelēt.
- šķenst Bojāties, vārguļot.
- ģendēties Bojāties, zaudēt kvalitātu (par pārtiku).
- smirst Bojāties; kļūt smirdīgam.
- smeļķēt bojāties.
- apkalēties Bojāties.
- gandēties Bojāties.
- izpostīties Bojāties.
- iet bojā Bojāties.
- plīkt Bojāties.
- pušierēties Bojāties.
- tērēties Bojāties.
- vainoties Bojāties.
- valbot Bolīt (acis), bolīties, šķobīt (muti).
- valbāt Bolīt (acis), bolīties, šķobīties.
- pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
- nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
- nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties.
- pabolīties Bolot acis, paskatīties.
- neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties.
- perborāti Borpārskābes sālis, ko iegūst darbojoties uz borātu ūdens šķīdumiem ar sārmiem un ūdeņraža peroksīdu.
- bokāties Bozties, sabozties.
- izpurties Bozties, sabozties.
- nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
- nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem.
- brūzāties Bradāt (šļakstinot ūdeni), šļakstināties, plunčāties.
- pančkāties Bradāt (šļakstinot ūdeni); šļakstināties; plunčāties.
- atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam; _(biežāk)_ izbradāties.
- pļekāties Bradāt, mīdīties (pa dubļiem).
- dumbrāties Bradāt, mīdīties pa ūdeni vai dubļiem.
- žangalēt Bradāt, mīdīties.
- fraternizēt Brālīgi satikties, brāļoties.
- brālināties Brāļoties, veidot brālību.
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
- aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties.
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt.
- apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
- apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties.
- iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom.
- nosasviesties Braucot novirzīties (no ceļa).
- nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- noskriet no sliedēm braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
- pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem.
- pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
- pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
- svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem); mētāties (3).
- mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem.
- pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- izabraukties Braucot uzvirzīties.
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- iesaliekties Braucot, ejot iegriezties.
- iesadrāzties Braucot, ejot ietriekties.
- nosasisties Braucot, ejot novirzīties no ceļa.
- ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā); ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties.
- aizbraukalēt Braukājot turp un šurp, aizdoties (uz).
- apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē).
- vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā.
- pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
- sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
- piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
- atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- iebraukt Braukšus ierasties.
- iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
- sabrakšinēt Braukšus ievirzoties (kur), brakšķināt.
- izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
- pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml).
- veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu.
- klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām.
- grabināt Braukt, brāzties.
- ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām).
- maukt Braukt, iet, doties (parasti ātri).
- gāzt Braukt; ātri braukt, doties.
- važot Braukt; skriet; doties kaut kur.
- cukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
- čukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
- iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā).
- kūleņot Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
- atbrāzties Brāzties šurp.
- brāzt Brāzties.
- pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
- kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
- nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- saules telts brezenta jumts, kas pasargā kokpitu un kajītes virsbūvi, jahtai atrodoties ostā.
- ieklirkšēties Brīdinoši ieklukstēties.
- maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru.
- pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
- nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
- apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- aizbrist Brienot attālināties; brist prom.
- atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
- iebristies Brienot ievirzīties.
- izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nosabristies Brienot notraipīties, saslapināties.
- noslucēties Brienot notraipīties.
- apbradāties Brienot noziesties, nosmulēties.
- apbristies Brienot noziesties, nosmulēties.
- izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties.
- pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies.
- sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- glābt savu ādu briesmu brīdī glābties, rīkoties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām); nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
- sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem).
- iebrīšķēt Brīkšķot ievirzīties.
- aizbrākšēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties.
- aizbrākšķēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties.
- skūtīties Brīnēties.
- noplātīt muti vien brīnīties, būt pārsteigtam; nespēt parunāt.
- blisināt acis brīnīties, būt pārsteigtam.
- štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši.
- bolīt acis brīnīties.
- brīnāties Brīnīties.
- brīnēties Brīnīties.
- brīnoties Brīnīties.
- čudīt Brīnīties.
- čūdīt Brīnīties.
- dīvāties Brīnīties.
- dīvēties Brīnīties.
- dīvīties Brīnīties.
- dzivīties Brīnīties.
- ērmīties Brīnīties.
- ērmot Brīnīties.
- stebēties Brīnīties.
- vēsmoties Brīnīties.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
- atļūt Brīvi atkarāties atpakaļ vai uz sāniem.
- izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
- ļunkanāties Brīvi kustēties.
- atļuru Brīvi nokarāties, atlocīties.
- disponēt Brīvi rīkoties ar to, kas ir kāda rīcībā.
- kulcenēties Brīvi valstīties un pārvietoties.
- neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības.
- vaļība Brīvība; arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
- vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
- sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai.
- volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
- brīvnauda Brīvzemnieka maksa par brīvību; kunga tiesas ekvivalents naudā.
- varnakzieži Brīvziedlapaino divdīglapju dzimta, lielāko tiesu zāļaugi, izplatīti pa visu pasauli.
- piekrākt Brīžiem iekrākties.
- plaikšņīt Brīžiem skaidroties.
- kārtības tiesa bruģa tiesa Vidzemē (1668.-1889. g.).
- bruģa kungs bruģa tiesas tiesnesis.
- izbrukt Brūkot (vietumis) izgāzties.
- uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
- iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
- krist drupās brukt un pārvērsties drupās.
- rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
- brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
- manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties.
- dankaroties Brūtēties, lakstīties.
- brūžgāties Brūzgāties, šļalkstināties.
- bružgāties Bružāties.
- ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu).
- atbubināt Bubinot atsaukties (par zirgu).
- sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
- uzbubināt Bubinot sazināties (par zirgiem).
- laizīt piedurkni bučot roku; zemoties kāda priekšā.
- sūpstīt Bučot, bučoties.
- sūpstīties Bučot, bučoties.
- atbučoties Bučoties līdz apnikumam.
- lizgāt Bučoties, maigoties.
- štempelēties Bučoties.
- dhamma Budas mācība par esamību, kuras pamatā ir četras cildenās patiesības un cildenais astoņposmu ceļš; dažkārt tiek atveidota kā ritenis ar astoņiem spieķiem.
- apskaidrība Budismā - visas esamības patiesības atskārsme, ko sasniedza Buda meditācijā.
- lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm.
- Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto.
- rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām.
- bhavačakra budisma reliģiski filozofiskajā doktrīnā un mitoloģijā - mūžīgās esamības, sansāras eksistences forma, universāls princips, pēc kura visa radība lemta arvien no jauna atgriezties pasaulē.
- pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja).
- bukstīties Bukņīties, grūstīties.
- ekvivalence Būla algebras bināra operācija, kuras rezltāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, ja abu operandu vērtības ir vienādas.
- konjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu disjunkciju konjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (disjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 0 (aplama).
- disjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu konjunkciju disjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (konjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 1 (patiess).
- bumbināties Bumboties.
- atbungāt Bungājot ierasties.
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizzēģelēt Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- novērotājs Burāšanas sacensību skatītājs ar burātāja kvalifikāciju, kurš nav ne tiesnesis, ne arī sacensību dalībnieks vai sacensību komitejas loceklis.
- uzgurgt Burbuļojot (no jauna) izlauzties.
- ieburbulēt Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- uzurkstēt Burbuļojot izlauzties virspusē.
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- ekoburkāns Burkāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- izburkšēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburkšēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pāšļot Burt, zintēt, blēņoties.
- bubelēt Burties un šo to darīt.
- bokšīties Burties, ķēmoties.
- čepeslāties Burties, nodarboties ar buršanu.
- skunstēties burties, zīlēt.
- māžoties Burties, zīlēt.
- pāšļoties Burties, zintēt, blēņoties.
- zintēties Burties; buroties pareģot.
- pesteļoties Burties.
- luvīgs Buru kuģa tieksme griezties ar priekšgalu pret vēju.
- motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos.
- buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām.
- lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja).
- kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
- putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
- ņupāt Burzīties, burzīt, grūstīt, mīcīt.
- knillēties Burzīties, krunkoties.
- svīnīties Burzīties, zaudēt krāsu.
- burnīties Burzīties.
- burzāties Burzīties.
- burznīties Burzīties.
- čuņčurāties Burzīties.
- čuņčurēties Burzīties.
- gnutāties Burzīties.
- grepstelēties Burzīties.
- ņurcīties Burzīties.
- atburzīties Burzoties atraisīties.
- būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās būt (atrasties, nodot) drošībā
- būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
- kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
- pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
- ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- būt uz bāni būt (situācijā, stāvoklī), kad kas gatavojas notikt, realizēties.
- ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
- būt spīlēs būt apdraudētam; atrasties spiedīgos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt, arī bezizejas situācijā.
- būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- pacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties.
- sacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties.
- celties kā spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties.
- ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
- urkšļāties Būt ar kaut ko neapmierinātam, dusmoties, skaisties.
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- jemties Būt ar mieru darīt (ko), solīties darīt (ko).
- nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
- noliekties Būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.; nogriezties.
- sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
- nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
- drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts.
- nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
- palikt Būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā).
- atēnoties Būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā).
- kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
- ģeržaķ zonu būt autoritātei notiesāto vidū.
- pleknēt Būt bezdarbībā, garlaikoties.
- dīžāt Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- dīžāties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- dizināt Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- dīžļāties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- dīžļoties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- dīžot Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
- kā uz sēkļa izmests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
- niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
- karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķēdi u. tml.
- nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
- pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
- pieturēties Būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā).
- čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt.
- ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1).
- mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1).
- ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
- ņirbt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
- pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
- būt (arī saiet) lielajā būt dusmīgam; sastrīdēties (ar kādu).
- starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
- turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties.
- būt kājās būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
- būt uz pekām būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
- iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
- palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
- valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
- izadoties Būt iespējai ko izdarīt, paveikt; norisināties tā, kā iecerēts.
- iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā); iegult.
- iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā).
- īgt Būt īgnam, dusmoties.
- erroties Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
- aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
- stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
- pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
- šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
- izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
- turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
- vādīt Būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties.
- vādzēt Būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties.
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
- būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
- pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
- pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
- konfliktēt Būt konflikta stāvoklī; būt nesaskaņā; strīdēties.
- krēslot Būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1).
- nogrozīties Būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
- atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam); izcelties.
- nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā); izcelties (3), atdalīties (3).
- raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
- glizināties Būt lēnam, gausam, vilcināties.
- nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu.
- stāvēt blakus (kādam, kaut kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- brūtēties Būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās.
- līksmot Būt līksmam (1); līksmoties.
- neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
- neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
- baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla.
- trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties.
- turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu).
- krist pīšļos Būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
- griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- kost zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- spert vai zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties.
- spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam; bārties.
- trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
- zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
- mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram.
- knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties.
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram.
- sēdēt aizkrāsnē būt mājās sēdētājam, kūtram, ne par ko neinteresēties.
- gaunerēties Būt mantkārīgam, mantrausīgam, skopam; skopoties.
- samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
- ņemt par labu būt mierā, samierināties (ar ko).
- apmierināties Būt mierā, samierināties.
- mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
- pužavāties Būt neapmierinātam un rāties, bārties.
- pūst Būt neapmierinātam, gausties.
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
- raustīties Būt nedrošam, arī baidīties; būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
- tirināties Būt nedrošam; vilcināties.
- nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
- trašāties Būt nemierīgam, grozīties.
- trošāties Būt nemierīgam, grozīties.
- strebulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
- sturbulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
- dimzāt Būt nemierīgam, mīņāties uz vietas.
- dimžāt Būt nemierīgam, mīņāties uz vietas.
- trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
- dīdīties Būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; arī draiskuļoties.
- dīžāt Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- dīžļāties Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- dīžļoties Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- dīžot Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
- nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
- traukoties Būt nemierīgam, uztraukties.
- šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- neuzvīdēties Būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties.
- nenovīdēties Būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.).
- lakarēt Būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas.
- slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
- vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
- lenturēties Būt nestabilam, ļodzīties.
- viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
- viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
- vaļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4).
- mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
- taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem.
- domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
- vākāt Būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā.
- vākot Būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā.
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- nest Būt nosauktam, saukties (kādā vārdā).
- iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
- aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties.
- samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
- apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
- iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
- izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
- stīgt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
- izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
- turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
- virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
- balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta, pret kādu balstu).
- bāzēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
- ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
- sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
- atvest Būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni.
- ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
- piesaistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
- noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
- nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
- turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
- spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
- velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
- pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
- sagriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi.
- sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
- satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- spanderēt Būt par cēloni, ka kuņģī, zarnās rodas, uzkrājas gāzes (lielākā daudzumā); krāties gāzēm (gremošanas orgānos).
- viest Būt par cēloni, ka sāk mitināties (kur).
- apgāzt Būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai.
- runāt atklātu valodu būt par pierādījumu, atspoguļot patiesību.
- nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
- jaukties Būt pārmaiņus (ar ko); mīties.
- cimperlēties Būt pārspīlēti izvēlīgam, untumainam; arī niķoties.
- roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
- likt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- norauties Būt pieķertam neatļautā rīcībā; iekulties nepatikšanās; saņemt sodu.
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1).
- karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
- dergties Būt pretīgam, riebīgam; riebties.
- bādrēties Būt pretīgam; baidīties (no kā).
- stāvēt ar abām kājām uz zemes būt reāli domājošam, darboties, ievērojot reālās iespējas.
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
- pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
- klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
- rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
- zīmēties Būt saistītam (ar ko), attiekties (uz ko).
- dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3).
- korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties.
- kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties.
- aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
- zīmēties Būt saskatāmam, parādīties; arī veidoties, attēloties.
- gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- atrasties Būt sastopamam; arī gadīties, parādīties.
- atsarasties Būt sastopamam; arī gadīties; parādīties.
- laulāto personiskās tiesības būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties par ģimenes labklājību.
- ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
- drūvēt Būt skumīgam, skumt; melnēties.
- nogulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
- gulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- (būt) gudrā prātā būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
- starot Būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram.
- staroties Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
- kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5).
- raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
- būt (kā) pusē būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
- staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
- piederēt Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
- būt ar (plašu) vērienu būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
- plūksnāt Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāties, plūksnoties.
- plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnoties.
- pervēt Būt tādam, kas atdaloties krāsai, notraipa (ko).
- skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
- uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- krāsāt Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko).
- krāsāties Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko).
- pienākties Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
- ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā).
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni; viļņoties (1).
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
- murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
- kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties.
- kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties.
- darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
- pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
- svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
- mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- lorcka Būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu).
- novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
- pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
- noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
- (no)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
- turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
- nišķēties Būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību.
- piesamelsties Būt uzstājīgam, neatlaidīgam; neatkāpties, neatiet nost.
- dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5).
- dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
- strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
- leperēt Būt vaļīgam, kustēties.
- kļebačāties Būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt.
- izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml.; raudzīties (2).
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
- zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko); cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
- nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
- nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
- stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
- rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
- rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
- pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā).
- skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
- robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko); robežoties (1).
- robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
- nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
- čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
- blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
- pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
- viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē.
- viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus.
- peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
- pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
- šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
- slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko).
- nonākt kāda rokās būt, atrasties kāda ziņā, rīcībā, varā.
- klātstāvēt Būt, atrasties kam klāt, (kā) tuvumā.
- ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam).
- būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
- nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
- spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
- kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
- šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
- gadīties pa vērienam būt, atrasties tuvumā.
- gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) būt, atrasties tuvumā.
- peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
- nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties.
- uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
- rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
- palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- gulstavāt Būt, atrasties.
- segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
- nobūt Būt, eksistēt (kādu laiku) un izbeigties (par parādībām, procesiem).
- kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
- sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
- nobūt Būt, notikt (kam) un paiet, izbeigties.
- rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
- ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
- iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
- iznākt Būt, rasties ienākumiem.
- būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- griezties uz augšu (arī apkārt) būt, rasties nelabuma sajūtai.
- tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
- aizstāt Būt, stāties kā vietā.
- nākties būt, veikties (grūti, viegli).
- stāvēt Būt, veikties (kā ar ko).
- eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku.
- ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm būtiski, organiski iekļauties.
- konstitutīvs būtisks elements, elementi tiesību sistēmā valstī - tas, kas nosaka, iedibina tiesību sistēmā, valsts dzīvē būtiskus principus, tiesību institūtus un valsts institūcijas.
- būvniecības tolerance būvniecības pielaide - robežas, kurās drīkst mainīties projektā uzrādītie lielumi.
- izbužināties Bužinot izpurināties.
- C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa 14C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās.
- pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem.
- mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu.
- izopulegols C10H18O, mākslīgi iegūstams no citronellāla, pēdējam autooksidējoties gaisā saules ietekmā, kā arī iedarbojoties uz citronellālu ar skābēm.
- fenīletiķskābe C6H5CH2COOH - ķīmisks savienojums, ko iegūst no benzilchlorida, ko darbojoties ar ciankaliju vispirms pārvērš par benzilcianidu.
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
- siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu.
- prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
- caurlūks Caurums, atvere, caur kur var lūkoties.
- bozties Celt stāvus spalvu, sarus (gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1).
- smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem).
- stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa).
- plēvot Celties augšup un izkliedēties gaisā (par ko sīku, plēvjveidīgu); kūpēt.
- kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt.
- mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā.
- staklēties Celties kājās.
- steģīties Celties kājās.
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
- slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem).
- nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
- cināties Celties, kā sūna, kad tā tiek saspiesta, pacelties.
- uzšpūdzināties Celties, kāpt (rūgstot, briestot).
- uzsvērties Celties, pieņemties.
- padjom Celties! Mosties!
- robežstāvoklis Celtniecībā - būvkonstrukcijas stāvoklis, kurā tā zaudē spēju pretoties ārējai iedarbībai un tā tālākā ekspluatācija kļūst neiespējama.
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
- celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi.
- metilceluloze celulozes metilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OCH~3~)~x~]~n~, cieta balta viela bez garšas un smaržas, iegūst uz alkālijcelulozi iedarbojoties ar metilhlorīdu.
- stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
- komercčeks Ceļojumčeks - bankas, tūrisma aģentūras vai citas institūcijas izdots čeks, kas ļauj par čekā norādīto summu norēķināties vai saņemt vēlamo summu skaidrā naudā.
- FIT Ceļojums, ko tūrists organizē pats sev, kontaktējoties ar tūrisma pakalpojumu piegādātājiem vai arī ar tūrisma un ceļojumu aģentūru starpniecību.
- alkotūrisms Ceļošana ar nolūku iegādāties lētus alkoholiskos dzērienus.
- pārcelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties, saslimt.
- pārsacelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties.
- dasacelties Ceļot krēslu, pievirzīties pie kā.
- balsot Ceļot roku, aicināt garāmbraucošu automašīnu apstāties.
- vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
- sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; iztaisīt sev sastiepumu (1); arī sastiepties (1).
- pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt.
- atsacelties Ceļoties atvirzīties nost.
- izacelties Ceļoties izvirzīties uz augšu.
- izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
- slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- jājamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties jājot uz zirga.
- braucamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties zirga pajūgā.
- balisāža Ceļu marķēšana ar blāvu signāluguņu sistēmu, kas tumsā ļauj transportlīdzekļiem pārvietoties ar gandrīz tikpat lielu ātrumu kā dienā.
- starāties Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties.
- raudzīt Censties (ko darīt, īstenot); mēģināt.
- lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
- svetēties Censties (ko) uzzināt.
- sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
- meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
- nocistināt Censties apklusināt sakot "cst!".
- spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti.
- mozgas kompostrēt censties apmānīt, stāstīt nepatiesību.
- ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
- ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
- ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecināt (kādu).
- ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecināt (kādu).
- rīt asaras censties apvaldīt raudas.
- rīt siekalas censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
- cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
- atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.).
- gaināties Censties atbrīvoties (no kā trucējoša, uzmācīga).
- gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē).
- lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
- kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
- raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
- atsapaģirāties Censties atbrīvoties no paģirām.
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
- minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās.
- žirbināt Censties atdabūt pie samaņas (paģībušu vai pārlieku piedzērušos).
- pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko).
- atķepurāties Censties atkal tikt uz kājām.
- meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
- nosteigt Censties ātrāk pabeigt; steigā pabeigt.
- raudzīties censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
- skatīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
- minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
- piesasieties Censties atrast kļūdas, nelikumības, trūkumus (kādā darbībā, rīcībā).
- vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
- gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3).
- gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3).
- gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
- kapīties Censties atvairīties, tikt vaļā.
- turēties kopā Censties būt blakus.
- ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties.
- kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt.
- līst acīs kādam censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, lai piesaistītu sev uzmanību.
- lēkt acīs (kādam) censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, mēģinot piesaistīt sev uzmanību.
- purķīt Censties dabūt (ko kur iekšā vai no kurienes ārā).
- furķēt Censties dabūt ārā.
- gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā).
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
- dūšināt Censties iedvest drosmi, pašapziņu.
- tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- meklēt ceļu uz sirdi censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- kundēties Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
- tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- kantēties Censties iegūt (kāda) simpātijas; lakstoties.
- apcelt Censties iegūt kāda simpātijas.
- mēģināties Censties iegūt kādas iemaņas; vingrināties.
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt.
- gauties Censties iegūt, dabūt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
- iekrist kājās censties iekost (par suni).
- kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3).
- raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- meklēt ar acīm censties ieraudzīt.
- meklēt ar acīm (arī ar skatienu) censties ieraudzīt.
- meklēt ar skatienu (arī ar acīm) censties ieraudzīt.
- bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas.
- borēt Censties iestāstīt; pārliecināt; apnicīgi stāstīt.
- vilkties pie vēja censties iet ciešāk pie vēja, vairāk pie vēja.
- likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
- likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- (sa)likt prātus (arī galvas) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- salikt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- (sa)likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- izgrozīt galvu censties izdomāt, censties atrisināt.
- knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
- ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- ķeras kā slīcējs pie salmiņa censties izkļūt no grūtas, arī bezcerīgas situācijas, izmantojot pēdējo iespēju.
- glābt savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, darot ko nosodāmu.
- sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi
- peikāties censties izkļūt no staignas vietas.
- ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
- ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
- cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
- turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties.
- baidīt Censties izraisīt (kādā) bailes.
- kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
- kūdīt Censties izraisīt negatīvas emocijas.
- meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
- meklēties Censties izraisīt strīdu.
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
- ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
- tapšņāt Censties iztapt.
- griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos).
- meklēt vārdus censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
- ostīt gaisu censties izzināt apstākļus, situāciju.
- zīmot Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmet; rēķināt, lēst.
- zīmināt Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmēt.
- izlīst cauri censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt.
- koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
- ķert uz muļķa censties kādu veikli apmuļķot, izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
- piļīt Censties kaitēt (kādam).
- dreselēties Censties kaut kur kāpt, rāpties.
- labāties Censties kļūt labākam.
- maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
- sisties starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- mēzt Augeja staļļus censties likvidēt lielu nekārtību, cīnīties pret bezjēdzību, atpalicību, nolaidību.
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- piršļāt Censties ļoti ātri (ko) darīt, veikt.
- žēlot Censties neiztērēt, nedot; arī taupīt (1).
- pietaupīt Censties nenolietot.
- tuvēt Censties nokļūt (kur), pārvarot noteiktu attālumu.
- gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt.
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
- meklēt pakaļ censties noskaidrot (ko notikušu).
- pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu).
- urķēties pakaļ censties noskaidrot.
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
- slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
- rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
- meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
- meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
- vēdināt galvu (arī smadzenes) censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
- rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
- ņemt nost censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
- vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
- kaisināt Censties panākt, ka iekarst, iekaist.
- dasalīdzināties Censties panākt, ka ir līdzvērtīgs kādam.
- piesalīdzināties Censties panākt, ka kļūst līdzvērtīgs (kādam).
- vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
- vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams); censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
- vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
- vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
- sarcināt censties panākt, ka nosarkst.
- jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
- vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
- vilkt laukā ar knīpstangām censties panākt, lai kāds ko saka.
- ķert rokā Censties panākt, notvert.
- galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
- mānīt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
- vilt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
- pūderēt smadzenes censties pārliecināt; censties apmānīt.
- sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
- pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
- izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
- kauties ar miegu censties pārvarēt miegu.
- kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- piesargāt Censties pasargāt (no kā nevēlama).
- gauties Censties patērēt, izlietot (kā pārmērīgi lielu daudzumu).
- kūkņāties Censties piecelties.
- ķert aubē censties piemānīt.
- ķert bebrus censties piemānīt.
- pielēnot censties pierunāt, pārliecināt.
- čakarēt (kompostrēt, pūderēt, safārēt) smadzenes censties pierunāt; censties (par ko) pārliecināt.
- līmēties Censties piesaistīt sev uzmanību, iegūt simpātijas.
- izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- zelīties Censties piesūkties.
- pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties.
- koļīties censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
- koļīt Censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos.
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvināties (3).
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
- tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
- meklēt kopēju valodu censties saprasties.
- meklēt kopīgu valodu censties saprasties.
- pakacēties Censties sasniegt, paņemt.
- meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
- meklēt Censties sastapt (kādu).
- ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
- kantēties klāt censties savaldzināt.
- pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
- kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu.
- tivēt Censties tikt klāt.
- izcensties Censties tikt uz augšu.
- ķepurāt Censties tikt uz kājām.
- spīrināties Censties tikt uz priekšu.
- kratīties nost (arī vaļā) censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- kratīties vaļā (arī nost) censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- kāpt uz kakla censties uzkundzēties, apspiest.
- ķarstīt Censties uztvert (runāto).
- sekot Censties uztvert, saprast (ko).
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot.
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
- nagoties Censties, cīnīties.
- stenkties Censties, dzīties, cīnīties.
- merkavuot Censties, gādāt, bažīties.
- jemties Censties, gribēt, rast (zināšanas, iemaņas u. tml.).
- ģegot Censties, ilgoties.
- tiekt Censties, kārot.
- lūkāt Censties, mēģināt (ko darīt).
- pičakāt Censties, mēģināt aizziest.
- lābt Censties, mēģināt atlabt.
- izcenst Censties, panākt.
- tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
- mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
- bāzīties Censties, rūpēties.
- cīsties Censties; mēģināt, cīnīties.
- cītīties Censties.
- provēt Censties.
- vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
- kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
- lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas.
- kā uz sacīksti cenšoties citam citu pārspēt; lielā ātrumā.
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- aizcīsties Cenšoties sasniegt.
- eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo.
- uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā; uzstrādāties, uzkalpoties (1).
- uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
- rūķēt Centīgi, nenogurstoši strādāt, darboties.
- hidromiēlija Centrālā muguras smadzeņu kanāla izplešanās, uzkrājoties likvoram.
- mbisimo Centrālāfrikas azandu metafizikā smalkās matērijas ķermenis, kas var atdalīties no materiālā ķermeņa.
- divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos.
- četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem.
- prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesiska institūcija (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
- skaurēties Cepināties; tikt cepinātam.
- atrībenēt Cepjot atdalīties (par maizes garozu).
- atgrust Cepjot, grauzdējot atdalīties.
- apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
- apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
- izacepties Cepoties kļūt gatavam.
- piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas).
- iecepties Cepoties saistīties, savienoties.
- dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza.
- čurāt Cepoties sprakšķēt.
- izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
- piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
- dasacepties Cepties līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- dacept Cepties, tikt ceptam līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- cierēties Ceremonēties; gražoties, klīrēties.
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
- konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana).
- barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
- barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
- likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
- vildīt Cerēt, paļauties.
- vildīties Cerēt, paļauties.
- iecirpties Cērpot nejauši iegriezties.
- neirīns CH2CHN(CH3)3OH, indīgs ptomaīns, kas rodas, bojājoties lecitīnam.
- lignocerīnskābe CH3(CH2)22COOH, taukskābe, kas rodas, oksidējoties cerebronskābei.
- metilmerkaptāns CH3SH, metāntiols, smirdoša gāze, kas veidojas zarnās, sadaloties proteīniem.
- nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils).
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā.
- aizciemoties Ciemoties pārāk ilgi.
- ciemoties pie ošiem ciemoties pie vedeklas vai znota vecākiem.
- viesēt Ciemoties, iet ciemā.
- gašķoties Ciemoties, viesoties.
- sērst Ciemoties, viesoties.
- siksnāties ciemoties.
- ciemāt Ciemoties.
- ciemāties Ciemoties.
- sērsties Ciemoties.
- sēršus Ciemoties.
- žārtavāties Ciemoties.
- turēt cieņā (arī godā) cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu.
- apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, zaudējumus, uzsākot ko riskantu, rīkojoties pārsteidzīgi.
- sajozt vēderu ciest pārtikas trūkumu, badoties.
- zīst ķepu ciest trūkumu, badoties.
- aizverkšķīties Cieši aizvērties (par acīm).
- aizveršķīties Cieši aizvērties (par acīm).
- žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
- apkniebties Cieši apkļauties (par apģērbu, tā daļu).
- apķirināties Cieši apķerties, apkampt.
- apķibties Cieši apķerties.
- iekļauties Cieši apņemt sev apkārt; ietīties.
- nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
- saslēgties Cieši apvienoties (kādai darbībai).
- krauties Cieši drūzmēties (par dzīvniekiem).
- ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
- iesacirstiēs Cieši ieķerties, ieāķēties.
- iekrampēties Cieši ieķerties.
- iespīlēties Cieši ietērpties (šaurā apģērbā, apavos).
- paņāties Cieši ietīties (apģērbā).
- spruņģēties Cieši ietīties (apklāties vai apģērbties).
- iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
- skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
- rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
- žausteklis Cieši nostiepta aukla, kur izžaut veļu žāvēties.
- nosprandzēties Cieši notīties (ar jostu).
- nosiksnāties Cieši notīties ar siksnu.
- pasakalties Cieši paskatīties acīs.
- pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
- piekniebties Cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem).
- lipt Cieši piekļauties, pieķerties.
- uzlipt Cieši pieķerties; rāpties, kāpt.
- iekremties Cieši pieķerties.
- piekrampēties Cieši pieķerties.
- iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
- piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu).
- pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
- sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
- saboķēties cieši saģērbties (ievīstīties).
- lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
- saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
- sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
- sasamiegties Cieši sakļauties.
- šķeteršķeterēm Cieši samudžināties (par dziju).
- sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- saritināties (arī savilkties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savilkties (arī saritināties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- saslānīties Cieši sasēsties.
- sakņūpināties cieši saspiesties kopā.
- sasprengties cieši saspiesties kopā.
- saspundēties cieši saspiesties.
- sasprendzelēties Cieši sašņorēties, sasprādzēties.
- sasprengties Cieši sašņorēties.
