Paplašinātā meklēšana

Meklējam ties.

Atrasts vārdos (554):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (9999):

liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
prikolotsja "Pierakstīties".
kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
(pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
(ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt)
grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
ielīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem)
lorbakāties (Ar valodu) niekoties
aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām
pārvējoties (atkārtoti) izvēdināties
saklesīties (ātri) saklesēties
(iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
(cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
(cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam)
(skriet) velnam (arī vilkam) rīklē (doties) nenovēršamas briesmās
likties gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā
(ie)spert (arī (ie)celt) (savu) kāju (arī kājas) (ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur)
(ie)krist čuprā (ie)ķerties matos, skaustā
iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
(sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu)
(pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
(iz)vicināt dūres (iz)kauties
steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties
pievairot (Kādu laiku) ļaut vairoties, pavairoties
apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt
(ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko)
(ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu
(ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu)
(ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (ne)pārstāt skatīties (uz ko)
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties
(ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
(no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku)
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
(iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi
iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi
(pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
(pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
(pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
(pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
(pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
aizģist (Pēkšņi) atcerēties
(runāties) zem četrām acīm (runāties) divatā
(aiz)iet postā (Sa)bojāties
(sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju)
likties gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā
prosekūcija (tiesas) vajāšana
aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni
pievataļāt (Vārtoties vai guļot) savandīt, sajaukt
atminēt [atcerēties]{s:744}
atminēt [atcerēties]{s:745}
atminēt [atminēties]{s:743}
gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
ilgot [Ilgoties]{s:159}.
gult [klāties]{n:2}
autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
pilskungs 1819.-1889. g. - tiesu un policijas amatpersona.
rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
ā pas ā, paskaties taču!
abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība
aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
atgarozēties Abstrahēties
farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu
acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām
acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā
dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem
pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam
ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam
adjektivizēties Adjektivēties
teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties
adverbiēties Adverbializēties
baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās
bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties
teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem
mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku
afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu
jašmans agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna
sbirri agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī
restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
agroties Agri nogatavoties
agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta
agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties
steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
dzirū Aicinājums govīm padzerties
Lēnām pa tiltu! Aicinājums nepārsteigties (ko darot)
Lēnām pa tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties)
aizsēdināt aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt
citēt aicināt ierasties sapulcē, tiesā
uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.)
sēdināt aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi
aizsaukt Aicināt, likt ierasties
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu)
izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā)
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā)
izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
paairēties Airējot pavirzīties
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt
uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei)
irties Airējot virzīties (kurp); airēties
airēties Airējot virzīties (kurp); irties
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko)
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt)
aizairēties Airējoties attālināties
apairēties Airēties apkārt
atairēties Airēties nost (sānis, atpakaļ)
aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties
sadirt aiz noguruma sarauties
zvaikstīties aiz slinkuma apkārt mētāties
sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm)
aizaairēties Aizairēties
aizairēt Aizairēties
daairēties Aizairēties, pieairēties
aizamesties Aizāķēties
dasakabināties Aizāķēties
aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni
aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet
pabēgties Aizbēgt, patverties
aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās
aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās
atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā)
aizplenderēt Aizblandīties
nosajaukties Aizblandīties
aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot
aizdaldot Aizblandīties, aizklejot
aizabļauties Aizbļauties
aizgrandīties aizbraukt kratoties
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
aizbrāzt Aizbrāzties
aizgraut Aizbrāzties, skanēt
aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā)
aizabultēties Aizbultēties
aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ)
aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu)
aizadambēties Aizdambēties
nodambēties Aizdambēties
nodurties Aizdambēties
aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt
knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties
aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
aizjādelēties Aizdauzīties
aizklaņģēt Aizdauzīties
aizkleņģēt Aizdauzīties
baterijas aizdedze aizdedze, kurā zemsprieguma enerģijas avots ir akumulatoru baterija vai, motoram darbojoties, ģenerators
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
aizadegties Aizdegties
iekveldoties Aizdegties, uzliesmot
aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot
aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties
mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas
aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā
risonuķ Aizdomīgi skatīties
smīksnēt aizdomīgi vai ņirgājoties smaidīt
aizlingot Aizdoties
aizšaudīties Aizdoties
aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot)
aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā
aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu)
aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās)
aizmalties Aizdoties, aizdauzīties
aizlinot Aizdoties, aizdiet
aizmaisīties aizdoties, nozust
aizadrāzties Aizdrāzties
aizdrāzt Aizdrāzties
aiznesties Aizdrāzties
nodugot Aizduļķoties
aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu)
aizdzirkstīt Aizdzirkstīties
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu)
aizaelsties Aizelsties
dusulēt Aizelsties
pārelsties Aizelsties
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku)
aizgāzelēt Aizgāzelēties
aizagāzties Aizgāzties kam priekšā, to aizsprostojot
aizgrūsties Aizgriezties, kaut kur doties
aizgrīļot Aizgrīļoties
aizstreimuļot Aizgrīļoties, aizstreipuļot, aizlīgoties
aizagulēties Aizgulēties
aizčučāties Aizgulēties
aizčučēties Aizgulēties
dasagulēties Aizgulēties
aizgult Aizgulties
aizgulēt Aizguļoties nokavēt; nogulēt
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu
aiznākt aiziet (projām); pārcelties (uz citu vietu)
aizjārēt aiziet ālējoties, plosoties
aprikties aiziet aplam, apmaldīties
aizmīņāties aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu
aizšļaukāties aiziet goroties
aizsluburot aiziet klūpot, ļogoties
aizstierēt aiziet pastaigājoties
aizdīdīties aiziet plosoties
aizblozīties aiziet prom lēni gāzelējoties
aizvadīties aiziet prom, pārvākties ar visu mantu
aizšmignēt aiziet smejoties
aizčamdīties aiziet taustoties
tērestība aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties
aizberēties aiziet, aizdoties prom
aizkūleņot aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties)
aizsūdīt aiziet, aizsteigties
aizļepatot aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
aizļēpatot aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
aizkustēties aiziet, aizvirzīties
aizbozēt aiziet, atspiežoties uz nūjas
aizstorēt aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm
aizkūjāt aiziet, balstoties uz nūjas
aizdiedelēt aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt
aizperdeļot aiziet, nikni rājoties
aizkosāt aiziet, nošķiroties (no citiem)
aizpindelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties
aizpekelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni)
aizklambāt aiziet, streipuļojot, grīļojoties
aizļumēt aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām
aizpātarot aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
aizpātaroties aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
aizsiērēt aiziet; pastaigājoties aiziet
aizkacēties Aizkabināties
aizkāsīt Aizkāsēties
aizakavēties Aizkavēties
aizamarudzīties Aizkavēties
tormoziķ Aizkavēties
tormozīt Aizkavēties
sasadzīties Aizkavēties (par darbiem)
apkavēties Aizkavēties uz īsu brīdi
aizspriesties Aizkavēties, neierasties laikā
aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam
aiztrukt Aizkavēties, uzturēties
izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties
aizaplēsties Aizklāties ar ko
aizšausties Aizklāties, aizsegties
viepties Aizklāties, maskēties
aizklengot Aizklejot, aizblandīties
aizkļūdīt Aizklejot, aizblandīties
aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
atsašķirties Aizklīst prom; nodalīties
aizmauties Aizklīst, aizdauzīties
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.)
aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm)
aizsvelties Aizkrist, aizgāzties
pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem
savalkstīties aizķerties
aizaķerties Aizķerties
daķerties Aizķerties
kabelēties Aizķerties
kabīties Aizķerties
klemmēt Aizķerties
aizmesties Aizķerties (1)
pacipt Aizķerties (1)
aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju)
aizpiņķerēties Aizķerties, aizāķēties
uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko)
aizklemmēties Aizķerties, iesprūst
piekabināties Aizķerties, pieķerties
ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt
aizkulcināt Aizlāčot, aizčāpot, attālināties
aiztupstīties Aizlaisties, atkārtoti notupstoties
aizalavīties Aizlavīties
palavīties Aizlavīties
aizaberīties Aizlavīties (par dzīvnieku)
aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt
atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet
aizlidināt Aizlidināties
aizlaidelēt Aizlidot, aizlidināties
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus
mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu
zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu
interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu
aizaliekties Aizliekties
aizsliekties Aizliekties (1)
aizlikt Aizlikties
aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties
aizviņģot Aizlocīties
noluncīties Aizlocīties projām
saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru)
noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju)
aizamaldīties Aizmaldīties
damaldīties Aizmaldīties (līdz noteiktai vietai)
aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni
aizaloties Aizmaldīties, aizklīst
aizmuldīties Aizmaldīties, apmaldīties
aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur
aizlāboties Aizmānīties
aizvirst Aizmesties
aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.)
aizkliņģēties Aizmesties, aizkrist
mikņīties Aizmesties, aizķerties
aizrast Aizmirst, atradināties, atrast
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata)
izskriet no prāta aizmirsties
gaist no miņas aizmirsties
aizšauties Aizmirsties
izkūpēt Aizmirsties
mirsties Aizmirsties
izkūpēt no galvas aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā)
izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas aizmirsties, pārstāt būt apziņā
aizņaukstēties Aizņaudēties, ieņaudēties
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai)
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā)
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā)
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā)
salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu
paņemt uz atdevām aizņemties
aizajemties Aizņemties
aizlienēt Aizņemties
aizpumpēt Aizņemties
aizpumpēties Aizņemties
aizsist Aizņemties
aiztapināt Aizņemties
iztapināt Aizņemties
laicīt Aizņemties
lonēt Aizņemties
nolienēt Aizņemties
palienēt Aizņemties
prihvatizēt Aizņemties
tapināt Aizņemties
pažicīt Aizņemties (ko no kāda), lai (pēc kāda laika) atdotu
satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu)
žicīt Aizņemties (no kāda)
izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām)
krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi
(ie)krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi
piesagrābties Aizņemties no vairākiem, daudziem
piesajemties Aizņemties no vairākiem, daudziem
piesažicīties Aizņemties no vairākiem, daudziem
pumpēt Aizņemties vai aizdot naudu
kakerēties Aizņemties, diedelēt
ietaisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
(ie)taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku
sataisīt parādus aizņemties, parasti daudz
aizspiest Aizņemties; piesavināties
senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod priekšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu
aizridāties Aizpakoties (aiziet ar mantām), pārvākties
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām)
piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu
piepuvešot Aizpildīties ar strutām (no čūlas)
piepuvežot Aizpildīties ar strutām (no čūlas)
piezirnēt Aizpildīties ar zirnekļu tīkliem
aizplezdināties Aizplivināties
aizplidināties Aizplivināties
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām)
aiztarkšķēties Aizpļāpāties
aizapogāties Aizpogāties
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko)
norūķēt Aizrādīt, bārties
fanot Aizrauties (ar ko)
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot
iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu
aizrēķināties Aizrauties rēķinot
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1)
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2)
aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles
aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot
iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai)
palikt bez iekšām aizrautīgi smieties
palikt bez desām aizrautīgi smieties
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā)
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam)
aizarīties Aizrīties
aizrīdināties Aizrīties, aizsērēt
aizledot Aizsalt, pārklāties ar ledu
aizsāpēt Aizsāpēties
aizfantazēties Aizsapņoties
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu
aizastāvēties Aizsargāties
atkost Aizsargāties ar kodienu; iekost pretī
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties
atsargāties Aizsargāties, aizstāvēties
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību
aizkubināties Aizsegties
umpt Aizsērēt, aizsprostoties
aizaugt Aizsērēt, piepildīties
aizasēsties Aizsēsties
aizsēst Aizsēsties
brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju
pielikt pirkstu aizskart (vīrietim sievieti), mēģināt tuvoties, uzmākties
palaist rokas aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti), uzmākties
piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties
palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties
aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties)
apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt
aizkūvēt Aizskriet plosoties
aizšķetaklēties Aizskriet plosoties, trakojot
aizkniebt Aizskriet, aizsteigties
aizlēkt Aizskriet, aizsteigties
apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm
aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā)
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizsmaržot Aizsmaržoties
aizsmelgt Aizsmelgties
piesuļļāties Aizsmērēties, apsmulēties
aizsnaust Aizsnausties
aizsniekties Aizsniegties
dasasniegties Aizsniegties
uzsnaicīties Aizsniegties (uz augšu)
aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai
aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem)
aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem
aizsprausties Aizspraukties
aizsprūst Aizspriesties
aizspiesties Aizspriesties (1)
aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
aizspundēties Aizsprostoties
noštopēties Aizsprostoties
sasaspraislāties Aizsprostoties
aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.)
aizčurēt Aizsprostoties, aizlipt
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām)
aizštapēties Aizsprūst, aizsprostoties
aizštopēties Aizsprūst, aizsprostoties
štapēties Aizsprūst, aizsprostoties
maiņa aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2)
nākt vietā aizstāt (kādu, ko); ierasties (kāda) vietā; ieņemt (kāda, kā) vietu
mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā; aizstāt ko citu
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties
aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā
pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem
advocēt Aizstāvēt kādu citu tiesā
vest sarunas aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās
aizvildīt Aizstāvēt, iestāties par
ērpēties Aizstāvēties
atķepuroties Aizstāvēties, atgaiņāties
atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku
gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest
sprikoties Aizstāvēties, turēties pretim
aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā)
aizaskubināties Aizsteigties
aizkasīt Aizsteigties
aizķest Aizsteigties
aizkrutēt Aizsteigties
aizmitrīt Aizsteigties
aizpucēt Aizsteigties
aizsnāt Aizsteigties
aizsukāt Aizsteigties
aizžiglot Aizsteigties
aizsteigt Aizsteigties (1)
aizsteigt Aizsteigties (2)
aizplīst Aizsteigties (nicīgi)
aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus)
aizdilināt Aizsteigties īsiem rikšiem
aizskriet aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.)
anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot
aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes
aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes
aizleksīt Aizsteigties prom
aiztriekties Aizsteigties, aizdrāzties (piespiedu kārtā vai ļoti ātri)
aizplezdināties Aizsteigties, vēcinot spārnus
aizplidināties Aizsteigties, vēcinot spārnus
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju)
atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.)
nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.)