- sačunčulēties cieši satīties.
- iekosties Cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem).
- salādēties Cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.).
- sažņaugties Cieši savilkties (ap ko).
- sažņirgties Cieši savilkties.
- kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
- mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām).
- izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
- spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
- kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
- plakt Cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas).
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- ieurbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- (ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties.
- nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām.
- spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
- krampēties Cieši, stingri ķerties (pie kā).
- cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres.
- jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
- iecietēt Cietējot ieveidoties; kļūt cietam.
- zeņķēties Cietēt, nosēsties.
- kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs.
- kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem.
- izturība cietķermeņu īpašība - spēja pretoties elastīgai un plastiskai deformācijai, spēja pretoties sagrūšanai.
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals.
- kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties).
- izmeklēšanas cietums cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
- ne atpakaļ neskatīdamies cik ātri var (bēgt, steigties kur nokļūt).
- platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
- ko kājas nes cik vien ātri iespējams (skriet, doties projām).
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
- čīkstēties Cīkstēties, cīnīties.
- klipināt Cīkstoties paklupināt pretinieku ar kāju.
- aizcīkstēties Cīkstoties, cīnoties nonākt līdz noteiktam punktam.
- tosīties Cilāties, mēģināt piecelties.
- celāties Cilāties.
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
- tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
- pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
- pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem).
- incapacitas Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
- inkapacitāte Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
- attaisnošana Cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā.
- augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā.
- augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība).
- fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību).
- atspēriens Cilvēka spējas ar kāju atgrūšanās spēku palēkties uz augšu.
- apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
- dievlīdzība Cilvēkam dotā spēja tuvoties Dievam.
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem).
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem).
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
- laulībnieki Cilvēki, kas laulājas vai ir paredzējuši laulāties.
- šķeteklis Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties.
- dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
- kārsteklis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu.
- kluncis Cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks.
- fiziskā persona cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
- fiziska persona cilvēks kā tiesību un pienākumu subjekts un īstenotājs.
- drellis Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
- vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2.
- peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- dulbinis Cilvēks, kam grūti ko atrast, grūti kur orientēties.
- dzimtnomnieks Cilvēks, kam ir dzimtnomas tiesība.
- virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- filozofs Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
- kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
- pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs.
- plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
- kleķeris Cilvēks, kam patīk triepties (piemēram, ar krāsvielām, māliem).
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- pazudušais dēls cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām
- sērferis cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfists cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfotājs cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- sifilofobiķis Cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem.
- liveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- ļiveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- livurs Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- strīdekls Cilvēks, kas bieži mēdz strīdēties.
- apkārtbraucējs Cilvēks, kas braukā apkārt pa mājām (ko uzpērkot, tirgojoties).
- ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz citu rēķina.
- smērmiķelis Cilvēks, kas darot kādu darbu mēdz notraipīties.
- lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
- platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
- balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- balamuts Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- balmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- balmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- aizbraucējs Cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā.
- purkšis Cilvēks, kas dusmojoties iebilst.
- kondotjers Cilvēks, kas gatavs cīnīties par visu ko, ja par to pienācīgi samaksāts.
- postulants Cilvēks, kas grib iestāties klosterī.
- tenteris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; tentaris.
- tentaris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties.
- līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
- pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1).
- mēlnesis Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
- nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
- lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
- liķis Cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties; liķins.
- liķins Cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties.
- krāpnieks Cilvēks, kas maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) māna kādu.
- pūtelis Cilvēks, kas mēdz ātri sadusmoties.
- skaisteklis Cilvēks, kas mēdz bieži dusmoties.
- ķocka Cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko).
- bukņica Cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks.
- čanksts Cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties.
- tukšķesele Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
- tukštabaka Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepatiesu, nepamatotu.
- vējgrabis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu.
- strīdeklis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties.
- izpērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
- sapērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
- gremzis Cilvēks, kas mēdz dusmoties, skaisties, kurnēt.
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
- šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
- smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
- kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa.
- dirbelis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
- dirbins Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
- dirbulis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
- žeburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis.
- žaburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis.
- rīta putns cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
- ņirga Cilvēks, kas mēdz ņirgāties.
- mandrāžists Cilvēks, kas mēdz pārāk uzraukties.
- plošņa Cilvēks, kas mēdz plosīties; draiskulis; nerātns, nevaldāms cilvēks.
- muldonis Cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
- maiseklis Cilvēks, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākām pretēja dzimuma personām, mainīt tās.
- duderis Cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi.
- dūderis Cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi.
- brēka Cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties.
- pīlīšpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
- santiņpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
- bretērs Cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties.
- žampa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
- žompa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
- ūķis Cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt.
- rotaļlieta Cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai.
- meimuris Cilvēks, kas neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet.
- šņauknāsis Cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba.
- kaklakungs Cilvēks, kas piesavinās citu tiesības, citu darba augļus; izmantotājs.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- glumīzers Cilvēks, kas prot veikli izvairīties (no atbildības, pienākuma izpildes u. tml.).
- baltuns Cilvēks, kas runā ko nepatiesu.
- notiesātais Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
- lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties pa gaisu
- reālists Cilvēks, kas spēj savā darbībā objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
- akustiķis Cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus.
- bumbiņpūtējs Cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs.
- zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
- nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
- aizstāvis cilvēks, kas, aktīvi rīkojoties, aizsargā (kādu, ko) pret kaut ko nevēlamu
- nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- aizstāvis cilvēks, kas, vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzst (kādu) par nepatiesi apvainotu, aizsargā, aizstāv
- žļurka Cilvēks, kuram nevar uzticēties.
- kontaktpersona cilvēks, kurš ir bijis tiešā vai netiešā kontaktā ar infekciozu personu vai uzturējies epidēmijas perēklī un kuram ir bijusi iespēja inficēties.
- galznis Cilvēks, kurš mēdz daudz pļāpāt, klačoties.
- brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
- pieskatītājs cilvēks, kurš skatoties, vērojot uzmana, uzrauga (ko)
- 10. decembris Cilvēktiesību diena.
- kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās.
- masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
- pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
- interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā.
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs).
- lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī).
- izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
- slodzīties cīnīties (ar problēmām, grūtībām u. tml.).
- liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību.
- pizāties cīnīties (nicinoši).
- kauties Cīnīties (par dzīvniekiem).
- karot cīnīties (par kādu mērķi)
- kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- kapāt cīnīties (parasti sportā); spēlēt datorspēles.
- paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem.
- sisties pa dzīvi (arī pa pasauli) cīnīties ar eksistences grūtībām.
- sisties pa dzīvi cīnīties ar eksistences grūtībām.
- korrāt Cīnīties ar grūtībām.
- korrāties Cīnīties ar grūtībām.
- stīmēties Cīnīties ar kaut ko smagu, to stiepjot, veļot, stumjot.
- izpeizēties Cīnīties ar sarežģītu darbu.
- krustot šķēpus cīnīties ar šķēpiem.
- ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
- tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
- ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
- cīnīties plecu pie pleca cīnīties ciešā vienotībā (ar ko).
- šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem.
- duelēties Cīnīties duelī.
- cīnīties līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam asins pilienam) cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- cīnīties uz dzīvību vai (arī un) nāvi cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
- lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem.
- izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
- (iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- cīnīties ar vējdzirnavām cīnīties veltīgi, bezjēdzīgi.
- spurdzīties Cīnīties, (kaut ko) īstenot.
- rauties Cīnīties, arī strīdēties; spēkoties.
- krustot zobenus cīnīties, karot.
- staknīties Cīnīties, kauties.
- ķīnāties Cīnīties, nogurt.
- rīklēties Cīnīties, plēsties.
- boksēt Cīnīties, sacensties boksā.
- boksēties Cīnīties, sacensties boksā.
- buksierēties Cīnīties, sacensties boksā.
- kapāties Cīnīties, spēkoties.
- šļokāties Cīnīties, spēkoties.
- grumties Cīnīties, uzmākties.
- čīnīties Cīnīties.
- cirst Cīnīties.
- cirsties Cīnīties.
- cīstēt Cīnīties.
- stingrēties Cīnīties.
- trahāties Cīnīties.
- vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
- izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
- melst Cīnoties ar grūtībām, iet (piemēram, pa sliktu ceļu).
- iecīnīties Cīnoties iekļūt.
- iecīnīt Cīnoties ievietot.
- turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
- mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
- pārvarēt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
- pieveikt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
- sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- morrāties Cīnoties valstīties pa grīdu.
- atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
- investitūru ķildas cīņa starp pāvestiem un vācu imperatoriem par tiesībām iecelt amatos bīskapus un abatus (11. gs. 70. gadi - 1122. g.).
- ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem.
- lokoties Cirtoties, būt cirtainiem (par matiem).
- čunkuroties Cirtoties, mezgloties, samudžināties.
- grecelēties Cirtoties, sapīties.
- sačurmoties Cirtoties, saritināties.
- krudzelēties Cirtoties, sprogoties.
- skrulināties Cirtoties, sprogoties.
- skrullināties Cirtoties, sprogoties.
- krūzoties Cirtoties; sprogoties.
- cirkstoties Cirtoties.
- cirtāties Cirtoties.
- dzenksterēties Cirtoties.
- greitoties Cirtoties.
- grīnēties Cirtoties.
- krendzelēties Cirtoties.
- lokāties Cirtoties.
- tubulocista Cista, kas radusies, aiz-sprostojoties kādam kanāliņam vai vadiņam.
- ptialocēle Cista, kurā ir siekalas; parasti rodas, aizsprostojoties siekalu dziedzera izvadkanālam.
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
- slepkavība Cita cilvēka prettiesiska nonāvēšana.
- eksekvatūra Citas valsts tiesas sprieduma izpildīšana kādā valstī.
- tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā.
- zaurēt Cītīgi mācīties.
- zaurēties Cītīgi mācīties.
- āpēt Cītīgi nopūlēties, strādāt.
- plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties.
- ietvertā novērošana citu dalībnieku novērošana, pašam piedaloties procesā.
- adopcija Citu vecāku bērna pieņemšana savā ģimenē un juridiska stāšanās ar viņu tādās tiesiskajās attiecībās, kādas pastāv starp vecākiem un bērniem.
- tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- nekombatants Civiliedzīvotājs, kas nav pakļauts karojošās puses (valsts) karadarbības veikšanas starpatautiskajiem likumiem, tiesībām un pienākumiem.
- sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos.
- civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā.
- pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta.
- aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu.
- līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja.
- lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības.
- dispozitivitāte Civilprocesa princips, saskaņā ar ko civillietas puses brīvi var rīkoties ar savām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem.
- tiesas sēdes dalībnieks civilprocesa vai kriminālprocesa dalībnieks, kurš ir aicināts vai kuram saskaņā ar likumu ir jāpiedalās un kurš piedalās tiesas sēdē.
- griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
- apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
- parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme.
- intercesija Civiltiesībās - iejaukšanās lietā, uzņemoties cita parādu, galvojumu u. tml.
- zaudējumi Civiltiesībās - materiālo labumu samazinājums, kas radies saistības pārkāpuma rezultātā.
- akcepts Civiltiesībās - piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus.
- punktācija Civiltiesībās nesaistoša norma par nākotnē slēdzamu līgumu.
- glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
- daļu līdzdalība civiltiesībās tāda saistība, kurā vienā pusē ir vairākas personas un katra no tām uzņemas saistību vai ir kreditors noteiktā daļā, nevis nedalīti.
- juridiskas atbildības iestāšanās nosacījumi civiltiesībās tie ir fakti (notikumi, darbības), kas ir nepieciešami tam, lai rastos parādnieka atbildība, ja viņš nav pildījis savas saistības.
- tālākdošana Civiltiesībās, cesija - juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai.
- lietu tiesības civiltiesības, kuru objekts ir lieta; persona, kurai ir lietu tiesības, realizē tās patstāvīgi.
- lietojums civiltiesībās, lietas derīgo īpašību izmantošana, tās patērēšana, ienākumu un augļu gūšana
- culpa Civiltiesībās, plašākā nozīmē jebkura vaina; šaurākā (tehniskā) nozīmē neuzmanība kā pretstats ļaunam nolūkam un gadījumam.
- ģimenes tiesības civiltiesību apakšnozare, kas regulē ģimenes tiesisko attiecību izveidošanos un izbeigšanos, kā arī ģimenes locekļu personiskās un mantiskās attiecības.
- saistību tiesības civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības.
- mantošanas tiesības civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
- civilistika Civiltiesību zinātne.
- spaidi civiltiesiska darījuma dalībnieka gribas prettiesiska ietekmēšana, radot viņā bailes.
- solidāra saistība civiltiesiska saistība, kurā no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt savu saistības priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā.
- atbrīvošana no atbildības civiltiesiskajās attiecībās parādnieku parasti atbrīvo no atbildības tāpēc, ka rodas saistību izpildes objektīva neiespējamība; pie tās pieder: nepārvarama vara, gadījums un ārējo ekonomisko apstākļu izmaiņas.
- atbildības limits civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā izmaksājamā maksimālā naudas summa.
- kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- glabājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru glabājuma devējs nodod glabātājam glabāšanā mantu; glabātājs apņemas mantu glabāt un atdot bez bojājumiem.
- civilstrīds Civiltiesisks strīds.
- cukurāties Cukuroties.
- cukurēties Cukuroties.
- indiglucīns Cukurs, kas rodas kopā ar indigo, indikānam noārdoties.
- formoze Cukurvielu (ogļhidrātu) maisījums, ko iegūst iedarbojoties uz formaldehidu ar kalcija vai magnija hidroksidu.
- amata meistars cunftes loceklis, kas ieguvis tiesības ierīkot savu amatnieka darbnīcu vai patstāvīgi vadīt amata darbus tajā nozarē, kurā savu kvalifikāciju pierādījis pārbaudījumā.
- amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa.
- gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
- aizčabēt Čabot attālināties.
- čaibāties Čaibīties.
- rūķēties čakli strādāt, darboties; pūlēties, rūpēties.
- kraustīties Čamdīties, ķerstīties.
- ķankstēt Čankstēt, činkstēt; arī gausties, žēloties.
- pārčāpāt Čāpājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārčāpāt Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- izčāpāt Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izčāpāt Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pačāpāt Čāpojot pavirzīties.
- pačāpot Čāpojot pavirzīties.
- piečāpāt Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- čibēt Čaukstēt, kaut kam sakustoties, sarosoties.
- aizčaukstēt Čaukstot attālināties.
- ķaumalāt Čaumalot, lobīties.
- nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties.
- iežerkstēties Čerkstoši iečīkstēties.
- Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības.
- atčiept Čiepstot atsaukties.
- nočiepstēt Čiepstot nobeigties (par putniem).
- aizčīgāt Čīgājot attālināties.
- zvinkšēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
- zvinkšķēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
- aizčīkstēt Čīkstot attālināties.
- attirkšķēt Čīkstot virzīties šurp, atčīkstēt.
- uzčīkstēt Čīkstot, sūdzoties uzmodināt.
- čankšēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
- čankstēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
- atčivināt Čivinot atsaukties (par putniem).
- sačivināties Čivinot sazināties.
- taurēties Čokuroties, saritināties.
- čumuroties Čokuroties.
- čungurēties Čokuroties.
- čomerēties Čomīties.
- nosūlāt Čūkstēt (cepjoties).
- čuksturēties Čukstēties.
- žužināties Čukstēties.
- šukstināt Čukstus sarunāties.
- sačukstēties Čukstus sazināties.
- gastrobroze Čūla, kas sagrauž un perforē kuņģi; kuņģa sienas sairšana, veidojoties čūlai.
- žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu.
- Ašinieku purvs dabas liegums Preiļu novada Upmalas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha, purvs veidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei ūdensšķirtnē starp Feimanku un Dubnu.
- Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei.
- apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
- ūdenstiesības dabas resursu tiesību apakšnozare, kas regulē ūdens resursu izmantošanas (lietošanas) un aizsardzības kārtību.
- patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem.
- aizšķendēt Dabūt prom lamājot, rājot, šķendējoties.
- tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai.
- ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
- literāra tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
- sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai.
- pāratjaunojums Dalībnieku sevišķs līgums, ar kuru saistību tiesība tiek atcelta un pārvērsta jaunā.
- dielēt Dalīt (savā starpā), dalīties.
- dielēties Dalīt, dalīties.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu).
- drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
- raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
- lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
- lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
- raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku).
- lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
- plaukot Dalīties nost, lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam lobās (āda).
- lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- atdalīties Dalīties nost.
- poloskatsja Dalīties pārtikā.
- jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
- slāņoties Dalīties slāņos (3); kļūt tādam, kurā veidojas slāņi.
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (1); būt, arī kļūt šķiedrainam (1).
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (2); būt, arī kļūt šķiedrainam (2).
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (3); būt, arī kļūt šķiedrainam (3).
- šķiedrāt Dalīties šķiedrās.
- šķiedrēties Dalīties šķiedrās.
- šķieznoties Dalīties šķiedrās.
- šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem.
- šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam).
- šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
- jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
- pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
- trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
- trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
- trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
- lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
- daļoties Dalīties.
- domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus.
- dalu Dalu dalumis - trokšņot, skaļi ķildoties.
- šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties.
- sēžambluķis Daļa (priekšmetam), kas paredzēta, (tam) samazinoties apjomā, tilpumā.
- dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
- nolaižamtiesa Daļa cenas, maksas, ko kaulējoties var samazināt.
- kvalitātes nodrošināšana daļa no kvalitātes vadības sistēmas, kas ļauj pārliecināties, ka kvalitātes prasības tiks izpildītas
- daliklis Daļa, tiesa 3.
- parts Daļa; loma teātrī; pretinieks (saka it sevišķi tiesā par advokātiem).
- puspatiesība Daļēja patiesība.
- aizkvēpt Daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem).
- atslogoties Daļēji atbrīvoties no pienākumiem, uzdevumiem.
- noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
- pusaulēkšus daļēji aulekšos (pārvietoties ar zirgu).
- pārkurēties Daļēji izkurēties.
- aizušķoties Daļēji izrotāties, izgreznoties.
- pačākstēt Daļēji izzust, iznīkt, izbeigties.
- pacelties Daļēji piecelties, uzcelties.
- aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
- pačākstēt Daļēji sabojāties (par veselību).
- aizpūļot Daļēji vai pilnīgi pārklāties ar strutām.
- paprasts cilvēks daļēji vientiesīgs cilvēks, arī daļēji prasts.
- pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
- atdancāt Dancojot ierasties.
- dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
- vienošanās par darba līguma izbeigšanu darba devēja un darbinieka rakstveida līgums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
- pašnodarbinātība Darba ienākumu gūšana, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
- ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.
- fabriku likumdošana darba likumdošanas pirmsākumi, kas attiecās uz fabriku strādnieku tiesisko aizsardzību.
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu.
- strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
- raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
- glāmāt Darbā slinkot, nesteigties.
- pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
- drošība darba tirgū darba tiesību, nodarbinātības un darba aizsardzības politiku īstenošanas pasākumu rezultāts.
- publisks izpildījums darba vai cita ar autortiesību likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka.
- darbaspēka mobilitāte darbaspēka pārvietošanās un spēja pārvietoties un kvalitatīvi mainīties atbilstoši sociāli ekonomiskajām prasībām.
- aizbildināšanās Darbība --> aizbildināties.
- apeja Darbība --> apiet (3); arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
- atmaiņa Darbība --> atmainīt, atmainīties.
- atrunāšanās Darbība --> atrunāties.
- kavēšanās Darbība --> kavēties.
- paklaņa Darbība --> paklanīties; paklanīšanās.
- reducēšanās Darbība --> reducēties.
- redzēšanās Darbība --> redzēties.
- sacelšanās Darbība --> sacelties.
- sasauksme Darbība --> sasaukties(1); sasaukšanās.
- sasauksme Darbība --> sasaukties(2); saikne, sakarība (ar ko).
- sazināšanās Darbība --> sazināties.
- slēpšanās Darbība --> slēpties.
- stostīšanās Darbība --> stostīties.
- zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam.
- kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam.
- publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
- izplatīšana Darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta.
- apgrūtināt Darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu.
- teātris darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās.
- norēķins Darbība, arī rezultāts --> norēķināties (1).
- darījums Darbība, juridisks akts, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
- darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu.
- nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
- galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
- prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma.
- pierādīšana Darbība, kas vērsta uz apgalvojuma pareizības un patiesības apstiprināšanu.
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
- apskate Darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā.
- garantijas iegūšana darbība, kuras mērķis ir saņemt kredītiestādes garantiju - galvojumu par sava klienta maksātspēju.
- bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi.
- pašneitralizēšana Darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa.
- apmešanās Darbība, process --> apmesties.
- aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (1).
- aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties (2).
- aptumšošanās Darbība, process --> aptumšoties(3).
- atkārtošanās Darbība, process --> atkārtoties.
- attiesāšana Darbība, process --> attiesāt.
- izcelšanās Darbība, process --> izcelties.
- izlikšanās Darbība, process --> izlikties.
- izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
- konformācija Darbība, process --> konformēties.
- konjugācija Darbība, process --> konjugēt (3); infuzoriju dzimumprocess - divu organismu īslaicīga savienošanās, apmainoties ar kodolu ģenētisko materiālu.
- leģitimēšanās Darbība, process --> leģitimēties.
- monoftongizācija Darbība, process --> monoftongizēties.
- mumifikācija Darbība, process --> mumificēt (1), mumificēties (1).
- mumifikācija Darbība, process --> mumificēt (2), mumificēties (2).
- nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (1), nomainīties (1).
- nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (2), nomainīties (2).
- nomaiņa Darbība, process --> nomainīt (3), nomainīties (3).
- pārdislokācija Darbība, process --> pārdislocēt, pārdislocēties.
- pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (2), pārmainīties (1).
- pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīties (3).
- pastaiga Darbība, process --> pastaigāties.
- pelde Darbība, process --> peldēties, arī peldēt (1); peldēšanās, arī peldēšana.
- piekāpšanās Darbība, process --> piekāpties.
- pieskare Darbība, process --> pieskarties (1).
- pieskare Darbība, process --> pieskarties (2).
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(1), pilnveidoties (1).
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(2), pilnveidoties (2).
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(3), pilnveidoties (3).
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(4), pilnveidoties (4).
- profesionalizācija Darbība, process --> profesionalizēties(1).
- profesionalizācija Darbība, process --> profesionalizēties(2).
- proletarizācija Darbība, process --> proletarizēt, proletarizēties.
- reaklimatizācija Darbība, process --> reaklimatizēt, reaklimatizēties.
- rotaļāšanās Darbība, process --> rotaļāties.
- saroze Darbība, process --> sarozīties.
- savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties.
- smējiens Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1).
- stabilizācija Darbība, process --> stabilizēt (1), stabilizēties (1).
- stabilizācija Darbība, process --> stabilizēt (2), stabilizēties (2).
- šķiršanās Darbība, process --> šķirties.
- šūpas Darbība, process --> šūpot (1), šūpoties (1).
- šūpas Darbība, process --> šūpot (2), šūpoties (2).
- šūpas Darbība, process --> šūpot (3), šūpoties (3).
- tiece Darbība, process --> tiekties (1).
- tiece Darbība, process --> tiekties (2).
- tuvināšanās Darbība, process --> tuvināties.
- tuvošanās Darbība, process --> tuvoties.
- uzlāde Darbība, process --> uzlādēt (1), uzlādēties (1).
- uzsūce Darbība, process --> uzsūkt (1), uzsūkties (1).
- vairošanās Darbība, process --> vairoties.
- oksidēšanās Darbība, process => oksidēties.
- novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1); novirzīties (1).
- novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2).
- novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3).
- pārorientācija Darbība, process, arī rezultāts --> pārorientēt, pārorientēties.
- pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1).
- pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (2), pārvērsties (2).
- pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (3), pārvērsties (3).
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1).
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2).
- socializācija darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (1), socializēties (1).
- socializācija darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (2), --> socializēties (2); arī nacionalizācija.
- socioloģizācija Darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties.
- sekme Darbība, rezultāts --> sekties; veiksme; sekmes.
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- process darbības kārtība (tiesu iestādēs); lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
- nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3).
- tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi.
- palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu.
- amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona.
- inspicēšana Darbības, kas tiek veiktas, lai novērtētu produkcijas projektēšanas stadiju, produkta, procesa un pakalpojuma atbilstību konkrētām prasībām, pamatojoties uz profesionāliem spriedumiem vai galvenajiem kritērijiem.
- mantojuma apsardze darbības, ko veic tiesa Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja mantas saglabāšanu un tās nodošanu mantiniekiem.
- nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2).
- tīkla atkopšana darbību kopums, kas jāizpilda, lai datoru tīkls atgūtu spēju darboties pēc tā funkcionēšanas traucējuma.
- Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties.
- materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu.
- darbinieka uzteikums darbinieka gribas izpaudums (rakstveida paziņojums darba devējam) par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
- darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas.
- vienošanās par konkurences ierobežojumu darbinieka un darba devēja rakstveida vienošanās par konkurences ierobežojuma (darbinieka profesionālās darbības ierobežojuma) veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās.
- darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.
- atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.
- piemaksa darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt piemaksu par šāda darba veikšanu.
- darbinieku pārstāvība darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību.
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
- līgumdarbinieks Darbinieks, kas veic darbu, pamatojoties uz līgumu.
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
- distantie aktivatori darbojas ārpus savas cilmvielas, organismā var izplatīties difundējot, vai arī ar starpšūnu šķidrumiem.
- sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
- noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
- iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm).
- piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- sprauslot Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
- stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām.
- pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
- klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
- vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
- pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
- samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām).
- malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām.
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
- uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- kopties Darboties (ap ko).
- arties Darboties (ar arklu).
- ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- riktēt Darboties (ar ko, ap ko), piemēram, ko kārtojot, vācot, novietojot u. tml.
- krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu).
- pēckāties Darboties (ar ko).
- iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
- kustēties Darboties (par mehānismiem).
- pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām).
- nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
- piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
- segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
- noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
- ķīckāties Darboties ar (zarnu) tīrīšanu.
- ķiskāties Darboties ar (zivju) ķidāšanu.
- būkšināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt.
- būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt.
- smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties.
- ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- mālēties Darboties ar krāsām; krāsot.
- nagoties Darboties ar pirkstiem.
- ķerties Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem).
- mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- grabažāties Darboties ar vecām mantām; veikt nevajadzīgu, bezjēdzīgu darbu.
- būķēties Darboties ar veļu; nodarboties ar sieviešu darbiem vispār.
- mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem, neattīstīties, neveidoties; ļoti lēni virzīties uz priekšu.
- pelšķoties Darboties kā pestelim, burvim.
- liet ūdeni uz kāda dzirnavām darboties kāda labā, palīdzēt kādam.
- piedalīties darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.).
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties.
- likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem.
- turēties līnijā darboties labi, darboties, neatpaliekot no citiem.
- mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- stubelēt Darboties nepareizā vietā.
- raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam.
- breņģēt Darboties pa slapju vietu.
- breņģēties Darboties pa slapju vietu.
- dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
- būt Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā).
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
- iet roku rokā darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
- bīdīt zinātni darboties zinātnē; studēt.
- taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
- vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
- pamēgt Darboties, darīt.
- paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām).
- strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
- reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
- tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
- čubināt Darboties, lai (ko) sakārtotu.
- pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
- vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
- aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
- ķūlēties Darboties, pūlēties (veicot grūtu, arī nepatīkamu darbu).
- jēgties Darboties, pūlēties.
- smurgāties Darboties, rīkoties (ar ko netīru); arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties.
- riktēties Darboties, rīkoties (ar ko).
- uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2).
- sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
- joksīties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot).
- joskāties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot).
- rosīties Darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski.
- pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot).
- pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot).
- ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
- timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.).
- izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
- čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
- rušķēties Darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus.
- piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu.
- vīkšties Darboties, rīkoties.
- agrot Darboties, rosīties jau agri no rīta.
- aģēt Darboties, spēlēt lomu.
- turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
- ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur).
- cērtāties Darboties, strādāt, vairākkārt cērtot, pļaujot (ko).
- purināties Darboties, strādāt.
- šurīt Darboties, uzdarboties.
- izturēties Darboties, uzvesties (par dzīvniekiem).
- kruķīt ģelas darboties; darīt (biežāk ko neatļautu, nelikumīgu).
- kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu).
- darbāties Darboties.
- darbavāties Darboties.
- darbot Darboties.
- dārboties Darboties.
- olīties Darboties.
- rīkāties Darboties.
- šeftēt Darboties.
- šeftēties Darboties.
- knibaslis Darbs, kas norisinās lēnām, knibinoties.
- mobilais darbs darbs, kas tiek veikts pārvietojoties vai dažādās vietās.
- līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu.
- darbaspēka migrācija darbspējīgo iedzīvotāju iekšējā vai starptautiskā migrācija ar nolūku iekārtoties darbā.
- sadārdēt dārdēt, rībēt; iedārdēties.
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties.
- atdārdēt Dārdot atkļūt šurp; atskanēt, atbalsoties ar dārdoņu.
- aizdārdēt Dārdot attālināties.
- iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā).
- izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
- intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
- ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot.
- apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
- pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
- biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos.
- fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ).
- blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu.
- mēģināt Darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
- šeptēt Darīt (ko), nodarboties (ar ko); veikli, izmanīgi rīkoties, darboties.
- spert soli darīt (ko), rīkoties (kā).
- godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai.
- blēžot Darīt blēņas, muļķoties.
- lauzt kaulus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku piepūli, mocīties.
- duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
- lēkt no jumta uz ecēšām darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- nodarboties Darīt kādu darbu; nodoties kādam darbam, pasākumam.
- patapt Darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām.
- pavirši Darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi.
- bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus.
- cīnīties Darīt ko ar grūtībām; iet, pārvietoties ar grūtībām.
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- muļļāt Darīt ko gausi, neveikli, niekoties.
- karsēt galvu darīt ko grūtu, ar uztraukumiem saistītu; uzbudināties.
- darīties Darīt ko ilgāku laiku; darboties (ar ko).
- ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties.
- ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi; vilcināties ko veikt, darīt.
- pisties Darīt ko neveikli, kavējoties.
- iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi.
- mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
- čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
- šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- izbuldurēties Darīt nedarbus, kārtīgi izdauzīties, traki muļķoties.
- palaidņoties Darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties.
- kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
- badēties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- badīties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- atdot savu dvēseli darīt visu iespējamo; uzupurēties.
- taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1).
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1).
- staigāt (kā) pa diegu darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
- staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
- pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
- teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1).
- sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; teikties (1).
- atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs; arī atteikties (no kā).
- niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa; blēņoties (2).
- klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
- likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
- turēt (doto, arī savu) vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1).
- smējējs Darītājs --> smieties.
- strīdinieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
- strīdnieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
- atbildēt Darot (ko), rīkojoties, sajust atbildību (pret ko, kā priekšā).
- aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu).
- pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties.
- ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu.
- atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
- aparatūrsaderība Datora spēja sadarboties ar citam datoram paredzētām ierīcēm.
- datorpirātisms Datorprogrammu nelegāla izplatīšana un lietošana, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma autortiesības.
- multiprogrammu sistēma dators vai datoru sistēma, kas var darboties multiprogrammu režīmā un izpildīt vairākus darbus vienlaicīgi.
- nodroses dators dators, ko izmanto dublējošās sistēmās un kas ir gatavas uzņemties datu apstrādi, kad tas ir neoieciešams.
- interaktīvā sistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; dialogsistēma.
- dialogsistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; interaktīvā sistēma.
- maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus.
- konts Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām.
- slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem.
- drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei.
- vedējstacija Datoru tīkla stacija, kurai ir tiesības pārraidīt datus vienai vai vairākām sekotājstacijām.
- vienādranga arhitektūra datoru tīkla uzbūves koncepcija, kas paredz, ka visām stacijām ir vienādas datu pārraides tiesības.
- mandāts datoru tīklos - uzrādāma pilnvara, kas izmantojama kā tīkla resursa identifikators un kura apstiprina tās īpašnieka tiesības uz piekļuvi šim resursam.
- teritoriālais tīkls datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus.
- zaļais personālais dators datorus sistēma, kas izstrādāta, lai varētu darboties energoekonomijas režīmā.
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties.
- dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties.
- asinhronā ievadizvade datu apstrādes un ievadizvades pārklāšanās; lai šo iespēju nodrošinātu, gan ārējām iekārtām jābūt spējīgām darboties neatkarīgi no centrālā procesora, gan arī programmatūrā šādām iespējām jābūt paredzētām.
- datu tips datu paveids. Raksturīgākie datu tipi ir skaitliskie dati, burtciparu (rakstzīmju) dati, loģiskie (patiess / aplams) dati un datumi.
- notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi.
- zemes kadastrs datu sakopojums par visas zemes dabisko, saimniecisko un tiesisko stāvokli, kā arī zemes paraugvērtību un zemes reālo vērtību uzskaites dati.
- demarkācijas līnija datumu maiņas līnija, kas iet pa 180° garuma meridiānu; koordinātas nosaka, vienojoties starp ieinteresētajām valstīm.
- sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties.
- krolīt Daudz ēst, baroties.
- ķimzāt Daudz ēst, saēsties.
- sagnauzt Daudz gausties, žēloties.
- gūļāt Daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties.
- saninnāties Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties; sanennāties.
- sanennāties Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties.
- sadzerties Daudz iedzert (ko); daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties (to).
- samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- sazīsties Daudz iezīst (ko); daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to).
- attricināties Daudz kratoties kļūt vaļīgam (atraisīties).
- rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
- salakties Daudz lokot, pilnīgi padzerties.
- satencināt Daudz nepatiesību sarunāt.
- piešvempt Daudz piedzert; piedzerties.
- klemšāt Daudz pļāpāt, izpļāpāties.
- kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
- laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
- balmutēties Daudz runāt, pļāpāt (nenopietni, nepārdomāti): jokoties.
- kalbēties Daudz runāt, rāties.
- iepikāties Daudz saēsties.
- vārīties Daudz skaļi sarunāties; pļāpāt.
- pierūķēties Daudz strādājot nopūlēties.
- noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties.
- sastrēbties Daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties.
- izgremzties Daudz sūdzēties.
- blaistīt Daudz šaudīties ar bisi.
- pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
- pietrakot Daudz trakot, plosīties.
- izklabēties Daudz un līdz apnikumam izrunāties.
- sazīsties Daudz zīžot, pilnīgi paēst, padzerties.
- saverkšķēt Daudz žēloties, sarunāt blēņas.
- grečāties Daudz, bet bezgaumīgi greznoties.
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
- salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- nokāpelēties Daudzkārt kāpjot augšā un lejā nomocīties.
- notencināt Daudzkārt pateikties.
- pielīkot Daudzkārtīgi noliecoties pielasīt.
- iztencināties Daudzkārtīgi pateikties.
- liegāties Daudzkārtīgi, atkārtoti liegties.
- cenocīts Daudzkodolu šūna, kas izveidojusies, šūnas kodolam vairākkārt daloties.
- anekantevada Daudzpusības teorija džainisma filozofijā, kas māca, ka jebkura patiesība jāapskata no tā viedokļa, no kura tā radusies.
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
- iedrillēt Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5).
- blakus sieva daudzsievībā - nepilntiesīga sieva
- multiproblēma Daudzu problēmu sistēma, kas sastāv no vairākām apakšproblēmām (apakšsistēmām), atrodoties savstarpējā saistībā un mijiedarbībā.
- dauzīt Dauzīties (3).
- dauzties Dauzīties (5).
- ļurzāties Dauzīties apkārt, blandīties.
- valcīties Dauzīties apkārt, blandīties.
- blazierēt Dauzīties apkārt, klaiņot.
- lampatāt Dauzīties apkārt, klaiņot.
- lampatīt Dauzīties apkārt, klaiņot.
- dalzāt Dauzīties apkārt.
- lemperēt Dauzīties apkārt.
- aisīt Dauzīties, dauzoties smieties.
- ņagāties Dauzīties, kauties.
- ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
- trakuļot Dauzīties, muļķoties, priecāties.
- blazdoties Dauzīties, plēsties.
- rizgot Dauzīties, plosīties, klaigāt.
- delverēties Dauzīties, plosīties; niekoties, blēņoties.
- virskot Dauzīties, plūkties.
- virskoties Dauzīties, plūkties.
- jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
- baldīties Dauzīties.
- daudzīties Dauzīties.
- drasēties Dauzīties.
- žaikstīties Dauzīties.
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- atdīdīt Dauzoties, trakojot atbīdīt.
- plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis.
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties.
- izlīdzinājumvirsma Dažādas izcelsmes Zemes virsmas daļas ar izlīdzinātu reljefu, kas veidojies, pārsvarā darbojoties ārēju cēloņu izraisītiem procesiem.
- alēles Dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību un mutaģenēzē var pārveidoties cita citā.
- ekskūzācijas Dažādi atvainojami dibināti iemesli, kuru dēļ aizbildnis Romā varēja atteikties no aizbildnības, kas viņam bij uzlikta kā sabiedrisks pienākums.
- veselības aprūpes komanda dažādu jomu profesionāļu grupa, kas nodrošina cilvēka ārstēšanu un aprūpi jebkura veida veselības aprūpes institūcijās, kā arī var piedalīties sociālajā aprūpē kopienā.
- laulību tirgus dažādu laulāties spējīgu vīriešu un sieviešu grupu skaitliskās attiecības.
- lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem).
- likuma ievērošana dažādu pienākumu uzliekoša un aizliedzoša likuma normu realizācijas forma, kuras gaitā tiesību subjekti savā darbībā pakļaujas likuma normu prasībām un pamatojas uz tām.
- elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo.
- bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties.
- sērfošana dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs.
- elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem.
- nodžavāt Dažas reizes žagoties.
- līnijtiesnesis Dažās sporta spēlēs - galvenā tiesneša palīgs.
- promese Dažās valstīs - dokuments, kas dod tiesības par īpašu maksu saņemt laimestu pēc loterijas biļetes, kura iegādāta uz nomaksu.
- gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties.
- pameitot Dažkārt naktī doties pie meitenēm.
- astrālie ceļojumi dažu cilvēku spēja atdalīt no sevis astrālo ķermeniun doties gan tuvos, gan tālos ceļojumos.
- tanatoze dažu dzīvnieku spēja briesmu brīdī sastingt un izlikties par mirušu.
- magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā.
- miksamēba Dažu gļotsēņu attīstības stadija - amēbveida šūna, kas spēj pārvietoties ar pseidopodijām.
- radziņš Dažu kontaktmīnu apvalka izvirzījums, kas, saskaroties ar objektu, lūst vai izliecas, izraisot mīnas eksploziju.
- dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
- paidogeneze Dažu kustoņu spēja vaisloties jau kāpuru veida.
- feromagnētisms Dažu materiālu spēja magnetizēties, ja tos ievieto ārējā magnētiskā laukā.
- rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
- tautomērija Dažu organisku vielu spēja eksistēt divos paveidos (ar atšķirīgu struktūru un vienādu sastāvu), kuri var pārvērsties viens otrā.
- reotakse Dažu organismu īpašība kustēties šķidruma plūsmai pretējā virzienā.
- anemotropisms Dažu organismu spēja novietoties pret vēju.
- eksekūcija Dažu valstu civiltiesībās - parādnieka mantas pārdošana.
- pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
- vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- Anša Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem; arī upura tiesas dievība, kas, tāpat kā Dakša, atbild par upura sadalīšanu.
- dirnēt Dēdēt, izdilt; neēst, badoties.
- sist sev pie krūtīm dedzīgi ko apgalvot, dievoties, apzvērēt.
- atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties.
- atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties.
- atbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba.
- atrotīt (arī atbraucīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba.
- atrotīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
- aizarauties Dedzīgi nodoties kam.
- gaņģēties Dedzīgi strādāt, darboties ar rokām un kājām.
- rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
- traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
- traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
- ar atrotītām piedurknēm dedzīgi, ar pilnu atdevi (strādāt, darboties).
- debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
- aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
- lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
- sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
- dedzīt Dedzināt (mirdzēt) ļauties.
- svītrēties dedzināties, sauļoties.
- robi tiesībās defekti tiesībās.
- defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras.
- mesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem, to izstrādājumiem).
- samesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem).
- kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām.
- izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- pārdegt Degot pārdalīties.
- pārogļoties Degot pārveidoties par ogli.
- apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
- sadegt Degot, parasti pilnīgi, pārvērsties pelnos, oglēs u. tml.
- nonarkoties Degradēties narkotiku lietošanas rezultātā.
- noklīst (arī noiet) no ceļa, arī noklīst neceļos (arī uz neceļiem) degradēties, pagrimt.
- noiet no ceļa degradēties, pagrimt.
- noiet (arī noklīst) no ceļa degradēties, pagrimt.
- noklīst Degradēties, pagrimt.
- lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
- papilduzpilde Degvielas pieliešana tvertnē papildus jau esošajai. Bieži to dara, lai radītu degvielas rezervi tvertnē vai vairoties no vajadzības iepildīt degvielu turpmākā ceļa posmā, kur tas rada grūtības vai nav iespējams.
- detonācijizturība degvielas spēja pretoties detonācijai, kas raksturo degvielas spēju normāli, bez detonācijas sadegt spēkratu motora cilindros.
- pakaļgaluzpilde Degvielas uzpilde jūrā, uzpildāmajam kuģim atrodoties aiz uzpildes kuģa.
- izvirst Deģenerēties (1).
- izvaisloties Deģenerēties, izdzimt.
- izdzimt Deģenerēties, izvirst.
- izsugot Deģenerēties, kļūt sugai neatbilstošam.
- limbo Deja, kurā dejotājam, atliecoties atpakaļ, atkārtoti jāiziet pa horizontālas kārts apakšu (kārti nolaiž arvien zemāk).
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- apdejot Dejojot apvirzīties apkārt kaut kam.
- apdancot Dejojot apvirzīties kam apkārt.
- iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
- izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- bugoties Dejojot locīties.
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sadejot dejojot pulcēties kopā.
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
- nosaballēties Dejojot, ballējoties nogurt.
- tarantisms Dejošanas mānija, kas rodoties no tarantula kodiena.
- aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi.
- izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa.
- eritrodekstrīns Dekstrīns, kas rodas, skābei vai siekalām darbojoties uz cieti; ar jodu krāsojas sarknā krāsā.
- garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi.
- maleficium Delikts un it kā delikts; termins norāda uz tiesību aizskārumu, kā saistības pamata, raksturu, paredzot delikventa vainu.
- ģenguroties Delverēt, ālēties.
- delverēt Delverēties.
- želverēties Delverēties.
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
- tiesiņa Dem. --> tiesa 3.
- atvaļināties Demobilizēties (par karavīru).
- jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām.
- atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai).
- valsts varas dalīšana demokrātisks princips varas intitūcializācijā, kas paredz likumdošanas, izpildu un tiesas varas izveidošanu un to funkcionēšanas neatkarību tādā veidā, lai tās viena otru ierobežotu un līdzsvarotu.
- sīksopkaine Denudatīvs reljefs, ko veido dažādas formas pauguri un to grupas, kas veidojušies pamatiežos, ilgstoši izlīdzinoties senai kalnu sistēmai.
- deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju.
- drēgnēt Dergties, būt pretīgam; riebties.
- dergt Dergties.
- seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
- alerģiskais dermatīts dermatīts, kas attīstījies, alergēnam iedarbojoties uz sensibilizētiem audiem.
- jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība.
- desmita Desmitās tiesas nodeva.
- tārps Destruktīva pašreproducēšanās programma (datora vīrusa paveids), kas pakāpeniski aizpilda datora atmiņu, vairojoties tādās datora atmiņas vietās, kas netiek aktīvi izmantotas.
- sēža detaļu savienojuma veids, ko nosaka iegūtā spēle vai uzspīlējums un kas raksturo detaļu relatīvo pārvietošanās iespēju vai spēju pretoties pārvietošanai.
- dingt Dēties, likties.
- dingties Dēties, likties.
- dvērties Dēties; tverties, glābties.
- desties Dēties.
- dzēties Dēties.
- reizinieks Dežurants, kam kārta stāties darbā.
- doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt.
- histodiagnoze Diagnoze, kas iegūta, balstoties uz audu mikroskopisko izmeklēšanu.
- hemodiagnoze Diagnoze, kas noteikta, pamatojoties uz asins izmeklējumiem.
- citodiagnoze Diagnoze, kas noteikta, pamatojoties uz šūnu mikroskopisku izmeklēšanu patoloģiskajā materiālā.
- leikodiagnoze Diagnoze, ko nosaka, balstoties uz leikocītu skaita, formu attiecību vai specifisko jutību.
- hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes.
- telediagnostika Diagnozes noteikšana no attāluma, balstoties uz telemonitoringa datiem.
- nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- dīselēties Dīdīties (1).
- šaustīties Dīdīties (1).
- triņāties Dīdīties, grozīties.
- dīžāt Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžļāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžļoties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžot Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīkaļāt Dīdīties; drusku pinkšot uzplīties.
- dīkaļāties Dīdīties; drusku pinkšot uzplīties.
- dīšļāt Dīdīties.
- trimināties Dīdīties.
- sliederēt Diedelēt, vazāties.
- fektēt Diedelēt; censties iegūt.
- mangoties Diedelēties, lūgties, lai ko dod.
- dakarēties Diedelēties.
- dielektriskā histerēze dielektriķa polarizācijas atšķirība, elektriskā lauka intensitātei palielinoties un pēc tam samazinoties.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
- niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties).
- uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēties (1).
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva.
- Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti.
- Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- aicinājums Dieva aicinājums atgriezties no grēkiem un ticēt evaņģēlijam.
- ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
- Pastarā tiesa dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
- Jahves diena Dieva tiesas diena, viens no svarīgākajiem priekšstatiem Jahves kultā un jūdaismā, kad paredzama vecās pasaules bojāeja un jaunas pasaules dzimšana.
- apgrēcināšana Dievišķās patiesības izpaudums, kas atklāj cilvēkā apslēpto grēku un izprovocē grēcinieku uz naidīgu konfrontāciju ar Dievu vai dievišķās patiesības paudēju.
- zvērēties Dievoties.
- tiokarbanilids Difeniltiourīnviela, ko iegūst, vārot anilīnu ar sēroglekli spirta šķīdumā, vai arī darbojoties uz anilīna un sēroglekļa maisījumu ar ūdeņraža peroksīdu.
- seksuālā diskriminācija diferencēta attieksme pret cilvēkiem, balstoties vienīgi uz dzimumkritēriju.
- dediferenciācija Diferenciācijas zudums; specifiskā rakstura zaudējums, atgriežoties primitīvākā morfoloģiskā stāvoklī.
- pašdifūzija Difūzijas process, kurā notiek vielas daļiņu savstarpēja pārvietošanās, nemainoties vielas ķīmiskajam sastāvam.
- uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām); dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
- līst Dīgstot parādīties virs zemes (par augiem, to daļām).
- spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
- paknist Dīgt, parādīties.
- vantināt Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties.
- vantināties Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties.
- nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
- pārdilt Dilstot pārdalīties.
- stirt Dilt, nonēsāties.
- rēdēt dilt, novalkāties.
- ņīdrēt Dilt, novalkāties.
- aizdimdināt Dimdinot attālināties.
- pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- atdimdēt Dimdot atkļūt šurp; atskanēt, atbalsoties ar dimdoņu.
- aizdimdēt Dimdot attālināties.
- iedimdēt Dimdot ievirzīties (kur iekšā).
- pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzdimdēt Dimdot uzvirzīties (kur augšā).
- nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- dilungs Dīnungs - vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd.
- diņķēties Diņģēties.
- aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem).
- pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks diplomātiskā pārstāvja augstākā diplomātiskā klase starptautiskajās tiesībās, rangs.
- diplomātiskais personāls diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- diršļavāties Diršļāties.
- tektoniskais uzbīdījums disjunktīva tektoniskā struktūra, kas rodas, garenspārnam uzbīdoties uz gulspārna pa lēzeni noliektu lūzuma plaisu.
- atšķirīgas attieksmes aizliegums diskriminācijas nepieļaušana, pamatojoties uz personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību, vecumu, invaliditāti, reliģisko piederību, politisko pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, citiem apstākļiem.
- forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes.
- grafiskā lietotāja saskarne displeja formatēšanas veids, kas ļauj lietotājam izvēlēties komandas, kā arī apskatīt datņu sarakstus un citus objektus, norādot to piktogrāfiskos attēlus (ikonas), tādējādi nodrošinot tiešu dialogu ar datoru.
- aloksantīns Diureīds, aloksāna redukcijas produkts; savienojoties ar NH3 veido mureksīdu, purpura krāsvielu.
- dācīties Dīvaini izturēties, ķēmoties.
- izšpokoties Dīvaini, bezgaumīgi apģērbties, izrotāties.
- spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
- savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
- aizdedzies Divd. --> aizdegties.
- aizelsies Divd. --> aizelsties; steidzīgi.
- aizelsdamies Divd. --> aizelsties.
- aizrīdamies Divd. --> aizrīties.
- izdevies Divd. --> izdoties.
- pateicoties Divd. --> pateikties.
- piedzēries Divd. --> piedzerties.
- pretošanās divd. --> pretoties.
- smejams Divd. --> smieties.
- tiesājams Divd. --> tiesāt 1.
- platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains.
- semejka Divi un vairāki notiesātie, kas dalās uzturā u. c.
- komplementārie gēni divi vai vairāki cits citu papildinoši gēni, kas savstarpēji mijiedarbojoties izraisa kvalitatīvi atšķirīgas pazīmes attīstību.
- mite divkāršas laulības, apprecoties vienas ģimenes brāļiem un māsām ar citas ģimenes brāļiem un māsām.
- divkārtoties Divkāršoties.
- dubultoties Divkāršoties.
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
- unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju.
- locīkla divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru; šarnīrs.
- sadarbspēja Divu dažādu ražotāju izgatavotu ierīču vai datoru spēja datoru tīklā apmainīties ar informāciju.
- šarnīrsavienojums Divu detaļu vai mašīnas daļu (mehānismu) kustīgs savienojums, kas ļauj vienai detaļai kustēties attiecībā pret otru (piemēram, logu vai durvju viras).
- binukleācija Divu šūnas kodolu veidošanās vienā šūnā, neatdaloties citoplazmai.
- ciešas attiecības divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir divdesmit un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver divdesmit un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla; kontroles veidā - ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā
- koda jaukšana divu vai vairāku valodu izmantošana vienā mutvārdu saziņas aktā viena un tā paša runātāja tekstā, runātājam neapzinoties pāreju no vienas valodas uz otru.
- jūras tiesiskais režīms divu vai vairāku valstu noteiktā tiesiskā kārtība (atjaunotās un aizliegtās darbības, to veikšanas kārtība) attiecīgajā jūrā: iekšējā, teritoriālajā, atklātajā.
- starptautisks līgums divu vai vairāku valstu vai citu starptautisko tiesību subjektu rakstveidā noslēgta vienošanās atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām.
- divvērtīgums Divvērtīguma princips loģikā - ikviens spriedums ir vai nu patiess, vai nepatiess.
- dižoties Dīžāties.
- aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes.
- līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
- augstīties Dižoties, lepoties.
- izprāvīties Dižoties, sevi lielīt.
- fleksot dižoties.
- dižāties Dižoties.
- atblīkšēt Dobji atskanēt, atbalsoties.
- iedunēties Dobji iepukstēties (par sirdi).
- aizducēt Dobji ieskanēties, uz īsu mirkli iedunēties, dobji ieskanēties.
- aizbūkšēties Dobji ieskanēties.
- aizbūkšķēt Dobji ieskanēties.
- aizbūkšķēties Dobji ieskanēties.
- atblīšķēt Dobji skanēt, atbalsoties.
- iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
- būkšis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties.
- aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- ievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
- pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
- promejot Dodoties projām.
- šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu); dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to).
- šurpnākot Dodoties šurp.
- de fide dogmatiski nemaināms apgalvojums, kas skaitās patiess un to noliegt ir herētiski.
- dokumenta juridiskais spēks dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvēšanai.
- darījumu dokumenta autentisks teksts dokumenta teksta oriģināls, apstiprināts ar pilnvaroto (paraksta tiesībām apveltīto) personu parakstiem un zīmoga nospiedumu.
- pasūtījums Dokumentāri fiksēts pircēja izteikts piedāvājums no piegādātāja iegādāties preces vai pakalpojumu noteiktā apjomā vai par noteiktu cenu.
- civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā).
- kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
- vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
- kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos.
- izpildraksts Dokuments par tiesas, sprieduma piespiedu izpildīšanu.
- ķīlu zīme dokuments par to, ka parādnieks ir ieķīlājis nekustamo īpašumu, kas dod kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto mantu izsolē, gadījumā, ja parāds nav laikā nomaksāts.
- darba līgums dokuments, ar kuru darba devējs un darbinieks nodibina savstarpējas tiesiskas darba attiecības: darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt atbilstošus darba apstākļus.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu; vērtības zīme.
- vērtības zīme dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
- patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
- apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, apstākli, tiesības.
- leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu.
- apmērīšanas apliecība dokuments, kas apliecina pareizu un tiesīgu apmērīšanas veikšanu attiecīgajai jahtai.
- atļauja pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai dokuments, kas apliecina pārvadātāja tiesības veikt pasažieru regulāros komercpārvadājumus attiecīgā maršruta reisā saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu.
- abonements Dokuments, kas apliecina šīs lietošanas tiesības.
- caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesību iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
- uzturēšanās atļauja dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi.
- biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
- aviobiļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu norādītā reisa lidmašīnā.
- biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
- pastāvīgās uzturēšanās atļauja dokuments, kas dod tiesības pastāvīgi uzturēties valstī.
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā); uzturzīme.
- gaisa kuģa ekspluatanta apliecība dokuments, kas dod tiesības, ekspluatējot gaisa kuģi, veikt noteiktu darbību.
- liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.).
- patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
- starptautiskā tilpības apliecība (1969) dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu.
- turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ.
- izsaukums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku (trešo valstu pilsoni), kuru viņš uzaicinājis uzturēties valstī.
- ielūgums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties savā valstī (ar vīzu).
- lieta dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā
- pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
- atrisinājums doma, plāns, kas nosaka, kā rīkoties kādā sarežģītā jautājumā, situācijā
- risinājums doma, plāns, kas nosaka, kā rīkoties kādā sarežģītā jautājumā, situācijā
- pārdomāties Domājot atcerēties; domās pakavēties (pie kā).
- aizdomāties Domājot un fantazējot pilnīgi iejusties, iedziļināties (citos, tālos apstākļos).
- rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu).
- iedomāties Domās izvēlēties (piemēram, skaitli, vārdu).
- atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
- abstrahēties Domās norobežoties (no kā), nepievērst uzmanību, (kam).
- apgrozīt smadzenēs domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
- širmēties domās veidoties.
- nosvērties Domās, uzskatos tuvināties (kāda) viedoklim; atbalstīt (kāda viedokli).
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- mērķēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
- tēmēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
- mienēt Domāt, šaubīties.
- teleskopiskais domkrats domkrats ar teleskopiski izbīdāmu spēkierīci, ko veido vairāki viens otrā ievietoti, parasti hidrauliski darbināmi, cilindri, kas, izbīdoties viens no otra, ievērojami palielina spēkierīces kopējo garumu.
- akommodācijas strīds domstarpības jautājumā, ciktāl kristīgie misionāri var piemēroties vietējām pagānu paražām.
- ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties.
- reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
- pilnvarot Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
- razvesķi Dot apzināti nepatiesu informāciju, panākt, lai tai notic.
- maksāt Dot atlīdzību, norēķināties (kādā veidā).
- atļaut dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
- garantēt dot garantiju (1) – uzņemties likumā vai līgumā noteiktu saistību uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- pabēdzināt Dot iespēju (tam, kas tiek meklēts) aizbēgt un paslēpties, izglābties.
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3).
- pieņemt Dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks).
- atlaist Dot iespēju, ļaut atgriezties agrākajā vietā.
- atvērt maku dot līdzekļus, maksāt, tērēties.
- pilnvarot Dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt).
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- pastrēbināt Dot pastrēbties.
- atbučot Dot pelnītos, pienācīgos skūpstus, skūpstīt kā piederas; pateikties ar skūpstiem.
- piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
- sastrēbināt Dot sastrēbties.
- monopolizēt Dot vai iegūt monopoltiesības (uz ko).
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
- sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
- dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot; dalīties (4).
- pierādījums Dotā apgalvojuma (tēzes, teorēmas) patiesuma pamatojums, secinot to no citu zināmu apgalvojumu (premisu, argumentu) patiesuma.
- vilkt Doties (1).
- iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
- laisties Doties (ar ūdens vai sauszemes transportlīdzekli kur, kādā virzienā); doties (kur, kādā virzienā) - par ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
- vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
- trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli), parasti ātri.
- aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
- izmest līkumu (arī loku, cilpu) doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
- (iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
- izlaist riņķi (arī loku) doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
- nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots.
- bliezt Doties (kurp).
- izbliezties Doties (laukā).
- iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
- izklīst Doties (parasti pa vienam) uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
- izbraukt Doties (piemēram, atpūtā, ekskursijā, viesos).
- iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko).
- griezt ilksis atpakaļ doties atpakaļ; pārtraukt ko, sākt ko citu.
- iziet Doties ceļā kājām.
- taisināt Doties ceļā.
- aizceļot Doties ceļojumā.
- škurstīties Doties dzīvot kur citur; izklīst (par ģimenes locekļiem).
- likties slīpingā doties gulēt.
- līst migā doties gulēt.
- kāpt pār slieksni doties iekšā (telpā, ēkā).
- kāpt uz kuģa doties kuģī
- pazust no apvāršņa doties kur projām, aiziet no noteiktas sabiedrības, pārstāt kur darboties.
- rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības.
- iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- dēkot Doties piedzīvojumos, meklēt piedzīvojumus.
- teikt ardievas (kaut kam) doties projām (no kādas vietas); atteikties (no ierastā).
- iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi; doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- pacelt buras doties projām, pārtraukt attiecības.
- pacelt enkuru doties projām; pārtraukt attiecības.
- aizjaukties Doties projām.
- iet Doties projām.
- pamest Doties prom (no kādas vietas); atstāt (3).
- atstāt Doties prom (no kādas vietas).
- šķirties Doties prom (no kurienes).
- izklīst Doties prom (pa vienam vai nelielās grupās no kurienes).
- pazust doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot); aizbēgt.
- teikt (arī sacīt) ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
- (pa)teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
- pateikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
- sacīt (arī teikt) ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
- bēgt Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības.
- aizceļot Doties prom (piemēram, par gājputniem).
- aizkravāties Doties prom ar visu iedzīvi (uz jaunu dzīves vietu).
- aizlāpstāt Doties prom lieliem soļiem (lēnām, smagnēji).
- pasašķirties Doties prom pa vienam vai nelielās grupās.
- aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām).
- izkortelēties Doties prom, aiziet (no kurienes ar mantām, iedzīvi); izkravāties.
- izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām); izkravāties (2).
- aizalasīties Doties prom, aiziet no kādas vietas ar visām mantām.
- atpisties Doties prom, likt mierā
- nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību.
- laisties latatā doties prom; bēgt.
- atkasīties doties prom.
- aiziet Doties prom.
- nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
- turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
- iet tālu ceļu doties tālu prom.
- piestaiga Doties uz kopēju galamērķi.
- izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
- berīties Doties uz kurieni.
- braukt vietraugos doties uz līgavaiņa mājām.
- apmērīties Doties uz pielaikošanu.
- iet talkā doties uz talku; arī palīdzēt.
- hibernēties doties ziemas guļā.
- aizpiļīt doties, aiziet.
- iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
- laist Doties, iet.
- rullēt Doties, iet.
- laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); braukt, skriet, ātri iet.
- izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
- atvadāties Doties, pārcelties šurp.
- gāzties Doties, virzīties (par daudziem).
- brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot.
- berēties Doties.
- kačāt Doties.
- dricēties Dracīties.
- paspurgt Draiski pasmieties.
- atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi).
- aizajaukties Draiskojoties aizskriet.
- apžaustīt Draiskojoties apgāzt.
- pārsajaukties Draiskojoties pārpūlēties.
- sasajaukties Draiskojoties saskriet, saiet.
- ņurkāties Draiskoties (rotaļājoties); murcīties (par dzīvniekiem).
- kniķot Draiskoties, blēņoties.
- rēgoties draiskoties, darīt blēņas.
- drapslīties Draiskoties, palaidņoties.
- damelēties Draiskoties, plosīties.
- žārkāties Draiskoties, plosīties.
- žolburēties Draiskoties, plosīties.
- ballēties Draiskoties, rotaļāties.
- trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties.
- gaiseklēties Draiskoties, trakot.
- draiskulēties Draiskoties.
- ķekot Draiskoties.
- krošķīties Draiskoties.
- krošķoties Draiskoties.
- šelīt Draiskoties.
- valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
- aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
- žervelēties Draiskuļot, dauzīties.
- kūvēt Draiskuļot, rotaļāties (par cilvēkiem).
- sist tramdas draiskuļot, trokšņaini izturēties.
- jaukties Draiskuļoties (par bērniem); trokšņaini rotaļāties.
- šķetāties Draiskuļoties, plosīties.
- narrāties Draiskuļoties, rotaļāties (piemēram ar dzīvniekiem, tiem dažkārt nodarot pārestību); muļķoties, jokoties.