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt
aizstrinkšināties Aizstrinkšķēties
aizstrinkšķināties Aizstrinkšķēties
aiztrinkšēties Aizstrinkšķēties
aiztrinkšķēties Aizstrinkšķēties
aiztrinkšināties Aizstrinkšķināties
aiztrinkšķināties Aizstrinkšķināties
aizsvelpties Aizsvilpties
aizsvilināties Aizsvilties
aizataisīties Aiztaisīties
aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku)
aiztarkšēt Aiztarkšķēt - tarkšķot attālināties
aizmeimerot Aiztipināt, šūpojoties aiziet
dašaut Aiztraukties
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
aiztrīcēt Aiztrīcēties
aptriekties Aiztriekties, pamatīgi izrunāties
aizatupties Aiztupties
aiztupt Aiztupties
retence aizture; zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā
iesprauslāties Aizturēti iesmieties
iesprausloties Aizturēti iesmieties
nosprauslāties Aizturēti nosmieties
nosprausloties Aizturēti nosmieties
smurkšēt Aizturēti smieties
sprauslāt Aizturēti smieties
sprauslot Aizturēti smieties
spurgt Aizturēti smieties
triekšt Aizturēti smieties
aizklūgāt Aizvazāties
aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā)
aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties
aizvirināties Aizvērties
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu)
sasamiegties Aizvērties (par acīm)
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu)
sasarausties Aizvērties (par ziediem)
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm)
paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi
aizluncināt Aizvilināt luncinoties
aizdalbīt Aizvilkties
apņaukties Aizvilkties ar miglu un mākoņiem
aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi
aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi
aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi
aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt
nolempēt Aizvilkties, aizvazāties
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem)
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā)
aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā)
aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem)
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem)
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni)
aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni)
aizvirzties Aizvirzīties, nonākt līdz
aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu
aizčūskoties Aizvīties
aizstigt Aizvīties
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
aizlundēt Aizzagties, aizlavīties
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties
akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
zvinguļot Ākstīgi uzvesties
vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
ākšķoties Ākstīties
āvīties Ākstīties
mokškoties Ākstīties
mošķīties Ākstīties
pērtiķoties Ākstīties
uovētīs Ākstīties
vākstīties Ākstīties
žārbīties Ākstīties
žārgoties Ākstīties
žeikstīties Ākstīties
žeikstoties Ākstīties
mērkaķoties Ākstīties (1)
žākstīties Ākstīties (1); ālēties
galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties
žargalāties Ākstīties, blēņoties
žārgalēties Ākstīties, blēņoties
žarglāties Ākstīties, blēņoties
krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties
āžerēties Ākstīties, klīrēties
ņaibstīties Ākstīties, klīrēties
ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas
āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties
āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties
žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties
žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt
šagalēt Ākstīties, niekoties
žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties
žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties
mēgļoties Ākstīties, zoboties; izniekot
šākstīties Ākstīties, žākstīties
šeikstīties ākstīties, žeikstīties
fops Āksts, vientiesis, modes āksts
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to
kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko)
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams
kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur)
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu)
trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko)
jaukties Aktīvi iesaistīties (kur)
maisīties Aktīvi iesaistīties (kur)
nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem
hujārīt aktīvi pārvietoties
darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā)
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku)
kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2)
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām)
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas
ņirgt zobus aktīvi pretoties
aizstāvēt Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību)
apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām)
taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē)
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas
mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām)
travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti
purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē
skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni
lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos
kņopēties Āķēties
olderēties Aldarēties
aizālēties Ālējoties pārsniegt kādu robežu
saālēties ālējoties, draiskuļojoties aizrauties, iekarst
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā
ājāties Ālēties
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
žeirēties Ālēties, plosīties
dālēties Ālēties, trakot
aušāt Ālēties, trakot, palaidņoties
traišķīties Ālēties, vieglprātīgi dauzīties
dāvīties Ālēties; plosīties
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams", ko mēdz apzīmēt attiecīgi ar 1 un 0, un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija)
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu
arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem
tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā
aizgauties Alkatīgi censties iegūt, saņemt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt)
raust ogles ar cita rokām alkatīgi piesavināties cita darba augļus
tirpt Alkt, ilgoties
tārēt Aloties, maldīties
muldīt Aloties, maldīties, maldīt
muldīties Aloties, maldīties, maldīt
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti)
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas
dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju
maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē)
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis)
asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs
pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot
aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses
pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem
politiska amatpersona amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem
nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies
AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.")
Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā
prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji
laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim
homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu
zadynuot amizēties
amizierēties Amizēties
amzēties Amizēties
amzierēties Amizēties
jaucēties Amizēties
mendžīties Amizēties
pakūvēt Amizēties
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā
autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties
analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes
priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu
solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas
šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus
common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti
mandāmus Anglijā karaliskās tiesas pavēle karaļa vārdā
magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi
asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus
ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
proctor Anglijas garīgo tiesu advokāta tituls
homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi
konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums)
antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības
borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu
antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku
imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem
anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu
polarimetrs aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem
elektronogrāfs Aparāts, ar ko iegūst un reģistrē difrakcijas ainu, kura rodas elektroniem izkliedējoties vielā
scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām
ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties
kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties
melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns
aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem
pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām
apauglināt Apaugļoties
apvaisloties Apaugļoties
apdauzīties Apaugļoties (par dzīvnieku)
apsajaukties Apaugļoties (par dzīvnieku)
apsadauzīties Apaugļoties (par govi)
apņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
pieņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
apņemt āžus apaugļoties (par kazām)
apmeklēties Apaugļoties (par mājlopiem)
aplakstīt Apaugļoties (parasti par cūku, aitu)
aptecēt Apaugļoties, apvaisloties (par lopiem)
nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām
apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu
aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks
uzauties Apaut sev kājas; apauties (1)
apmaukties Apauties
apsaauties Apauties
apsabārstīties Apbārstīties
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību
apsmurināties Apbēdināties, noskumt
pavadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā
vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt
apbēnoties Apbērnoties
apbērnīties Apbērnoties
apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem)
nopurināties Apbērties
apkratīties Apbērties, apkaisīties (visapkārt)
apsmakoties Apbezdēties
apsuķēties Apbezdēties
apsabruņāties Apbruņoties
sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi
apsabružāties Apbružāties
padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
apblandīt Apceļot blandoties, klaiņojot
nobrūnēt Apcepoties kļūt brūnam
apsacepties Apcepties
izsērst Apciemot un paciemoties (pie daudziem vai visiem)
sabāzt cietumā (arī aiz restēm) apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus)
iebāzt cietumā apcietināt; notiesāt
nomīzties Apčurāties
nopelcēties Apčurāties
samīzties Apčurāties
sapelcēties Apčurāties
appižāties Apčurāties, aptaisīties
apmīzties Apčurāties; čurāt
apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm
apsadauzīties Apdauzīties (par cilvēku)
apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa
apsadedzināties Apdedzināties
atčurināties Apdedzināties
sasadedzināties Apdedzināties
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis)
strust Apdilt, novalkāties
applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas
apdirsnīties Apdirsties
apsadomāties Apdomāties
dūšāt Apdomāties, atpūsties
apprātoties Apdomāties, nākt pie prāta
applīsāt Apdriskāties
apsaburzgalāties Apdriskāties
apskrandāties Apdriskāties
apskrandoties Apdriskāties
apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam)
apdrikšt Apdriskāties, apdilt
apdrust Apdriskāties; ar vātīm apaugt
apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis
civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai
apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits
apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties)
apsvēpēties Apdūmoties, apkvēpināties
apsviķoties Apdzerties
satruļīties Apdzerties
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
Alsunga apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen"
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
Kalnciems apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs
Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
Cena apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža"
Mustla apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā, 800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1938.-1979. g.
Shodņa apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons
Rudaka apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu
Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
Sokoļņiki apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons
Abrene apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības
aptērēt Apēst, notiesāt
apgabaltiesa Apgabala tiesa
homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē
gādināt Apgādāt, rūpēties, bažīties
nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā
bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem)
matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis)
sodīties apgalvot (kā ebreji un čigāni tirgojoties)
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi
apkritināt Apgāzt, ļaut apgāzties
apjāt Apgāzties
apjāties Apgāzties
aplikties Apgāzties
apsagāzties Apgāzties
apsasviesties Apgāzties
apsviesties Apgāzties
apvirst Apgāzties
apķepuroties Apgāzties ķepurojoties
apkūleņoties Apgāzties, apkrist, apgriezties
apzvelties Apgāzties, apvelties
nokūņāties Apgāzties, nokrist
apgrūt Apgāzties, sabrukt
apgrūst Apgrauzdēties
apgrēcināties Apgrēkoties
apgrēcīties Apgrēkoties
pārkāpties Apgrēkoties
apgrēcināt Apgrēkoties, nogrēkoties
verte Apgriez; skaties otrā pusē
apsukties Apgriezties
apgorīties Apgriezties (goroties, staipoties, stiepjoties)
vērtīties Apgriezties, vērsties
cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties
kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt
šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās
apgozēt Apgruzdēt, apcepties visapkārt (uz oglēm)
apgult Apgulties
dagulties Apgulties blakus
apslīgt Apgulties uz sāniem
pieguldīties Apgulties, nolikt gulēt
piegult Apgulties, parasti uz neilgu laiku
apsagulties Apgulties; arī aizmigt
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem); nogulēties
asimilējams Apgūstams; kas spēj asimilēties
sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
davuikt Apgūt, iemācīties
iesakopties Apgūt, iemācīties
izvuikt Apgūt, iemācīties
iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt
piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt
piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt; piesavināties (2)
internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas)
ieņemties Apgūt; iemācīties
pārģērbs Apģērbs, kurā ietērpjoties var sevi pārveidot līdz neatpazīstamībai
sabūvēties apģērbties
apmauties Apģērbties
apsavilkties Apģērbties
apvilkties Apģērbties
uztērpties Apģērbties
satrausties Apģērbties (lēnām)
nobaņķēties Apģērbties biezi un neveikli
apkankarēties Apģērbties kankaros
pubuļāties Apģērbties pārāk biezās, siltās vai tml. drēbēs
knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai
noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni)
apsamaukties Apģērbties; apauties
tecēties Apieties, vaisloties
apklaušināties Apjautāties
apprasīties Apjautāties
apsavaicāties Apjautāties
aptēgāties Apjautāties
apvaicāties Apjautāties
ieprasīties Apjautāties
aptaujāties Apjautāties, apvaicāties
ieprasīt Apjautāties, iejautāties
ieprašņāt Apjautāties, iejautāties
ģedavāties Apjautāties, interesēties
apsajozties Apjozties
piejozties Apjozties
uzjozties Apjozties
zavaruha Apjucis, uzbudināts notiesāto pūlis
nosnāties Apkaisīties, apbērties
apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties
apkustēt Apkalpot, kustoties šurpu turpu
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties
kabynuotīs apkampties
iesakabināties Apkampties
kabināties Apkampties
sasakabināties Apkampties
skaustīties Apkampties
apkabināties Apkarināties
apsakārstities Apkarināties
nokārstīties Apkarināties
malstīties Apkārt mētāties, slinkot
uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem
nokarināties Apkārties
kankarēties Apkārties ar dažādiem apģērba gabaliem
nokrellēties Apkārties ar stikla pērlītēm
sabaušļoties Apkārties, ietīties
apkārstīties Apkārties, nokārties
apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties
dižajos iziet apkaunot sevi (pārspīlējot vai lieloties)
apklāties Apklāt sevi; apsegties
aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp)
aizblaugznāt Apklāties ar blaugznām līdz noteiktai vietai
apmizēt Apklāties ar plānu ādu vai mizu
apmizēties Apklāties ar plānu ādu vai mizu
apmizoties Apklāties ar plānu ādu vai mizu
aplēpēt Apklāties ar ūdensrožu (lēpju) lapām
apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm; apmākties (par laika posmu)
aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu)
apsaklausīties Apklausīties
nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā
aizklusēties Apklust un ieturēt nesamērīgu pauzi, aizdomājoties
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi)
apsakopties Apkopties
apskaitīt Apkrāpt norēķinoties (parasti veikalā)
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
apkurkties Apkuiļoties, aplecināties
ķibt Apķert, palikt karājoties; lipt
apķverties Apķerties
apsaķerties Apķerties
šerehnutsja Apķerties
apķert Apķerties (2)
noģaugties apķerties ap kaklu un kādu laiku samīļot
apčupt Apķerties kādam ap kaklu
apkabināties Apķerties, apkampt, pakārties
sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju)
apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu
aptikt Aplaisties
ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas
nošļenderēties Aplaistīties
pārlieties Aplaistīties
aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās)
nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko
apsalaizīties Aplaizīties
apsalizgāties Aplaizīties
lakāties Aplaizīties
žaugāt Aplamības pļāpāt, nepatiesību runāt
aplamis Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves
apdzenāties Aplekties (par dzīvniekiem)
āžoties Aplekties (par kazām)
apvaislot Aplekties, kopoties, tikt apaugļotam
apvadāties Aplekties, pāroties (par govi)
aplidināt Aplidot, lidināties apkārt
jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā
dazīties apliecināt, atzīties
applausties Aplieties
apsalieties Aplieties
nošļirkstēt Aplieties
nožļāgties Aplieties ar ūdeni (netīši)
ar apkorām tēgāt pēc naudas aplinkus apvaicāties par finansiālo stāvokli
iztāpaļāt Aplinkus interesēties, iztaujāt
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu)
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki, sadodoties rokās
apglaimot Aplišķēt; pielišķēties, pieglaimoties
aplaupīties Aplobīties, apmizoties, atdalīties
aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu)
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem)
sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus)
saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā)
apmīties Apmainīties
mahnuķ Apmainīties
samitoties Apmainīties
iemīties Apmainīties (veikt maiņas tirdzniecības darījumu)
čatot Apmainīties ar īsziņām internetā (pļāpāt) reālā laikā
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu)
mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
mīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
pārmīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
pārsamainīties Apmainīties vietām
izmitot Apmainīties, dalīties pieredzē
pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt
maiņa apmaiņa, dodot (ko savu) un ņemot pretī (cita); darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3)
pārmaiņa apmaiņa; darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2)
aizamākties Apmākties
aizmākties Apmākties
apgult Apmākties
apmācīties Apmākties
apmākuļot Apmākties
apņemties Apmākties
apsamākties Apmākties
apsataisīties Apmākties
aptīpuļot Apmākties
dūkt Apmākties
dumt Apmākties
iemākties Apmākties
kumuļot Apmākties
mākoņoties Apmākties
mākoties Apmākties
mūrēties Apmākties
ņaukties Apmākties
nobiezēt Apmākties
noplēmēt Apmākties
nosamākties Apmākties
ozolot Apmākties
pietulzt Apmākties
sadugt Apmākties
samākt Apmākties
satīpuļot Apmākties
satumēt Apmākties
satumt Apmākties
tīpt Apmākties
tumuļāt Apmākties
tumuļāties Apmākties
tumuļoties Apmākties
piedukt Apmākties (par debesīm, parasti tveices laikā)
sasamākties Apmākties (par debesīm)
tumēt Apmākties (par debesīm)
kunkuļot Apmākties ar nelieliem mākoņiem
piedunēt Apmākties pirms lietus
pārķirzāt Apmākties, apklāties, apsegties
duzt Apmākties, bojāties, skumt
apdūkt Apmākties, kļūt drūmam
apdumt Apmākties, kļūt drūmam
saduzt apmākties, kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam
mauties Apmākties, nomākties
samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm)
stīpuloties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem
stīpuļoties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem
aizzilēt Apmākties, tuvojoties lietus mākoņiem
tīpuļoties Apmākties; mākoņiem savilkties
pazust apmaldīties
aizkļūdīties Apmaldīties
aizmaldīt Apmaldīties
apalēties Apmaldīties
apmuldēties Apmaldīties
apmuldīties Apmaldīties
misties Apmaldīties
šudīties Apmaldīties, noklīst
apaloties Apmaldīties, nomaldīties
ķīst Apmānīt, pārvērsties
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko)
apslokāt Apmeklēt slaistoties (klejojot)
nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties
vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu
nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
iemesties Apmesties (1)
samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku)
piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās)
skradāt Apmesties ar kraupi
nosamesties Apmesties kur dzīvot
piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku)
apsamesties Apmesties uz dzīvi
piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā)
apmist Apmesties uz dzīvi, palikt dzīvot, uzkavēties
iesataisīties Apmesties, iekārtoties uz dzīvi
palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda)
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties
telšot Apmesties, pārnakšņot teltī
mesties Apmesties, piemesties; palikt
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
apsamiegāties Apmiegoties
drudēt Apmierināties
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem
noramstīties Apmierināties, aprimt, likties
izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko)
iztikt Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem)
pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli); iztikt
apmiglāties Apmigloties
appelcēties Apmīzties
apmisināt Apmulsināt, likt maldīties
zudināties Apmulst, uztraukties
zudīties Apmulst, uztraukties
nozamblēties Apmuļļāties
atķēmoties Apnicīgi muļķīgi uzvesties, arī smieklīgi, nepatīkami uzvesties
atmēgties apnikt, noriebties
piegriezties Apnikt; apriebties
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties
ķetēt Apņemties
nodzirties Apņemties
nogremties Apņemties
nogrozties Apņemties
prajemties Apņemties
uzdzirties Apņemties
noņemties Apņemties (1); sevī nolemt
derināt Apņemties kaut ko izdarīt
pasajemties Apņemties ko izdarīt
apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt
apdzirties Apņemties, nodomāt, būt prātā, solīt
paņemties Apņemties, nolemt
čausties Apņemties, sagatvoties
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt)
apoglēties Apogļoties
sasukstīties Apostīties
sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties
apkāmēt Appelēt, apklāties ar pelējuma gļotām
aprūgt Appelēt, pārklāties ar netīrumiem
apziedēt Appelēt, pārklāties ar pelējumu
apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses)
izbūzelēties Appērties (3)
appēķoties Appētīties
apbungāties Appirsties
applucināties Applaucēties
apsašmucināties Applaucēties
noplucināties Applaucēties
applaukāt Applūksnāties
applaukāties Applūksnāties
piepilt Applūst; celties ūdens līmenim
nopogāties Appogāties
iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) apprecēties
iedoties laulībā apprecēties
doties laulībā apprecēties
sakāzoties apprecēties
apkāzāties Apprecēties
apsaprecēties Apprecēties
apsaženīties Apprecēties
apvīroties Apprecēties
noprecēties Apprecēties
sakankaļāties Apprecēties
sasievoties Apprecēties
sapāroties Apprecēties (ar kādu)
iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti
saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti
apkārstīties Apprecēties (nicinoši)
apkankarēties Apprecēties (nievājoši)
iziet pie vīra apprecēties (par sievieti)
iziet tautās apprecēties (par sievieti)
iziet par sievu apprecēties (par sievieti)
(iz)iet tautās apprecēties (par sievieti)
apsievoties Apprecēties (par vīrieti)
saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem)
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti)
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu
iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi
apsvainoties Apprecēties, saradoties
ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē)
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni)
dibināt Apprecoties veidot (ģimeni)
appuņķāt Appuņķot, appuņķoties
appuņķāties Appuņķot, appuņķoties
sagodīties Appušķoties, izrotāties
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties
nosaputināties Apputināties
šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim)
aprasāties Aprasoties
savēkšties apraudāties
apsaraudāties Apraudāties
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.)