- kūvēties Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem).
- balloties Draiskuļoties, rotaļāties.
- jaucīties Draiskuļoties, skraidīt, kūleņot u. tml.
- lēģerēties Draiskuļoties, skraidīt, trokšņot.
- dračoties Draiskuļoties; rīkot tračus; dračāties.
- dračāties Draiskuļoties; rīkot tračus.
- draišķīties Draiskuļoties.
- draiskoties Draiskuļoties.
- draišķoties Draiskuļoties.
- jemties Draiskuļoties.
- šelīties Draiskuļoties.
- draskoties Draskāties.
- drauvēt Draudēt, baidīt, likt nobīties.
- nopietnas un tiešas briesmas draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
- brāļoties Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā).
- draugoties draudzēties; saieties.
- draudzēt Draudzēties.
- draudzināties Draudzēties.
- kentoties Draudzēties.
- skarstīties draudzīgi (atkārtoti) pieskarties kādam.
- tutināties Draudzīgi sarunāties.
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
- atdrāzties Drāzties šurp.
- cirst cauri drāzties, ātri skriet
- pūst Drāzties, traukties.
- atdrāzties Drāžot sagriezties, ievainot sevi.
- grebelēties Drebelēties, grābstīties.
- drūzēt Drebēt, drebināties.
- dirbēt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
- dirbināt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
- dirbt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
- didelēt Drebēt; drebināties.
- skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- didināt Drebināties aukstumā.
- dideļot Drebināties no aukstuma.
- duduļāt Drebināties, aukstumā trīcēt.
- gumstīties Drebināties, nākot ārā no auksta ūdens.
- purināties Drebināties, skurināties (piemēram, ēdot vai dzerot ko stipru, asu).
- žerbināties Drebināties.
- šalkas pārskrien pa kauliem drebuļi, trīsas, cilvēkam saslimstot vai nobīstoties.
- aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
- drust Driskāties.
- ātri Drīzāk (izšķiroties par vienu no vairākām iespējām).
- diakolācija Drogu ekstrahēšanas metode, liekot šķīdinātājam sūkties cauri drogai, kas ievietota garā, šaurā traukā.
- apcietinājums Drošības līdzeklis, ko ar tiesneša lēmumu piemēro aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamajam.
- lietotāja konts drošības mehānisms, ko izmanto, lai kontrolētu piekļuvi datoru sistēmai vai tīklam, tas satur informāciju par lietotāja paroli, tā tiesībām un, iespējams, citu informāciju, kas ļauj identificēt lietotāju.
- beilbonds Drošības naudas zīme - dokuments, kas garantē vai nu atbildētāja ierašanos tiesā, vai arī naudas summas, ko sauc par drošības naudu, zaudēšanu.
- autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli.
- kabrēties Drošināties, lepoties.
- tiķens Drošs, tāds uz ko var paļauties.
- grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
- izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt.
- nodrupt Drūpot atdalīties nost.
- atdrupt Drūpot atdalīties.
- sadrupt Drūpot sadalīties.
- nodrupt Drūpot samazināties apmēros.
- dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- sabīdītā morēna drupu materiāls, kas nogulsnējies, sabīdoties ledājam; vaļņveida (galamorēnas) grēda.
- obīties Drusku smaidīt, smejoties savilkt lūpas.
- aizdrūzmēties drūzmējoties pārvietoties projām.
- uzdrūzmēties Drūzmējoties uzvirzīties.
- būdzīties Drūzmēties, grūstīties, spiesties.
- mutuļot Drūzmēties, mudžēt; būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž.
- blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- burnīties Drūzmēties, spiesties.
- malties Drūzmēties; grūstīties.
- drūsmēties Drūzmēties.
- druzmēt Drūzmēties.
- druzmēties Drūzmēties.
- gūzmēties Drūzmēties.
- Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums.
- amigdaloze Dsaharīds amigdalīnā; šķeļoties rodas divas glukozes molekulas.
- aizducināt Ducinot attālināties.
- ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- iedūcināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- pārducināt Ducinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
- noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
- izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizdundurēt Dūcot kurp doties.
- aizdundurot Dūcot kurp doties.
- pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- atdūdot Dūdojot atsaukties (par baložiem).
- sist menzūru duelēties.
- rūgstoņa dūmot; celties augšup (par dūmiem); kūpēt.
- buntoties Dumpoties.
- pigāties Dunkāties, vicināt rokas.
- donkāties Dunkāties.
- dukņāties Dunkāties.
- duncīties Dunkāties.
- dunkoties Dunkāties.
- aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni).
- iedunēt Dunot ievirzīties (kur iekšā).
- pārdunēt Dunot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- atdunēt Dunot tuvoties, atkļūt šurp.
- nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
- sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
- virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
- izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
- dirseļot Dusmās šurp un turp steigties.
- iesīvoties Dusmīgam, ļaunam kļūt, sadusmoties.
- iedauzīties Dusmīgi ierunāties.
- rāties Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties.
- rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda); bārt.
- bārt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda).
- panckāties Dusmīgi, īgni (ko) runāt; rāties, bārties.
- ponckāties Dusmīgi, īgni runāt (ko); rāties, bārties.
- spurckāties Dusmīgi, ļaunojoties runāt.
- iešņākties Dusmīgi, šņācoši ierunāties.
- buzīgs Dusmīgs, ļauns, saskaities.
- greits Dusmīgs, nikns; īgns; noskaities.
- apkreties Dusmīgs, saskaities, saniknots.
- krētains Dusmīgs, saskaities.
- pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību.
- zudināties Dusmoties (par neveiksmi, kļūdu).
- zudīties Dusmoties (par neveiksmi, kļūdu).
- gražot Dusmoties (tautas dziesmās).
- uzkremsties Dusmoties (uz kādu, nepamatoti).
- nodušēties Dusmoties par kaut ko nepatīkamu.
- izdusmoties Dusmoties un pārstāt dusmoties.
- pūsties Dusmoties, apvainoties.
- sperslāt Dusmoties, bārties.
- sperslāties Dusmoties, bārties.
- šķermīties dusmoties, īgņāties.
- irsties Dusmoties, īgņoties, saīgt.
- pīkt Dusmoties, īgņoties; īgt.
- uzpīkt Dusmoties, kļūt dusmīgam.
- pilkt dusmoties, kļūt īgnam.
- cundurot Dusmoties, lamāties.
- puršīties Dusmoties, ļaunoties, kļūt ļaunam.
- purrāties Dusmoties, ļaunoties, kļūt neapmierinātam.
- rūgāt Dusmoties, ļaunoties, kurnēt.
- rūgot Dusmoties, ļaunoties, kurnēt.
- sumēties dusmoties, ļaunoties.
- čunduroties Dusmoties, ļaunoties.
- grēmoties Dusmoties, ļaunoties.
- purslāties Dusmoties, ļaunoties.
- sirdīties Dusmoties, niknoties, arī sašust.
- bargot Dusmoties, niknoties.
- sirdoties Dusmoties, niknoties.
- purzlāties dusmoties, raudāt ar izstieptām lūpām.
- piekt Dusmoties, sapīkt.
- sanīkt dusmoties, satraukties.
- uzēsties Dusmoties, skaisties (uz kādu).
- bļauroties Dusmoties, skaisties, ļaunoties.
- kaisties Dusmoties, skaisties, ļaunoties.
- ķerkstēties Dusmoties, skaisties, pīkt.
- sadrūvēt Dusmoties, skaisties, sapīkt.
- sadruvēt Dusmoties, skaisties, sapīkt.
- grēmāties Dusmoties, skaisties.
- krēsties Dusmoties, skaisties.
- purpāties Dusmoties, skaisties.
- špetnīties Dusmoties, skaisties.
- ežoties Dusmoties, strīdēties, ķildoties.
- besīties Dusmoties; būt aizkaitinātam.
- ergāties Dusmoties; plēsties.
- šūmēties Dusmoties; uztraukties; satraukties.
- paraut šmotkas dusmoties.
- puktāt dusmoties.
- purgāties dusmoties.
- borzīt Dusmoties.
- cemmēties Dusmoties.
- dusmāt Dusmoties.
- dusmāties Dusmoties.
- dusmot Dusmoties.
- ergties Dusmoties.
- ērkšēt Dusmoties.
- īgņēties Dusmoties.
- paikot Dusmoties.
- puktēties Dusmoties.
- rēdzēt Dusmoties.
- sirdēties Dusmoties.
- siržoties Dusmoties.
- skaisties Dusmoties.
- skaistīties Dusmoties.
- šķandīt Dusmoties.
- skrobīties Dusmoties.
- škroboties Dusmoties.
- vēļoties Dusmoties.
- piezotēt Dūšīgi pieēsties gaļu.
- džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē.
- arrepsija Dvēseles līdzsvars un miers, atturoties no prāta slēdzieniem.
- kukināt Dzeguzes kūkošanai līdzīgi smieties.
- lēdzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
- liedzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
- liedzeris Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
- letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam.
- dzelties Dzelt (2); durties.
- brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā.
- uroksantīns Dzeltens pigments normālā urīnā, kurš oksidējoties kļūst zils.
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos.
- autostops Dzelzceļa iekārta, kas automātiski aptur vilcienu luksofora priekšā, ja tā signāli liek vilcienam apstāties vai samazināt ātrumu.
- diferenciāltarifs Dzelzceļa vai ūdensceļa vedummaksa, kas, palielinoties attālumam, attiecīgi samazinās.
- jaudas pārvads dzelzceļa vilces ritošā sastāva iekārta enerģijas novadīšanai no primārā dzinēja vārpstas uz riteņpāru vārpstām, kas nodrošina laideņu vilces spēka un kustības ātruma pārveidošanu, mainoties dzinēja darba režīmiem.
- cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām.
- ferruminatio Dzelzs rokas piemetināšana statujai: akcesijas (pieauguma) gadījums romiešu tiesībās.
- miosiderīns Dzelzs savienojums, kas atbrīvojas, sabrūkot mioglobīnam, un var nogulsnēties pigmenta veidā.
- bērnīties Dzemdēt (parasti par dzīvniekiem, kam reizē dzimst vairāki mazuļi); vairoties.
- nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust.
- atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
- aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- raicīt Dzenāt, rīkoties.
- dimderēt Dzenāties šurpu turpu.
- pārsadzīties Dzenot (dzīvniekus), pārvietoties kopā (ar tiem).
- dasalaisties Dzenot (mājdzīvniekus), lēni aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- aizadzīties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem.
- aizalaisties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem.
- iesadzīties Dzenot dzīvniekus, ievirzīties kopā ar tiem.
- izadzīties Dzenot dzīvniekus, izvirzīties kopā ar tiem.
- pasadzīties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem.
- pasalaidalēties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem.
- sasadzīties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā).
- sasalaisties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā).
- atsalaisties Dzenot mājlopus, lēni atvirzīties kopā ar tiem.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt.
- dadzīt Dzenoties (kādam) pakaļ, panākt (to).
- dasadzīties Dzenoties pakaļ, panākt.
- uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties.
- slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
- nodzerties Dzerot mazināt slāpes; arī padzerties.
- pienennāt Dzerot piepildīt (kuņģi); padzerties.
- pieninnāt Dzerot piepildīt (kuņģi); padzerties.
- atdzerties Dzerot remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairs negribas.
- ļurbot Dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert.
- ļurboties Dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert.
- nostrumpēt Dzert, padzerties, izdzert.
- švilpties Dzert, piedzerties, nodzerties.
- iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem).
- ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- dziedēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai).
- sadziedāties Dziedot atsaukties uz dziedāšanu (par cilvēkiem).
- pārdziedāties dziedot kļūdīties; nepareizi nodziedāt
- pieskaņoties Dziedot pielāgoties (citu dziedājumam).
- piebalsot Dziedot pievienoties (kāda dziedāšanai).
- detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
- dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces.
- iesmigt Dziļi iedurties.
- nogrimt Dziļi ielūkoties (kur) - par acīm, skatienu.
- iekosties Dziļi iespiesties (kur iekšā) - par ko asu.
- ieurbties Dziļi iespiesties (piemēram, atmiņā, psihē).
- iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām.
- iezīsties Dziļi nostiprināties (cilvēkā, cilvēka psihē).
- iegremdēt skatienu dziļi, koncentrēti ielūkoties.
- batiskafs Dziļūdens kamera, kas var pārvietoties zem ūdens.
- allods Dzimtmuiža ar pilnīga īpašuma tiesībām.
- emfiteuze Dzimtsnomas veids, kad neapstrādātu zemi atdeva beztermiņa valdīšanā personām, kas vēlējās tur apmesties un to apstrādāt.
- kāpurķēžu dzineklis dzineklis, kas virza transportlīdzekli, pārvietojoties kāpurķēdei.
- sukcinimids Dzintarskābes imīds, pagatvojams, pārtvaicējot amonija sukcinātu, kā arī darbojoties uz dzintarskābes anhidrīdu ar amonjaku.
- atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
- plepēt Dzirdami vārīties.
- plepināt Dzirdami vārīties.
- plepinēt Dzirdami vārīties.
- kurst Dzirdei pasliktināties.
- Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība.
- atskanēšana Dzirdes sajūtas turpināšanās kaireklim izbeidzoties.
- iekūlības Dzīres kuļamam laikam sākoties, ar nolūku sargāt riju un pārējās saimniecības ēkas pret ugunsgrēku.
- sadzīrēties Dzīrēs piedzerties.
- aizdzirkstelēt Dzirkstelēm sprēgājot attālināties.
- aizdzirksteļot Dzirkstelēm sprēgājot attālināties.
- Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu.
- garināties Dzist, kvēlot (par oglēm krāsnī); dzist (par krāsni); garēties.
- rept dzīstot apaugt, izveidoties krevelei.
- uzdzīt Dzīstot pārklāties (ar jauniem audiem).
- aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
- rapēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
- sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
- piedzīt Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu; sadzīt.
- aizākstīties Dzīt jokus līdz zināmai robežai, izturēties kā ākstam.
- špāsēties Dzīt jokus; ākstīties.
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
- jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- dzanāties Dzīties kam pakaļ.
- pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami.
- rūdināt dzīties pakaļ; tiekties pēc kaut kā.
- kruilēties Dzīties pēc ēdiena.
- aizdzīties Dzīties prom; strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- kudīties Dzīties, steigties.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
- lotsianisms Dzīvās dabas evolūcijas koncepcija, kas organiskās pasaules evolūciju uzskatīja par procesu, kurā no mūžīgiem laikiem pastāvoši nemainīgi gēni kombinējoties dod jaunas sugas.
- sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem); sārtoties (1).
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- litofagi Dzīvnieki, kas spēj ieurbties akmeņos (iežos), kā dažas gliemenes, kā arī daži tādi, kas ar atdalīto skābju palīdzību spēj iežos iespiesties (daži sūkļi, jūras eži).
- ļempurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet.
- ļēpurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet.
- jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
- badīklis Dzīvnieks, kas mēdz badīties.
- badāksne Dzīvnieks, kas mēdz, bieži badīties.
- badāksnis Dzīvnieks, kas mēdz, bieži badīties.
- diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem.
- ksantīns Dzīvnieku audos un dažos augos sastopama purīnbāze, kas veidojas no guanīna, tam hidrolītiski dezaminējoties, vai no hipoksantīna, tam oksidējoties.
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
- rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
- koinozīts Dzīvnieku parazīts, kas spēj atdalīties no sava saimnieka; brīvs komensāls organisms.
- vaislas gatavība dzīvnieku spēja vairoties, dzimumgatavība.
- mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras.
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
- liverēties Dzīvot bez konkrēta darba, šurp un turp pārvietoties.
- ļiverēties Dzīvot bez konkrēta darba, šurp un turp pārvietoties.
- livurēties Dzīvot bez konkrēta darba, šurp un turp pārvietoties.
- vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties.
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās); dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to.
- vivere est militare dzīvot nozīmē cīnīties (Senekas teiciens).
- satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
- sadzīvot Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
- piemājot Dzīvot, atrasties (kur, kādā vietā).
- sisties Dzīvot, cenšoties pārvarēt materiālās grūtības; ļoti smagi, grūti strādāt.
- dzīvot vienai dienai dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
- piemitināties Dzīvot, mitināties (kāda mājā, dzīvoklī u. tml.).
- iet savu ceļu dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem, neļauties citu ietekmei.
- mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
- mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem.
- piemist Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda).
- slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); arī bēguļot.
- vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- avasahi Džainistu lūgšana, kas ļauj atkal atgriezties pasaulīgajā dzīvē pēc lūgšanām.
- blaužģēt Džinkstēt, paukšķēt, dauzīt, dauzīties.
- nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks ("lord Byron"; 1788.-1824. g.), viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību.
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
- Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas.
- apecēt Ecējot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārecēties Ecējot pārpūlēties.
- pārsaecēties Ecējot pārpūlēties.
- pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- rimstīties Ēdot aizrīties.
- kneidāt Ēdot izvēlēties labākos kumosus.
- pavurinēt Ēdot izvēlēties vēlamo, derīgāko.
- izvurinēt Ēdot izvēlēties, izmeklēt (ko labāku).
- uzēsties Ēdot uzbaroties.
- Anubiss Ēģiptiešu dievs ar šakāļa galvu, kurš aizved mirušās dvēseles veļu valstī uz Ozirisa tiesu un palīdz tiesai nosvērt veļa sirdi.
- Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti.
- Šu Ēģiptiešu mitoloģijā - starp debesīm un zemi esošā gaisa dievs, viens no Visuma pirmsākumiem un pirmelementiem, viens no mirušo tiesas kolēģijas locekļiem.
- Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā.
- Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā.
- ECK Eiropas Cilvēktiesību konvencija.
- ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Strasbūrā).
- Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā.
- Eiropas Kopienas pašu resursi Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktie resursi, kas paredzēti Eiropas Kopienas budžeta finansējuma nodrošināšanai.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas.
- gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām.
- regula Eiropas Savienības (ES) regulas ir juridiski saistoši tiesību akti, kas jāpiemēro pilnībā un visās ES dalībvalstīs.
- FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights").
- apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- aizkājot Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- aiziet Ejot attālināties.
- atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
- noiet Ejot garām, iegriezties (kur, pie kā).
- kuknīties Ejot grūstīties ar elkoņiem vai dūrēm.
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
- iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās).
- iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārieties Ejot pārpūlēties.
- pārsaieties Ejot pārpūlēties.
- pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- apstāties (arī sastingt) pussolī ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
- sastingt (arī apstāties) pussolī ejot pēkšņi apstāties pārsteigumā, izbīlī.
- ieturēt soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
- ieturēt (arī noturēt, izlīdzināt) soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
- pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sasaieties Ejot sapūlēties.
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- kretāt Ejot stipri grīļoties un krist.
- stenderēt Ejot turēties pie stenderēm, streipuļot.
- pasarādīties Ejot tuvoties kam.
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- kludzerēties Ejot vai ar vārgu zirgu braucot kustēties uz priekšu.
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
- kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu).
- kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- iekoļļāties Ejot, braucot iekļūt, arī iemaldīties (piemēram, staignā vietā u. tml.).
- aptrakāt Ejot, braucot ierasties, pabūt (vairākās vietās).
- nosapērties Ejot, braucot pa dubļainu ceļu, nogurt, arī notraipīties.
- iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
- krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
- pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
- atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
- iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
- apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
- pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi).
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- tiesasmāja Ēka, kur atrodas pagastvalde un pagasttiesa.
- planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
- brīvgaitas ekonomaizers ekonomaizers, kas pārtrauc degvielas izplūdi no brīvgaitas sistēmas, motoram darbojoties piespiedu brīvgaitas režīmā.
- jaudas ekonomaizers ekonomaizers, kas patreknina degmaisījumu, motoram darbojoties pilnas jaudas režīmā.
- īpašuma tiesības ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- EC Ekonomiskās sadarbības organizācija "Eiropas asociācijas" (angļu "European Communities"), izveidojusies 1967, apvienojoties EEA (Eiropas ekonomiskā asociācija, dib. 1957), ECSC (Eiropas ogļu un tērauda apv., 1951) un Eiratomam (1957).
- atbrīvošana Ekonomiskas vai tiesiskas pakļautības likvidēšana.
- ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas).
- ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities").
- mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem; eksistēt (kur) - par augiem.
- sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
- turēties Eksistēt, balstoties (uz ko).
- palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
- garantijas ņēmējs eksportētājs, kā arī kredītiestāde vai cita finanšu institūcija, kas finansē eksporta līgumu.
- maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis").
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā.
- pavaļas Ēku pamata pildījums, kam uzguldīts baļķis, kura izvirzījumā var arī atsēsties.
- atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos.
- elektriskā ķēde ar koncentrētiem parametriem elektriskā ķēde, kuras aprēķinos var neievērot tās elementu patiesos izmērus un pieņemt, ka elektriskie un magnētiskie lauki pastāv tikai atsevišķos ķēdes elementos, kam piemīt kapacitāte un induktivitāte, bet enerģijas pārveidošana notiek elementos, kam piemīt aktīvā pretestība.
- akumulatora kapacitāte elektriskā lādiņa lielums, kuru tas izlādējoties var atdot barojamā ķēdē; praksē to mēra nevis kulonos ( C ), bet ampērstundās (Ah); 1 Ah = 3600 C.
- Nernsta–Etinghauzena efekts elektriskā lauka rašanās cietā vadītājā, kurā ir temperatūras gradients un tam perpendikulāri uzlikts magnētiskais lauks; elektriskais lauks var rasties kā paralēli, tā perpendikulāri temperatūras gradientam.
- elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai.
- elektrokapilaritāte Elektriskā potenciāla rašanās uz divu šķidrumu robežas kapilārā, mainoties to virsmas spraigumam.
- sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
- skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V.
- fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
- elektriskā izlāde gāzēs elektriskās strāvas plūšana gāzēs; norisinās, mainoties gāzes stāvoklim (Voltas loks, dzirksteļizlāde, koronizlāde u. c.).
- spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
- lādiņnesējs Elektriski lādēta daļiņa vai kvazidaliņa, kas elektriskā lauka ietekmē var pārvietoties, radot vielā elektrisko strāvu.
- kontaktelektrizācija Elektrisko potenciālu diference, kas rodas divām dažādām vielām saskaroties.
- nominālā vērtība elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma, jaudas) vērtības elektriskajās ierīces, ierīcēm darbojoties nominālā režīmā.
- stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās.
- pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
- elektromagnētiskā indukcija elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā.
- saistītais lietotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku un līdz ar to brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem.
- divkāršas barošanas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas var darboties no līdzstrāvas vai maiņstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā ir līdzstrāvas elektromotori.
- gamma starojums elektromagnētiskais starojums ar mazu viļņu garumu (10^-8^ cm un mazāk), kas rodas atomu kodolu radioaktīvajā sabrukšanā, ātrajiem elektroniem bremzējoties vielā, elektrona un pozitrona pāra anihilācijā, kā arī dažu elementārdaļiņu pārvēršanās procesos.
- kvadrupolstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas kvadrupolmomentam mainoties laikā.
- dipolstarojums Elektromagnētisko viļņu starojums, kas rodas svārstoties elektriskam dipolam.
- grupmeklētājs Elektromehāniskās telefona centrāles meklētājs, kurš saņemot signālu paceļ meklētāja slīdkontaktus atbilstoši saņemtā signāla impulsu skaitam un pagriežoties apstājas pie pirmās neaizņemtās līnijas tālākam savienojumam.
- UN-NE elements elektroniska loģiskā shēma, kuras izejas signāls atbilst loģiskajai 0 (aplams) tad un tikai tad, kad uz visām tā ieejām signāli atbilst loģiskajam 1 (patiess); visos citos gadījumos tās izejā parādās signāls 1.
- VAI-NE elements elektroniska loģiskā shēma, kuras izejas signāls atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tās ieejām signāli atbilst loģiskajai 0 (aplams).
- ekskluzīvā VAI-NE elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad tās ieejas signālu vērtības ir vienādas. Pretējā gadījumā izejas signāls ir vienāds ar loģisko 0 (aplams). Šī shēma realizē loģiskās ekvivalences operāciju.
- ekskluzīvā VAI elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad viens no tās ieejas signāliem vienāds ar loģisko 1, bet visi pārējie - ar loģisko 0 (aplams); pretējā gadījumā izejas signāls vienāds ar loģisko 0. Šī shēma realizē loģisko ekskluzīvā VAI operāciju.
- namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā.
- skenēšana elektroniska virsmas vai attēla notaustīšana, elektronu staram virzoties pa šaurām, paralēlām joslām; attēlu ievadīšana datora atmiņā ar šādu notaustīšanu.
- sensorlauks Elektroniskās iekārtas virsmas laukums, kuram pieskaroties mainās pretestība vai citi parametri.
- UN elements elektronisks loģiskais elements, kura izejā parādās signāls, kas atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tā n ieejām (n>2) padoti signāli, kas atbilst loģiskajam 1; ja kaut uz vienu no ieejām padots signāls, kas atbilst loģiskajai 0 (aplams), tad šī elementa izejā būs signāls, atbilstošs loģiskajai 0.
- gravitamobilis Elektronisks pārvietošanās līdzeklis uz diviem riteņiem, platformu starp tiem, kur nostāties braucējam, un rokturi ar stūri vidū.
- fotoelektronu emisija elektronu atbrīvošana no cietvielām, šķidrumiem un gāzēm vakuumā vai vielā, iedarbojoties uz to ar elektromagnētisko starojumu.
- Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās.
- izvērsējstars Elektronu stars, kas, pārveidojoties kineskopā, veido attēlu uz ekrāna.
- interferencterapija Elektroterapijas metode, kurā lieto divas sinusoidālas maiņstrāvas ar 3000-5000 Hz frekvenci, no kurām vienai ir mainīga frekvence; summējoties šīs strāvas rada atsevišķus strāvas impulsus.
- iztusnāt Elsojot izkustēties, nokļūt.
- sintētiskā eļļa eļļa, kas, pazeminoties temperatūrai, ļoti maz maina viskozitāti, tas atvieglo motora iedarbināšanu zemā temperatūrā un eļļas pieplūdi eļļošanas virsmām.
- kompetence Embrija šūnu spēja diferencēties induktoru nosacītos šūnu tipos.
- pārnovas miglājs emisijas miglājs, kas rodas pārnovas sprādziena rezultātā; spīd, sprādzienā nomestajam gāzu apvalkam mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vidi.
- mahāraga Emocionālā ekstāze, ko cenšas sasniegt tantrisma adepti; dažkārt to traktē kā "koncentrētas kaisles enerģijas augstāko formu" vai "absolūtās patiesības pārdzīvojumu".
- sahugot emocionāli apskaut, pieglausties, aizsargājoši noglāstīt.
- spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
- cepties Emocionāli iekarst, aizvainoties.
- izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
- iesaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt.
- ceļotprieks Emocionāls indivīda stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts ceļojuma procesā, apmeklējot aizvien jaunas vietas, iepazīstot dažādas kultūras, izjūtot jaunus pārdzīvojumus, viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek tūristam doties ceļojumā.
- eirošoks emocionāls satricinājums, kas radies saistībā ar grūtībām, iestājoties Eiropas Savienībā.
- gaidas Emocionāls stāvoklis, kas izraisās gaidot, ilgojoties.
- dinamiskā atmiņa energoatkarīga atmiņa, kurā dati ilgstoši saglabājas, pateicoties tikai to periodiskai reģenerācijai.
- nominālā frekvence energosistēmas ierīces vai ietaises darba frekvence, ar kuru tā ilgstoši var darboties.
- iekšējā enerģija enerģija, kas raksturo sistēmas iekšējo stāvokli (daļiņu termiskās kustības enerģija, atomu, jonu elektronu čaulu enerģija, kodolenerģija); termodinamikā parasti apskata šīs enerģija izmaiņu, mainoties sistēmas stāvoklim.
- darbs termodinamikā enerģija, ko termodinamiskā sistēma atdod apkārtējiem ķermeņiem vai saņem no tiem, mainoties tās ārējiem parametriem, piemēram, stāvoklim telpā, tilpumam, elektriskajam laukam utt.
- elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J).
- aizsperties Enerģiski aizsteigties.
- kaņģerēties Enerģiski cīnīties, strādāt.
- grazot Enerģiski darboties.
- dragāt vaļā Enerģiski darboties.
- spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
- ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko).
- turbijons Enkura mehānisma paveids, kas apvieno pulksteņa mehānisma vairākas kustīgās daļas vienā blokā, kurš regulāri apgriežoties ap savu asi izlīdzina smaguma spēka iedarbību un tādējādi uzlabo precizitāti.
- ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas).
- mokļoties Ērmoties, māķoties.
- čudīt Ērmoties.
- čūdīt Ērmoties.
- čudīties Ērmoties.
- ēroties Erroties.
- izlētīties Ērti iekārtoties.
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
- kremelēties Ēsties ar vārdiem otram virus, gremties.
- emotīvisms Ētikas teorija, saskaņā ar kuru morālie vērtējumi ir tīri emotīvi, tie nav ne patiesi, ne aplami.
- samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas.
- misione Evaņģēlija pasludināšana, ko kristietis veic, pamatojoties uz Kristus pavēli.
- uzēvelēt Ēvelējot kaut kam uzdurties.
- ieplaku ezeri ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
- Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
- Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m.
- relikta ezers ezers, kas ir senas jūras palieka un kas izveidojies, līcim atdaloties no jūras.
- apgultnis Ezers, kas nolaidies no debesīm un apmeties kādā vietā.
- tumo Ezoteriska tibetiešu tehnika, lai attīstītu "iekšējo siltumu", kas ļauj jebkurā gadalaikā ģērbties vienīgi kokvilnas kreklā un nejust aukstumu.
- ādžņačakra Ezoterismā - sestais apziņas centrs, kas dod iespēju attīstīties gaišredzība, iekšējai redzei un zināšanām par pasaulēm ārpus šīs pasaules.
- šin Ezoterismā "labā ticība", kas liek cilvēkam darboties tā, lai apkārtējie to respektētu un uzticētos.
- ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus.
- nididhjāsana Ezoterismā dziļas meditācijas prakse, patiesa meditāciju forma, veids, kas dod iespēju sasniegtlabus rezultātus.
- čeņ Ezoterismā godīgums un vienkāršība, kas piemīt patiesīgiem cilvēkiem.
- mumukšutva Ezoterismā ļoti spēcīga vēlēšanās atbrīvoties no miesas važām.
- satja Ezoterismā patiesīgums, atturēšanās no citu apmānīšanas.
- ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa.
- čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni.
- āpana Ezoterismā tā apzīmē visu, kas saistīts ar izdalījumiem no dažādiem orgāniem, procesiem tajos utt.; cilvēka aurā tā parādoties kā tumši sarkans starojums, kas reizēm kļūst tumši brūngani sarkans.
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
- brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem.
- kleša Ezoterismā tas, no kā cilvēkam jāatbrīvojas, pirms viņš spēj izrauties no dzimšanas, dzīvošanas, miršanas un atdzimšanas loka.