aptrūkt Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu)
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt)
iesildīt galvu apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); arī apreibināties
sareibināties Apreibināties
dolbīties Apreibināties (krievu "dolbitsja")
iedūšoties Apreibināties (piemēram, ar alkohola glāzi)
saskudināties Apreibināties, daudzkārt griežoties riņķī
iztilzāties Apreibināties, piedzerties
aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem
aizabridzīties Apriebties
aizriebties Apriebties
apgarēties Apriebties
apnīgroties Apriebties
atriebties Apriebties
atsabridzēties Apriebties
ieriebties Apriebties
pieriebties Apriebties
nomierēties Aprimt, nomierināties
apripāt Apripot, apvelties (apkārt)
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu)
izsuņķēt Aprunāt, izsmiet, gānīties
svīnīties Aprunāt, mēlnešoties
švīnīties Aprunāt, mēlnešoties
šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot
apsarunāties Aprunāties
apsatolkavāties Aprunāties
apspriesties Aprunāties, lai uzzinātu, citu domas
sabazārēt Aprunāties, sarunāt
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
apsalties Apsaldēties
ieaukstēties Apsaldēties
aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu
apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus
apkubināt Apsegties
apsasegties Apsegties
apšausties Apsegties
dasasegties Apsegties
nosnāties Apsegties
novāzties Apsegties
pārkubināties Apsegties
snāties Apsegties, ietīties
piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku
obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
sēdēties apsēsties
apsasēsties Apsēsties
apsēdēt Apsēsties
apsēdēties Apsēsties
iezvilt Apsēsties
uzsēdēt Apsēsties
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
apžērgt Apsēsties jāteniski
dasasēsties Apsēsties pie kā
dasēst Apsēsties pie kā
nograuties Apsēsties, atkrist sēdus
apsēst Apsēsties, nosēsties
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko)
apseilāt Apsiekaloties
saslienāties Apsiekaloties
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
apsasildīties Apsildīties
puršļāties Apskaisties, rādīt dusmīgu seju
ķīķēties Apskatīt, lūkoties
apsaskatīties Apskatīties
apsavērties Apskatīties
iečekot Apskatīties
apblenzt Apskatīties apkārt
apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko)
apžaustīt Apskatīties ložņājot
apvērties Apskatīties, apskatīt
savērties apskatīties, saskatīties
pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt
apķerties Apskauties, apkampties
saskauties Apskauties, parasti cieši
XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi)
skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties
apkūvēt Apskriet apkārt spēlējoties
apskurbināties Apskurbināt (1) sevi; apreibināties
apskurbināties Apskurbināt (2) sevi; apreibināties
apskusties Apskūties, noskūties
noslapēties Apslacīties
nošļandēties Apslacīties, aplieties
nospridzināties Apslacīties, aptašķīties
nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu)
kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts
novimbāties Apslienāties
sazamblāties apslienāties, apsiekaloties
aptepties Apsmērēties
apzviesties Apsmērēties
apkārnīties Apsmērēties ar izkārnījumiem
noērmoties Apsmērēties, apsmulēties
apsmekšēties Apsmērēties, kļūt netīram
apsūbināt Apsmērēties, ļaut apsūbēt
rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos
noķirnāties Apsmulēties
noparzāties Apsmulēties
nozleķēties Apsmulēties
savaļāties Apsmulēties
zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties
nokrēpuļoties Apsmulēties ar deguna dobuma izdalījumiem, gļotām
čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties
rākāties Apsmulēties, aptašķīties
šekstēties Apsmulēties, aptašķīties
nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot
apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties
piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties
saķezēties Apsmulēties, notraipīties
sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem
noteikties Apsolīties
pasolīties Apsolīties
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju
apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību
ponti izmest apspalvoties
sašļakstināt Apspricēties (daudz)
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē
apsaspriesties Apspriesties
pasaredīties Apspriesties
rēdīties Apspriesties
izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties
savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi
likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls
maģiskais riņķis (aplis) apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt
sadurstīties apstāties
apsastāties Apstāties
apstāt Apstāties
apštopēties Apstāties
noštopēties Apstāties
pielaicīties Apstāties
staknīt Apstāties
iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā)
nostāties Apstāties (par transportlīdzekļiem)
stagnēt Apstāties attīstībā
stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
piestāt Apstāties kādā virzībā
aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties
stomīties Apstāties, baidīties
dastāt Apstāties, nespējot tālāk pavilkt ratus, vezumu u. tml.
sastakņīties apstāties, palikt stāvot
pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli)
aizstiknīties Apstāties, sastingt
apstopēt Apstāties; apstādināt
koroborējums Apstiprinājums (ar tiesas lēmumu); koroborācija
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu)
braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu
izlašķēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
izveldzēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem
ūbēt Apsūbēt, pārklāties ar rūsu
tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā
aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts
nosveikties Apsveicināties
noveselāties Apsveicināties
sasveikties Apsveicināties
saveseloties Apsveicināties
nosvilināties Apsvilināties (1)
apšebēties Apšķebēties
apžebēties Apšķebēties
apsašķebināties apšķebināties
apsaskrieties apšķebināties
apskabināties Apšķebināties
apšķerbināties Apšķebināties
skārbināties Apšķebināties
apķesties Apšķiesties, apsmērēties
apsašļakstināties Apšļakstīties
sašļakstīties Apšļakstīties
apasiņot Apšļakstīties ar asinīm
nošlampāt Apšļakstīties ar netīrumiem
nošlamperēties Apšļakstīties ar netīrumiem
nopļekāties Apšļakstot notraipīties
sašļakstēt Apšļakstoties nosmērēties
nošmurklāties Aptašķīties
noplančkāties Aptašķīties (ar kādu šķidrumu)
nolēcināties Aptašķīties (nejauši)
nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties)
nokārnīties Aptašķīties ar kūtsmēsliem
sadirsties Aptašķīties ar saviem izkārnījumiem
nopļūtīties Aptašķīties, apgānīties
ķempāties Aptašķīties, apsmulēties
ķērnēties Aptašķīties, apsmulēties
ķezēt Aptašķīties, apsmulēties
ķezēties Aptašķīties, apsmulēties
noķuņķēt Aptašķīties, apsmulēties
nomurāties Aptašķīties, apsmulēties
nosmečkāties Aptašķīties, apsmulēties
nostemēt Aptašķīties, apsmulēties
notepčoties Aptašķīties, apsmulēties
sašmukt Aptašķīties, apsmulēties
uzmuities Aptašķīties, apsmulēties
zabināties Aptašķīties, apsmulēties
sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu)
notasnāties Aptašķīties, aptraipīties
nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram
apgraulēties Aptašķīties, nosmērēties ar saviem ekskrementiem
murzēties Aptašķīties, nosmulēties
noplešķēt Aptašķīties, nosmulēties
samurzēties Aptašķīties, nosmulēties
aptraišķīties Aptašķīties, notašķīties
ķezināties Aptašķītuies, noismērēties
taukt Aptaukoties
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast)
čupināt Aptaustīt, apčamdīt; grābstīties
apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt)
izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku
apsatirities Aptīrīties
nosaitēties Aptīties
notiņāties Aptīties
notīņāties Aptīties
aprotināties Aptīties apkārt
aprutināties Aptīties apkārt
apžaugties Aptīties kādam ap kaklu
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu)
sasatīties Aptīties, apvīties (visapkārt, no visām pusēm)
aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt
notoņāties Aptīties, satuntulēties
apsasmulēties Aptraipīties
apsmērēties Aptraipīties
gānīties Aptraipīties
nošmurgulēties Aptraipīties
šņurgāties Aptraipīties
nodzievāties Aptraipīties (apsvīnīties)
aptaisīties Aptraipīties ar izkārnījumiem
saķezināties Aptraipīties, apbružāties
nožakāties Aptraipīties, apsmulēties
ķizināties Aptraipīties, nosmulēties
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt)
aptumst Aptumšoties (3)
aptimst Aptumšoties (par debess spīdekli)
aptupt Aptupties
sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
tiesiskā ietekme aptver visas formas un virzienus, kādos tiesības ietekmē sabiedriskās attiecības
apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam
pasavaicāties Apvaicāties
ieklaust Apvaicāties pēc
appeiķoties Apvaicāties, apprasīties
abižoties apvainoties
uzmest kūkumu apvainoties
uzmest burbuli apvainoties
apsabežīties Apvainoties
apsavaiņāties Apvainoties
apvaiņoties Apvainoties
iebilsties Apvainoties
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties
aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam
uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam
sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties
ņemt ļaunā apvainoties, sadusmoties (par ko)
safāzēties Apvainoties, saniknoties, sadusmoties
sacelt spuras (arī seksti) apvainoties; arī saskaisties
sacelt seksti (arī spuras) apvainoties; arī saskaisties
čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu
apvaislēties Apvaisloties
apvaišļoties Apvaisloties
uzdzenāt Apvaisloties
ērzeļoties Apvaisloties (par ķēvi)
aprūkāties Apvaisloties, apaugļoties
apkuiļoties Apvaisloties, sapāroties (par cūkām)
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri)
uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim)
apnēsāties Apvalkāties
apviļāties Apvārtīties
apsavelties Apvelties
apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā
apsavērsties Apvērsties
apgriezties Apvērsties otrādi, arī ačgārni
sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs
PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
grupēties Apvienojies grupās, dalīties grupās
samesties kopā apvienoties
sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku)
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai
rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas
sajūgties apvienoties, arī apprecēties
kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2)
satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu
mesties kopā apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu
biedroties Apvienoties, organizēties
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem)
apbiedrēties Apvienoties, savienoties
plēvēt Apvilkties ar plēvi
tīksnāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem
tīktāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem
apkrecēt Apvilkties, pārvilkties ar garozu, sarecēt
aplaist Apvirzīt (ko) lokveidā; paraudzīties visapkārt
apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
apgriezties apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; refl. --> apgriezt 1(1)
pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt)
apķibināties Apvīties
apsatīties Apvīties
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt)
apsvaidīties Apziesties, ieziesties
ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus
ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām
patiesības serums apzīmējums dažādiem preparātiem, kas, iedarbojoties uz galvas smadzeņu funkcijām, bloķē aizturi
VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing")
shizofiti Apzīmējums vienšūnu augiem, kas vairojas daloties (skaldoties) uz pusēm
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība
bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām
prokrastinēt Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties
zagt dienas apzināti dzīvot bezdarbībā, dīkdienīgi; slaistīties
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība)
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
notārpināt apzināti kavēties
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību
apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko)
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu)
meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai)
dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm
aizklupt Apzināti nogāzties (aiz)
samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu)
melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu)
fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu
viltot apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu
safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus
krist Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur)
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
apsazināties Apzināties
atzīt apzināties (ko); apliecināt
justies Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli)
sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi
zināt mēru apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām
atrast sevi apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā
justies Apzināties sevi (par ko)
sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi
dazīties apzināties, atpazīt
atjaust Apzināties, atskārst, aptvert
izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot
nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo
abjūdikācija Apzvērēta atteikšanās no tiesībām vai kādas darbības noliegšana
sažēlot apžēloties
žēlināt Apžēloties
nodibināt ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties)
apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam
griezties ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā)
rektifikācija ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu)
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku)
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri)
vingrināt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju
trenēt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju)
pieņemt ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā)
knupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
izpačāties ar baudu pērties, mazgāties pirtī ar lapu slotu
našķēties ar baudu, tīksminoties ēst gardumu, kārumu
aizblākšēt ar blākšķi aizvērties
aizblākšķēt ar blākšķi aizvērties
atbrēkties ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem)
nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
uzburties ar burvestību palīdzību pieķerties
pāžļoties ar burvībām, ar vārdošanu nodarboties
taisnīgums ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu
darbinieka saistība ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem
svelberēt ar darbiem un valodu šaudīties apkārt; neiet noteiktā virzienā
ošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2)
ostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2)
skultēt ar dažādiem paņēmieniem, viltībām u. tml. censties panākt, ka izdod, atdod (naudu)
nošņākt ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt; nošņākties (2)
klausīties ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto)
aizvējot ar gaisa plūsmu attālināties
uzlidot ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas
atlidot ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp
ielidot ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā)
nolidot ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko)
pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
grozīt galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pažļebināt ar gariem zobiem ēdot krietni saēsties
pusglūnis ar glūnošām acīm, paslepus (skatīties)
aizgrandēt ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu)
atgrūsties ar grūdienu atvirzīties nost (no kā)
piegrūsties ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti
nomaracīt ar grūtībām (kādu noteiktu laiku) nopūlēties
atkamāties ar grūtībām atnākt, atvilkties
atšļaukāt ar grūtībām atvilkties
rausties augšā ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa)
svompāties ar grūtībām celties, slieties (augšā)
sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
bukāties ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos)
bukstīties ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos)
aizpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
iedreselēties ar grūtībām ielīst, ierāpties (par bērnu)
iecīnīt ar grūtībām iemācīties
izpiņķēties ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3)
peņķēties ar grūtībām ņemties
izsprukt no kāda nagiem ar grūtībām paglābties no kāda, laimīgi izkļūt no briesmām
izķeburoties ar grūtībām palīdzēt (izkulties no nepatīkamiem apstākļiem)
izlauzt ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu)
lauzt ceļu ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu)
pārkulties ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārkulties ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
aizkārpīties ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
nokūznīties ar grūtībām pārvietoties pa piesnigušu ceļu
pārdzīties ar grūtībām pārvietoties, pārkļūt (kam pāri)
pamuit ar grūtībām pavirzīties uz priekšu
uzkūļāties ar grūtībām piecelties
uzkūlināties ar grūtībām piecelties
uzkūļināties ar grūtībām piecelties
sarausties kājās ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem
rampties ar grūtībām rāpties
uzkušņāties ar grūtībām un neveikli uzrāpties
iesprantēties ar grūtībām un spēku iespiesties
uzspīrināties ar grūtībām uzkalpoties
uzpūlēties ar grūtībām uzkāpt, uzrāpties (kur augšā)
uzžākarēties ar grūtībām uzrāpties
atkležot ar grūtībām vai neveikli (neizveicīgi) atvilkties
kaikarēties ar grūtībām vilkties
piesvempēties ar grūtībām vilkties
kārpīties ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur)
mīcīt dubļus (arī mālus) ar grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem)
mīcīt mālus (arī dubļus) ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem)
ķildināt ar grūtībām virzīties uz priekšu
pāršļaukties ar grūtībām, lēnām kājas kustinot, pārvietoties pāri
pieklēžot ar grūtībām, lēnām tuvoties
uzgorīties ar grūtībām, negribīgi piecelties
ieklumpēties ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties
žarbīties ar grūtībām, neveikli kāpt, rāpties (kokā)
attrausties ar grūtībam, neveikli pārvietojoties ierasties
atpenterēt ar grūtībām, neveikli vai streipuļojot ierasties
nokulties ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
atsapērties ar grūtībām, pūlēm atkļūt, parasti pārvietojoties pa sliktu ceļu
izlauzīties ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu)
uzspirināties ar grūtībām, šurp un turp grozoties, piecelties
nogružoties ar gružiem samaisīties
uzgudrēties ar gudrību spēt pacelties
nokrāmēties ar iedzīvi pārvākties, pārvietoties lejā (no kurienes, kur); nokravāties
pieķerties ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko)
aizsargāties ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu)
rīdīt ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam
tieksme ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko)
izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2)
izvēlēt ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1)
atkaukties ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni)
piepazīties ar kaut ko iepazīties
nižģēties ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
nižģināties ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
nižģīt ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
dūderēt ar kaut ko nodarboties
dzīgot ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu)
šļurāties ar kaut ko nodarboties, piņķēties, kēpāties
sakliegties ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem)
izklupt ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis)
knairīties ar knābi knosīties spalvās
knopēties ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties
knuzināties ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties
knobāties ar knābi vai zobiem kasīties
gods ar ko lepoties; lepnumam, greznumam
urbināt ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.)