- dalība Fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita (Finanšu konglomerātu likums).
- deformācija faktu, patiesības sagrozīšana.
- imigrants Faunas elements (suga, ģints), kas evolūcijas procesā cēlies citā teritorijā, bet ieceļojis un iedzīvojies (spēj eksistēt un vairoties) konkrētā teritorijā.
- pirmā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kurā lēcienveidīgi mainās vielas iekšējā enerģija (izdalās vai absorbējas siltums) un blīvums; tas notiek, vielai iztvaikojot, kūstot, kondensējoties, kristalizējoties u. tml.
- fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām.
- feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību cīnītāja.
- bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps.
- bende feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus.
- kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī.
- kamertiesa Feodālajā Vācijā - augstākā tiesa, kuras lēmumi nav pārsūdzami.
- felonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs akts attiecībās starp senjoru un vasali.
- kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni.
- soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; fogts.
- lēņa grāmata feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
- raganu prāva feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
- muižas tiesa feodāļa (muižas īpašnieka) tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm; Latvijas teritorijā pastāvēja no 14. gs. līdz 19. gs. sākumam.
- iedalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās sadaloties Kijevas Krievzemei, un vēlāk, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm.
- Dalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm.
- lēņa spēja feodēlo tiesību noteikumi spējai dot vai ņemt lēni.
- aldehīdoksidāze Ferments, kas katalizē alifātisko un aromātisko aldehīdu oksidāciju, veidojoties atbilstošajām skābēm.
- aspartāze Ferments, kas katalizē amonjaka atšķelšanu no asparagīnskābes, rodoties fumārskābei; atrodams baktērijās un dažos augos.
- invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā.
- ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties.
- papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra.
- sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- pragmatisms Filozofijas virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiskā derīguma.
- džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm.
- centrālā banka finansiāla iestāde, kam valstī piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības; tās funkcijās ietilpst arī naudas apgrozības kontrole.
- čartists Finanšu analītiķis, kas specializējies biržu kursu evolūcijas prognozēšanā, pamatojoties uz grafiku aprēķiniem (kursu kustības grafikiem).
- haute-finance Finanšu aristrokrātija, lielo banku un kreditiestāžu vadītāji; arī lielrūpnieki.
- kolakreti Finanšu ierēdņi Atēnās, kas izmaksāja naudu mielastiem pritanejā, kā arī algu hēliastiem (tiesnešiem) un dažu publisko darbu strādniekiem.
- sistēmas dalībnieka finanšu instrumentu portfelis finanšu instrumentu kopsumma, kas pieder sistēmas dalībnieka ieguldītājiem, kuriem ir tiesības uz kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, un kas aprēķināta saskaņā ar likumu.
- finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
- sistēmpieprasīšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas, personālajam datoram strādājot lieldatora termināļa režīmā, ļauj lietotājam pārslēgties no vienas sesijas uz otru vai veikt speciālas termināļa pārslēgšanas darbības.
- standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā.
- valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu.
- ActiveX tehnoloģija firmas "Microsoft" izstrādāta tehnoloģija, kas nodrošina tādu programmatūras komponentu izstrādāšanu, kas datoru tīklā var sadarboties, neņemot vērā programmēšanas valodu, kura izmantota to izveidei.
- cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
- oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties.
- enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs).
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā dalu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai.
- bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām).
- dielektriskā uzņēmība fizikāls lielums, kas raksturo dielektriķa spēju polarizēties elektriskajā laukā.
- induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
- skaldes pretestība fizikāls lielums, kas raksturo koksnes spēju pretoties sadalīšanai šķiedru virzienā ķīļa trieciena ietekmē.
- termodinamiska sistēma fizikālu ķermeņu kopa, kuri savā starpā var apmainīties ar enerģiju.
- fizioģeogrāfiskā apakšzona fizioģeogrāfiskas zonas joslveida daļa, kas nodalās zonas robežās platumu virzienā, mainoties klimatam, hidroloģiskajam režīmam, ģeoķīmiskajiem un augsnes veidošanās procesiem, biocenožu struktūrai.
- dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
- pašnodarbinata persona fiziska persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
- trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
- cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo.
- privātpersona Fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība.
- biržas brokers fiziskā vai juridiskā persona (brokeru kantoris), kas veic biržas darījumus, saņemot par to komisijas atlīdzību; brokers var kļūt par biržas biedru, iegādājoties biržas akcijas.
- subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- darba devējs fiziska vai juridiska persona (vai tiesībspējīga personālsabiedrība), kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
- pieteicējs Fiziska vai juridiska persona civilprocesā, pec kuras pieteikuma vai sūdzības tiesa ierosina un izskata sevišķā turēšanas kārtībā lietas vai lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām.
- īpašnieks Fiziska vai juridiska persona, kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
- zemes iznomātājs fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesības iznomāt savā īpašumā vai lietojumā esošo zemi citām fiziskām un juridiskām personām.
- kapitālieguldītājs Fiziska vai juridiska persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmumā, iegūstot īpašuma tiesības.
- būvuzņēmējs Fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus.
- aģents fiziska vai juridiska persona, kura par noteiktu atlīdzību pilnvarota rīkoties citas personas interesēs un uzdevumā.
- kuģa īpašnieks fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā ir kuģis vai kurai ir īpašuma tiesības uz kuģi, t. i. valdījuma, lietošanas un rīcības tiesības.
- bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
- biržas apmeklētāji fiziskās personas vai juridisko personu pārstāvji, kuriem ir tiesības apmeklēt biržas sanāksmes, bet nav tiesību veikt biržas darījumus.
- privātums Fiziskas vai juridiskas personas tiesības kontrolēt vai noteikt, kādu informāciju par šo personu drīkst uzkrāt un saglabāt un kam šo informāciju ir atļauts izmantot.
- palaist nagus fiziski ietekmēt, kauties.
- apbūves nepiemērotība fiziski šķēršļi, kas traucē cilvēkiem ar fiziskās attīstības traucējumiem iekļauties kopienas dzīvojamajā telpā un sabiedriskās vietās.
- sociālās barjeras fizisko un psiholoģisko šķēšļu kopums, kas traucē cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un veicina sociālo izslēgtību un izolētību.
- gruntsgabals Fizisks telpas objekts, ekonomiski vērtīgs resurss, nekustamā īpašuma tiesību objekts.
- piešansēt Flirtēt, lakstoties.
- kantēt Flirtēt, vēlēties iegūt pretējā dzimuma partneri.
- šīberēties klāt flirtēt; pieglaimoties.
- akomodācija fonētikā - līdzskaņa un patskaņa artikulācijas daļēja pielāgošanās, parasti tiem atrodoties blakus.
- paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts.
- diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts.
- konsonantisks Fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka skaņas izrunā vokālajā traktā ir būtisks šķērslis, ko rada vai nu divi aktīvie runas orgāni, savstarpēji tuvojoties, vai arī viens runas orgāns, kas tuvojas kādam pasīvam runas orgānam.
- Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- tīklojums formāla vai neformāla saikne starp cilvēkiem vai organizācijām, kas izpaužas iespējā dalīties resursos, prasmēs, sociālos konntaktos un zināšanās.
- daudzvērtību loģika formālās loģikas sistēma izteikumu loģikas matemātisko modeļu pētīšanai, kas izteikumu interpretācijā lieto vairāk par divām patiesumvērtībām.
- metīlals Formaldehīda dimetīlacetals, metilēndimetīlēteris, iegūstams iedarbojoties uz formaldehidu ar metīlalkoholu un sālsskābi kalcija hlorīda klātbūtnē.
- polioksimetilēni Formaldehīda polimerizācijas produkti, ko iegūst iedarbojoties ar koncentrētu sērskābi uz formaldehida šķīdumiem.
- paramorfisms Formas novirze no pieņemtās normas; ķīmijā pseidomorfisma veids, kad minerāli savstarpēji pārvēršas, nemainoties sastāvam, bet mainoties uzbūvei.
- deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai).
- Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta.
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- bioaktīvā biokeramika fosfora savienojumus saturoša keramika kaulaudu aizvietošanai; dabiskos audus saista ar ķīmisku saiti (pateicoties virsmas aktivitātei).
- laika prioritāte fotoaparāta automātikas funkcija noteikt diafragmas atvērumu, vadoties pēc noteikta ekspozīcijas laika.
- momentslēdzējs Fotoaparāta gaismas slēdzis, kas dod iespēju ļaut gaismai iedarboties tikai 1/25-1/3000 sekundes daļu.
- fotogrāfiskais plīvurs fotoattēla kvalitātes bojājums - gaismjutīgā materiāla nomelnējums, kas rodas, fotoķīmiskajā (sk fotoķīmija) procesā attīstoties arī neeksponētiem sudraba bromīda mikrokristāliem.
- pārfotografēties Fotografēties vēlreiz, no jauna.
- uzņemties Fotografēties, nofotografēties.
- bildēties Fotografēties.
- fočēties Fotografēties.
- foķēties Fotografēties.
- jemties Fotografēties.
- porterēties Fotografēties.
- potogrāpēties Fotografēties.
- poturēties Fotografēties.
- krāsu fotogrāfija fotogrāfijas veids, kurā, pamatojoties uz krāsu redzes trīskrāsu teoriju, iegūst fotogrāfisko attēlu dabiskās krāsās.
- gaismjutība fotogrāfiskā materiāla gaismjutīgā slāņa spēja ķīmiski mainīties gaismas staru iedarbībā, radot latento fotoattēlu, kas pēc fotoķīmiskās apstrādes kļūst redzams.
- kirīgramma Fotogrāfisks uzņēmums, kas izdarīts, iedarbojoties ar rādija emanāciju.
- reflekskopēšana Fotokopiju iegūšana no necaurspīdīgiem oriģināliem, tiem tieši saskaroties ar gaismjutīgo slāni.
- spektrālā jutība fotomateriāla gaismjutīgajā slānī esošā sudraba halogenīda spēja ķīmiski mainīties noteikta gaismas spektra ietekmē.
- retrusē Francijā 18. gs. dāmu uzvedības veids, cenšoties piesaistīt kungu uzmanību savām kājām, koķeti paceļot kleitas malu (it kā lai tērps nenotriepjas), viņas demonstrē zeķes malu un zeķturus.
- magistratūra Francijā tiesu personāls, bet arī visu administratīvo ierēdņu kopība.
- paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
- liga franču katoļu konfederācija 16. gs. beigās, kuru 1576. g. nodibināja it kā katoļu ticības aizstāvēšanai pret kalvinistiem, patiesībā - lai gāztu karali Indriķi (Henri) III
- huguenoti Franču protestanti (lielāko tiesu kalvinisti) 16.-18. gs.
- Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes.
- ministeriāli Franku valstī sākumā augstākās amatpersonas karaļa galmā, vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvji valsts novados.
- balberēties Frizēties; skūties.
- Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- klonējums funkcionāli identiska kādas ierīces, piemēram, datora, kopija. Klonējums ir aparatūrsaderīgs un programmsaderīgs ar oriģinālu, bet var no tā atšķirties ārējā izskatā.
- dempinga sindroms funkcionālu traucējumu komplekss, kas var rasties pēc kuņģa operācijas (daļējas kuņģa izgriešanas).
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem.
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
- bēdāt Gādāt, rūpēties (par ko).
- bēdēt Gādāt, rūpēties (par ko).
- nesāt (arī audzēt) čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- nēsāt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- prācāties Gādāt, rūpēties.
- piegadīties Gadījuma pēc rasties.
- pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības.
- konvalescence Gadījums tiesībās, kad spēkā neesošs tiesisks darījums tomēr gūst likumīgu spēku.
- pašemisija Gadījums, kad jaunizlaisto akciju, obligāciju, konvertiblo bonu vai citu vērtspapīru novietošana publikā tiktāl nodrošināta, ka pati emisija var norisināties bez sevišķa emisionāra starpniecības.
- casus Gadījums, nejaušība; tiesībās - zaudējums, kas noticis bez kādas personas vainas vai bez ļauna nolūka.
- nogadīties Gadīties (parasti nejauši).
- aizķerties Gadīties kļūmei, likstai; notikt negadījumam.
- samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
- gadīties pa kājām (kādam) gadīties nevēlami, bīstami tuvu.
- notrāpīties Gadīties, atgadīties.
- rasties Gadīties, ierasties; pakāpeniski pulcēties (kur).
- nokaitēt Gadīties, notikt (par saslimšanu).
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- nolēkties Gadīties, notikt.
- piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu).
- attikties Gadīties.
- iznākt Gadīties.
- iztikties Gadīties.
- misīties Gadīties.
- piegriezties Gadīties.
- trāpīties Gadīties.
- laulībā stāšanās vecums gadu skaits personai stājoties laulībā.
- aizgaidēm Gaidas, gaidot, nogaidīties.
- cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu.
- piegaidīt Gaidīt noteiktu laiku; censties (kādu) sagaidīt.
- nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
- atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgaiņāties.
- atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgainīties.
- dzīdināt Gaiņāt prom; gaiņāties.
- vaļāties Gaiņāties (1).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par drēbēm).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties, arī izdzist (par telpu).
- apakšvējš Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli.
- augstuma emfizēma gaisa pūslīšu uzkrāšanās asinīs un limfā, cilvēkam paceļoties lielā augstumā, kur samazinās gaisa spiediens.
- aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem.
- gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli.
- kalibrētais gaisa ātrums gaisakuģa ātrums, kura mērīšanā ņemtas vērā aerodinamiskās un instrumentālās kļūdas; tas ir vienāds ar patieso (īsto) gaisakuģa ātrumu standarta atmosfēras apstākļos jūras līmenī.
- katapultējamais sēdeklis gaisakuģa ierīce, kas lidotājam dod iespēju avārijas gadījuma pamest lidaparātu pēc kapteiņa vai borta ierīču signāla un nolaisties ar izpletni.
- augstuma griesti gaisakuģa maksimālais lidojuma augstums; izšķir statisko augstumu (kurā var norisināties ilgstošs horizontāls lidojums ar pastāvīgu ātrumu) un dinamisko lidojuma augstumu (augstums, kurā vēl iespējams kontrolēt gaisakuģa vadāmību).
- Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
- anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās.
- difūzija Gaismas izkliede, atstarojoties no nelīdzenas virsmas vai izplatoties caur noteiktiem materiāliem, piem., matētu stiklu.
- meteors gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā; krītošā zvaigzne.
- zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
- švītrēties Gaišam kļūt, sākties (dienai).
- švītroties Gaišam kļūt, sākties (dienai).
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība.
- gaišēties Gaišīties.
- retinēns Gaišoranžs karotinoīds, kas gaismas ietekmē tīklenē rodas no rodopsīna, bet tumsā veido A vitamīnu un, savienojoties ar proteīnu opsī-nu, atkal pārvēršas rodopsīna.
- svēdrēties Gaišoties, noskaidroties (par debesīm).
- gaišot Gaišoties.
- dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē.
- mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku.
- lombrs Galds kāršu spēlei, lielāko tiesu saliekams un ar vadmalu pārvilkts.
- sarkanais (arī tiesas) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa.
- tiesas (arī sarkanais) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa.
- atsaukšana Galējais nofraktētā kuģa ostā ierašanās termiņš, lai veiktu iekraušanu, kam beidzoties fraktētājam ir tiesības lauzt līgumu.
- senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks.
- virshoftiesa Galma virstiesa - augstākā tiesa Kurzemes guberņā līdz 1889. g.
- virshoftiesa Galma virstiesa - galma tiesas nosaukums Kurzemes un Zemgales hercogistē no 1715. g.
- galināties Galoties, niekoties.
- čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties.
- cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas.
- neiroplasticitāte Galvas smadzeņu pārmaiņas dzīves gaitā, kas notiek, mainoties videi, uzvedībai u. c. faktoriem.
- prosencephalon Galvas smadzeņu priekšējais pūslītis, no kura embrionālā laikā veidojas beigu smadzenes un starpsmadzenes, sadaloties šim pūslītim krānio-kaudālā virzienā 2 daļās.
- pamatpatiesība Galvenā, nozīmīgākā patiesība; neapstrīdama patiesība.
- parovozs Galvenais apsūdzētais, tiesājamais lietā.
- darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu.
- pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības; tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
- pamattiesības Galvenās, nozīmīgākās tiesības.
- grozekļa šotklampa galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi; virbeļšotklampa.
- vairāk Galvenokārt; lielākoties.
- fideiussio Galvojuma formula senās tiesībās.
- tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu.
- izveicināt Gandrīz ļaut izdoties.
- noganīties Ganīties (visu laikposmu) un pabeigt ganīties.
- trašķīties Gānīties.
- atganīties Ganoties atkopties, uzbaroties.
- atganīties Ganoties kaut kur nokļūt.
- saganīties Ganoties kopā, sarast (par mājdzīvniekiem).
- pieganīties Ganoties pilnīgi paēst (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
- atsaganīties Ganoties uzbaroties.
- dasaganīties Ganoties uzbaroties.
- izaganīties Ganoties uzbaroties.
- pasaganīties Ganoties uzbaroties.
- uzganīties Ganoties uzbaroties.
- slēpiski Gar zemi velkoties, šļūteniski; slēpeniski.
- karpis Gara koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā, ar kuru var pievilkties vai atgrūsties.
- sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- sāņu Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- balsošana garāmbraucošu automašīnu aicināšana apstāties, ceļot roku
- aizsargāt garantēt tiesisku nodrošinājumu
- universālais pakalpojums garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu.
- daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu.
- derglis Gardēdis, kas vienmēr gatavs pārēsties.
- spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
- tērzt Gari un plaši izrunāties.
- izklāstīties Gari un plaši izteikties, izplūst.
- gurdviļņi Gari, lēzeni viļņi, kas veidojas no vējviļņiem, vējam samazinoties vai pilnīgi izzūdot.
- sinode Garīdzniecības institūcija ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā); garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
- meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu); censties iegūt (informāciju).
- kadi Garīga persona musulmaņu zemēs, kurš izpilda arī tiesneša funkcijas, iztiesājot civilstrīdus un krimināllietas saskaņā ar šariatu un ādatiem, kā arī veic notariālās un aizbildnības funkcijas.
- zendgerihte Garīga tiesa viduslaiku Vācijā.
- atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
- spirituālijas Garīgo tiesību grupa, kas pienākas kādam baznīcas amatam.
- miesloties Garīgos rakstos - priecāties, spēlēties; mīlēties.
- rullēt gurķi garlaikoties
- bimbukus dauzīt garlaikoties
- kurzāties Garlaikoties, klīst bez mērķa.
- nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku).
- slīkt besī garlaikoties.
- dirgavot Garlaikoties.
- gurņot Garlaikoties.
- vāpsnēt Garlaikoties.
- žaustīties Garlaikoties.
- dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
- dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
- tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
- piemeķēties Garšojot pieēsties.
- ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
- digitālā pilsoniskā drosme gatavība tiešsaistē aktīvi iestāties par cilvēktiesībām un sabiedrībā vispārēji atzītām vērtībām.
- karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt.
- pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- ņapāties Gatavojoties uzbrukumam griezt zobus un slienāties (par kuili).
- šmorēties Gatavot sautētu gaļu, cepeti; darboties (pa virtuvi), cepot, sautējot (gaļu).
- manīties Gatavoties (1).
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
- rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
- rosīties Gatavoties (ko darīt); rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
- dzirties Gatavoties (ko darīt).
- grasīties Gatavoties (ko darīt).
- plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
- vīkšties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšķīties (3).
- vīkšīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšties.
- vīkšķīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšties.
- dzidrināties Gatavoties (par āboliem).
- tilāties Gatavoties (par augļiem, sēklām).
- kopties Gatavoties (parasti gājienam, braucienam).
- kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
- (būt) ceļa jūtīs gatavoties ceļojumam, braucienam, gājienam.
- izpodāties Gatavoties ceļojumam, saģērbjoties un sagatavojot lietas.
- čudāt Gatavoties iet, braukt.
- jozt gurnus gatavoties kam svarīgam.
- vēzīties Gatavoties kaut ko darīt.
- gatavot stundu Gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- kankaļāties Gatavoties precēties.
- vēzīties Gatavoties sist, atvēzēties sitienam.
- vīstīt kulakus gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- vīkstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- vīstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- (sa)vīstīt dūres gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- padairīties Gatavoties sist.
- vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
- vilkt garu lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
- gražīties Gatavoties uzbrukt (par dzīvniekiem).
- dasataisīties Gatavoties uzsākt kādu darbu.
- prāvīties Gatavoties, (ceļā) taisīties.
- rindāties Gatavoties, kārtoties (ko darīt).
- iet pie miera gatavoties, kārtoties gulēšanai.
- ielūkot Gatavoties, mēģināt.
- sirpt Gatavoties, nobriest.
- ievīkšties Gatavoties, posties (apmeklējumam).
- brakāties Gatavoties, posties, taisīties (kur doties); ģērbties, kārtot (savu apģērbu).
- pudžīties gatavoties, taisīties.
- puinīties gatavoties, taisīties.
- bāvīties Gatavoties, taisīties.
- birāties Gatavoties, taisīties.
- grasīt Gatavoties, taisīties.
- vīkšņoties Gatavoties, taisīties.
- vīkstēties Gatavoties, taisīties.
- gatavāties Gatavoties.
- gatavīties Gatavoties.
- prigāties Gatavoties.
- trausīties Gatavoties.
- vaikšties Gatavoties.
- vaikstīties Gatavoties.
- vīkšēties Gatavoties.
- vīkšņīties Gatavoties.
- atgaudoties Gaudojot atsaukties (gaudošanai).
- sagaudoties Gaudojot sazināties.
- aizblankstīties Gausi aiziet prom, goroties un skatoties apkārt.
- ponckāties Gausi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
- tūžāties Gausi, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties.
- aizčāpāt Gausiem soļiem ejot, attālināties.
- aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties.
- blurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā.
- bļurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā.
- bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
- gudžot Gausties, žēloties, bēdāties.
- ņerkstēt Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī.
- činkstēt Gausties, žēloties; žēli, raudulīgi lūgties.
- gaugoties Gausties, žēloties.
- lierēt Gausties, žēloties.
- ņuņņāties Gausties, žēloties.
- vaidēt Gausties, žēloties.
- zūdīt Gausties, žēloties.
- zūdot Gausties, žēloties.
- zūdoties Gausties, žēloties.
- špļaudīties Gausties; šķendēties.
- ģaubt Gausties.
- gaudot Gausties.
- gaust Gausties.
- žalkāt Gausties.
- žalkāties Gausties.
- nogausties Gaužoties noteikt, pateikt.
- nočinkstēt Gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt; žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
- noklāņot Gāzelējoties (grīļojoties) aiziet.
- aizacilāties Gāzelējoties aiziet.
- aizagāzties Gāzelējoties aiziet.
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
- guzēties Gāzelējoties iet.
- iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
- izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- kuļka Gāzelējoties staigājoša būtne.
- iezvāļāties Gāzelējoties un ar grūtībām iekļūt.
- ieķeverot Gāzelējoties un grīļojoties ienākt, ieiet.
- atrozīties Gāzelējoties vai goroties atnākt.
- izagāzalēties Gāzelējoties vezumam, izslīdēt, izkrist no tā.
- nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aizģemberēt Gāzelējoties, grīļojoties attālināties, aiziet.
- kuisīt Gāzelējoties, grīļojoties iet.
- aizlumpāt gāzelējoties, grīļojoties neveikli aiziet.
- tantaļu tuntuļu gāzelējoties, neveikli.
- gorīties Gāzelēties (par transportlīdzekļiem).
- zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
- zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
- zvilnīties Gāzelēties, gulšņāt.
- zvāļāties Gāzelēties, šūpoties.
- svalbāties Gāzelēties, valstīties.
- šautīties Gāzelēties; līgoties.
- gāstuļāties Gāzelēties.
- gāzalēties Gāzelēties.
- gāzuļāties Gāzelēties.
- gāzuļoties Gāzelēties.
- šķeberēt Gāzelēties.
- iesacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, ienākt, ieiet.
- izacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, iziet, iznākt.
- toksiskās gāzes gāzes (oglekļa, hlora, zilskābes, fosgēna gāze), kas var rasties gaisakuģa kabīnes iekšējās apdares degšanā un gruzdēšanā.
- postvulkāniskās parādības gāzes, karstie ūdeņi un tvaiki, kas turpina izdalīties no plaisām un bokām uz vulkāna virsas vai tā tuvumā pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās.
- grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt.
- brukt Gāzties un pārvērsties drupās; grūt.
- žauties Gāzties, krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- brukt Gāzties, strauji slīdēt lejup.
- zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.).
- bracāties Gāzties.
- gāztīties Gāzties.
- grozties Gāzties.
- gāzkondensāts Gāzveida un viegli gaistošo naftas ogļūdeņražu maisījums, kas Zemes dzīlēs atrodas gāzes fāzē, bet Zemes virspusē, samazinoties temperatūrai, sašķidrinās; izmanto enerģētikā.
- iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
- piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
- apsašķiebties Gāžoties nosvērties uz vienu malu (parasti par vezumu).
- pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko).
- nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.).
- pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem).
- sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim).
- stāvēt Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā.
- patvērums ostā glābšanās ostā, kurā peldlīdzeklis ieiet, lai pārlaistu vētru vai saņemtu nepieciešamo palīdzību, un nekavējoties to atstāj, tiklīdz vētra pierimusi un palīdzība saņemta.
- gauties Glābties (no kā uzmācīga).
- ģelbēties Glābties bēgot.
- aizglābties Glābties, aizstāvēties, atkauties.
- aiztverties Glābties, meklēt aizsardzību.
- retavoties glābties.
- glēbties Glābties.
- pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
- luķināties Glaimot, labināties.
- lipt Glaimoties.
- peķoties Glāstīt vienam otru; pieskarties ar roku.
- glāsīties Glastīties, maigi spēlēties.
- žegnīties Glāstīties.
- apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
- luncināties Glausties klāt (parasti par suni).
- sliegt Glausties, pieslieties, spiesties klāt.
- ģaugties Glausties.
- šļaukties Glausties.
- uzgleznoties Gleznojot izveidoties.
- strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās.
- nopucēties Glīti apģērbties; arī izrotāties.
- uzskūties Glīti noskūties.
- sasapucēties Glīti saģērbties, saposties.
- sasarošties Glīti saģērbties, saposties.
- Galileo International globāla informācijas un rezervēšanas sistēma, kas 1992. gadā tika izveidota sadarbojoties sistēmām "Galileo" un "Apollo".
- berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā.
- starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
- pletēties Gludināšanas procesā kļūt gludam; pakļauties gludināšanai (parasti par veļu, apģērbu).
- šļūteres Gluds ledus, kur slidināties.
- glukoģenēze Glukozes veidošanās, noārdoties glikogēnam.
- gļotēt Glumēt, sākt pārklāties ar gļotām.
- glemēt Glumēt; pārklāties ar gļotām.
- glitēt Glumēt; pārklāties ar lipīgu kārtiņu.
- lūšnāties Glūnēt, bailīgi skatīties apkārt.
- kārnēt Glūnēt, kāri skatīties, iekārot.
- noglūnēt Glūnoši noskatīties.
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- kā ar jēliem nagiem gļēvi, kā baidoties, kūtri.
- lama Gļēvs, vientiesīgs cilvēks.
- pseidocilindrs Gļotu receklis urīnā, kas atgādina cilindru; var veidoties no spermas piejaukuma.
- ortogneisi Gneisi, kas radušies magmatiskiem iežiem pārkristalizējoties un pārveidojoties.
- paragneisi Gneisi, kas rodas, nogulumu iežiem pārveidojoties.
- gņutāties Gnutāties.
- apmelošana Goda aizkaršana, ļaunprātīgi izplatot par otru cilvēku apzinātu nepatiesību.
- klausīties kā evaņģēlijā goddevīgi, bijīgi, ar lielu paļāvību, uzticību klausīties.
- godēt Godēties.
- skaidrs Godīgs, arī patiess.
- skaidrsirdīgs Godīgs, patiess.
- taisns Godīgs; arī patiess.
- kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties.
- lamstīties Gorīties, staipīties, slinkot.
- gurņāties Gorīties, staipīties.
- izžorīties Gorīties, staipīties.
- šlaukāties Gorīties, staipīties.
- svaigstīties Gorīties, staipīties.
- žļogāties Gorīties, staipīties.
- kraipīties Gorīties, šķobīties.
- gūrnāt Gorīties, tālumā kustēties.
- drepelēt Gorīties.
- murzāties Gorīties.
- sluncināties Gorīties.
- žorīties Gorīties.
- aizgorīties Goroties aiziet; goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atgorīties Goroties atnākt.
- iegorīties Goroties ievirzīties (kur iekšā).
- izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pieroze Govju slimība, kas var rasties no nepietiekošas piena izslaukšanas.
- badekle Govs vai kaza, kas mēdz badīties.
- badīkla Govs vai kaza, kas mēdz badīties.
- badeklis Govs, arī cits dzīvnieks, kas mēdz bieži badīties.
- blande Govs, kas mēdz atšķirties no ganāmpulka un klaiņot apkārt.
- zaglīga govs govs, kas mēdz slepus kur iezagties, ko apēst u. tml.
- badīkle Govs, kas mīl badīties.
- spārdaļa Govs, kas spārdās, mēdz spārdīties.
- goztīties gozties.
- grābāt Grābāties.
- skribinēties Grabināties (parasti par peli).
- skripšķināties Grabināties, čirkstēt.
- grabinēties Grabināties.
- krabināties Grabināties.
- kribināties Grabināties.
- krubināties Grabināties.
- pārgrābties Grābjot pārpūlēties.
- iekļirkstēties Graboši iešķindēties.
- aizgrabēt Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizblākšķināt Grabot attālināties.
- izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzgrabēt Grabot, klabot uzvirzīties.
- grābāties Grābstīties (1).
- grābļāties Grābstīties (1).
- grābstīt Grābstīties (1).
- gramstīties Grābstīties (1).
- gramstīties Grābstīties (2).
- ņagāties Grābstīties ar rokām.
- grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību.
- nogrābstīties Grābstīties un pabeigt grābstīties.
- kampaļāt Grābstīties, apskaut, apņemt, aptaustīt.
- grabelēt Grābstīties, grabināties.
- gribstināt Grābstīties, karstīties.
- kampstīties Grābstīties, knakstīties.
- dervelēt Grābstīties, ķerstīties.
- apgrābstīt Grābstoties notraipīt.
- nogrābstīt Grābstoties notraipīt.
- nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- lordleitnants Grāfistes galva un tiesas izpildītājs (Anglijā).
- sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
- succès de scandale grāmata, luga u. tml., kas guvusi lielus panākumus, pateicoties tās skandalozajam raksturam.
- polihromografija Grāmatiespiedēju māksla ar vienreizēju iespiedienu dabūt attēlus dažādās krāsās.
- sintētiska forma gramatiskā forma, kurā, formas celmam saistoties ar vienu vai vairākiem formveidošanas afiksiem, izteiktas vairākas gramatiskās nozīmes.
- blūzgāt Gramstīties.
- gramdīt Gramstīties.
- lāpāt Gramstīties.
- atgramstīties Gramstoties, taustoties atnākt.
- zviedris Grantaina, smilšaina vieta upē vai ezerā, kur labi peldēties.
- iegrasīties Grasīties sist, piedraudēt.
- gonna Grasīties, gatavoties (angļu "going to"; īsziņās).
- vasīties Grasīties.
- granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus.
- kornfleiki Graudaugu (lielākoties kukurūzas) pārslas.
- ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem.
- iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
- izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
- grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
- izgremzties Graužot izkļūt, izlauzties.
- piegrauzties Graužot pietuvoties.
- aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- darbīga grava grava, kas turpina veidoties.
- gravitēt Gravitācijas ietekmē tiekties kādā virzienā.
- ņerkšīties Gražoties, tiepties.
- ņerkšties Gražoties, tiepties.
- grašoties Gražoties.
- gražāties Gražoties.
- grišoties Gražoties.
- kaitavot Gražoties.
- gredzenhromosoma Gredzenveida hromosomas, kas var izveidoties vai nu spontāni, vai arī mutagēnu ietekmē, ja savienojas hromosomu interkalāro fragmentu gali.
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
- nožmīkstēt Greizi noskatīties.
- žveirēt Greizi skatīties.
- greičoties Greizi šūpoties.
- greiļot Greizi virzīties, kustēties.
- nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem); peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
- sanirt Gremdēties ūdenī, nirt (par vairākiem).
- mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē).
- kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām.
- sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
- gremt Gremzties.
- gremties Gremzties.
- nogremsties Gremžoties noteikt, pateikt.
- nogremzties Gremžoties noteikt, pateikt.
- izpucēties Grezni apģērbties, izgreznoties, izrotāties.
- uzštātēties Grezni apģērbties, izrotāties.
- štātēties Grezni ģērbties; greznoties, rotāties.
- rošties Grezni ģērbties.
- ieposties Grezni saģērbties.
- ierosties Grezni saģērbties.
- ierotāties Grezni saģērbties.
- pucēties Greznoties (ar rotām, skaistu tērpu).
- parsēt greznoties, dižoties (parasti ar apģērbu)
- parsēties Greznoties, dižoties (parasti ar apģērbu).
- sapuškoties greznoties, glīti saģērbties.
- elkoties Greznoties, krāsoties, spoguļoties.
- daiļoties Greznoties, posties, lai kļūtu daiļš.
- plizierēties Greznoties, pušķoties.
- posīties Greznoties, pušķoties.
- pošīties Greznoties, pušķoties.
- knotēties Greznoties, rotāties.
- prišoties Greznoties, rotāties.
- gražņāties Greznoties; gražņoties.
- sprišīties greznoties.
- graznoties Greznoties.
- gražņoties Greznoties.
- krošķoties Greznoties.
- skaistoties Greznoties.
- darbība Gribas izpaudums, kam saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas.
- siekaloties Gribēt kaut ko, vēlēties, iekārot.
- sūnīties gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet škēršļu dēļ nevarēt.
- vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt).
- prasīties Gribēties.
- WAN2TLK? Gribi parunāties? (angļu "want to talk?"; īsziņās).
- bābiņa Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
- bābīna Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
- bābiņš Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
- mīmas Grieķiem un romiešiem tautas komēdijas, lielāko tiesu ar pajēlu saturu.
- filhellēņi Grieķu draugi, kas viņiem 1821. gadā palīdzēja atsvabināties no turku jūga.
- uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties.
- Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu.
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
- Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, 12 dēlu tēvs, kuru Hērakls lūdza kopā ar dēliem piedalīties karagājienā uz Lakedaimonu.
- Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā).
- Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru.
- Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā.
- Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
- Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
- Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību.
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
- Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis.
- Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas.
- Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri.
- Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā.
- Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti.
- Eimajs Grieķu mitoloģijā - un varoņeposā "Odiseja" vecākais cūkgans, kas bija saglabājis uzticību savam valdniekam un pēc Odiseja atgriešanās dzimtenē palīdzēja viņam iekļūt pilī un izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem.
- Īfits grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, oihaliešu valdnieka Eirita dēls, Ioles brālis, kurš uzdāvināja Odisejam sava tēva burvju loku, kas Odisejam vēlāk palīdzēja izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem.
- Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
- Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos.
- Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu.
- uzkaldinājums Griešanas virsmai un apstrādātajai virsmai pieguļošo materiāla slāņu cietības palielināšanās griešanas procesā, vienlaikus samazinoties plastiskumam.
- riepu kaukšana griezīga skaņa, kas rodas, riepām lielā ātrumā berzējoties pret ceļa segumu, tā liecina par riepu izslīdi vai buksēšanu (pagriezienos, bremzējot, ieskrienoties).
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
- larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
- laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
- dillināties Griezties (dejā), grozīties.
- virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
- izgriezties Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā.
- čirkstēt Griezties 1.
- sukties Griezties apkārt, ritināties.
- klauvēt pie kāda durvīm griezties ar lūgumu, aicinājumu pie kāda.
- aizgriezties Griezties prom.
- švitināties Griezties riņķī, dejot pa apli.
- sasukt griezties riņķī.
- grillēties Griezties riņķī.
- gredzenot Griezties riņķveidā; vīties apkārt, apņemt.
- šķērēt Griezties šķērsu.
- iet pie tiesas griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību).
- buksēt Griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
- mutuļāt Griezties virpulī (par ūdeni, parasti atvarā).
- bolēties Griezties, grozīties.
- sitināties Griezties, grozīties.
- skurbties Griezties, grozīties.
- rozīties Griezties, riezties.
- bolīties Griezties; grozīties.
- gretelēties Griezties.
- kruķīties Griezties.
- venst Griezties.
- iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni.
- sagriezt Griežot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu.
- sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem.
- aizgriezties Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties.
- velties Griežoties krist lejup.
- apgriezties Griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārsagriezties Griežoties pārmainīt stāvokli (ķermeņa daļai).
- izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
- sagriezties Griežoties, tiekot grieztam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
- virpuliski Griežoties, virpuļojot.
- urbulis Grifele vai kociņš, ar kuru rāda burtus, mācoties lasīt.
- griļļāties Griļļās vizināties.
- griļļot Griļļās vizināties.
- griļļoties Griļļās vizināties.
- aizašķeterēties Grīļojoties aiziet.
- atsašķeterēties Grīļojoties atkļūt.
- atgrīļoties Grīļojoties atnākt.
- atgumzīt Grīļojoties atnākt.
- aizgrīļoties Grīļojoties attālināties.
- iesašķeterēties Grīļojoties ieiet, ienākt.
- kamsot Grīļojoties iet.
- iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizgumzāt Grīļojoties neveikli attālināties.
- nogrīļoties Grīļojoties noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
- dasacilāties Grīļojoties pienākt.
- piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzgrīļoties Grīļojoties uzvirzīties.
- aizļodzīties Grīļojoties, ļogoties aiziet.
- guzēties Grīļojoties, ļogoties iet.
- ļogu ļogām iet grīļojoties, streipuļojot, gāzelējoties iet.
- ģeņģeru ģeņģeriem grīļojoties, streipuļojot.
- aizgrīļoties Grīļoties prom; grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- pluderēties Grīļoties, līgoties, plivināties.
- ļocīties Grīļoties, līgoties, streipuļot.
- grillāties Grīļoties, ļodzīties.
- gumstīties Grīļoties, streipuļot, trīcēt.
- klesteru klesteriem grīļoties, streipuļot.
- dundaļot Grīļoties, streipuļot.
- leterēt Grīļoties, streipuļot.
- zvaigelat Grīļoties, streipuļot.
- lecenēties Grīļoties, šūpoties, ļengani krist lejup.
- denderēt Grīļoties, trokšņot, trakot.
- cīkot Grīļoties; klanīties, māt ar galvu.
- greiļoties Grīļoties.
- griļļoties Grīļoties.
- griļoties Grīļoties.
- šķeterēties Grīļoties.
- švārbāties Grīļoties.
- nogrimēties Grimēties un pabeigt grimēties.
- izgrimt Grimstot izvirzīties cauri.
- uzgrimt Grimstot uzvirzīties.
- aiznirt Grimstot, virzoties uz leju, nokļūt (aiz kā).
- saslīgt Grimt, sēsties.
- laisties dibenā Grimt, slīkt (nemēģinot izglābties).
- kritiskais grodums grodums, kuru palielinot, sāk samazināties dzijas vai pavediena stiprība.
- grozelīgs Grozāms, viegli grozīties.
- virbeļšēkelis Grozekļa iekabe - iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- virbeļšotauga Grozekļa šotauga - slīdstienim uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- virbeļšotklampa Grozekļa šotklampa - galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi.
- kruķīties Grozīties (par cilvēku).
- kritēties Grozīties gultā.
- urzāties Grozīties, kasīties.
- kužināties Grozīties, knosīties (sēžot, guļot).
- žvikāties Grozīties, kustēties.
- skrodīties Grozīties, plātīties, izrādīties.
- šķorīties Grozīties, šķobīties, nestāvēt mierā, gāzelēties.
- malties Grozīties, valstīties.
- sukstēties Grozīties.
- vīksties Grozīties.
- vīkstīt Grozīties.
- kreņģelēt Grozot vārdus izvairīties no atbildes.
- aizgrozīties Grozoties attālināties; grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- iesagrozīties Grozoties ieiet, ienākt.
- piegrozītes Grozoties iekārtoties, pielāgoties.
- izagrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
- izgrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
- uzviļāties Grozoties šurp un turp, uzvelties.
- iegrozīties Grozoties uz vienu un otru pusi, novietoties (vēlamā stāvoklī).
- kužināties Grozoties virzīties.
- krokoties Grumboties.
- kūkumošanās Grunts izplešanās gruntsūdenim sasalstot vai spiedienūdenim atduroties pret saslušu slāni; uzblīdums.
- bantiesības Gruntskunga vienīgā (ekskluzīvā) tiesība uz noteiktiem saimnieciskas darbības veidiem.
- atvērta grupa grupas organizācijas veids, kurā grupas dalībnieki var pievienoties jebkurā tās darbības posmā, ja saskaras ar problēmām, uz kuru risināšanu ir vērsta konkrētās grupas darbība, vai arī ja nonāk līdzīgā dzīves situācijā kā citi grupas dalībnieki.
- speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties.
- bļorcāt Grūst, mīcīt, dīžāties.
- gumdīties Grūstīties, bukņīties.
- grumīties Grūstīties, dauzīties, plēsties.
- buksnīties Grūstīties, dot dunkas.
- čuderēties Grūstīties, drūzmēties.
- dukurēties Grūstīties, dunkāties.
- tuncīties Grūstīties, dunkāties.
- duckāties Grūstīties, kauties.
- drīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties; dīvelēties.
- dīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties.
- stimstīties Grūstīties, stomīties.
- stumstīties Grūstīties, stumdīties.
- dukstīties Grūstīties; bakstīties.
- strādāt ar elkoņiem grūstīties.
- grūstalēties Grūstīties.
- stūkāties Grūstīties.
- stūknīties Grūstīties.
- atgrūt Grūstot atvirzīties.
- uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- tušīties Grūti strādāt, pūlēties.
- melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija.
- melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam).
- tamīties Grūtos, nepiemērotos apstākļos darboties.
- izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties (tajā) - piemēram, par caurumu.
- pussagruzdējis Gruzdot daļēji, pa pusei pārvērties, oglēs, pelnos.
- pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties.
- uzgrust Gruzdot parādīties.
- sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos; gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam.
- iemostīts miegs gulēšana ar pārtraukumiem, bieži pamostoties.
- atgozēties Gulēt ar izplestiem spārniem (sauļojoties).
- izsviesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām; izmesties (3).
- pārkariski Gulēt balstoties tikai uz vēdera.
- gulēt uz nāves gultas gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties.
- dohnuķ Gulēt, atpūsties.
- drihaķ Gulēt, atpūsties.
- kimaķ Gulēt, atpūsties.
- kimariķ Gulēt, atpūsties.
- gulžņāties Gulstīties, gulšņāt.
- līst Gulties (guļasvietā), doties gulēt; gulties (zem segas).
- šļauties Gulties (nevīžīgi).
- blietēties Gulties (slāņiem, kārtām) vienam virs otra.
- gulstavāt Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi.
- gulstavot Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi.
- likties slīpi gulties, lai gulētu miegā.
- laisties Gulties, novietoties guļus stāvoklī.
- laisties slīpi gulties.
- likties Gulties.
- (sa)ritināties (retāk (sa)vilkties) kamolā guļot (sa)liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- atšļaukties Guļot atpūsties.
- ritināties kamolā guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vilkties (biežāk ritināties) kamolā guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, līdz vairs nenāk miegs.
- vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
- nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
- savilkties (biežāk saritināties) kamolā guļot saliekties likumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- saritināties (retāk savilkties) kamolā guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sarauties (arī savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savilkties (arī sarauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vilkties (arī rauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- samesties čūriski guļot saritināties.
- sačūrāties guļot saritināties.
- apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.).
- nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt (ko).
- izstiept kaulus guļus atpūsties.
- vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
- izgulties Guļus izstiepties.
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties.
- valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; vāļāties (1).
- viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem: vāļāties (1).
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
- aizgurkstēt Gurkstot attālināties.
- nestaklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas nesazarojoties pilnīgi vai daļēji aptver vai piesedz iegurni un abas kājas kopā (piem., brunči, īskorsete, klēpjauts).
- kretelēties Gūstīties, ķerstīties.
- izavērties Gūt iespaidu par ko; pārliecināties par ko.
- tikt Gūt iespēju piedalīties, strādāt, mācīties, ko izmantot vai ar ko darboties.
- rezultēties Gūt izpausmi (kur, kādā veidā), beigties ar kādu rezultātu.
- uzlielīties Gūt panākumus pašslavinoties.
- baroties Gūt peļņu, iedzīvoties.
- progresēt Gūt sekmes, pilnīgoties attīstībā.
- ievilkt elpu gūt spēku, gatavoties kaut kam.
- ievarināties Gūt spēkus un ievingrināties.
- mirkt Gūt vēlamās īpašības, piesūcoties ar šķidrumu.
- pakundzēties Gūt virsroku, savaldīties, piesavināties.
- mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u.tml.
- gūzmāties Gūzmoties.
- paušālapdrošinājums Ģenerālapdrošinājuma veids, kad apdrošinājumu nolīgst par apmēra summu un zaudējuma gadījumā konstatē, cik preču patiesībā bijis, un atkarībā no tā nosaka izmaksājamā zaudējuma atlīdzības proporciju.
- ģenētiskā daudzveidība ģenētiskās atšķirības starp indivīdiem populācijas vai sugas ietvaros, kas nodrošina sugas spēju pielāgoties jauniem vides apstākļiem evolūcijas procesā; tās padara iespējamu arī mērķtiecīgu, apzinātu izlasi.
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
- samauties Ģērbjoties samaukt vairākus apģērba gabalus.
- gurnģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz gurniem, daļēji vai pilnīgi aptver iegurni un abas kājas (atsevišķi vai kopā) jebkādā garumā.
- plecģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz pleciem, daļēji vai pilnīgi aptver cilvēka ķermeni jebkurā garumā.
- sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi).
- mesties nost ģērbties nost.
- lauzt fasonu ģērbties pēc pēdējās modes
- posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
- pužīties Ģērbties, posties, izdaiļoties; taisīties.
- anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
- barbaru tiesības ģermāņu paražu tiesību kodifikācijas, kas radušās 5.-9. gs. barbaru valstīs, barbaru likumi.
- ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē).
- freda Ģermāņu tiesībās t. s. miera nauda.
- egalitāra ģimene ģimene, kurā ģimenes locekļu savstarpējo attiecību pamatā ir līdztiesība un relatīva autonomija
- patriarhālā ģimene ģimene, kurā starp laulātajiem nepastāv ekonomiska un tiesību vienlīdzība un kurā dominējošā loma ir vīrietim.
- Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
- ģipsis ģipša saistviela – balts pulveris, kas, sajaukts ar ūdeni, ātri saistās un cietē, pārvēršoties ģipšakmenī.
- ģuģinēties Ģuģināties.
- spermatīds Haploīda šūna, kas radusies negatvajām dzimumšūnān vairākas reizes daloties, un kas attīstās par spermatozoīdu.
- spermatīda Haploīda šūna, kas radusies, daloties otrās pakāpes spermatocītam, un kas attīstās par spermatozoīdu.
- spermatīde Haploīda šūna, kas radusies, daloties otrās pakāpes spermocītam, un kas attīstās par spermotozoīdu.
- makrakantorinhoze Helmintoze, ko cūkām tievajā zarnā ierosina dzelkņgalvis, kāpurus pārnēsā maivaboles un bronzas vaboles, ko cūkas apēd rakņājoties pa zemi.
- hematoporfirīns Hēma derivāts, kurš nesatur dzelzi; atrodams asinīs, saindējoties ar sulfātiem un hematoporfīrijas gadījumos.
- parahematīns Hematīna savienojums ar denaturētu globīnu; reducējoties sārma šķīdumā, veido hemohromogēnu.
- hematoporfirīnūrija Hematoporfirīns urīnā (asinssarkans urīns), piem., saindējoties ar sulfonamīdu.
- hemogēns Hemogēni ieži - ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piem., minerālsāļi, krams.
- hemolizoīds Hemolizīns, kura toksoforā grupa ir iznīcināta; tas var savienoties ar eritrocītu, to neiznīcinot.
- ādamīti Herētiķu (ķeceru) kustības dalībnieki, kuru mācības pamatā bija aicinājums atgriezties nevainībā, kādā atradās Ādams radīšanas brīdī.
- diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu.
- hematohialoīds Hialīnam līdzīga viela, kas rodas, deģenerējoties trombam; eritrocītu vai trombocītu konglutinācijas produkts.
- ģinšu hibrīdi hibrīdi, kas cēlušies, sakrustojoties vecākiem no dažādām ģintīm.
- heterozigoze Hibrīdu rašanās, savienojoties ģenētiski nevienādas konstitūcijas gametām.
- hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem.
- hidrolizēties Hidrolīzē (1) sadalīties sastāvdaļās.
- lidlaiva Hidroplāns - jūras lidmašīna, kam fizelāža ir veidota tāpat kā laivas korpuss; paceļas un nosēžas tieši uz ūdens, balstoties uz fizelāžas.
- tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais".
- Dharma hindu mitoloģijā - dievišķs prātnieks, arī taisnības dievs, kas personificē jēdzienu "dharma", t. i. likumu, morālo, tiesisko kārtību, likumību.
- Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu.
- advaita Hinduisma filozofijas sistēma, kas māca, ka šī pasaule ir ilūzija un ka patiesība ir viena un nedalāma.
- Sarasvatī Hinduismā patiesības dieviete un pasaules radītāja Brahmas sieva.
- avidja Hinduismā un budismā - neziņa par realitātes patieso dabu.
- sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
- ņjāsa Hinduistu aizsardzības rituāls, gatavojoties sarežģītākai ceremonijai, sksuālajai maģijai un dziedniecībai.
- vidja Hinduistu un budistu termins, kas apzīmē patiesās zināšanas par Absolūto Realitāti.
- kredīthipotēka Hipotēka, kas nodrošina prasījumus, kuri var rasties nākotnē no parādniekiem atklāta kredīta.
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
- urbilatērijs Hipotētiesks visu divpusēji simetrisko dzīvnieku sugu sencis, kas varētu būt dzīvojis pirms 600 miljoniem gadu.
- micella hipotētiska dzīvības vienība, kas sastāv no vienas vai vairākām molekulām, kuras spēj augt un vairoties.
- ģeojurisprudence Hipotētiska tiesību zinātņu palīgnozare, kas mēģināja ar ģeogrāfijas un kartogrāfijas palīdzību izskaidrot tiesību problēmas.
- kenotoksīns Hipotētiska viela, kas attīstoties audos to darbības laikā, rada nogurumu un miega nepieciešamību.
- fibrīnglobulīns Hipotētiska viela, kas it kā varēja rasties asins sarecēšanas procesā, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem.
- mikella Hipotētiska vissīkākā kristāliskā daļiņa, no kādām sastādoties organizēti ķermeņi.
- psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā.
- simbioģenēze Hipotēze, ka daudzi eikariotu šūnu organoīdi radušies apvienojoties vienkāršākiem, agrāk patstāvīgi eksistējušiem organismiem.
- Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.).
- pseidometaplāzija Histoloģiska akomodācija, šūnu formas pārmaiņas, piemērojoties mehāniskiem vides apstākļiem.
- formans Hlormetīlmentilēters, bezkrāsains šķidrums, kas rodas formaldehīdam darbojoties uz mentolu hlorūdeņraža gāzes klātbūtnē, lieto pret elpošanas orgānu katarriem.
- ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts.
- homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi.
- neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi.
- cirkulējošie hormoni hormoni, kas organismā var izplatīties arī ar starpšūnu šķidrumiem.
- difundējošie hormoni hormoni, kas organismā var izplatīties difundējot.
- telomēra Hromosomas pleca gals, kuram nevar piesaistīties fragmenti.
- inversija Hromosomas struktūras pārmaiņas, hromosomas segmentam pagriežoties par 180 grādiem.
- diploze Hromosomu diploīdā skaita atjaunošanās, savienojoties diviem haploīdiem hromosomu komplektiem apaugļošanās procesā.
- neiroglikopēnija Hroniska hipoglikēmija, kad glikozes līmenis ir tik zems, ka cieš smadzeņu funkcijas; personības pārmaiņām seko intelekta degradācija, vēlāk var būt krampji, koma, iestāties nāve.
- atgriezenisks process idealizēts teorētisks termodinamisks process, kurā sistēma var nonākt no beigu stāvokļa sākumstāvoklī, atgriežoties pa to pašu ceļu kā tiešajā procesā, tikai ejot pretējā virzienā.
- pieteikties Identificēties datorsistēmā.
- pierakstīties identificēties interneta vietnē vai mobilajā lietotnē
- feminisms Ideoloģisks strāvojums un politiska kustība, kas cīnās par sieviešu līdztiesību un sociālo līdzvērtību (izveidojusies 18. gs.).
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- atīdēt Īdot atsaukties (par govīm).
- izdzīrāties Idzīroties.
- iemauroties Ieauroties (par vēju).
- ieaurēties Ieauroties.
- šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- iesabalināties Iebalināties.
- iesabelīties Iebalināties.
- iebaukšēties Iebaukšķēties.
- iebaurāties Iebauroties.
- iesabāzties Iebāzties.
- pietrīt Ieberzēt, ieberzēties.
- ietriekšēt Ieberzties.
- ietriekšķēt Ieberzties.
- replika iebildumi pret pušu debatēs izteiktajiem konstatējumiem, vērtējumiem, raksturojumiem un juridiskajiem secinājumiem; tiesības uz pēdējo repliku vienmēr ir aizstāvim vai tiesājamam, ja aizstāvis tiesas sēdē nepiedalās.
- iebildēt Iebilst, pretoties.
- pretīrunāt Iebilst; runāt, izteikties pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.).
- iesablandīties Ieblandīties.
- ieblorkšēties Ieblarkšķēties, ieblurkšķēties.
- ieblurkšēties Ieblarkšķēties, ieblurkšķēties.
- ieblāzmot Ieblāzmoties.
- aizblēties Ieblēties uz īsu mirkli.
- uzblēt Ieblēties.
- aizblīkšēties Ieblīkšķēties.
- aizblīkšķēties Ieblīkšķēties.
- aizblīšķēties Ieblīkšķēties.
- iečākstēt Iebojāties; ietrūdēt.
- iemudēt Iebojāties.
- iemudēties Iebojāties.
- iesmeļķēt Iebojāties.
- iesabrakšēties Iebrakškēties.
- iebrakstēties Iebrakšķēties.
- iebriukšēties Iebrakšķēties.
- sabrakšēt Iebrakšķēties.
- iesabraukties Iebraukt, ierasties kur bez noteikta mērķa.
- iebrāzt Iebrāzties (1).
- iebrāzt Iebrāzties (2).
- apvēkšties Iebrēkties (skaļi ieraudāties) uz īsu brīdi.
- sabrīkšēt Iebrīkšēties.
- aizbraukšēties Iebrīkšķēties, brīkšķēt pavisam īsu laika sprīdi.
- aizbraukšķēties Iebrīkšķēties, brīkšķēt pavisam īsu laika sprīdi.
- ieskrabēt Iebrikšķēties, iegrabēties.
- aizbrakšēties Iebrīkšķēties, trokšņot īsu laika sprīdi.
- aizbrakšķēties Iebrīkšķēties, trokšņot īsu laika sprīdi.
- aizabubinēties Iebubināties.
- iesabubinēties Iebubināties.
- sabubinēt Iebubināties.
- iebokšēties Iebūkšķēties.
- iebunkšēties Iebūkšķēties.
- ieborkšēties Ieburkšķēties.
- miertiesnesis Iecelta amatpersona, kas iztiesā civillietas un krimināllietas miertiesā.
- meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- sačabēt Iečabēties.
- iečakstēties Iečakstināties (2).
- aizčakstēties Iečaukstēties, pavisam īsu mirkli čaukstēt, čirkstēt.
- ieciepties Iečiepstēties, iepīkstēties.
- iecīkstēties Iečiepstēties, iepīkstēties.
- iečiebties Iečiepstēties.
- iečiepties Iečiepstēties.
- aizkrikstēties Iečīkstēties, iebrakšķēties.
- iežverkstēties Iečīkstēties, sākt čīkstēt, vēkšķēt.
- iečīkstēties Iečinkstēties (par bērnu).
- aizčikstēties Iečirkstēties (par sienas pulksteni pirms sišanas).
- aizčirkstēt Iečirkstēties, iešvīkstēties, iegurkstēties.
- departaments Iedalījums (parasti augstākais) valsts administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības.
- spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
- skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
- virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
- susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; arī žāvēt.
- spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko.
- gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
- slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
- izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu.
- gāzt zemē (arī no kājām, nost) iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- iemidzināt Iedarbojoties uz centrālo nervu sistēmu ar medikamentiem, panākt, ka iemieg.
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām.
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
- termalizēt Iedarboties (uz ko) ar siltumu.
- šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) dalās, parasti divās, daļās; šādā veidā iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
- kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
- apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot).
- stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
- štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
- ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai).
- ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
- izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml).
- atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
- mačīt Iedarboties uz ko, ietekmēt.
- štirīt iedarboties.
- iedirbt Iedarboties.
- nodrakšķēt Iedārdēties, īsu brīdi dārdēt.
- iedaudzīties Iedauzīties.
- aizsvilnīt Iedegties dusmās; saskaisties.
- iekailēties Iedegties dusmās.
- iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- ielipīties Iedegties, uzliesmot.
- trimt Iedegties; pacelties.
- ieliesmoties Iedegties.
- iesadegties Iedegties.
- saspīdēt Iedegties.
- iedancoties Iedejoties.
- atsagadīties Iederēties.
- atsatikties Iederēties.
- iestāvēt Iederēties.
- meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
- mūžīgais dzinējs iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
- ieprātoties Iedomāties (4).
- pārstatīties Iedomāties (domās pārcelties).
- ieprātēties Iedomāties (par kaut ko).
- iedāžāt Iedomāties ko bailīgu.
- atrasties Iedomāties sevi (par to, kas patiesībā nav).
- redzēt spokus dienas laikā iedomāties to, kā nav.
- ieplīties Iedomāties, iecerēt kaut ko.
- atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā; piedēvēt (kam) ideāla īpašības.
- stādīties priekšā Iedomāties, iztēloties (ko).
- stādīties Iedomāties, iztēloties (ko).
- aizpūsties Iedomāties, kļūt iedomīgam.
- sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1).
- izķaupēties Iedomāties, noskaņoties.
- ņemt galvā (arī prātā) iedomāties, sākt domāt (ko).
- ņemt prātā (arī galvā) iedomāties, sākt domāt (ko).
- iesagādāties Iedomāties; arī atcerēties.
- dadomāt Iedomāties.
- iegādāties Iedomāties.
- ieģist Iedomāties.
- iegudroties Iedomāties.
- iemelsties Iedomāties.
- ieprāsnēt Iedomāties.
- ieprāsnēties Iedomāties.
- iesadomāties Iedomāties.
- padomāties Iedomāties.
- pierēt Iedomāties.
- trjohnutsja Iedomāties.
- iedraudzēt Iedraudzēties.
- iedraudzināties Iedraudzēties.
- iesadraudzēties Iedraudzēties.
- iedrāzt Iedrāzties (1).
- ienesties Iedrāzties (1).
- ienesties Iedrāzties (2).
- iedrīstēties Iedrīkstēties.
- atļauties iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
- atsasmelīties Iedrošināties ko darīt.
- atsavažīties Iedrošināties ko darīt.
- uzdūšāties Iedrošināties, saņemties drosmi.
- iedrīkstēties Iedrošināties, uzdrošināties.
- atdrosināties Iedrošināties.
- iedrosināties Iedrošināties.
- iedrosīties Iedrošināties.
- iedrosmēties Iedrošināties.
- iemundrināties Iedrošināties.
- iesadrošināties Iedrošināties.
- ietīrīties Iedrošināties.
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā.
- iedūcināties Ieducināties.
- iedudināties Ieducināties.
- sasmigt iedurties (aiz kaut kā).
- aizstrigt Iedurties, iespraukties aiz kaut kā.
- iedzelties Iedurties.
- iesadurties Iedurties.
- iedūšāties Iedūšoties.
- iesadūšāties Iedūšoties.
- uzdzīres Iedzeršana saderinoties.
- iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
- iemesties Iedzerties; arī piedzerties.
- iekampties Iedzerties.
- ievilnoties Iedzerties.
- ielirināties Iedziedāties, ietrallināties (par cīruli).
- iedziļoties Iedziļināties - nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
- nodziļināties Iedziļināties (1).
- ieurbties Iedziļināties (apstākļos, notikumos, parādībās).
- rakties Iedziļināties (kādā jautājumā, problēmā), pētīt ko.
- iesaskaitīties Iedziļināties lasīšanā.
- klausīties sevī iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
- skatīties (biežāk raudzīties) sevī iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
- raudzīties sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos.
- iezīsties Iedziļināties, iegrimt (kādā darbā, grāmatā u. tml.).
- urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
- gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties; arī aizmirsties.
- dziļoties Iedziļināties.
- ielūkoties Iedziļināties.
- iesadziļināties Iedziļināties.
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
- urķēties Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot; arī urbties (3).
- lekties Iedzimstot atsisties kādā, kļūt līdzīgam.
- lēkties Iedzimstot atsisties kādā, kļūt līdzīgam.
- resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
- epistāsija Iedzimtības mācībā stāvoklis, kad divām rasēm krustojoties, viena faktora dominantā pazīme "pārsedz" bastardā otra, no pirmā neatkarīga, faktora dominanto pazīmi.