izdedzināt ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu
čeģelīties ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku
skruķiski ar kruķiem (pārvietoties)
kruķēties ar kruķu palīdzību virzīties uz priekšu
ievelties ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā)
izvelties ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties
saķērkties ar ķērcieniem sazināties (par putniem)
atķērkt ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku)
sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
gozēties ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns)
labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
plēgžņāt ar lakatu plātīties; locīt
laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību
atlēkt ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
atlakstīt ar lēcienu atvirzīties līdz kādai vietai
palēkties ar lēcienu pavirzīties (uz augšu)
lidot ar lidaparātu virzīties, pārvietoties gaisā – par pasažieriem, apkalpi
ulksnēt ar lielām grūtībām iemācīties lasīt un rakstīt
izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves
aizcīnīties ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atcīnīties ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt
iedrenēt ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt
izstiknīties ar lielām pūlēm mēģināt izglābties
izveķēties ar lielu apetīti izēsties (ko biezu)
uzklupt ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
uzkrist ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu
saņemt pēdējos spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
saņemt pēdējos (arī visus) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
saņemt visus (arī pēdējos) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
atsprāgt ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties
iegult ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4)
ieblākšķināt ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties
ciltstiesības ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām
prejudīcija ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu
apkārt ar līkumu (doties)
nelikumība ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība
nelikumīgs ar likumu aizliegts, arī prettiesisks no likuma viedokļa
aizliekties ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.)
aplīkumot ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
ieliekties ar līkumu ievirzīties (kur iekšā)
monopols ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko
monopoltiesības ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko
obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
glaust ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu)
glāstīt ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku)
glausties ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu
vizēt ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu)
vizmot ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu)
vizuļot ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu)
slēpties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi)
maskēties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
nomānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko)
sikāt ar maziem soļiem un ar grūtībām pārvietoties
raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
ģuģināt ar mazu bērnu runāties vai to mierināt
nomest ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā)
iebrukt ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4)
uzvensties ar mokām (rāpjoties, veļoties) sasniegt augšu
aizmocīties ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt
izencēties ar mokām izķepuroties
muities ar mokām izsisties cauri
adosēt ar muguru atzvelties
purslāties ar muti vai degunu šņaukāties
uzdrepelēt ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties
aizņurīt ar neasu instrumentu censties nogriezt, nocirst
iekušņāties ar nelielām kustībām ērti iekārtoties
iekušņoties ar nelielām kustībām ērti iekārtoties
iekuzināties ar nelielām kustībām ērti iekārtoties
iekužināties ar nelielām kustībām ērti iekārtoties
iekužņāties ar nelielām kustībām ērti iekārtoties
aizšņakstināt ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties
sajaukt ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā)
ķepināties ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram)
nokrept ar netīrumiem pārklāties, kļūt netīram
ķarzāties ar niekiem nodarboties
datoru vīruss ar nolūku izveidota programma, kas spēj iespiesties citās programmās un tās iznīcināt
nepatiesība ar nolūku sagrozīta patiesība; meli
patenttiesības ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu
valdēt ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām)
ar līkumu ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties)
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā
parādprasība ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā
noteikti ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt)
atsvībināties ar pātagas vicināšanu aizstāvēties
(pa)mielot acis ar patiku skatīties, redzēt
mielot acis ar patiku skatīties, redzēt
garšīgi ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt)
piekomandēt ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai
pārsteigt ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī
uzvaidēt ar piepūli novaidēties
knibināt ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko)
piesniegties ar piepūli sasniegt (pastiepjoties)
uzžurgāties ar piepūli uzrāpties
pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā
bucīt ar pierēm sagrūsties
duksnīties ar pieri grūstīties
saņemt enkurboju ar piesienamo galu piestiprināties pie enkurbojas
pleno iure ar pilnām tiesībām
pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties
knabināt ar pirkstiem klabināties
nagāties ar pirkstiem maisīt, rakņāties, krāmēties, iepriekšējo kārtību izjaucot
pļakāties ar plaukstām sisties
atvairīt ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.)
baudīt ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam)
grūtai ar pūlēm (kā dabūt, iegādāties)
izēsties ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem)
atkratīties ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.)
atkluburēties ar pūlēm atvilkties
cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu
mangalēt ar pūlēm censties ko izvilkt, dabūt
zorģēties ar pūlēm darboties, rīkoties
dasakulties ar pūlēm iegādāties, izgādāt
ielauzīties ar pūlēm iemācīties
ierūdīt ar pūlēm iemācīties
iebulderēties ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt)
iebuldurēties ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt)
nostutēties ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus)
noķert ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli)
piestutēties ar pūlēm piecelties, uzslieties
mujāties ar pūlēm sisties cauri
mūjāties ar pūlēm sisties cauri
uzcīnīties ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas
mudīties ar pūlēm virzīties (iet, braukt)
mūdīties ar pūlēm virzīties, kustēties
ietošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā)
iztošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur)
tošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.)
nagažāties ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties
nagažoties ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties
stīpāties ar pūlēm, grūtībām (kur) iet, doties
mangoties ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz
iesalauzīties ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties
iesalumdīties ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties
atsakulties ar pūlēm, grūtībām ierasties, atkļūt, parasti no lielāka attāluma
skrapāties ar pūlēm, grūtībām iet, kāpt, rāpties
ķeksēties ar pūlēm, grūtībām iet, virzīties (balstoties uz nūjas)
uzsisties ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
izskrapāties ar pūlēm, grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur)
izkošņāties ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur)
izkušņāties ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur)
lauzīties grāmatā ar pūlēm, grūtībām mācīties lasīt
atsatamīties ar pūlēm, grūtībām nodarboties ar ko
noskrapāties ar pūlēm, grūtībām nokāpt, norāpties
patamzāties ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties
patomzāties ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties
pārmocīties ar pūlēm, grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (kam pāri)
pārsakulties ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties
pārskrapāties ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties (pār ko, kam pāri)
piedzīties ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uztoškāties ar pūlēm, grūtībām uzcelties, sakārtoties
uzskrapāties ar pūlēm, grūtībām uziet, uzkāpt, uzrāpties
uzskruķēties ar pūlēm, grūtībām uziet, uzkāpt, uzrāpties
izatrausties ar pūlēm, grūtībām uzrāpties
uzrampties ar pūlēm, grūtībām uzrāpties
uzstūkāties ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst
uzstūķēties ar pūlēm, grūtībām uzrāpties, uzlīst
uzšķūrēties ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā)
uzstīvēties ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz kā, kur augšā)
uzmocīties ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā)
ietusnīt ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā)
notusnīt ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīties (2)
atkulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas
aizkulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
kulšņāties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties
kulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties
pakulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu)
pērties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties
papūlēties ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko)
nopūšļot ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
lēzēties ar ragavām no kalna traukties
uzlēžāt ar ragaviņām (no kalna) slidināties
iesvētīt ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam)
iesvētīt ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli
noriebt ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu)
noriebt ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
nošķermulēties ar riebumu novērsties un nopurināties
šķermulēties ar riebumu vērsties projām
naikāties ar rīksti atgaiņāties
ņagāties ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru
māķoties ar rokām plātīties, žestikulēt
māties ar rokām plātīties, žestikulēt
žankāties ar rokām plunčāties pa ūdeni
aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties
šļakāt ar roku šļakstīties
ķibināt ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt
atrūkt ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni)
sāniski ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties)
sasojs ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties
sasots ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties; sasojs
pulsometrs ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos
sasaukties ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem)
mīlināties ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu
lenkt ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību
slēpt ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības)
vērsties ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī)
tramdīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties
vilināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas
vilkties ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt
sagrābt ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju
aizprašņāt ar savu prasījumu aizstegties priekšā cita prasījumam
aizprasīt ar savu prasījumu aizsteigties priekšā cita prasījumam
ietekmēt ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku)
iespaidot ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus; [ietekmēt]{s:2640}
notraucēt ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī
iejaukties ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā)
mudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara
mudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
skubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
uzmudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
skubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1)
uzdauzīt ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu)
atblākšķēt ar skaļu troksni ierasties
samesties (ar) acīm ar skatieniem sazināties
saskatīties ar skatieniem sazināties
apskatīt ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko)
mērķēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur)
tēmēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur)
spiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē)
izspiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko)
paslīdēt ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku)
pārslīdēt ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem
iesmaidīt ar smaidu ieskatīties
sērt ar smiltīm vai dubļiem pārpildīties, aizsērēt
dasacirsties ar sparu aizvērties
grimīt ar sparu nākt, lauzties kur iekšā
grimīt ar sparu skriet, drāzties (par dzīvniekiem)
grūsties ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties
grūst ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu
uzlidot ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos)
atrauties ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.)
šķaidīt ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko)
svirēt ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi
pretoties ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku)
piespiest ar spiedienu iedarboties (uz ko)
spiguļot ar spīguļiem rotāties
iepasakāties ar stāstu stāstīšanu iekļūt draugu lokā, iedraudzēties
spārdīt ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu
žigli ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties)
spert ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu
nosviest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem)
nomest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē
cirsties ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem
lēkt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm)
pamesties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties
parauties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu
pamesties ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
pasviesties ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1)
piesasisties ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā)
lēkt ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā)
rauties ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur)
sasisties ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties
izstraujot ar straumi iztecēt, gāzties ārā
tošāties ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām)
nosviest ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā)
iesvilpot ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā)
izsvilpot ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izsvilpot ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nosvilpt ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu
nosvilpot ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu
virmot ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu)
aizšņākt ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties
nošņākt ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
aizšvīkstēt ar švīkstoņu, švīkstot attālināties
aizšvirkstēt ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.)
nošvirkstēt ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu
nodibināt faktu ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus
tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus
kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ
norīdzināt ar tiesas spriedumu atņemt
maksātnespēja ar tiesas spriedumu konstatēts uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis, kad tas nespēj veikt kārtējos maksājumus un nomaksāt parādus; bankrots
piedziņa ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana
kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā
statuss ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli
asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos
dasist ar triecienu pieskaroties, izraisīt sāpes
piesisties ar triecienu pieskarties; strauji pieskarties
izklunkāties ar troksni izšļakstīties
aizsisties ar troksni strauji aizvērties; aizcirsties
tupelēt ar tupelēm drusku paieties, parotaļāties
plorckāties ar ūdeni vai citiem šķidrumiem laistīties
ūdenspārbaudījums ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs
gāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
nogāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
kriņāties ar vārdiem uzmākties
sabradāt ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām)
aizsprengties ar varu aizspiesties, aizspraukties citiem garām
cirsties ar varu spiesties cauri
atvēzēties ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.)
dagrūst ar vieglu grūdienu pieskarties, parasti pie kādas ķermeņa daļas
piesist ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu
izopolītisks ar vienādām pilsoņu tiesībām
izvilstināties ar viltu izkulties
vilstināt ar viltu kulties
iekrāpties ar viltu, mānoties iekļūt
uzstrumpāt ar visām 4 kājām palecoties uzsteigties
atkrāmēties ar visu iedzīvi doties (šurp, atpakaļ u. tml.)
izkravāties ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.)
atkravāties ar visu iedzīvi doties šurp; ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā)
iekravāties ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā)
nokravāties ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.)
kūkšņāties ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt
aizzarot ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.)
paziņot ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur)
snoskāties ar zobiem blusoties (par suni)
zvaižņot ar zvaigznēm apsegties
nozvaigznoties ar zvaigznēm noklāties
nozvaigžņoties ar zvaigznēm noklāties
afidevits ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai
žagarēt ar žagaru palaidņoties, dauzīties uz visām pusēm
sarādīties ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties
sasarādīties ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties
stopot ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā)
ārē Ārā, laukā no kurienes (virzīties)
izskalāt Ārdoši iedarboties uz iežiem (par ūdeņiem)
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, radīt (ko)
izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību
ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties
lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm)
et ab hoste doceri arī no ienaidnieka var mācīties
eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija)
Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem)
krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību
storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno
varpste Arkla daļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu saliekties
vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties
vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties
arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē
harmagedons Armagedons - Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas
mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku
Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā
arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt)
atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
iearties Arot iemācīties labi art; art, kamēr aršana sāk veikties
ieart Arot ievirzīties (kur iekšā)
izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
arties Arot virzīties (parasti par lemesi)
ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus
privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu
izārstēties Ārstējoties kļūt pilnīgi veselam
konservatīvā ārstēšana ārstēšana, izvairoties no operatīvās iejaukšanās (ārstēšana ar medikamentiem, diētu un režīmu)
dakterēties Ārstēties
dziedēties Ārstēties
dziedināties Ārstēties
lečīties Ārstēties
zālenēties Ārstēties
sasazālēties Ārstēties (ar zālēm)
elektrizēties Ārstēties ar elektrisko strāvu
pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības
gulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā
nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties
zālēties Ārstēties, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem
dankoties Ārstēties, veikt medicīniskas pārbaudes
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados
pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa
akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju
konsulārā imunitāte ārvalsts konsulātam un tā darbiniekiem noteiktas tiesības un privilēģijas attiecībā pret rezidences valsts tiesas un administratīvo jurisdikciju
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām
biržas kotācija ārzemju valūtas un dažādu citu vērtību tirgus cenas noteikšana nacionālajā valūtā, ko veic speciāla (biržas kotācijas) komisija, pamatojoties uz biržas darījumu rezultātiem
metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā
hostis Ārzemnieks, ar ko Roma atradās kādā sakarā, atzīstot tā tiesības
eksterritoriāls Ārzemnieks, kas bauda neaizskaramības tiesības
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas
aizasarot Asarojot aizmigloties (par acīm)
izmist asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties
izgult Asi pārmest kādam; stipri rāties uz kādu
raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties
tecīties Asināties
angioskleroze Asinsvadu sienu sacietēšana un sabiezešana, attīstoties saistaudiem
asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām
astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās
relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības
fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu
skvairs ASV - miertiesneša tituls
trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties
teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības
SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija
iznašķēt At baudu, tīksminoties izēst
stādīties Atainoties atmiņā
atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.)