- iedzirkstēt Iedzirkstēties (1).
- iedzirkstīties Iedzirkstēties (2).
- iedzirkstīt Iedzirkstīties (1).
- ierāt Iedzīt bailes ar pārmetumiem un rājoties.
- se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
- patentmaksa Iedzīvotāju ienākuma nodokļa veids - ikgadējs maksājums par tiesībām nodarboties ar atsevišķa veida saimniecisko darbību (individuālo darbu).
- perioiki Iedzīvotāju kārta senajā Spartā, kam nebij pilsoņu tiesību, bet kas tomēr bij brīvi ļaudis un varēja iegūt arī zemes īpašumus.
- starpvalstu migrācija iedzīvotāju pārceļošana, šķērsojot valstu robežas ar nolūku iekārtoties dzīves vietā citā valstī.
- aparteīds iedzīvotāju šķirošana pēc rases vai etniskām pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.
- iedzievāties Iedzīvoties (1).
- iedzievāties Iedzīvoties (4).
- aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
- iejusties kāda ādā iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos).
- apsadzīvāties Iedzīvoties, iejusties jaunā vietā, jaunos apstākļos.
- iekļauties Iedzīvoties, iejusties; iejūtoties dzīvot līdzi (kam).
- iepaurēties Iedzīvoties, iekrāt mantu.
- celties mantā iedzīvoties.
- celties naudā iedzīvoties.
- iedzīvāties Iedzīvoties.
- uzpērties Iedzīvoties.
- iedzinkstēties Iedžinkstēties.
- aizelpoties Ieelpoties.
- ieelsoties Ieelsties.
- dasadzīvāties Iegādāties (ko); kļūt bagātākam.
- pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko, iesaistīties kaut kur.
- patapināt Iegādāties uz pēcmaksu.
- pagādāt Iegādāties, arī pagatavot, izgatavot.
- paķert Iegādāties, iegūt; arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti.
- dagadāt Iegādāties.
- gādāties Iegādāties.
- iegādāt Iegādāties.
- iesagādāties Iegādāties.
- nogādāties Iegādāties.
- ietrāpīties Iegadīties, gadīties.
- iegadzināties Iegāgināties.
- iegādzināties Iegāgināties.
- iekailēties Iegailēties.
- iesagailinēties Iegailēties.
- iegardināties Iegaršoties.
- iegārdināties Iegaršoties.
- iesagardināties Iegaršoties.
- iesmeķēties Iegaršoties.
- aizauroties Iegaudoties, iekaukties, aizgaudoties.
- aizaurēties Iegaudoties, iekaukties, iekliegties, aizgaudoties.
- aizagaudāties Iegaudoties.
- aizgaudāt Iegaudoties.
- aizgaudāties Iegaudoties.
- aizgaudēties Iegaudoties.
- aizgaudot Iegaudoties.
- iegaudāties Iegaudoties.
- lāgot Iegaumēt, iedomāties.
- iepaurēt Iegaumēt, iemācīties.
- iezīlēt Iegaumēt, iepazīties.
- aizgavilēties Iegavilēties.
- iesagāzties Iegāzties.
- iesažauties Iegāzties.
- iegliebties Ieglābties.
- iekrabēties Iegrabēties.
- iekrabēties Iegrabināties.
- iekrabināties Iegrabināties.
- ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku).
- dziļināties Iegremdēties, iegrimt.
- ieskumēties Iegribēties kaut ko sajust.
- iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
- skumēties Iegribēties, iekāroties.
- iekāmēties Iegribēties.
- iesadomāties Iegribēties.
- iesagribēties Iegribēties.
- ietīkoties Iegribēties.
- iestaigāt Iegriezties (2).
- piestaigāt Iegriezties (pie kāda), apciemot (kādu).
- uzstaigāt Iegriezties, apciemot.
- aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
- sasukt iegriezties.
- iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem.
- iegurt Iegrimt, ievirzīties dziļāk šķidrumā (piemēram, par sēnēm, ogām, tām vāroties).
- ģibt Iegrimt, locīties, grimt.
- gubt Iegrimt, noliekties, sakrist; kļūt dobam.
- iegubt Iegrimt, pārklāties.
- ieprāvēties Iegrozīties.
- ievērtīties Iegrozīties.
- ieguldījumu apliecība ieguldījumu sabiedrības emitēts vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības.
- sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni.
- sabiedrības amatpersonas ieguldījumu sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, rīkotājdirektori un viņu vietnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā.
- ielikties Iegulties (1).
- ielīst Iegulties (1).
- ielaisties Iegulties, ērti iesēsties.
- ierotināties Iegulties, novietoties (kur), apļveidā saliecot ķermeni.
- iesalikties Iegulties.
- iegāde Iegūšana savā īpašumā; iegādāšana, iegādāšanās; darbība --> iegādāt (1), iegādāties (1).
- piekļūt pie šprices, arī tikt pie šprices iegūt iespēju darboties; iegūt vadošu amatu.
- pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
- nosolīt Iegūt izsolē darba veicēja tiesības.
- izraut no rokām iegūt kādu vērtību sev, atņemot to kādam citam, pasteidzoties pirmajam to nopirkt.
- iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā.
- uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli; sākt darboties.
- praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
- iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- apmudēt Iegūt sliktu garšu, sabojāties.
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
- pārņemt varu iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
- tikt Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko).
- paņemt Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu); aizgūt, arī piesavināties (ko).
- sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
- mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas).
- akvizīcija Ieguvums; īpašuma tiesību iegūšana.
- ielīst Ieģērbties.
- iedīkties Ieīdēties (par govīm).
- iespert (savu) kāju (arī kājas) ieiet (kur iekšā), arī ierasties (kur).
- iekāpt Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku; iegriezties (2).
- piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku; iegriezties.
- iesliept Ieiet, ievilkties.
- sainteresēties Ieinteresēties, parasti ļoti.
- kankalēties Iejaucoties kavēt.
- iemaisīties Iejaukties (1).
- iešībēties Iejaukties (kādā situācijā, attieksmēs u. tml.).
- ieputroties Iejaukties (riskantā pasākumā).
- šaustīties Iejaukties (sarunā, jautājumā).
- iespraukties Iejaukties (sarunā, runā).
- žaberēties Iejaukties cita runā, runāt starpā.
- meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- ķezināties Iejaukties citu strīdā.
- mančkāties Iejaukties starpā; apsmulēties, apsmulēt.
- tarbāties Iejaukties, dirbīties.
- dirbīties Iejaukties, neaicinātam visur izrādīt interesi ("visur bāzt savu degunu").
- lēkt starpā iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju).
- iesamaisīties Iejaukties, piemēram, kāda darbībā.
- iesajaukties Iejaukties, piemēram, kādā darbībā.
- iemudžināties Iejaukties, sajaukties.
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā).
- piņāties Iejaukties, traucēt.
- iemuities Iejaukties.
- ieprasīties Iejautāties.
- ietaujāties Iejautāties.
- ievaicāties Iejautāties.
- piejukt Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt).
- apdzīvoties Iejusties (jaunā vietā, jaunos apstākļos); iedzīvoties.
- attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
- būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī (parasti nepatīkamā, grūtā, sarežģīto).
- saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
- ieklausīties Iejusties un saprast, izprast.
- iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1).
- ielīst kāda ādā iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- kāda ādā būt (arī atrasties, iejusties) iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
- grozekļa iekabe iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- iesakabināties Iekabināties.
- alerģisks iekaisums iekaisums, kas rodas, alergēnam atkārtoti nonākot organismā un sastopoties ar antivielām.
- vērsināt Iekalt, mācīties no galvas.
- čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem.
- ielipt Iekāpt, ierāpties.
- ieskāpties Iekāpties.
- sūkstīties iekārot, siekaloties, laizīties.
- sakāroties Iekāroties, parasti ļoti.
- ieģeisties Iekāroties.
- iekāreties Iekāroties.
- sakaisties iekarst, sadusmoties.
- saskaist iekarst, sadusmoties.
- tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni.
- detanders Iekārta, kas pazemina gāzu temperatūru, liekot gāzei izplesties un veikt ārēju darbu.
- fotošūna Iekārta, kas, pamatojoties uz fotoelektrisko efektu, pārveido gaismu elektriskajā strāvā.
- darbatteice Iekārtas stāvokļa saglabāšanās, neraugoties uz komandu šo stāvokli mainīt.
- iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
- (aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- ierīkoties Iekārtoties (1).
- ierīkoties Iekārtoties (2).
- ierīkoties Iekārtoties (3).
- piekunderēties Iekārtoties (darbā pie kā, kāda).
- piekundēties Iekārtoties (darbā pie kā).
- iesēsties Iekārtoties (darbā, amatā).
- izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
- iekantēties Iekārtoties (kādā darbā, vietā).
- iešībēties Iekārtoties (kādā, parasti labā, izdevīgā) vietā, darbā.
- iekunderēties Iekārtoties (kur, kādā vietā).
- piemāsoties Iekārtoties kā māsai pie kāda.
- izmest enkuru mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
- uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam).
- nogruntēties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā uz ilgāku laiku, pastāvīgu dzīvi).
- ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
- ieperināties Iekārtoties, apmesties uz dzīvi.
- ieposties Iekārtoties, ierīkoties.
- kravāties Iekārtoties, novietoties transportlīdzeklī (ar mantām).
- ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
- iebrīvēties Iekārtoties.
- iekošņāties Iekārtoties.
- ieriktēties Iekārtoties.
- paliekošā deformācija iekārtu, to mezglu vai detaļu deformācija, kas pilnībā neizzūd, beidzoties deformējošo spēku iedarbībai, un paliekoši izmaina sākotnējo formu un/vai izmērus.
- nokrecelēties Iekāsēties, iekrekšķēties.
- iekrecelēties Iekāsēties, iekrekšķināties; īpatnēji iesmieties.
- iekramstīties Iekāsēties, iekrekšķināties.
- iekremslēties Iekāsēties, iekrekšķināties.
- iekremsloties Iekāsēties, iekrekšķināties.
- iekrencelēties Iekāsēties, iekrekšķināties.
- nokrapšķēties Iekāsēties, iekrekšķināties.
- iekremoties Iekāsēties, iekremšķināties.
- aizakāsēties Iekāsēties.
- aizakaukties Iekaukties.
- iekledzināties Iekladzināties.
- ielinot Ieklaiņot; ieklīst; klaiņojot ierasties (kur).
- dasaklausīties Ieklausīties citu runā.
- iesaklausīties Ieklausīties.
- aizkrekšķēties Ieklepoties, iekrekšķēties.
- kraugatot Ieklepoties, klepot.
- aizkāsēt Ieklepoties.
- aizklepoties Ieklepoties.
- iekāsēties Ieklepoties.
- sakāsēties Ieklepoties.
- iebļauties Iekliegties (1).
- iebļauties Iekliegties (2).
- iebļauties Iekliegties (3).
- uzdumpt Iekliegties (kā ezergailis).
- iesaukties Iekliegties (par dzīvniekiem).
- iekankstēties Iekliegties (par tītaru).
- aizrēkties Iekliegties, iekaukties.
- iekrakstēties Iekliegties, ieķērkties.
- apbļauties Iekliegties, skaļi raudot.
- aizkukoties iekliegties; sākt kūkot un pārtraukt kūkot
- aizakliegties Iekliegties.
- aizčākstēties Iekliegties.
- aizķērkties Iekliegties.
- iemuldēt Ieklīst, iemaldīties.
- iemuldēties Ieklīst, iemaldīties.
- ieklukšēties Ieklukstēties.
- noklukstēt Ieklunkšķēties (rijot), dobji atskanēt.
- ieglukstēties Ieklunkšķēties.
- ieklunkstēties Ieklunkšķēties.
- transponēt Iekļaut nacionālajā tiesību sistēmā kādu Eiropas Savienības tiesību normu neizmainītā veidā ("viens pret vienu"), vai nu ES tiesību normas tiešā veidā pārrakstot nacionālajā tiesību sistēmā vai arī nacionālajā tiesību aktā ietverot atsauci uz attiecīgo ES tiesību aktu.
- iešlīherēties Iekļauties (kādā vidē, parasti neuzkrītoši).
- ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko); pievienoties.
- ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
- ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā).
- nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem.
- integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā.
- iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
- ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
- iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā).
- ietverties Iekļauties, ietilpt (kā apjomā, kā ietvaros).
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī); iekārtojoties kļūt (par ko); arī iekārtoties, iedzīvoties.
- ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
- iebrukt Iekļūt ar varu (kur iekšā); ielauzties (1).
- ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties.
- iepeņķēties Iekļūt nepatikšanās; iesaistīties (kādā nevēlamā pasākumā).
- apkrauties Iekļūt parādos; uzņemties naudas saistības.
- infiltrēties Iekļūt un uzkrāties orgānos vai audos (par šķidrumu, šūnu elementiem).
- ieplencēties Iekļūt, iekulties (nelaimē).
- ieknukšēties Ieknukstēties.
- ieknukšķēties Ieknukstēties.
- apniezēties Iekņudēties, ieniezēties uz īsu mirkli.
- ieknudēties Iekņudēties.
- aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam).
- iesakosties Iekosties.
- iekrakstīties Iekrakstēties.
- aizbrākšēties Iekrakšķēties, krakšķēt pavisam īsu laika sprīdi.
- aizbrākšķēties Iekrakšķēties, krakšķēt pavisam īsu laika sprīdi.
- iekrakšēties Iekrakšķēties.
- iegārdzēties Iekrākties, iegārgties.
- iegārkties Iekrākties, iegārgties.
- uzgārdzēt Iekrākties, iegārgties.
- uzgārgt Iekrākties, iegārgties.
- iegarkstēties Iekrākties, iegārkties.
- iesnarkšēties Iekrākties, radot padobju, vibrējošu troksni.
- apkrampēt Iekrampēties kaut kur (kas mētājas blakus); apskaut.
- iekrapēties Iekrampēties.
- iesakrāties Iekrāties.
- ievilkties Iekravāties (kur uz dzīvi).
- iekrāmēties Iekravāties (parasti jaunā dzīvesvietā).
- apkravāties Iekravāties, būt ielenktam starp daudziem objektiem.
- iepekelēties Iekravāties.
- iepindelēties Iekravāties.
- aizkrekstēties Iekrekšķēties.
- iekrapšķēties Iekrekšķināties.
- iekremslāties Iekremsloties.
- iekrimšķināties Iekremsloties.
- aizskraukstēties Iekrikstēties uz mirkli (kožot kaut ko cietu).
- nolempēt Iekrist nabadzībā, noskrandoties, nokārt ausis, nolaist degunu.
- iekampties Iekrist, iegāzties.
- iekritināt Iekrist, sakristies, nosēsties (cepjot).
- ieglecēt Iekristies (par glīzdainu maizi).
- ieļucis Iekrities.
- izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu).
- papeldēties Iekrītot ūdeni, samērcēties.
- izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
- divtaktu motors iekšdedzes dzinējs, kurā pilns virzuļa darbības cikls cilindrā noris divos virzuļa gājienos: iesūkšana un kompresija virzulim kustoties augšup, darba takts un izplūde - lejup, piemēram, mopēdos, motorzāģos.
- iebīties Iekšēji sākt baidīties.
- sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties.
- aizkukāt Iekūkoties.
- iepērties Iekulties, sapiņķēties (nepatikšanās).
- iemuities Iekulties; ar grūtībām nokļūt kaut kur iekšā.
- aizkunkstēties Iekunkstēties.
- iekunkstēt Iekunkstēties.
- iekamoties Iekūņoties, pārvērsties kūniņā.
- uzkurēties Iekurēties, iedegties; uzliesmot.
- aizakurēties Iekurēties.
- iekurēt Iekurēties.
- iekurināties Iekurēties.
- iekurties Iekurēties.
- iesakurēties Iekurēties.
- piekurēties Iekurēties.
- iekurkties Iekurkstēties.
- uzkurkt Iekurkstēties.
- iekorkšēties Iekurkšķēties; iekurkstēties.
- iekurcēties Iekurkties.
- iegarēties Iekurties, sākt kārtīgi degt.
- iežvīgoties Iekustēties, iešūpoties.
- ievēdināties Iekustēties, sākt šūpoties.
- ievējoties Iekustēties, sākt šūpoties.
- aizkustināties Iekustēties.
- iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
- iekvēlāties Iekvēloties.
- iekvēlēties Iekvēloties.
- aizakviekties Iekviekties.
- iekvīkstēties Iekviekties.
- iekvinkstēties Iekviekties.
- uzkvērkt Ieķērkties, iekliegties.
- aizķērkstēties Ieķērkties.
- aizkvarkstēties Ieķērkties.
- uzkārkt Ieķērkties.
- sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
- iekampties Ieķerties (1).
- ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām); pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
- iesamesties Ieķerties, piemēram, drēbēs (par dažu augu augļiem).
- ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
- piesamaukties Ieķerties, saķerties; aizķerties (aiz kā).
- iecipt Ieķerties.
- iecirpties Ieķerties.
- ieķibināties Ieķerties.
- iepeņķēties Ieķerties.
- iesaķerties Ieķerties.
- ieķibt Ieķibināties.
- ieķirināties Ieķibināties.
- pamparāties Ielaisties (nodarboties).
- iesalaisties Ielaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
- sakabelēties Ielaisties 2(4).
- aptepties Ielaisties ar kādu.
- apkraupēties Ielaisties kādās jo sliktās darīšanās.
- ieļauties Ielaisties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- kašerēties Ielaisties, nodarboties.
- kunkuļoties Ielaisties, pīties (arī kopoties) ar kādu.
- peinēties Ielaisties, tuvoties, rūpēties, uzturēt ciešu kontaktu.
- ielāsoties Ielāsmoties.
- ieulznēties Ielauzīties.
- aplaupīt Ielauzties un apzagt.
- iesprukt Ielavīties (kur iekšā).
- iesliepties Ielavīties, ielīst, iezagties.
- ieblodīties Ielavīties.
- iesaberīties Ielavīties.
- iesalavīties Ielavīties.
- ievilstīties Ielavīties.
- ieplīvot Ielidot; līgojoties ienākt.
- iekārties Ieliekties (kur iekšā).
- ielīkt Ieliekties (kur iekšā).
- līgāties Ieliekties, iegrimt (par staignu vietu).
- ieriezties Ieliekties, ielocīties.
- ieļukt Ieliekties, iestigt, iebrukt.
- iedupt Ieliekties.
- iekalēties Ieliekties.
- iesaliekties Ieliekties.
- iegumt Ielīkt (1), ieliekties (1) (zem smaguma).
- iesvērties Ielīkt, ieliekties.
- iecērot Ielīst, ierāpties.
- iegomīties Ielocīties, ieliekties.
- iekacēties Ielocīties.
- ieluncināties Ielocīties.
- damācīt Iemācīt (ko) veikt, darīt, rīkoties u. tml.
- dasavuicīties Iemācīties (ko) no kāda cita.
- sabāzt (arī iebāzt) galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- sabuldurēt Iemācīties iekaļot (galvā).
- iesaadīties Iemācīties labi adīt.
- iesaarties Iemācīties labi art.
- iesaausties Iemācīties labi aust.
- iesaskaitīties Iemācīties labi lasīt.
- piemācīties Iemācīties papildus.
- apgūt Iemācīties ražot, arī iemācīties izmantot (piemēram, materiālus, ierīces).
- nablatikatsja Iemācīties runāt argo.
- apgūt iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.), mācoties, vingrinoties iegūt (prasmi, iemaņas)
- dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
- ieprasties Iemācīties, ievingrināties.
- sagatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
- iejemties Iemācīties.
- iemākt Iemācīties.
- iepaukāt Iemācīties.
- iesamācīties Iemācīties.
- iesavuicīties Iemācīties.
- izamācīties Iemācīties.
- izmācīties Iemācīties.
- izmākt Iemācīties.
- ieķezināties Iemaisīties.
- selēties iemājot, iesakņoties.
- depozīts Iemaksa tiesu iestāžu vai administratīvo iestāžu kontā.
- iealoties Iemaldīties.
- iemūdēt Iemaldīties.
- iemudīties Iemaldīties.
- iemuities Iemaldīties.
- dasamanīties Iemanīties piekļūt pie kā, iegūt ko.
- damanīt Iemanīties.
- damanīties Iemanīties.
- iemodāt Iemanīties.
- iemuities Iemanīties.
- iesamanīties Iemanīties.
- iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
- iesamarnavāties Iemarinēties.
- aizbauroties Iemauroties, aizmauroties, iebauroties.
- apmauties Iemauroties, sākt maurot.
- aizamaurāties Iemauroties.
- aizmauties Iemauroties.
- aizmaurot Iemauties, iebauroties.
- aizmauroties Iemauties.
- uzbaurot Iemauties.
- uzmaurot Iemauties.
- iemerkšēties Iemekšķināties.
- dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties; dzinulis.
- iepēkšties Iemesties un sākt izplatīties.
- iesēsties Iemesties, nomesties (parasti par putniem, kukaiņiem).
- lelloties Iemidzināties.
- iesamiegties Iemiegties.
- personificēt Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā.
- samīlēties Iemīlēties (kādā).
- samīlēties Iemīlēties (vienam otrā).
- nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- iegrābties Iemīlēties, aizrauties.
- iedabāties Iemīlēties.
- iekampties Iemīlēties.
- ieķerties Iemīlēties.
- iekosties Iemīlēties.
- ielavīties Iemīlēties.
- iemieloties Iemīlēties.
- iesakārties Iemīlēties.
- iesaļubīties Iemīlēties.
- iesamīļāties Iemīlēties.
- paļubīt Iemīlēties.
- svapehatsja Iemīlēties.
- uzēsties Iemīlēties.
- iegādāties Ieminēties.
- iesaminēties Ieminēties.
- izminēt Ieminēties.
- uzsprikstēt Iemirdzēties (par skatienu).
- iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu); parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli.
- iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs), piemēram, par mirdzumu, kvēli.
- aizzeltīties Iemirdzēties zelta krāsā.
- nošvitēt Iemirdzēties, nospīdēt.
- aizdzirkstēties Iemirdzēties, sākt spīdēt.
- uzlaistīties Iemirdzēties, uzspīdēt.
- ieblensties Iemirdzēties.
- apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
- samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
- iemājot Iemitināties.
- iemitoties Iemitināties.
- piemājot Iemitināties.
- līkņot Ienākot, ieejot pieliekties, klanīties.
- iestibāt Ienākt grīļojoties, gāzelīgā gaitā.
- krustot (kāda) ceļu ienākt, parādīties kāda dzīvē, sastapties ar kādu.
- ierietēt Ienākties, ietecēties.
- ietecēties Ienākties, nogatavoties.
- ietekt Ienākties, nogatavoties.
- ietekties Ienākties, nogatavoties.
- peļņa Ienākumi, ko iegūst, piemēram, tirgojoties, izmantojot ko.
- ieknidēties Ieniezēties, iekņudēties.
- aizaniezēties Ieniezēties.
- aizniezēties Ieniezēties.
- iekniesēties Ieniezēties.
- iekniest Ieniezēties.
- iekniestēties Ieniezēties.
- iekniesties Ieniezēties.
- iekniezēties Ieniezēties.
- iekudēties Ieniezēties.
- ienieztēties Ieniezēties.
- uzniezēt Ieniezēties.
- ieņaukšēties Ieņaudēties.
- ieņeudēties Ieņaudēties.
- sēsties kāda (arī kādā) krēslā ieņemt kāda amatu; stāties kādā amatā.
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; arī apmesties.
- iekārtoties Ieņemt vēlamo stāvokli, novietoties (kur).
- pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai; nomainīties (1).
- paņemties Ieņemties, pasākt.
- ieņirgāties Ieņirgties.
- ienirkstēties Ieņirkstēties.
- iepasatikties Iepatikties.
- iepatikt Iepatikties.
- ietikt Iepatikties.
- ietikties Iepatikties.
- iesvatāt Iepazīstināt precību nolūkā; censties apprecināt.
- sakantēt Iepazīstināt un censties saprecināt.
- sapazīties Iepazīties (1).
- sapazīties Iepazīties (2).
- kļeiķ kadri iepazīties ar sievietēm.
- sasvātot Iepazīties precību nolūkā.
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
- sabrūtēties Iepazīties un nodibināt līgavas un līgavaiņa attiecības; iepazīties un nodibināt intīmas attiecības.
- kruķīt Iepazīties, lai iedzertu uz sveša rēķina un aizietu nesmaksājot.
- iepadzīkstēties Iepazīties.
- iepasazīties Iepazīties.
- iepazīstēties Iepazīties.
- iezīties Iepazīties.
- zamarjaņiķ Iepazīties.
- iepēkstēties Iepēkšķēties.
- saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
- piepanavāt Ieperināties (lielā vairumā) - parasti par kukaiņiem.
- invadēt Ieperināties citā organismā (par parazītiskiem dzīvniekiem, piemēram, nematodēm).
- iebērnoties Ieperināties, izveidot ligzdu.
- iesaperināties Ieperināties; arī ieviesties.
- iepirināties Ieperināties.
- aizčiept Iepīkstēties, iečirkstēties.
- aizčīpstēties Iepīkstēties; iečiepstēties, aizčiepstēties.
- aizapīkstēties Iepīkstēties.
- iepinkstēties Iepīkstēties.
- iepīkoties Iepiktoties.
- humpalot iepirkties lietoto preču veikalā; apmeklēt lietoto preču veikalus.
- triftot iepirkties lietoto preču veikalos.
- nosapirkties Iepirkties; iegādāties (preces).
- iesapirkties Iepirkties.
- otovaritsja Iepirkties.
- iesieties Iepīties (1).
- ievaldzināties Iepīties (nepatīkamā lietā).
- ietīties Iepīties, sapīties (parasti tīklā).
- iepeinēties Iepīties.
- saplīksnēt Ieplaiksnīties.
- bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis.
- plačot Ieplesties, plati staigāt (kā dzērājs).
- iesaplēsties Ieplēsties.
- iežvikstēties Ieplīkšķēties.
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
- iepāsēt Ieplīst, plaisai rasties.
- iepļunkšēties Ieplunčēties.
- ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml.; izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
- ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu; izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
- iekāpt Ieplūst, parādīties (piemēram acīs, sejā).
- iepogāties Iepogoties.
- ieprašņāties Ieprasīties.
- ieprātoties Ieprātēties (1).
- rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
- iedabāties Ieradināties.
- iedaboties Ieradināties.
- iedabūties Ieradināties.
- novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
- coutumes Ieradumi, parašas: ieradumu tiesības.
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
- iesarakstities Ierakstīties.
- iekausties Ierakties, iekašņāties.
- aprakties Ierakties.
- iebesties Ierakties.
- ierakāties Ierakties.
- iesarakties Ierakties.
- sapa Ierakumi, pa kuriem, atrodoties aizsegā, var tuvoties aplenktajam cietoksnim vai pretinieka ierakumiem (pozīciju karā).
- ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā.
- sarāpāt ierāpties, ielīst (par vairākiem).
- iesarāpties Ierāpties.
- iemodēt Ierast, pieradināties.
- uzdiedelēt Ierasties (klaiņojot).
- parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku).
- saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
- saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem).
- apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu).
- atnākt Ierasties (parasti jaunā dzīves vietā, darbā).
- attriekties Ierasties (parasti steidzīgi).
- nākt Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam).
- sasagrūsties Ierasties (vairākiem negaidītiem, neaicinātiem ciemiņiem).
- atdžinkstēt Ierasties ar džinkstošu troksni.
- atburāt Ierasties ar jahtu vai buru laivu.
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- nākt (arī stāties) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- stāties (arī nākt) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- izmest enkuru ierasties un iekārtoties uz īsāku vai ilgāku laiku; apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
- nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu; apmesties.
- apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
- nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
- nokavēties Ierasties vēlāk par paredzēto laiku.
- apciemoties Ierasties vienam pie otra ciemos.
- vizitēt Ierasties vizītē.
- sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
- sanākt Ierasties, arī sapulcēties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
- atkārties Ierasties, atkļūt (nicīgi).
- būt Ierasties, doties; ierasties, lai piedalītos.
- ielauzties Ierasties, ieiet, ienākt bez atļaujas, uzaicinājuma.
- ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
- atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko).
- iebāzt degunu Ierasties, parādīties (uz ļoti īsu laiku).
- ieceļot Ierasties, pārceļojot no citurienes.
- sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- likties slimnīcā ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
- iesajavīties Ierasties; arī atgriezties.
- atcipot Ierasties.
- iesakratīties Ierasties.
- iesarasties Ierasties.
- javīties Ierasties.
- podņatsja Ierasties.
- anomija Ierasto tiesisko vai tikumisko normu nefunkcionēšana; tikumu pagrimums.
- īskuošona ieraša skatīties, vai ciemos iebraukušiem tuviem radiem galvā nav utis.
- satikšanās Ierašanās vienā vietā, vienā un tajā pašā laikā, sastopoties (par diviem vai vairākiem).
- aizdemties Ieraudāties (uz īsu mirkli).
- aizapīkstēties Ieraudāties smalkā, pīkstošā balsī.
- ienīkšēties Ieraudāties, iečīkstēties.
- ielirkšēties Ieraudāties, ierunāties; iesmieties.
- ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot.
- aizaraudāties Ieraudāties.
- iebimbāties Ieraudāties.
- iebiuvāties Ieraudāties.
- iedīkties Ieraudāties.
- iepidelēties Ieraudāties.
- iepiļļāties Ieraudāties.
- iepinkšēties Ieraudāties.
- iepinkšķēties Ieraudāties.
- uzdimzāt Ieraudāties.
- uzdingāt Ieraudāties.
- ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā).
- ietrausties Ierausties.
- ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā); ieģērbties.
- ielīst Ierauties (kur iekšā).
- iesarauties Ierauties.
- iesarēkties Ierēkties.
- ierībenēties Ierībēties (par pērkonu).
- aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt.
- aizdudzēt Ierībēties, nodārdēt.
- staigulis ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
- urva Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
- urve Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
- enkurslēdzis Ierīce izpletņa automātiskai atvēršanai, atraujoties no enkurtroses.
- kardāns Ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs.
- siltumcaurule Ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām.
- sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
- katetometrs Ierīce, ar ko mērī vertikālo atstatumu starp diviem punktiem, kas var arī neatrasties uz vienas vertikāles.
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- rasasmērs Ierīce, ar kuru nosaka rasas daudzumu, pamatojoties uz svara izmaiņu mērījumiem.
- spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
- turbīna Ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi.
- lāzermikrofons Ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas.
- masažieris Ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties.
- ķibelnieks Ierīce, kas mēdz sabojāties un tādējādi radīt ķibeles.
- lasīšanas un rakstīšanas galviņa ierīce, kas, pārvietojoties pa diskatmiņas virsmu, veic datu ierakstīšanu un nolasīšanu.
- magnetrons Ierīce, kurā iegūst augstas enerģijas plazmu, uz kustībā esošām lādētām daļiņām iedarbojoties ar spēcīgu magnētisko lauku.
- lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
- datu ķēdes galiekārta ierīču kopums datu pārraides tīklos, kas no datu galiekārtas saņemtos datus pārveido formā, kas piemērota to pārsūtīšanai pa datu pārraides līniju; tas var būt atsevišķs funkcionāls bloks vai arī konstruktīvi iekļauties datu galiekārtā.
- stūres iekārta ierīču sistēma, ar ko transportlīdzekļa vadītājs, iedarbojoties uz vadāmajiem riteņiem vai asīm, virza transportlīdzekli pa noteiktu trajektoriju.
- ierietēt Ieriesties 2(2).
- aizarieties Ierieties.
- aizvaukšķēties Ierieties.
- bauzināt Ierieties.
- ieķaukšēties Ierieties.
- ieļerkšēties Ierieties.
- ieriet Ierieties.
- tiesību izmantošanas aizliegums ierobežojums, kas personai noteiktu laiku neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida darbību.
- aprobežāt Ierobežot (piemēram, tiesības, varu).
- pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti.
- rezervācija ierobežota kādas valsts teritorija, kurā aborigēniem ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība.
- rezervāts Ierobežota, izolēta valsts teritorija (ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā u. c.), kurā nometināti iezemieši un kurā ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība.
- prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām.
- ieroču aizliegums ieroču turēšanas un nēsāšanas tiesību ierobežojums zemniekiem 16.-17. gadsimtā.
- pieteikties Ierodoties (kur), oficiāli piereģistrēt sevi.
- ienēsāt Ierodoties izplatīt (kur, piemēram, slimības).
- ienasāt Ierodoties izplatīt kur (slimību).
- ienesāt Ierodoties izplatīt.
- atsavesties Ierodoties kur, paņemt sev kādu līdzi.
- pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai).
- sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
- piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
- pieprasīt Ierosināt (tiesā, piemēram, soda apmēru).
- sabuntot Ierosināt (vairākus, daudzus) sacelties, sākt nemierus.
- ierošties Ierosties.
- ierubenēties Ierubināties.
- aizarukstēties Ierukšķēties.
- aizrekstēties Ierukšķēties.
- ielorkšēties Ierukšķēties.
- ierokšēties Ierukšķēties.
- ierukšināties Ierukšķēties.
- ierukšķināties Ierukšķēties.
- ierukstēties Ierukšķēties.
- aizgrausties Ierūkties (par pērkonu).
- sarūkties Ierūkties, parūkt.
- ierūcēties Ierūkties.
- iesacīties Ierunāties (1), ieteikties (1).
- iebildēties Ierunāties (1).
- ieteikties Ierunāties (1).
- iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
- iemesties Ierunāties (parasti, pārtraucot kādu).
- ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm).
- iesēkties Ierunāties sēcošā balsī.
- iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
- iepīkstēties Ierunāties smalkā, pīkstošā balsī.
- iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī.
- ievarkšēties Ierunāties, iebilst.
- aizarunāties Ierunāties.
- iebilsties Ierunāties.
- ieļerkšēties Ierunāties.
- iemurdēt Ierunāties.
- ieplukšēties Ierunāties.
- ieverkšēties Ierunāties.
- ierakties Ierušināties (piemēram, sienā, lapās u. tml).
- iepurināties Ierušināties.
- noķuģelēties Iesaiņoties.
- iekārtāt Iesaistīt, arī palīdzēt iesaistīties (piemēram, darbā).
- iedoties Iesaistīties (kādā darījumā); saistīties (ar kādu) kopējos pasākumos, darījumos.
- sasasaistīties Iesaistīties (kādā grupā).
- sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā.
- iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
- mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
- nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
- iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā).
- ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos); piedalīties (domu apmaiņā).
- aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku); iejūgties.
- pastupīt Iesaistīties darbā, skolā.
- piestāties Iesaistīties darbā; piestāt (5).
- piestāt Iesaistīties darbā; piestāties (4).
- skriet postā (arī nelaimē) iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- iesalaisties Iesaistīties darījumā, pasākumā.
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
- iesagrūsties Iesaistīties kādā cilvēku kopumā.
- pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- pirkt sivēnu maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- iesapīties Iesaistīties kādā, parasti nevēlamā, darbībā, pasākumā.
- iziet uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- sabruzgāties iesaistīties savstarpējā strīdā.
- iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās.
- salamāties iesaistīties strīdā.
- iepiņķerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (kādā nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķeskāties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķezēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķimerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- nopīties Iesaistīties, ielaisties, uzturēt attiecības.
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- iegramstīties Iesaistīties, tikt iejauktam (kādā pasākumā).
- iestiprināties Iesakņoties (par augiem); ieaugt.
- audzēties Iesakņoties un augt.
- iegozties Iesakņoties.
- iesaknēties Iesakņoties.
- ieselēties Iesakņoties.
- ietaisīties Iesākt (ko darīt); sagatavoties (ko darīt).
- iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
- ierāties Iesākt bārties un aizrauties ar bāršanos.
- iebauroties Iesākt baurot un tūlīt apklust; iemauroties.
- aizbēdāt Iesākt bēdāties.
- iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
- uzbrāzt Iesākt brāzt (par vēju, vētru u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt; uzbrāzties (3).
- uzbrāzties Iesākt brāzties (par vēju, vētru, u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
- aizbrēkties Iesākt brēkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebrēkties.
- iebriest Iesākt briest, nogatavoties.
- aizbrīkšēties Iesākt brīkšēt un tūlīt pārstāt; iebrīkšēties.
- aizbrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt; iebrikšķēties (biežāk).
- aizbrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt; iebrīkšķēties.
- aizbubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebubināties.
- iedurt skatienu iesākt cieši skatīties (kur).
- iesamīties Iesākt cīkstēties, spēkoties.
- aizčabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečabēties.
- iečabināties Iesākt čabināties un tūlīt pārstāt.
- aizčaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečaukstēties.
- aizčiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečiepstēties.
- aizčīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečīkstēties.
- aizķīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; iečīkstēties.
- aizčinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečinkstēties.
- aizčirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečirkstēties.
- iedarboties Iesākt darboties (par mehānismu, ierīci).
- pielēkt Iesākt darboties (par motoru).
- iedegties Iesākt degt (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- iesajaukties Iesākt draiskuļoties.
- iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties.
- aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedrebēties.
- aizducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieducināties.
- aizdūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedūdoties.
- aizdūkties Iesākt dūkt; īsu brīdi dūkt; _(biežāk)_ iedūkties.
- aizdunēties Iesākt dunēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedunēties.
- iesasirdīties Iesākt dusmoties.
- aizdziedāties Iesākt dziedāt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedziedāties.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm); īsu brīdi dzirkstēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties (1).
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstīt; iedzirkstēties (1).
- aizdzirkstīties Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi dzirkstīt; _(biežāk)_ iedzirkstīties.
- iegailēties Iesākt gailēt (par acīm); īsu brīdi gailēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par spīdumu.
- aizgailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm); iekvēloties; _(biežāk)_ iegailēties.
- aizgārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegārgties.
- iegaršoties Iesākt garšot, iepatikties (par ēdienu, ko ēd).
- aizgrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegrabēties.
- iegrabināties Iesākt grabināties un tūlīt pārstāt.
- aizgurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegurkstēties.
- aizīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieīdēties.
- ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
- ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
- uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- ierunāties Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
- iejāties Iesākt jāt un pierast pie jāšanas; ievingrināties jāšanā.
- aizkāsēties Iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekāsēties.
- aizkaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekaukties.
- aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabēties.
- aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabināties.
- aizkladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekladzināties.
- aizklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklaudzēties.
- aizkliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekliegties.
- aizklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieklukstēties.
- aizknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakstēties.
- aizknakšēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties.
- aizknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties.
- aizknaukšēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties.
- aizknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties.
- aizknikšēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties.
- aizknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties.
- ieknosīties Iesākt knosīties un tūlīt pārtraukt.
- aizkrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrakstēties.
- aizkrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrakšķēties.
- aizkrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrākties.
- aizkurēties Iesākt kurēties.
- iekurēties Iesākt kurēties.
- aizkurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkstēties.
- aizkurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkšķēties.
- iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iesakustēties Iesākt kustēties.
- aizkvēloties Iesākt kvēlot (par gaismas avotu); īsu brīdi kvēlot; _(biežāk)_ iekvēloties.
- iekvēloties Iesākt kvēlot (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- ieķildoties Iesākt ķildoties, iekļūt ķildā.
- ielaistīties Iesākt laistīties; īsu brīdi laistīties.
- ielamāties Iesākt lamāties, nedaudz.
- ielāsmēt Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
- ielāsmot Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
- ielīties Iesākt līt un turpināties ilgstoši.
- ielocīties Iesākt locīties; īsu brīdi locīties.
- uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par acīm); īsu brīdi mirdzēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- aizmirdzēties Iesākt mirdzēt; īsu brīdi mirdzēt; _(biežāk)_ iemirdzēties.
- iemirkšķināties Iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt.
- aizasākties Iesākt nodarboties (ar ko).
- aizsākties Iesākt norisēt, izpausties, parādīties; _(biežāk)_ iesākties.
- ieritēt Iesākt norisināties, risināties.
- aizņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust: _(biežāk)_ ieņaudēties.
- aizņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieņerkstēties.
- aizņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieņurdēties.
- aizperēt Iesākt perēt; perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
- iesaistīties Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- ierietēt Iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni); rasties tesmenī (par pienu).
- aizpīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iepīkstēties.
- uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties.
- uzplaiksnīties Iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties; uzplaiksnīt.
- ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties.
- uzplandīt Iesākt plandīt (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt; uzplandīties.
- uzplandīties Iesākt plandīties (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīties; uzplandīt.
- saplivināties Iesākt plivināties un tūlīt pārstāt.
- uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties.
- iepļekšēties Iesākt pļāpāt un pārstāt; ierunāties.
- aizpukstēties Iesākt pukstēt; īsu brīdi pukstēt; iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt; _(biežāk)_ iepukstēties.
- iesisties Iesākt pūst (kādā virzienā) - par vēju; iegriezties 1.
- iegulties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju); iegriezties.
- sagriezties Iesākt pūst no citas puses, iegriezties (par vēju).
- aizraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieraudāties.
- ieklupt matos (arī cekulā) iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt.
- aizrībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierībēties.
- aizrieties Iesākt riet un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierieties.
- ierist Iesākt rist, ārdīties; iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
- aizrubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierubināties.
- aizrukšēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties.
- aizrukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties.
- aizrūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierūkties.
- aizbilst Iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai).
- aizrunāties Iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ierunāties.
- aizsanēties Iesākt sanēt; īsu brīdi sanēt; _(biežāk)_ iesanēties.
- aizsāpēties Iesākt sāpēt; īsu brīdi sāpēt; _(biežāk)_ iesāpēties.
- aizsarkt Iesākt sārtoties, kļūt sārtam.
- iesārtoties Iesākt sārtoties; kļūt iesārtam.
- iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē; īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
- iesaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iekliegties.
- aizsaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iesaukties _(biežāk);_ iekliegties.
- aizsīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iesīkties.
- aizskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskanēties.
- aizskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskrabināties.
- ieskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapstināties Iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšināties Iesākt skrapšināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšķināties Iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt.
- ieskribināties Iesākt skribināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrubināties Iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt.
- aizsmaržoties Iesākt smaržot; _(biežāk)_ iesmaržoties.
- aizsmelgties Iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt; _(biežāk)_ iesmelgties.
- ieķiķināties Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
- iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
- iesasmieties Iesākt smieties.
- uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties.
- uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- iespirināties Iesākt spirināties un pārtraukt.
- uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- iemostīt Iesākt stostīties.
- uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzkūsot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- aizstrinkšēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties.
- aizstrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties.
- aizsvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iesvilpties.
- aizsvilt Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
- aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
- aizšalkties Iesākt šalkt; iesākt šalkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešalkties.
- iešķaudīties Iesākt šķaudīt un tūlīt apklust; īsi, viegli nošķaudīties.
- iešķetināties Iesākt šķetināties.
- aizšķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešķindēties.
- aizšķindēt Iesākt šķindēt; iešķindēties.
- aizšņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešņākties.
- iešņaukāties Iesākt šņaukāties un pātraukt.
- iešūpoties Iesākt šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
- aizšvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešvirkstēties.
- aiztarkšēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietarkšķēties.
- aiztarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietarkšķēties.
- aiztaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ietaurēties.
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
- aiztinkšēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietinkšķēties.
- aiztinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietinkšķēties.
- ietrakoties Iesākt trakot, arī plosīties; arī satrakoties.
- aiztrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietrīcēties.
- aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties _(biežāk);_ aiztrīcēties, ietrīcēties.
- aiztrīsēt Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties.
- aizvaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievaidēties.
- aizvankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievankšķēties.
- iesavirties Iesākt vārīties.
- aizamesties Iesākt veidoties (parasti par augļiem).
- ieviļņoties Iesākt viļņoties; īsu brīdi viļņoties.
- aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievīteroties.
- ievizēties Iesākt vizēt (par acīm); īsu brīdi vizēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- aizvizēties Iesākt vizēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ievizēties.
- iezaigoties Iesākt zaigot (par acīm); īsu brīdi zaigot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezibēties Iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
- aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezibsnīties.
- aizzvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezvanīties.
- iežagoties Iesākt žagoties un tūlīt pārstāt.
- iecelties Iesākt, ierast celties (noteiktā laikā).
- pielaicīties Iesākt, ķerties klāt.
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
- aizvērpties Iesākties (par domu, sarunu).
- pastāt Iesākties (par nākamo mūža gadu).
- pastupīt Iesākties (par nākamo mūža gadu).
- atnākt Iesākties (par pārdzīvojumiem, izjūtām u. tml.).
- iekustēties Iesākties (par runu, sarunu).
- ievīties Iesākties (par sarunu).
- pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
- ievērpties Iesākties (parasti par domu, sarunu).
- pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); atmosties (2).
- uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); pamosties (2); atmosties (2).
- iesastāties Iesākties un turpināties (par parādībām dabā).
- iestāties Iesākties un turpināties (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu).
- pastupīt Iesākties un turpināties kādu laiku (par parādībām dabā).
- pienākt Iesākties, iestāties (par laikposmu).
- uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu); kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
- uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu).
- iesasākties Iesākties.
- uzsākties Iesākties.
- iesasālīties Iesālīties.
- iešķielēt Iesānis, no sāna ieskatīties.
- aizsmeldzēties Iesāpēties uz īsu mirkli.
- aizsmilkstēties Iesāpēties uz īsu mirkli.
- aizsūkstēties Iesāpēties uz īsu mirkli.
- aizsūrstēties Iesāpēties uz īsu mirkli.
- aizasāpēties Iesāpēties.
- aizsāpt Iesāpēties.
- aizsūrkstēties Iesāpēties.
- iedergties Iesāpēties.
- iedzelksnīties Iesāpēties.
- iesāpt Iesāpēties.
- iešauties Iesāpēties.
- iesmeldzēties Iesāpēties.
- uzkaisties Iesāpēties.
- ievietoties Iesaskņoties.
- lai piķis parauj iesaucas neapmierinātībā, sašutumā, dusmās, vēloties ko neesam; saka, paužot vienaldzību pret ko.
- iegavilēties Iesaukties līksmā, priecīgā balsī.
- iesasaukties Iesaukties.
- iesekt Iesegt; piesprādzēties, nostiprināties, ieviesties.
- iesērkties Iesēkties, iekrākties.
- iesēst Iesēsties (1).
- iesēst Iesēsties (2).
- ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
- iegrauties Iesēsties, ieņemt vietu.
- iesasēsties Iesēsties.
- ietupināties Iesēsties.
- uzsēties Iesēties (dabiskā ceļā, vai arī nejauši).
- iekaisīties Iesēties.
- iesaseties Iesēties.
- iesitināties Iesilt, iekarst, aizrauties.
- aizčirkstēt Iesisināties, iečirkstēties, iepīkstēties.
- iesist Iesisties (1) - parasti par priekšmetiem.
- sasisties Iesisties (galvā, sejā) - parasti par asinīm, karstumu.
- apieska Ieskājoties atrastais.
- iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- iežvakstēties Ieskanēties (par padobju troksni, arī priekšmetu, parādību, kas rada šādu troksni).
- iežmurkšēties Ieskanēties (par padobju, rūcošu troksni; arī par priekšmetu, parādību, dzīvu būtni, kas rada šādu troksni).
- iespurgties Ieskanēties (par spurdzošiem smiekliem).
- iespingties Ieskanēties augstā tonī.
- iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- apducināt Ieskanēties pērkonam.
- ieklaikšēties Ieskanēties, iečīkstēties.
- aizklimstēt Ieskanēties, ierībēties.
- pažļankstēt Ieskanēties, iežvadzēties.
- sažvarkstēt Ieskanēties, iežvadzēties.
- iebalsoties Ieskanēties.
- knobīties Ieskāties, utīties, laizīt, knosīties.
- utināties Ieskāties, utoties.
- utkāties Ieskāties, utoties.
- ieredzēt Ieskatīties (3).
- iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu.
- ielūkot Ieskatīties kādā; mest acis uz kādu.
- iemēlsties Ieskatīties, iemīlēties.
- ievirst Ieskatīties, iemīlēties.
- ievirsties Ieskatīties, iemīlēties.
- ieblenzt Ieskatīties.
- iečolēt Ieskatīties.
- iečollēt Ieskatīties.
- ieglūnēt Ieskatīties.
- ievērties Ieskatīties.
- iežūrēt Ieskatīties.
- saskrabēt Ieskrabēties.
- skrapēt Ieskrabēties.
- aizskrieties Ieskrieties.
- iesaskrieties Ieskrieties.
- ieskripšēties Ieskripšķēties; ieskrapšķēties.
- ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt.
- iesprostoties Ieslēgties, noslēgties.
- aizaslēgties Ieslēgties.
- aizataisīties Ieslēgties.
- iesaslēgties Ieslēgties.
- ielīsties Ieslēpties (ielienot); ielīst 1.
- iešļūdēt Ieslīdēt, ievirzīties.
- iesliegties Iesliekties.
- aizsnausties Ieslīgt snaudā; iesnausties.
- iesmaržināties Iesmaržoties (1).
- odierēties Iesmaržoties (ar odekolonu, smaržām).
- ieoderēties Iesmaržoties (ar odekolonu).
- uzsmaržināties Iesmaržoties (parasti vairākkārt).
- aizsmaršot Iesmaržoties.
- ielaistīties Iesmaržoties.
- iesalaistīties Iesmaržoties.
- iesmaršoties Iesmaržoties.
- iesmaržāties Iesmaržoties.
- iesvaidīties Iesmaržoties.
- piesalieties Iesmaržoties.
- iesmelgt Iesmelgties.
- iesmidzēties Iesmelgties.
- sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā.
- iesasmelties Iesmelties parasti neviļus, negribēti.
- iesmidzēties Iesmidzināties.
- sasmieties Iesmieties (vairākiem reizē).
- iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku).
- aizsmiet Iesmieties.
- nokrikšķināt Iesmieties.
- aizsmilkstēties Iesmilkstēties uz mirkli.
- iedrimt Iesnausties, aizmigt.
- nomiegot Iesnausties, aizmigt.
- aizdrimt Iesnausties.
- iesnaust Iesnausties.
- sasnaust Iesnausties.
- startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
- apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
- pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā).
- iekacēt Iesniegties, iebāzt.
- iesliekties Iesniegties.
- iesniekties Iesniegties.
- iespiesties Iesniegties.
- ietiekties Iesniegties.
- iepērt iespaidot, emocionāli spēcīgi iedarboties.
- ievirgt Iespēcināties.
- vara Iespēja (kādam rīkoties kādā veidā, ko panākt u. tml.).
- goža Iespēja atlaisties, slinkošana, laba dzīve.
- vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai.
- glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
- bipotencialitāte Iespēja pastāvēt vai attīstīties divos virzienos.
- sasniedzamība iespēja sazināties (ar kādu), nodot informāciju
- sasniedzamība iespēja sniedzoties aizskart
- lemšana Iespēja vai tiesības noteikt, vai kaut kas realizējas, notiek; teikšana.
- teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
- varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
- spēks iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt iespaidu.
- atlece Iespējamā lodes vai šāviņa virziena maiņa, tiem saduroties ar šķērsli.
- paternitātes noteikšana iespējama tiesā pēc bērna mātes, aizbildņa, pilngadīga bērna vai faktiskā bērna tēva prasības neatkarīgi no bērna dzimšanas laika, nepieciešama bērna bioloģiskās izcelšanās nodibināšana no atbildētāja, likums pieļauj visa veida pierādījumu, arī zinātnisku, izprasīšanu un pārbaudīšanu.
- paternitātes apstrīdēšana iespējama tiesā, ieinteresētām personām divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad uzzināts par paternitāti izslēdzošiem apstākļiem, iesniedzot šādu prasību.
- risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem.
- tur celties, tur gulties iespējami bieži, ilgi labprāt kur būt, uzturēties.
- iekužināties Iespēlēties, iecilāties.
- iesprikstēt Iespīdēties, nomirdzēt.
- nolīpēt Iespīdēties, nomirdzēt.
- pazvirēt Iespīdēties, nomirdzēt.
- sazibēt Iespīdēties, nomirdzēt.
- norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni).
- uzlāktīt Iespīdēties, uzliesmot.
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
- aizspiegties Iespiegties.
- iesprandzēties Iespiesties (iežņaugties).
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
- iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
- ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
- iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu.
- iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
- iesūkties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par gāzēm, smaržām.
- iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
- samieties iespiesties (par vairākiem objektiem).
- aizagriezties Iespiesties (parasti par ko asu, raupju).
- iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
- iesagrauzties Iespiesties (piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu).
- iesatriekšties Iespiesties un norīvēt, noberzt.
- pasprūst Iespiesties zem kaut kā un iestrēgt.
- iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
- izsprudzināties Iespiesties, iespraukties.
- iespringt Iespiesties, iesprūst.
- iesakosties Iespiesties, iesūkties kādā materiālā (par krāsu).
- difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
- penetrēt iespiesties; izkļūt vai izsūkties cauri.
- iemākties Iespiesties.
- iemiegties Iespiesties.
- iesaspiesties Iespiesties.
- iesprūdīties Iespiesties.
- iesprudzināties Iespiesties.
- griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
- aiztriēkšt Iespiežoties ar asām malām vai beržot, ievainot.
- uzžņaugties Iespīlēties.
- iespirdzīties Iespirdzināties.
- iespīrināties Iespirināties.
- satītīties iespītēties.
- iebilsties Iespītēties.
- iekosties Iespītēties.
- saspīlēties Iespītēties.
- iešnallēties Iesprādzēties.
- ieprikšēties Iesprakšķēties.
- iesprašķēties Iesprakšķēties.
- iesprengties Iespraukties, iespiesties.
- iežņaugties Iespraukties; arī iespiesties.
- ielīst Iespraukties.
- iesprausties Iespraukties.
- iespraušļāties Iesprauslāties.
- iesprauties Iesprausties.
- iespiesties Iespriesties (1).
- saspriesties Iespriesties (kur) - par kā lielāku daudzumu.
- iesaspriesties Iespriesties.
- iespriegt Iespriesties.
- iespridzēties Iesprikstēties.
- aizcipt Iesprūst, aizkavēties, aizķerties.
- iespulgties Iespulgoties.
- iespurkšēties Iespurgties (2).
- iespurkšķēties Iespurgties (2).
- iespurkties Iespurgties (2).
- iespurkstēties Iespurkšķēties.
- publiskas personas orgāns iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā.
- cietums Iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma; šādas iestādes ēka.
- lēmējiestāde iestāde, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus.
- apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.).
- kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
- spirt iestarpināt, iespraukties, ievietot.
- tielēt Iestāstīt, kaulēties.
- iestāt Iestāties (1).
- iestāt Iestāties (2).
- iestāt Iestāties (3).
- ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām.
- klāties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
- segties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
- nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti.
- atnākt Iestāties (par (cilvēka) mūža posmu).
- daiet Iestāties (par laikposmu).
- atnākt Iestāties (par norisēm dabā).
- sastingt Iestāties (par pilnīgu klusumu, mieru).
- mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru).
- iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā).
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
- laiks (arī dzīve, gadi u. tml.) pagriežas atpakaļ iestāties atkal (par kādu bijušo laika, dzīves posmu).
- atsalt Iestāties atkal salam (pēc atkušņa); atkal sasalt.
- pāriet Iestāties citā darbavietā, parasti iepriekšējam līdzīgā darbā, amatā.
- pāriet Iestāties citā mācību iestādē, citā mācību iestādes nodaļā.
- iesastāties Iestāties darbā, skolā u. tml.
- aptumst Iestāties krēslai vai tumsai; satumst.
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā.
- sanakšņot Iestāties naktij.
- izbeigties Iestāties nobeigumam (laika posmā).
- iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur) -par tumsu, krēslu.
- novakarāties Iestāties vakaram.
- novakarēties Iestāties vakaram.
- uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti.
- pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
- ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu); sākt aust (par gaismu).
- atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu); pienākt.
- sasalikties Iestāties, kļūt par biedru biedrībā, organizācijā (par vairākiem, daudziem).
- samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu).
- aizģist Iestāties, rūpēties par kādu.
- uznākt Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu).
- CELEX Iestāžu datorizētā Kopienas tiesību dokumentu sistēma ("Communitatis Europaeae Lex").
- iesteigt Iesteigties.
- aizstenēties Iestenēties, ievaidēties.
- aizstenēt Iestenēties.
- iegvergzdēties Iestenēties.
- noknekstoties Iestenēties.
- sastenēt Iestenēties.
- sastenēties Iestenēties.
- iesparoties Iestiepties.
- iestiproties Iestiprināties, nostiprināties.
- iepūlēties Iestrādāties.
- aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iespriesties (parasti rīklē).
- ieklemmēties Iestrēgt; ieķerties.
- noklemmēt Iestrēgt; sabojāties (par mehānismu).
- iestrinkšināties Iestrinkšēties.
- ietrinkšēties Iestrinkšēties.
- ietrinkšināties Iestrinkšināties.
- iestrinkšķināties Iestrinkšķēties.
- ietrinkšķēties Iestrinkšķēties.
- ietrinkšķināties Iestrinkšķināties.
- izsūdzēt Iesūdzēt (tiesā).
- uzdot kādu pie tiesas iesūdzēt kādu tiesā.
- apsūdzēt pie tiesas iesūdzēt tiesā.
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu; piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi.
- iesakosties Iesūkties ādā (par netīrumiem).
- infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi).
- sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (piemēram, par šķidrumu, smaržu); iesūkties (piemēram, par šķidruma, smaržas lielāku daudzumu).
- iesadzerties Iesūkties tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
- iestāvēties Iesūkties un ilgi neizgaist (par smaržu).
- iesasūkties Iesūkties.
- iesūkstēties Iesūrstēties.
- iesūrkstēties Iesūrstēties.
- aizšvilpt Iesvilpoties.
- iesvilpēties Iesvilpoties.
- iesvelpties Iesvilpties.
- aizšalkoties Iešalkties.
- iešalkot Iešalkties.
- iešalkoties Iešalkties.
- iežvikstēties Iešalkties.
- ieredzēties Iešauties prātā.
- iesauties Iešauties.
- iešķeudīties Iešķaudīties.
- iešķelties Iešķilties.
- sažvadzēt Iešķindēties, iegrabēties.
- iešķinst Iešķindēties.
- iešķinsties Iešķindēties.
- iežvikstēties Iešķindēties.
- iešļākt Iešļākties.
- sašņakstēt Iešņakstēties.
- iežņerkstēties Iešņirkstēties.
- iežņirkstēties Iešņirkstēties.
- ieraudāt Iešņukstēties; iesākt raudāt.
- aizšņukstēties Iešņukstēties.
- iebringāt Iešūpoties iekšā, iekārtoties, iestreipuļot.
- ieeidāties Iešūpoties.
- iešvimboties Iešūpoties.
- sakūcināties Iešūpoties.
- aizšvīkstēties Iešvīkstēties.
- aizžvīkstēties Iešvīkstēties.
- ņemt Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā).
- tīt Iet (prom), doties (prom).
- lāpstāt Iet ar lieliem soļiem, neskatoties kur kāju liek.
- pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā (arī gājumā) iet bēru gājienā un apbedīt mirušo; piedalīties apbedīšanā.
- pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā iet bēru gājienā un apbedīt mirušo; piedalīties apbedīšanā.
- likties uz aci iet gulēt, apgulties.
- likties uz auss iet gulēt, atgulties.
- šopingot Iet iepirkties.
- kuldinēt Iet ļodzīdamies un pastiepjoties uz augšu.
- mest sev cilpu kaklā iet nāvē; iesaistīties riskantā pasākumā.
- plāvot iet plašumā, izplatīties.
- likt (arī ņemt) kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā.
- ņemt (arī likt) kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā.
- tīt makšķeres iet prom, doties prom.
- kumuļot Iet salīkušā stāvoklī grīļojoties, streipuļojot.
- deldēt skolas solu iet skolā, mācīties.
- iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
- naģot Iet uz nojautu, uz labu laimi; maldīties.
- kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam).
- kuģēt Iet, doties (kur).
- kašīt Iet, doties (projām).
- plāt Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.).
- zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
- cierēt Iet, doties; staigāt, pastaigāties.
- bīdīt Iet, doties.
- cilsēt Iet, doties.
- cilsīt Iet, doties.
- pincinārēt Iet, doties.
- šaukt Iet, doties.
- gāts Iet, klāties.
- spert (arī celt) (savu) kāju (arī kājas) iet, nākt, arī ierasties (kur).
- spert savu kāju (kaut kur) iet, nākt, ierasties, būt.
- pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies.
- lāčot Iet, piedalīties lāču medībās.
- podpisatsja Iet, piekrist piedalīties kādā lietā.
- lencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
- ļencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
- loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem).
- cimdot Iet, staigāt, doties.
- sūdīt Iet, steigties.
- veldinēties Iet, šūpojoties sānis (parasti par resnu cilvēku).
- laipinēt Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml.
- laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
- laipot Iet, vairoties no šķēršļiem.
- velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
- česīt Iet; doties.
- češīt Iet; doties.
- mīcīt Iet; doties.
- močīt Iet; doties.
- aizterkšķēties Ietarkšķēties, ieklabēties uz īsu mirkli.
- iestarkšēties Ietarkšķēties.
- ietārkšēties Ietarkšķēties.
- ieterkšēties Ietarkšķēties.
- tecēties Ietecēties, nogatavoties.
- dasvātāt Ieteikt darīt, rīkoties kādā veidā.
- ieteikties Ieteikt sevi, piedāvāties (par ko); pieteikties.
- ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.); arī iejautāties.
- iemeldēties Ieteikties.
ties citās vārdnīcās:
MEV