dairt Atairēt, pieirties
atirklēties Atairēties
izkabināties Atāķēties, atraisīties
atriesties Atārdīties
atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu)
attīst atārdīties, atrist
atskanēt Atbalsoties; skanēt pretim
atspertuve Atbalsta punkts; vieta, kur atsperties; pieturas punkts
pūst kāda stabulē atbalstīt kāda uzskatus, intereses, nostāju, rīkoties ar kādu kopīgi
atremties Atbalstīties
atspiesties Atbalstīties
atspīlēties Atbalstīties
atstīrināties Atbalstīties
sastutēties Atbalstīties
uzkremties Atbalstīties
uzremties Atbalstīties
paremties atbalstīties (ar elkoni)
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam)
atslieties Atbalstīties (pret ko)
atkukt Atbalstīties (uz elkoņiem)
uzmīties Atbalstīties uz kājas pēdas
pārnest ķermeņa (arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot
pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot
atsliegties Atbalstīties, atgāzties
atstutēties Atbalstīties, atslieties
sasprensties atbalstīties, atspiesties
kaipt Atbalstīties, pieturēties
atkļauties Atbalstīties; izstiepjoties atgulties
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam)
atzvilu Atbalstoties, atslienoties (pret ko)
atzvilus Atbalstoties, atslienoties (pret ko)
atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās
piekrišana atbilde, akcepts priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties)
atmelot Atbildēt nepatiesību
atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei)
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt)
pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
juridiski atbilstoši likumiem, tiesību normām; tiesiski
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml)
labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
uzcirtīgs Atbilstoši saģērbties un izturēties
klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem
atlēvarot Atblandīties, atklaiņot
atlampot Atblandīties, atklejot
atlāpot Atblandīties, atklejot
atklabažāt Atblandīties, attipināt
atplaukt Atblāzmoties
atblēt Atblēties
atvažot Atbraukt, ierasties
atbrāzt Atbrāzties
atbrīnīties Atbrīnēties
atbrīnoties Atbrīnēties
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits
atdēties Atbrīvooties, tikt vaļā
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības)
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu
atkārpīties Atbrīvoties
atsprūst Atbrīvoties
atvaļāties Atbrīvoties
brīvēties Atbrīvoties
izpestīties Atbrīvoties
patikt Atbrīvoties (3); pasprukt
tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda)
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu)
atčakarēt Atbrīvoties (no kā), izmantojot viltību
attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu); atjēgties, atgūties
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem)
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme)
atrubīt Atbrīvoties (no kāda)
nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot
izkakaļāties Atbrīvoties (no naudas)
izkakalēties Atbrīvoties (no naudas)
šprukt Atbrīvoties (no saites, iesprostojuma u. tml.) - parasti par dzīvnieku
izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu; guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa)
atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj)
atkauties Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.)
nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa)
izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa)
izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedēties
izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedināties
nomest atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to)
nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to)
atmulst Atbrīvoties no apmulsuma, apjukuma
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam
izblusināties Atbrīvoties no blusām
otkinutsja Atbrīvoties no cietuma
atķidināties Atbrīvoties no dadžiem
izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci)
atgrožoties Atbrīvoties no grožiem
izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku)
izamauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu)
izmauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu)
mauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu)
soskočiķ Atbrīvoties no ieslodzījuma pirms termiņa
atļāvēties atbrīvoties no izsekotājiem
atjostīties Atbrīvoties no jostas, apsējiem
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma)
novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma)
dabūt nost no kakla (kādu) atbrīvoties no kāda
aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa) atbrīvoties no kāda cilvēka
aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) atbrīvoties no kāda cilvēka
novākt pie malas atbrīvoties no kāda, fiziski to iznīcināt; nogalināt
dabūt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu
novākt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu
dabūt nost no ceļa (kādu) atbrīvoties no kāda; iznīcināt
izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības
izlaboties Atbrīvoties no kaitīga ieraduma, negatīvas īpašības
attaukoties Atbrīvoties no liekā svara
atvilgt Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa; atmaigt
atvieglot sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to)
notīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi)
tīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi)
palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma; papriecāties
palaist sirdi zaļumos (arī ganībās) atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma; papriecāties
sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes; kļūt laicīgam
atstingt Atbrīvoties no sastinguma
nosūkalāties Atbrīvoties no sūkalām
nosulāties Atbrīvoties no sūkalām, tām notekot (par biezpienu)
nopilēties Atbrīvoties no šķidruma, tam nopilot; pilot notecēt
atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens
atūdinēties Atbrīvoties no ūdens
atutīties Atbrīvoties no utīm
atvažoties Atbrīvoties no važām, no uzliktā sloga
viskočiķ Atbrīvoties pēc soda izciešanas
izveņķēties Atbrīvoties, ar pūlēm tikt ārā
atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības)
atcināties Atbrīvoties, atrauties
atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota)
nolikt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas)
sviest pie malas atbrīvoties, atteikties no kaut kā
atgalēties Atbrīvoties, atvairīties
atskrullēties Atbrīvoties, garīgi atpūsties
nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista
pestīties atbrīvoties, pasargāties no kaut kā
attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām)
atbrivāties Atbrīvoties, tikt vaļā
paturēt prātā atcerēties
atčoknīties Atcerēties
atdomāt Atcerēties
atgādāt Atcerēties
atgādāties Atcerēties
atminināties Atcerēties
atminstināties Atcerēties
attikties Atcerēties
dadomāt Atcerēties
dagadāt Atcerēties
ģedēt Atcerēties
iecerēties Atcerēties
ieminēt Atcerēties
dasadomāties Atcerēties (ko) pēc kāda laika
attēgties Atcerēties, atjēgties
atcerēt Atcerēties, atminēties
attipt Atcerēties, atminēties
attipties Atcerēties, atminēties
atģist Atcerēties, attapties, iedomāt
paģist Atcerēties, attapties, iedomāt
pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas)
iegrūsties prātā atcerēties, iedomāties
minstināt Atcerēties, iedomāties
glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst
aizmirst Atcerēties, paturēt prātā
pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā
čoknīties Atcerēties, saprast, apjēgt
iegādāties Atcerēties; iegādāt (3)
iegādāt Atcerēties; iegādāties (2)
atsacirsties Atcirsties (par rīku)
atčalīties Atčalavīties
atčaloties Atčalavīties
atsadalīties Atdalīties
nonākt Atdalīties
šķetēt Atdalīties
atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu
atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.)
nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē
izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām
nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost)
izadalīties Atdalīties (par ko salipušu)
attulēties Atdalīties (par linu šķiedru)
izagaldīties Atdalīties (par linu šķiedru)
atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu)
atsust Atdalīties (sutināšanas rezultātā)
atsašķirties Atdalīties no kopuma (par kā sastāvdaļām)
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu)
nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām)
krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām)
nosavilkties Atdalīties no ķermeņa (parasti par matiem, spalvām)
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci
atsagaldīties Atdalīties no spaļiem (par šķiedru)
nosastāties Atdalīties no sūkalām (par krējumu)
plaukāt Atdalīties plūksnām
plaukāties Atdalīties plūksnām
atputēt Atdalīties putekļu veidā
nosacelties Atdalīties ratu virsai no ratu priekšējās ass
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem)
nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām)
atkrist Atdalīties un nokrist nost
atlodēties Atdalīties vai zaudēt elektrisko kontaktu lodējuma vietā
drimt Atdalīties, atirt, nodrupt
atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji)
atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu)
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā)
aplobīties Atdalīties, nolupt
nomujāties Atdalīties, nošķirties
atšķelties Atdalīties, plaisājot sadalīties
noslāņoties Atdalīties, sadalīties slāņveidīgi
brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam)
izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1)
nobrukt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties; nogrūt
saķērnēties Atdaloties paniņām, krējumam saiet sviestā
iejusties kāda lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties
tāpuļot Atdarināt; mērkaķoties pakaļ
atspēlēties Atdarīt, atriebties
uzlupt Atdarīties
atkroķēties Atdarīties, atskrūvēties u. tml.
atlupties Atdauzīties
atķaulēties Atdauzīties; atsisties
reabilitēt Atdot kādam tiesības
izdoties Atdot visu; arī iztērēties
atdrāzt Atdrāzties
atsadrāzties Atdrāzties
atsprūst Atdurties
atķerties Atdurties (pret ko) un aizķerties
atdusēt Atdusēties
padusties Atdusēties
pierēpt Atdzerties
atdzisināties Atdzesēties
saldināties Atdzisināties, atvēsināties
atgleijēties Atdzist; atgleijāties
atālēties Atdzīvoties
atdzēties Atdzīvoties
atdzīgoties Atdzīvoties
atdzīvināties Atdzīvoties
atsadzīvināties Atdzīvoties
sažirgt Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā
sažirgties Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā
atdzīties Atdzīvoties, atžirgt, atpūsties
izvicēties Atdzīvoties, atžirgt, būt darbīgam rosīgam
žeibināties Atdzīvoties, no dzēruma reiboņa atbrīvoties
atelsāties Atelsoties
atelst Atelsties; arī atpūsties (pēc fiziskas piepūles)
atsaēsties Atēsties
attikties Atēsties, atdzerties
apsaēsties Atēsties; arī pārēsties
dagādāt Atgādāties
atgādināšana atgādinājuma vai tml. parādīšana, lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
mīt uz papēžiem atgādināt sevi, mākties virsū
atsagadīties Atgadīties
attrāpīties Atgadīties (1)
attrāpīties Atgadīties (2)
ietikties Atgadīties, notikt
nākt priekšā Atgadīties, notikt
kliepties Atgadīties, notikties
kliebties Atgadīties, notikties; kliepties
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt
atgaināties Atgaiņāties
atkarcināties Atgaiņāties
atkrauties Atgaiņāties
atšvaitīties Atgaiņāties
mušāties Atgaiņāties no mušām
nogainīties Atgaiņāties, aizsargāties
atklapastīties Atgaiņāties, aizstāvēties
atklapatāties Atgaiņāties, aizstāvēties
atganīties Atgaiņāties, atbrīvoties
atsagāzties Atgāzties; arī atliekties
atsaglausties Atglausties
timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija
timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts
paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros
atsukt Atgriezties
atsukties Atgriezties
iesarasties Atgriezties
piedurties Atgriezties
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem
pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām
pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi)
atsagriezties Atgriezties (par rīku, piemēram, nazi)
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes)
pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes)
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām)
reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas
pārgrozīties Atgriezties mājās (ironiski)
pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
sazemēties atgriezties pie sevis, savām domām, mazināt trauksmi
žirdzēties atgriezties vēlreiz
pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu)
noguldzīties Atgrūst; kādu brīdi aizķerties (rijot)
atsagrūsties Atgrūsties
atcelties Atgrūsties (ar laivu) no krasta
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu)
atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas)
atsagulties Atgulties
dagulties Atgulties
atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos
atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu)
atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku)
pārsagulties Atgulties šķērsām
atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas)
atgult Atgulties, iet gulēt
atlaist muguru atgulties, lai atpūstos
atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku)
nokrist uz auss atgulties, pagulēt
atgulēties Atgulties, pagulēt
atsastiepties Atgulties, parasti iztaisnojot augumu
izkretāt Atgulties, parasti kur pagadās
atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku
pievalstīt Atguļoties vai miegā savandīt, sajaukt
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē)
atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties
atsirgties Atgūt spēkus, atpūsties
atglēbties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties
atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties
atbalsināties atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt
atkopties atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt
atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas
prāvīties Atgūt, strauji palielināties; uzlaboties
atčuhāties Atgūties
atgauties Atgūties
atsagūties Atgūties
raskumaritsja Atgūties
žiebeļot Atgūties
žiebeļoties Atgūties
atžirbt Atgūties (pēc pārdzīvojuma)
atgurt Atgūties no noguruma
atdzīvāties Atgūties no smagas slimības
atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt
atžiebt Atgūties pēc smagas slimības
atžeibināties Atgūties, atpūsties
izvilkties Atģērbties
izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam
izsviesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam; izmesties (4)
atķerties Atģisties, atjēgties, attapties
atsastāties Atiet, atkāpties
atstāties Atiet, atkāpties (no kāda, no kā)
atsasieties Atiet, atkāpties no kāda, no kā; atvirzīties nost
atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis)
atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās)
apdeitoties Atjaunināties (par datora programmatūras elementiem)
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula)
atsajaunāties Atjaunoties
atdzimt atjaunoties - plaucēt pumpurus, zaļot un ziedēt no jauna (par dabu pavasarī)
atdzīvoties Atjaunoties (atmiņā, priekšstatos)
pamosties Atjaunoties (atmiņā)
atdzimt no pelniem atjaunoties vai tikt atjaunotam (par parādībām, sabiedrību, organizācijām, idejām)
atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam
atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš)
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.)
atdzimt atjaunoties, kļūt atkal aktuālam
reaklimatizēties atjaunoties, no jauna ieviesties kādreizējā dzīvesvietā (par augiem, dzīvniekiem)
uzjaunināties Atjaunoties, pajaunināties
reproducēties Atjaunoties, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē
atzaļot Atjaunoties, tikt atjaunotam
atdzimt atjaunoties, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidoties atkal (par saimniecībām, uzņēmumiem, organizācijām, sabiedriskiem veidojumiem, politiskām kustībām u.tml.)
atjaudāties Atjēgties
atreibt Atjēgties
otkolotsja Atjēgties
sasagūties Atjēgties
atģisties Atjēgties (1)
atgūties Atjēgties (1)
atgūties Atjēgties (2)
atgriezties īstenībā atjēgties (no kā)
atskurbt Atjēgties (pēc spēcīga pārdzīvojuma)
acačukavotīs Atjēgties no kāda pārsteiguma, sitiena u. tml.
attverties Atjēgties, atgūt samaņu
ačohņīties Atjēgties, atgūties
atčihnīties Atjēgties, atgūties
atčohnīties Atjēgties, atgūties
atčoknīties Atjēgties, atgūties
atgūt elpu atjēgties, atgūties no kaut kā
atraut elpu atjēgties, atgūties no kaut kā
sagūties Atjēgties, nākt pie samaņas
pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast
apsapt atjēgties, saprast
sapt Atjēgties, saprast
atsapties Atjēgties, saprast; sapt
atšauties Atjēgties; atpūsties
atjokoties Atjokot; ar jokiem atrunāties
atsakabināties Atkabināties
izāķēties Atkabināties (no āķa)
atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu)
kailēties Atkailināties
atmist Atkal atgūt spēkus, uzbaroties
atžiebeļoties Atkal atgūties
atžirgties Atkal atgūties
atvirst Atkal atmirdzēt, atgriezties
atzilgt Atkal iesākt zaļot, atgūties
atjaukoties atkal iestāties jaukiem laika apstākļiem
atgriezties atkal iestāties, izpausties
atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt
atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus
atgriezties atkal pievērsties kaut kam - par domām
atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
atgriezties atkal pievērsties reliģijai
atbaroties Atkal uzbaroties, no jauna atgūt spēkus
akanāties Atkal; atkanāties
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku
aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā
atskāpties Atkāpties
atstāt Atkāpties
retirēt Atkāpties
atiet Atkāpties (par karaspēku)
atsakāpties Atkāpties (par karaspēku)
atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku)
atmitēties Atkāpties, atteikties
atgult Atkāpties, mazināties
atlaucēties Atkarāties
atļenkt Atkarāties
karāties Atkarāties (1)
skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās)
izspraidīties Atkārti izlocīties, izspiesties
atsakārties Atkārties (piemēram, par dubultzodu, lūpu)
pakaļsacīt Atkārtot, atsaukties
šmaudzīt atkārtoti aizrīties
sēduļāt atkārtoti apsēsties (un piecelties)
nobrāzāties atkārtoti berzējoties nokasīt, saskrāpēt
gulstuļot atkārtoti celties un apgulties (par slimu dzīvnieku)
drostaloties atkārtoti dalīties (par olšūnām)
grozīties atkārtoti griezties no vienas puses uz otru, no vieniem sāniem uz otriem
reinficēties atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības
atložņāt atkārtoti izložņāt (vai šurp un turp grozīties)
kampļāt atkārtoti kampt, ķert; grābstīties
kampstīt atkārtoti kampt, ķert; grābstīties
kamstīt atkārtoti kampt, ķert; grābstīties
atkrusīties atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā
attirināt atkārtoti noraustīties un nokrist
pavilnīt atkārtoti parādīties un pazust
snaikažāties atkārtoti pēc kaut kā sniegties
ķērīgs atkārtoti pieķerties vai uzķerties (par zivīm)
bakstēt atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt
durstīt atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko)
aizticināt atkārtoti pieskarties, aiztikt
tušņāties atkārtoti pietupties
grozīties atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u. tml.
malties atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām; atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli)
atražot atkārtoti radīt ko jau pastāvošu; atkārtot ko iepriekš dzirdētu, nepārliecinoties par tā patiesumu, atbilstību (par idejām, uzskatiem)
pārčakarēt atkārtoti rakņāties, jaukt, bikstīt, bikstot pārmeklēt
uzšaudīt atkārtoti šaudīties, bez konkrēta mērķa
nogramstīties atkārtoti taustīties
nogūņāties atkārtoti uz īsu brīdi noliekties
uzšaudīties atkārtoti uzšauties, noplakt un atkal pieņemties
atņemu ņemām atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot
atņemu atņemām atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot
atņemu ņemdamies atkārtoti, apstājoties un no jauna uzsākot
atsakārtāties Atkārtoties
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību)
atmēgties atkārtoties, īpaši par slimībām
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
krimšķināt Atkāsēties
atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju)
otmahnutsja Atkauties
nomušāties Atkauties no mušām
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi
izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi
ķert uz vārda atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā
rādīt zobus atklāt zobus smaidā; smaidīt, smieties
(pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā)
mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi
mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi
nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko)
parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko)
ņirgāties acīs (arī sejā) atklāti, nekautrīgi ņirgāties
ņirgāties sejā (arī acīs) atklāti, nekautrīgi ņirgāties
brīvāi Atklāti, patiesi
(pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem)
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem)
izrādīties Atklāties, noskaidroties
pierādīties Atklāties, noskaidroties
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību
atkāsēties Atklepoties
atklaigāties Atkliegties
atkliekties Atkliegties
atrēkties Atkliegties
atsagriezties Atkļūt atpakaļ, ierasties atkal
atbarāties Atkopties
atkalēties Atkopties, pieņemties spēkā
atkost Atkosties (2)
atkraukāt Atkraukāties
atsakraukāties Atkraukāties
atridāties Atkravāties
atkrēpot Atkrēpoties
atķerrāties Atķellāties
atķepuroties Atķepurāties
atķeparāties Atķepuroties
atķibt Atķibināties
papravīties Atlabt, atveseļoties
žirbt Atlabt, atveseļoties
prausties Atlabt, uzbaroties
atsalaidināties Atlaidināties (par metāla priekšmetu)
atsalaisties Atlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām)
atsprukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām)
iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu)
izalaisties Atlidot un uzmesties uz kā (parasti par putniem, kukaiņiem)
atlēkt Atlidot, atlaisties
koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu
deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu
nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties
atlīkt Atliekties
atviebties Atliekties
atviepties Atliekties
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī)
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām)
atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas
atslieties Atliekties, izstiepties taisnam
atsaklejāties Atlīmēties
izaklejāties Atlīmēties
atlaupīties Atlobīties
noplusnēt Atlobīties (par ādu), nomest ādu
atvingurot Atlocīties
atmaukties Atlocīties atpakaļ
atlukt Atlocīties, karāties uz leju
atsprēgāt Atlupt, atdalīties
uzturēšanās atļauja atļauja ārzemniekam uzturēties kādā valstī noteiktu laika posmu
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci
palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.)
ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā)
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt
palaist vieglāk atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi
ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur)
laist pie šprices atļaut darboties
palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā
pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu)
atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.), atbrīvot, palaist vaļā
palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim)
pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.)
pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu)
pajemt Atļaut, arī likt doties (sev līdzi)
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur)
novīdēties Atļaut, atļauties
piešķirt vārdu atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē)
dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē)
tiesisks darījums atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai
atvēlēties Atļauties
izgarīties Atļauties
novēlēties Atļauties
vīdēties Atļauties
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt)
uzliegties Atļauties (ko) iegādāties, lietot; atvēlēt, dot (kādam ko)
uzliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties savām vajadzībām; atvēlēt, dot (kādam ko)
uzsliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties u. tml.; atvēlēt, dot (kādam ko)
palaist sirdi ganībās atļauties ko nenopietnu, vieglprātīgu; papriecāties, izklaidēties
atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu
atsamaksāties Atmaksāties
rentēties Atmaksāties
svētīties atmaksāties, labumā iet
lonēties Atmaksāties; būt vērts
atalgoties Atmaksāties; saņemt atlīdzību, kas pārsniedz ieguldījumu
ataloties Atmaldīties
apsūdzēt atmaskojot, pārmetot vērsties (pret ko) ar nosodījumu
atmaurot Atmauroties
atmaut Atmauties
atļergāties Atmēdīties
uzmērcēties Atmiekšķēties
atmiekšēt Atmiekšķēties (1)
atmiekšķēt Atmiekšķēties (1)
iesamīkšīties Atmiekšķēties; kļūt mīkstam
atgāsties Atminēties
atgaumēties Atminēties
ieģedoties Atminēties
izgādāt Atminēties
pamost Atminēties
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties (ko) redzes atmiņā
domēnatmiņa Atmiņa, kurā par atmiņas elemntiem izmanto cilindriskus magnētiskus domēnus, kas var pārvietoties noteiktā virzienā, līdzīgi datiem pārbīdes reģistrā
atmitēt Atmitēties
atmizot Atmizoties
atmizt Atmizoties
atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam
atbust Atmosties
atmost Atmosties
atsamosties Atmosties
atsmosties Atmosties
nomosties Atmosties
pabust Atmosties
pajusties Atmosties
celties augšā atmosties no miega un piecelties
augšāmcelties atmosties pēcnāves dzīvei
modīties Atmosties, pamosties
atvežģerēties Atmudžināties
izmudžināties Atmudžināties, atrisināties
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā)
atkūņāt Atnākt lēnā, neveiklā gaitā; atkūņoties
atvēžot Atnākt lēnām kā vēzim, atblandīties
atrist Atnākt vaļā (par ko sapītu, sasietu); atraisīties
atkūjāt Atnākt, balstoties uz nūjas
atšļūkt Atnākt, ierasties
atjāties Atnākt; atsteigties
atvadāties Atnesties
apjēroties Atnesties (aitai)
atsanesties Atnesties (par dzīvniekiem)
atsavesties Atnesties (par dzīvnieku)
teļoties Atnesties (par govīm)
pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem)
jēroties Atnesties, dzemdēt (par aitu)
attiesājums Atņemšana tiesas ceļā
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju)
ieslodzīt Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties
slēgt ārā (arī laukā) atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru; atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur)
zemļanuķ Atņemt zagļu tiesības
atnemties Atņemties
atšaipīties Atņirgāties, ņirgājoties atbildēt
atiezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties
iezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties
šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties
Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika
polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās
atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku)
restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības
regurgitācija Atpakaļplūsma, doba orgāna satura pārvietošanās fizioloģiskajam pretējā virzienā, saraujoties orgāna muskuļiem
atsapirkties Atpirkties
atplaiknāties Atplaiksnīties
atplaikšīties Atplaiksnīties
atplaikšķīties Atplaiksnīties
atplaiksnīt Atplaiksnīties (1)
atplaiksnīt Atplaiksnīties (2)
atplaiksnīt Atplaiksnīties (3)
atknopēties Atpogāties
atpumpāties Atpogāties
atsapogāties Atpogāties
izapogāties Atpogāties
atkņopēties Atpogāties; pogāt līdz apnikumam
pogāties Atpogāties; taisīties vaļā (par aizpogātu apģērbu)
atsaprasīties Atprasīties
čilot atpūsties
čīzot atpūsties
atgūdināties Atpūsties
atsapūsties Atpūsties
atsapūtināties Atpūsties
atspūsties Atpūsties
atšūbt Atpūsties
atžūbt Atpūsties
dusēt Atpūsties
izsēdēties Atpūsties
ottopiritsja Atpūsties
pavilnīt Atpūsties
pūtēties Atpūsties
pūtināties Atpūsties
relaksēties Atpūsties
žūbt Atpūsties
atstiept kaulus atpūsties (parasti guļus)
atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
atvilkt dvašu atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles)
dienvidot Atpūsties dienas vidū
atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem
gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām
atgūt elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma
atraut elpu atpūsties pēc fiziskas vai garīgas piepūles, grūta darba, sasprindzinājuma
nodusēt Atpūsties, atdusēties
pārdusēt Atpūsties, atdusēties
atžubties Atpūsties, atgūt samaņu
atdakņīties Atpūsties, atspirgt
atstārpināties Atpūsties, atveseļoties
attārpināties Atpūsties, atveseļoties
izgleijāties Atpūsties, izvaļāties
atķeipt Atpūsties, kļūt veselam
šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī
attecēties Atpūsties, sasildīties
veļot Atpūsties, slinkot
izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties
atvilkties Atpūsties; atvilkt elpu
spūsties Atpūsties; pūsties (1)
pavaļītēm Atpūšoties, ar vaļas brīžiem
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties
rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress
atjiukt Atradināties
atjust Atradināties
atkalēties Atradināties
atsarečīties Atradināties
norast Atradināties
atjūgt Atradināties (no kā)
atjūgt Atradināties, atrast
nojūkt Atradināties, atsvešināties
atjūkt Atradināties; atsvešināties
atsenēties Atradināties; atsvešināties
atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis); atstumt
atraistīties Atraisīties
atsarāisīties Atraisīties
atsasieties Atraisīties
nosaraisīties Atraisīties (par ko apsietu)
izasieties Atraisīties (par ko sasietu)
atmosties Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā)
atauties Atraisīties pastalu saitēm
birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem)
sprūdīties Atraisīties, atbrīvoties
atpiņķerēties Atraisīties, atmudžināties
izaraisīties Atraisīties, izraisīties (par ko sasietu, sapītu)
atkleberēties Atraisīties; kļūt vaļīgam sastiprinājumu vietās, atskrūvēties
atrāpāties Atrāpties
parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam)
uzņemt pēdas atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni)
izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli)
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu)
notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu)
attrāpīt Atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus)
apčupināt Atrast, taustoties apkārt
apčupinēt Atrast, taustoties apkārt
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu
čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt
stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties
apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju
aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem)
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem)
iekļaut atrasties (kam) cieši visapkārt; arī ierobežot (ko); ietvert (4)
lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
notupēt Atrasties (kur visu laikposmu)
novietoties Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā)
būt Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām
snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem)
viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem)
peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem
sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem)
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu)
ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs); ierobežot (1), iekļaut (1)
torčaķ Atrasties alkohola vai narkotiku reibumā
boļeķ Atrasties apcietinājumā
paritsja Atrasties apcietinājumā
atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas
sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā
pihķeķ Atrasties apcietinājumā, izciest sodu
apgrozīties Atrasties apgrozībā (1)
apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem)
karot atrasties ar kādu atklāti naidīgās attiecībās
pripuhaķ Atrasties arestā, cietumā
tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem)
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1)
karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā)
stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju
rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam
sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
sacelties atrasties erekcijas stāvoklī (par dzimumlocekli)
gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem)
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
zvilnēt Atrasties guļus stāvoklī; arī bezdarbībā gulšņāt
pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta
kačaika Atrasties izmeklēšanā
dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā
karot atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām)
ēst kroņa kāpostus atrasties karadienestā
ugunī Atrasties kaujā (kara laukā)
kūmoties Atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem)
kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem)
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem)
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1)
rotāties Atrasties kustībā, virzībā; būt kustīgam
aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu
būt uz sēkļa atrasties ļoti grūtā, sarežģītā situācijā
justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām)
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu
palikt uz vietas atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī; apstāties kustībā
griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā)
žaustīties Atrasties nevietā (sagadīšanās pēc)
būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt
pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti
gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
zvilnēt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī
zvilnīt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī; bezdarbībā gulšņāt
balģeķ Atrasties reibumā
piepļeku Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī
piepļekus Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī
būt (jau) gabalā, arī (būt) labā (arī krietni) gabalā atrasties samērā tālu
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu)
būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem atrasties starp diviem pretējiem spēkiem, divējādu, pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē
knūbēties Atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu
nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
atspūsties Atrasties stāvoklī, kad netiek izmantots (par zemi)
sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem
būt uz spēles atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi
peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī
mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem)
stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem)
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām)
saskarties Atrasties tieši līdzās (kam)
pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to)
parocē Atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam)
gulēt uz ceļiem atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā
kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli)
žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas
segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku)
stāvēt uz ceļiem atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem
stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku)
stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem)
staigalēt Atrasties virzībā, kustībā (par mehānismu, ierīci u. tml.)
tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem)
plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi)
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.)
atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi
karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem)
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām)
hibernēt atrasties ziemas guļā (par dzīvnieku)
uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli)
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu)
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to)
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos)
stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem
sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī
ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus)
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem
pastāvēt Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku
klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem)
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur)
iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā)
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām
nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku)
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2)
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms
iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam
pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt
atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā)
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem
nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā)
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.)
tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem)
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem)
kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu
nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem
izmest līkumu atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
(iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3)
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.)
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku)
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām)
slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu)
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku
slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku)
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku
slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku)
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem)
stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parasti par celtnēm
mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt
berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā
rīvēties atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2)
iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi
nožveirēt Atrasties, uzturēties (kur) bez vajadzības
smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā)
atraudzīties Atraugāties
atrūgāties Atraugāties
atsarūgāties Atraugāties
ģegoties Atraugāties
guldzīties Atraugāties
noknukšēt Atraugāties
noknukšēties Atraugāties
noknukšķēties Atraugāties
nokulcēties Atraugāties
raugāties Atraugāties
raugties Atraugāties
žaugāties Atraugāties
žārkstīties atraugāties (galvenokārt pirms vemšanas vai vemšanas laikā)
gulgāt Atraugāties, rīstīties
gulgāties Atraugāties, rīstīties
kličkot Atraugāties, žagoties
klikačāt Atraugāties, žagoties
atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.)
atreibuļoties Atreibināties
aizmesties ātri (ejot, skrejot), attālināties
šmukt ātri (parasti slepus) doties prom vai noslēpties; bēgt
palaisties ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties
aizsprukt ātri aizbēgt; ātri aizslēpties
aizmizot ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties
izkasīt ātri aiziet (uz kādu vietu) un atgriezties atpakaļ
aizspolēt ātri aiziet, doeties projām
aizlidot ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
noskriet ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu)
apsitināties ātri apgriezties apkārt (atkārtoti)
aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) ātri apskatīties
aplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis) ātri apskatīties
aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) ātri apskatīties (vis)apkārt
apcirsties ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties
atskriet ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes)
attraukt ātri atkļūt, atvirzīties šurp; ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml); atvirzīties
atsukāt ātri atnākt, atsteigties
dadrāzt ātri atsteigties (skriešus vai braukšus)
dadrāzties ātri atsteigties (skriešus vai braukšus)
aizgunīt ātri attālināties
aizlaisties ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizlikties ātri attālināties (ejot, skrejot)
aizņirbēt ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot
aizņirbt ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot
aiztraukt ātri attālināties; aizjoņot, aizdrāzties
aiztraukt ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atlidot ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem)
laisties ļekās ātri bēgt, ātri doties prom
ņemt skaidu ātri braukt, doties prom
traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt
diekt ātri darboties
mitrīt ātri doties, iet
laisties ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
apsteigt ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1
iekašāt ātri ieiet, iesteigties
iekasījums ātri ieiet, iesteigties
sabirt ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem)
pārripot ātri iet mājās, doties mājās
spert ātri iet, arī skriet; sperties (3)
ķegot ātri iet, doties, skriet, bēgt
ķeģerēt ātri iet, doties, skriet, bēgt; ķegot
špegot ātri iet, skriet, doties prom; bēgt
ķest ātri iet, steigties
nagot ātri iet, steigties
iemesties ātri ievirzīties (kur iekšā)
ietraukties ātri ievirzīties (kur iekšā)
ielidot ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
pārskriet ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
izgrūsties ātri iziet; izsteigties
skriet ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām)
apskriet ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.)
skriet ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam
aplidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem)
lidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.)
pārlidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā)
pārskriet ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu
ķarstīt ātri izraisīties (par slimību)
izmudīties ātri izsteigties
izmesties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
iztraukties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbirt ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
izskriet ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
izlidot ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
izsviesties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2)
izlidot ātri izvirzīties (par vielas daļiņām)
izmesties ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izsviesties ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
iztraukties ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izskriet ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
izlidot ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
zibāt ātri kustēties
žeberēties ātri kustēties (darbā)
žvidzēt ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties
ausīties ātri kustēties, nopūlēties, pūlēties
šautīties ātri kustēties, pārvietoties šurpu turpu; šaudīties
krētelēties ātri kustēties, skriet uz priekšu un atpakaļ; grūstīties, ķerstīties
mesties ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām)
laidelēties ātri kustēties; arī plīvot
dirbināt ātri kustināt (kājas); mīdīties
sprugulēties ātri kustoties uzskriet, uzgrūsties kādam
nosasvaidīties ātri kustoties, lokoties, nogurt
lingoties ātri lidināties šurpu turpu
fluktuēt ātri mainīties, svārstīties
agrot ātri nogatavoties
aizskriet ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties
aiztraukt ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties; aizskriet
birt ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
aplidot ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu)
pārskriet ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā)
ņirbīt ātri pārvietojoties mirgot, zibsnīt
ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu)
ieskriet ātri pārvietojoties, atsisties (pret šķērsli)
uzskriet ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3)
pārskriet ātri pārvietojoties, veikt (kādu attālumu)
maut ātri pārvietoties (braukt vai iet)
urbt ātri pārvietoties (braukt, iet)
vīlēt ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt)
nasāties ātri pārvietoties (par dzīvniekiem)
skriet ātri pārvietoties (par priekšmetiem un parādībām dabā)
testies ātri pārvietoties (skriet, braukt)
skriet ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu)
ņirbņirbu ātri pārvietoties, maziem solīšiem, kājas zibinot
pārdrāzties ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu
pārskriet ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām
pārskriet ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
pārlidot ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
pārmesties ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko)
pārsviesties ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1)
pazibsnīt ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas)
uzmest skatienu (arī skatu, acis) ātri paskatīties (uz ko)
uzmest acis (arī aci) ātri paskatīties (uz ko)
uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) ātri paskatīties (uz ko)
patraukt ātri pavirzīties
paskriet ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paskriet ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paskriet ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
dašauties ātri piesteigties
pietraukties ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
piezlanīt ātri rijot pieēsties
barkšķēt ātri runāt, bārties
krešāties ātri sadusmoties
mesties ātri sākt (ko darīt); ātri doties (ko darīt)
saskurināties ātri saposties
samesties ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
leperēt ātri sisties, dauzīties (par sirdi)
mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
mest skatu ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
pārrikšot ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku
zibelēt ātri šurp un turp kustēties, šaudīties
beizelēt ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties
dasviesties ātri un negaidīti piesteigties
iepikāt ātri un nevērīgi paslēpties
drēbt ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu)
uzsviesties ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam)
uzskriet ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem
uzlidot ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas
pārskriet (kam) pāri ātri vai pavirši iepazīties (ar ko)
iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties
pamest acis ātri vai pavirši paskatīties
steigt ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi); censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri
steigties ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā
steigt ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem
steigties ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem
sprugt ātri virzīties (kur iekšā)
lidot ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
traukties ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt)
traukt ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties
traukt ātri virzīties (par dzīvniekiem)
traukties ātri virzīties (par dzīvniekiem)
traukt ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos)
traukties ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos)
triekties ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
mesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.)
sviesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1)
drāzt ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
drāzties ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
nesties ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
notraukties ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties
notraukties ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties
notraukties ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
lipsīt ātri virzīties uz priekšu
mesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu
sviesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2)
špārēt ātri virzīties, parasti skriešus
triekties ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem)
pucēt ātri virzīties, pārvietoties
iedrāzties ātri virzoties, ietriekties (par priekšmetiem)
pārskriet ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās)
sadrāzties ātri virzoties, savstarpēji saskarties
triekties ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā)
triekties ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
ar steigu ātri, arī tūlīt, nekavējoties
pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas
sprukt Ātri, bēgšus virzīties
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā)
iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā)
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko)
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
švirkstelēt Ātri, bieži sadusmoties
dagrūst Ātri, īsu bridi pieskarties pie kā ar kādu ķermeņa daļu
štīrēt Ātri, izlēmīgi, nešaubīgi doties (par cilvēku)
atbliezt Ātri, lempīgi atgriezties, atnākt atpakaļ
jūdīties Ātri, nemierīgi rīkoties, nopūlēties
ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi)
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi)
kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas
kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomās
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu)
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu)
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu)
sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu)
vēzāniski Ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet)
ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties
sipenēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
siperēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
sīpēt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
sipināt Ātri, sīkiem solīšiem iet; steidzīgi rosīties, skraidīt šurpu turpu
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt)
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties)
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli)
panesties Ātri, steigā pavirzīties; padrāzties
drāzt Ātri, steigā skriet; drāzties
nesties Ātri, steigā skriet; drāzties
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties
aizcirst Ātri, strauji aiziet; aizsteigties
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties
nocirsties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
nojūgties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
nonesties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
notriekties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
apklupt Ātri, strauji novietoties (ap ko, kam apkārt)
pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
pielikties Ātri, strauji pieiet, pieskriet, pienākt; piesteigties
jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties
izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
izolīt Ātri, veikli rīkojoties, paveikt ko (piemēram, saimniecības darbus)
aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties
aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt
atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp
pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību
nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju
atkaitēt Atriebt, atriebties
izarēķināties Atriebties
noslēgt (vecus) rēķinus Atriebties
noslēgt vecus rēķinus Atriebties
norēķināties Atriebties
otigratsja Atriebties
saspīdzināt Atriebties
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu)
saberzt pulverī atriebties, parasti fiziski iznīcinot
nospītēt Atriebties, radīt nepatiku
masnāt Ātriem un sīkiem soļiem steigties
deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas"
atķibināties Atrisināties, atirt
atrist Atritināties, attīties
atritēt Atritināties; arī atraisīties, atrist
Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400
Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis
Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens
Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to)
nopakaļus Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to)
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā)
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā)
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to)
nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita)
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, norobežot
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem)
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu; būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ
iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem)
satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem)
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem
iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem
iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem
pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām)
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni)
nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko)
paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru)
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē
nobalināties Atrodoties saulē zaudēt krāsu un kļūt gaišākam, baltākam
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm)
aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt; aizsegt
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt; aizklāt
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm
grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam
slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem)
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu)
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās
traucēt atrodoties, pārvietojoties kaut kur, apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu darbību vai stāvokli; arī būt neiederīgam kaut kur
klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā)
elektromagnētiskais impulss ātrs, vienreizējs elektromagnētiskā starojuma impulss, kas rodas, mainoties vides vai ķermeņa elektriskajam stāvoklim
grupas ātrums ātrums, ar kādu pārvietojas viļņu paketes apliecēja; tas var atšķirties no viļņa fāzes ātruma (pārvietojoties vielā, vielas dispersijas dēļ viļņu paketes forma un izmēri var mainīties)
aizrunāties Atrunāties
atsarunāties Atrunāties
otkaļakatsja Atrunāties, liegties
otkirkatsja Atrunāties, liegties
atsasacīties Atsacīties
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to)
dirsu atsist atsacīties no kaut kā uz īsāku vai garāku laiku
atliegties Atsacīties, atteikties, noliegt
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai
celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
aiziet Atsākties (parasti par ko nevēlamu)
aizpētīt Atsaukt, uzaicināt ierasties
atsasaukties Atsaukties
atbildēt atsaukties (piem., uz kāda jūtām)
atkūkot Atsaukties ar kūkošanu
atčiepstēt Atsaukties čiepstot
ataukoties Atsaukties iekliedzoties
atkūkoties Atsaukties uz kūkošanu ar kūkošanu
atgavilēties Atsaukties, atbildēt gavilēm
nosaukāties Atsaukties, atkārtoti aicināt, nopūlēties saucot
atklaudzināt Atsaukties, klaudzinot pretī
abalienācija Atsavināšana; savu tiesību atdošana citai personai
atsasēsties Atsēsties
atsēst Atsēsties
attupties Atsēsties (par dzīvniekiem)
piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota
atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī)
čāpsts Atsevišķa skaņa, kas var rasties paverot muti
solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru
kārtu pašvaldība atsevišķas kārtas tiesības pārzināt savu locekļu vietējās pārvaldes, labierīcības un saimniecības lietas
komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles
nodokļu imunitāte atsevišķu fizisku un juridisku personu atbrīvošana no pienākuma maksāt nodokļus saskaņā ar nacionālām un starptautiskām tiesībām
relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam
iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas
atlēkties Atsisties (4)
rikošetēt atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu)
atpinnēties Atsisties, atdauzīties
atmesties Atsisties, atdurties (pret ko, kur)
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam
nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis)
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ)
atskabargoties Atskabargāties
atskambāties Atskabargoties, kļūt skabargainam
klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties)
iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
atklimst Atskanēt, atbalsoties
iežvinkstēties Atskanēt, ieskanēties
atskarbelēties Atskarāties
apagaļus skatīties atskatīties
atsaskatīties Atskatīties
atvērties Atskatīties
okusivatsja Atskatīties
atlūkoties Atskatīties (1)
atlūkoties Atskatīties (3)
atsavērties Atskatīties atpakaļ
grasīt uz atskatīties uz kādu
atskliesties Atskleisties
atgriezties atskrūvēties
atsagriezties Atskrūvēties
noklārēties Atskurbt; noskaidroties
atslēgties Atslābināties no stresa, dienas steigas
drugt Atslābt, mazināties
piešļābt Atslābt, pamazināties
atslāpstīties Atslapstīties
atrubīties Atslēgties
izrubīties Atslēgties
atsklidināties Atslidināties
atslīst Atslidināties
atslīdināties Atslidināties (bez slidām)
atsliekties Atslieties
atsniekties Atsniegties
aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus; attaisnoties
atsasperties Atsperties
atspīrināties Atsperties, atbalstīties ar kājām
atspulgāties atspīdēt, atspoguļoties
sažibēt Atspīdēt, iespīdēties
atviesties Atspīdēt, parādīties
atkremties Atspiesties
atspriesties Atspiesties
saremties Atspiesties
balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām
uzkačāties atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes)
atlēties atspiesties pret kaut ko
uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties
uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties
uzkukt Atspiesties, atbalstīties, salīkt
atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties
piezvilt Atspiesties, pieliekties
uzkūksties Atspiesties, uzgulties
uzkuknīties Atspiesties, uzliekties, noliekties
iespirgties Atspirdzināties
paspirdzināties Atspirdzināties
spirgties Atspirdzināties
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties
saspirdzināties Atspirdzināties, stiprināties (kaut ko baudot)
ataust Atspirgt, atspirdzināties
izģilbt Atspirgt, atveseļoties
izpenēties Atspirgt, atveseļoties
atspīguļot Atspoguļoties
atspiguļoties Atspoguļoties
atspīguļoties Atspoguļoties
atspogulēties Atspoguļoties
nospoguļoties Atspoguļoties
atstaroties Atspoguļoties (1)
atstarot Atspoguļoties (3)
atstaroties Atspoguļoties (3)
atblāzmoties Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu
atblāzmot Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu; atblāzmoties
spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa)
attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas); izdalīties (uz kāda fona)
attēloties Atspoguļoties (uztverē, apziņā)
atstarot Atspoguļoties, atmirdzēt
atspogoties Atspoguļoties; atspīdēt
atsisties Atspulgoties, atblāzmoties (kur)
atspurēties Atspuroties
nolaist līdz pēdējam tūkstotim atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai; nolaist līdz beidzamajam
kāpt krastā atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai
izvārīties Atstāt (kādu vietu, telpu); doties projām (no kurienes)
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem)
uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas; piecelties (2)
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku)
atmēgties atstāt sliktas sekas, atriebties
čūpīties Atstāt tikai spēlēties ar rotaļlietām, bez kāda darba
šķēmele Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties
šķiemene Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties
atķest Atsteigties
atsteigt Atsteigties
atžmiegt Atsteigties
atbrukt Atsteigties, atbrāzties šurp
atšiebt Atstiept, ļaut karāties
atstipt Atstiepties
atstirināt Atstirināt kājas - nosprāgt, nobeigties
atdzievāties Atstrādāties
atstrāzdāties Atstrādāties
atsasulāties Atsuloties
atsulāties Atsuloties
atsulināties Atsuloties
atsulot Atsuloties
atsunīt Atsunīt pretī - lamāties pretī, rupji lamāt, sunīt, paļājoši atbildēt
uzprišināties Atsvaidzināties, atvēsināties; atjaunināties
uzfrišināties Atsvaidzināties; atjaunināties
pateikt sveiki atsveicināties
ardievoties Atsveicināties
atsapraščīties Atsveicināties
atsasvēicināties Atsveicināties
atsaveselāties Atsveicināties
atsveiķināties Atsveicināties
atbučoties Atsveicināties ar skūpstu
atdievoties Atsveicināties, atvadīties
atsveiķināt Atsveiķināt radus - atvadīties no radiniekiem pirms nāves
atradināties Atsvešināties
attālināties Atsvešināties
atrast Atsvešināties (no kā pierasta); atradināties
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup
atsvilpt Atsvilpties
atšvilpties Atsvilpties
atsaudīties Atšaudīties
atšaut Atšauties (2)
atplīst Atšķelties
atskarbināties Atšķelties
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.)
atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp
rencelēties atšķetināties (par dziju)
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu)
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur)
atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu
brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu
brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu; brūnēt
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu
nošķiroties Atšķirties, atdalīties
atstipt Atšķirties, izcelties
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi)
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja
atšpļaudīties Atšpļauties
atsakņopkāties Attaisīties (par apģērbu ar spiedpogu aizdari)
atsakņopēties Attaisīties vaļā (par apģērbu ar āķu aizdari)
atsataisīties Attaisīties, atvērties
atnākt Attaisīties, atvērties; arī atirt, atraisīties
skaidroties attaisnoties
atsataisnāties Attaisnoties
otigratsja Attaisnoties
atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.)
internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā
aizkopties Attālināties
aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put)
atsarauties Attālināties (par nāvi)
aizgurdzēt Attālināties ar burbuļojošām skaņām
aizgrabināt Attālināties ar graboņu, rīboņu
aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā)
aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām
aizgubāt Attālināties ar sagubušu muguru
aizžvīkstēt Attālināties ar troksni, aizlidot
aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām
aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām; aizviļņot
aizzuzēt Attālināties ar zuzošu skaņu
aizčabināt Attālināties čabot; aiziet maziem solīšiem
aizčirkstēt Attālināties čirkstot, švīkstot, gurkstot
aizčivināt Attālināties čivinot, čiepstot
aizklēgāt Attālināties gāginot, pēkšķot
aizgaudot Attālināties gaudojot, vaimanājot
aizgavilēt Attālināties gavilējot
aizbarkšēt Attālināties grabot, rībot, dārdot
aizbarkšķēt Attālināties grabot, rībot, dārdot
aizdrasēt Attālināties jāšus
aizklaigāt Attālināties kliedzot
aizmudžēt Attālināties mudžot
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
aizdūdot Attālināties raudot, činkstot
aizsmirdēt Attālināties smirdot
aizspulgot Attālināties spulgojot, spīdot
atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem)
atcelties Attālināties, aiziet
aizelsāt Attālināties, aiziet tušot
aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.)
aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties
aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu
aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu
aizčirkstināt Attālināties, čirkstot, švīkstot, gurkstot
aizdungāt Attālināties, dungājot, dūcot (melodiju)
aizčīkstināt Attālināties, izraisot čīkstēšanu (piem., braucot ar čīkstošiem ratiem)
aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu)
aizdīžāties Attālināties, nemierīgi dīžājoties, cilājot kājas
aizdūcināt Attālināties, rībot, dārdot, ducinot
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā)
atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
aizgausties Attālināties, vaimanājot, žēlojoties
nokustēt Attālināties, virzīties projām
aizmiegt Attālināties; ātri aizskriet
zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam
pazust attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam
gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums)
apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt)
pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
manīties Attapīgi, veikli rīkoties
apsaķerties Attapties
atcerēties Attapties
atdabuities Attapties
atdabūties Attapties
noklārēties Attapties
sagaubties Attapties
sajēgties Attapties
trikt Attapties
patapties Attapties (3)
atņemties Attapties, atgūties
apķerties Attapties, saprast, apjēgt
satrikt Attapties, saprast; nākt pie samaņas
atsatikties Attapties; apjēgt
badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
atmetums Atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz citu personu
boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās
atsateikties Atteikties
liegties Atteikties (ko darīt)
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā
nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota)
atdot Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties)
(pār)vilkt krustu (pāri) Atteikties (no kā)
pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko)
vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Atteikties (no kā), izbeigt (ko)
atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām
atsakāpties Atteikties (piemēram, no solījuma)
ķirģināt Atteikties darīt to, kas solīts
renonsēt Atteikties likt kādu kāršu sugu, tādēļ, ka tā iztrūkst
atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties
nokratīt pīšļus no (savām) kājām atteikties no (savas) pagātnes; atteikties no visa, kas bijis
līst aizkrāsnē atteikties no aktīvas darbības
likt nost amatu (arī pilnvaras) atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai
ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu atteikties no dotā solījuma
mest plinti krūmos atteikties no iecerētā, uzsāktā, apstāties grūtību priekšā
nolikt amatu atteikties no ieņemamā amata
demobilizēties Atteikties no iniciatīvas, darbības
atsarečīties Atteikties no kā
pārdot par lēcu virumu atteikties no kā, nodot kaut ko par niecīgu atlīdzību, nelielu ieguvumu
atmest domu atteikties no kāda nodoma
atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties
laist no rokām ārā atteikties no kaut kā, dot projām, iztērēt (naudu), pārdot ko
pārvilkt svītru pāri atteikties no kaut kā, pārtraukt, izbeigt ko
pārdot savu dvēseli velnam atteikties no morāles principiem
atteikt abonēšanu atteikties no pakalpojuma
nokosties Atteikties no piepirkšanas (kāršu spēlē), kaut gan kārtis ir labas
nolikt pilnvaras atteikties no pilnvaru izmantošanas
mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei
sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei
nespēlēties, ņemt savas mantiņas un iet atteikties no tālākas piedalīšanās
nokratīt pīšļus no kājām atteikties no visa līdzšinējā, bijušā, lai sāktu ko citu
atraidīties Atteikties, atraidīt piedāvājumu
abdicēt Atteikties, atsacīties
atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma)
noraidīties Atteikties, atzīt par nepieņemamu
nomist Atteikties, mitēties, pārtraukt
optogramma Attēls uz tīklenes, kas rodas, atkrāsojoties redzes purpuram gaismas ietekmē
reāls attēls attēls, kas veidojas, no objekta nākošajiem gaismas stariem krustojoties
laso attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta; vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
starptautiskās tiesiskās attiecības attiecības, kas tiek veidotas un pastāv uz starptautisko paražu un līgumisko tiesību normu pamata
emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.)
dialoģiskās attiecības attiecības, kurās netiek uzspiesta viena patiesība vai viens uzvedības modelis
bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā
fakultatīvā partenoģenēze attiecīgajā sugā jaunie organismi var attīstīties gan no apaugļotas olšūnas, gan arī partenoģenētiski
pārsūdzēšana civillietā attiecīgas sūdzības iesniegšana par tiesas nolēmumu augstākā tiesu instancē tā likumības un pamatotības pārbaudei
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus
pieņemt mērus attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus
ģenitaloīds attiecīgs uz pirmatnējām gametām, spējīgām attīstīties par abu dzimumu seksuāliem elementiem
refleksīva attieksme attieksme, kurai visiem a izteikumiem aRa ir patiess
attikt Attiekties
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu
aizšķetināties Attinoties aizripot
nomēsloties Attīrīties
iztīrīties Attīrīties (2)
atkrāsoties Attīrīties no krāsām
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām)
lejupsaderība Attīstītas sistēmas spēja sadarboties ar mazāk attīstītu sistēmu
pennēties attīstīties
atsatīstīties Attīstīties
izpennēties Attīstīties
uzdzīvoties Attīstīties (dzīvē), kļūt par kaut ko, gūt panākumus
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē)
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām)
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu)
izražoties Attīstīties miesās
izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem
pēkšties Attīstīties, izplatīties
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā)
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties
izkuplināties Attīstīties, izvērsties
audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi)
griezties Attīstīties, norisēt (citādi)
kūņoties Attīstīties, pārvērsties
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi)
virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.)
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu)
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam
zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam
izaudzēties Attīstoties palielināties
pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā)
iztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni)
pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni)
uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni)
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases) - par augiem
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā
ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī)
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā)
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā)
attrīcināties Attricināties (2)
atsatupties Attupties
attupt Attupties
pieramstīties Atturēties
pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt
valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt
gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem
atsaturēties Atturēties no kā
piesarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības
dasarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības; arī savaldīties
mist Atturēties, pārtraukt
vēsi atturīgi, noslēgti, vienaldzīgi, bez emocijām (izturēties)
atšķirības atvadas šķiroties
atklanīties Atvadīties
atveselāties Atvadīties
atviesoties Atvadīties
vadīties Atvadīties
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu
komitēties Atvadīties no savas studentu korporācijas aktīviem biedriem, sarīkojot komitātu
atviesēties Atvadīties, pateikt ardievas
sacīt (arī teikt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus
teikt (arī sacīt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus
atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram
atsacīt Atvadoties pasacīt (ko)
atvaiņoties Atvainoties
aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām)
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt
atsakauties Atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem)
atvaļāties Atvaļoties
autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas
atvarzāt Atvazāties
atminēties atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus); [atcerēties]{s:506}
iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāt (1)
iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāties (3)
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties (1)
atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem
attēloties Atveidoties (atmiņā); tikt radītam (iztēlē)
atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas)
stāvēt acu priekšā (arī acīs) atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē
atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē); rast ies (par domām, atmiņām)
zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus
MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas
atvāzties Atvērties
atdarīties Atvērties (par acīm, muti)
atpuļķēties Atvērties (par durvīm, kas noslēgtas ar puļķi)
atsašķirties Atvērties (par grāmatu, žurnālu u. tml.)
izkaļoties Atvērties (par ziedu)
atskleisties Atvērties (patvaļīgi, par grāmatu)
uztrūcināt Atvērties vai pārplīst (par augoni)
atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu)
atbultēties Atvērties, atbīdīties atpakaļ (par aizbīdni)
piecelties Atveseļoties
tikt uz kātiem atveseļoties, atgūt veselību
atvārdzināties Atveseļoties, atkal kļūt spēcīgam
atlabēties Atveseļoties, atlabt
izspirdzināties Atveseļoties, atspirgt
izveselēties Atveseļoties, atspirgt
atkaist Atvēsināties
atsavēsināties Atvēsināties
atvēdināties Atvēsināties
atvēsēties Atvēsināties
gleijāties Atvēsināties
izdzisināties Atvēsināties
izvēsināties Atvēsināties
novēsināties Atvēsināties
vēdēties Atvēsināties
atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni)
izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni)
atgleijāties Atvēsināties, atsvaidzināties
atgleijēties Atvēsināties, atsvaidzināties
ataukstēties Atvēsināties; atdzist
veņķēt Atvēzējoties sist
atkacēties Atvēzēties
atmērīties Atvēzēties
atvējoties Atvēzēties
atvēsināties Atvēzēties
atvēzāties Atvēzēties
atvēzināties Atvēzēties
atvēzīties Atvēzēties
atvēzties Atvēzēties
aizvēzēties Atvēzēties sitienam (ne pilnā mērā)
atvilkties Atvēzties
atviepties Atviebties
atviesēties Atviesoties
atdalīties Atvirzīties (no kopuma)
atsakāpties Atvirzīties atmuguriski līdz kādai vietai
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni; atkāpties
atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu
atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem)
nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas)
atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem)
atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put); atvirzīties (kur, pie kā u. tml.)
atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.)
atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu)
atkļūt Atvirzīties šurp; atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.)
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem)
šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita
atkarāties atvirzīties, būt atvirzītam nost no kaut kā un nokarāties
pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu
atskrullēties Atvīties, attīties, ieņemot sākumstāvokli
atzarot Atzaroties (2)
izstarot Atzaroties (2)
nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām (no kā galvenā)
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība
individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā)
uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā
būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam)
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu)
kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības
mest pār kārti atzīt kaut ko par nevajadzīgu; atteikties no kaut kā
mest pār bortu (kaut ko, kādu) atzīt ko par nederīgu, lieku, nevajadzīgu, atbrīvoties no kā
kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības
pieļaut Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju)
leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības)
ņemt atpakaļ savus vārdus atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu
noraidīt Atzīt par nepieņemamu, nepatiesu (ko), vērsties (pret ko)
atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam)
ņemt par pilnu atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko); attiekties nopietni (pret ko)
ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu
ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu: uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu
ņemt visu par tīru zeltu atzīt visu par patiesību, vērtēt nekritiski
novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības
atsazities Atzīties
dazināties Atzīties
piesazīties Atzīties
piezīties Atzīties
pokolotsja Atzīties
zīties Atzīties
nokoļīties Atzīties izdarītajā
noskaldīt Atzīties izdarītajā
skaldīties Atzīties izdarītajā
koļīties Atzīties izdarītajā noziegumā
kolotsja Atzīties izdarītajā noziegumā
atsazvelties Atzvelties
atsvelties Atzvelties
atzvilt Atzvelties
atzviegt Atzviegties
muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties
miziņa Audi, kas, veidojoties peridermai, paliek stumbrā ārpus korķa slāņa un tādēļ nomirst
kalcifilija Audu tieksme saistīt kalcija sāļus un pārkaļķoties
skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem
audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2
pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs
fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili
kolonēma Audzējs, kas izveidojies, lipomai difūzi gļotaini deģenerējoties
hondroblastoma Audzējs, kura šūnām ir sliecība diferencēties par skrimšļa šūnām
kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu
mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā
epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem
interkalārā augšana auga augšana garumā, daloties meristēmām
pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam
pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašneauglība
pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte
heliotropija Auga spēja pagriezties uz saules pusi (piem., saulgriezēm)
augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu)
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes)
oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī
efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā
monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties
sinkarpijs Auglis, kas patiesībā sastāv no vairākiem kopā saaugušiem auglīšiem
autostrangulācija Augļa nožņaugšanās dzemdē, nabas saitei aptinoties ap kaklu
atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot
ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā aug tikai vai lielākoties ābeles
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai)
aizaugt augot aizstiepties, sakuplot (kam priekšā)
aizcerot Augot ar ceriem izplatīties līdz noteiktai vietai
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu)
uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu)
pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām)
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku)
izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
izaugties Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām)
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni
iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām
iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām
ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā)
pieplēsties Augot izplesties un piepildīt (kādu vietu, platību)
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām
pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām)
izaugties Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām)
paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām)
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem
izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām
izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem)
vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem)
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties
izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko)
lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem
pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem
pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to dalām)
saaugt Augot savienoties
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā)
stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā)
krūmoties Augot veidoties par krūmu
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē)
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām)
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā)
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām)
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem)
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām)
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām)
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku)
izadoties Augot, attīstoties sākt līdzināties kam
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām)
aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām
solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās
humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām
pfalcgrāfs Augsta amatpersona (gk. tiesnesis) franku un vācu karaļu galmā
karnozinūrija Augsta karnozīna koncentrācija urīnā, var rasties pēc gaļas ēšanas vai seruma karnozināzes deficīta gadījumā
flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai
Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās
prādžņa Augstākā gudrības pakāpe budismā, kas ļauj apzināties, ka viss eksistējošais ir iluzors, un kas paver ceļu uz nirvānu
retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru
ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.)
senāts Augstākā kasācijas tiesu instance
augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai
tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi
virstiesa Augstākā tiesa
rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis
kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā
apelācijas tiesa augstāka tiesas instance, kas pēc sūdzības (apelācijas) saņemšanas pārbauda zemākās tiesas instances sprieduma pareizību un pieņem savu spriedumu
areopāgs Augstākā tiesas un politiskās varas institūcija Senajās Atēnās, par kuras locekļiem iecēla bijušos arhontus
parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta revolūcijas
vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku
lielmuftijs Augstākais tiesībnieka un teologa tituls Osmaņu impērijā
certiorari augstākas instances tiesas pavēle, kurā pieprasīti zemākas instances tiesā skatītas lietas dokumenti
virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības
grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi
hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga
virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais (vecākais) tiesnesis
superarbitrijs Augstākās tiesu instances lēmums
iesasviesties Augstu iešūpoties
cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens
izcerot augt daudzgadīgi un izplatīties
vērīt Augt garam un slaidam, nelokoties
kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem
veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem
apstirpt Augt, izaugt, pastiepties
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām
kāpelēt Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem)
dīdzoties Augt, palielināties
griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida
intuskrustācija augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā
aerotropisms augu atsevišķo daļu (saknes, atvases) spēja liekties atkarībā no gāzes (gaisa) kairinājuma
heliotropisms augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi
saulgrozība augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi
seismonastijas augu kustības, morfoloģiski vai tikai fizioloģiski dorsiventrāliem orgāniem saliecoties un atliecoties, ko izraisa ārēji grūdieni un satricinājumi
Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē
anemofilija augu spēja apputeksnēties ar vēju
fototropija augu spēja noliekties, pagriezties atkarībā no gaismas, gaismas virzienā vai pretēji tai
dārzbēglis augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus dārza
augi augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu)
edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora
apauklēties Auklējot pieņemties spēkā (un izaugt)
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus
Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem)
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par ko
piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt)
pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu
sugāt aukstumā pārvērsties vižņos (par ūdeni upē)
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aizaulekšot Aulekšojot attālināties
ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā)
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
paaulekšot Aulekšojot pavirzīties
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
pārauļot Auļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aizauļot Auļojot attālināties
ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā)
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
klupināt Auļos jājot censties apturēt zirgu
ataurēt Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu)
ataurēties Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu)
ataurot Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu)
ataurāt Aurojot ierasties
saauroties Aurojot sazināties
aurēties Auroties
trūcelēties Ausīties, vairākkārt trūkties
kāpt Aust (par dienu); kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti)
svīst Aust (par rīta gaismu); sākties, iestāties (par rītu, dienu)
celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem); aust (par gaismu, dienu)
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem)
Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā
palaioāziāti Austrumāzijas pirmiedzīvotāji, kas tālā senatnē sastādījuši zināmu rases vienību, bet vēlāk, sajaucoties ar citām rasēm, pārveidojušies un izzuduši
anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme
ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā
sasasisties Aušanas gaitā sablīvēties, cieši savienoties
stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā
pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties
trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1)
mādīt Aušāties
ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties
aušāties Aušoties
dalkatoties Aušoties
dalkoties Aušoties
gailēties Aušoties
gaistīties Aušoties, draiskoties, trakot, plosīties
aumaļāties Aušoties, draiskuļoties
žāpurēties Aušoties, draiskuļoties
ēverģēlēties Aušoties, draiskuļoties; palaidņoties
žēpurēties Aušoties, draiskuļoties; žāpurēties
ķekāties Aušoties, jokoties, ķircināties, plosīties, kaitēties, rotaļāties
amzēties Aušoties, muļķoties
spincoties Aušoties, muļķoties
žagalēties Aušoties, trakot
rāze aušoties, trakot (jokojot), plosīties
izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim
teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus
automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām
elastīga automātiska līnija automātiska līnja, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām
rotoru mašīna automātiska mašīna, kurā tehnoloģiskās operācijas veic vairāki pa rotora aploci izvietoti darba mehānismi, rotoram nepārtraukti griežoties
pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs
"crash" tests automobiļa (vai citas ierīces) izturības pārbaude, tam triecoties pret šķērsli
automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu
šimmijs automobiļa vadāmo riteņu intensīvas nerimstošas svārstības, tiem grozoties ap pulku, un lidmašīnas šasijas priekšgala riteņa pašsvārstības, kas rodas, lidmašīnai braucot
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
autotips Autora dzīves laikā iznācis darbs; pirmiespiedums; pārspiedums, neatkāpjoties no pirmparauga
imprimatur Autora, izdevēja vai cenzora uzraksts kāda iespieduma darba pēdējai korektūrai, kas dod spiestuvei tiesību šo darbu iespiest
radioautogrāfija Autoradiogrāfija - metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju
dekretālijas Autoritāri Romas pāvestu lēmumi vēstījumu veidā baznīcu tiesību strīda jautājumos
blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus
opcija autortiesībās - iepriekšējais nosacījums līgumam par vienas valsts autoru darbu izdošanu citā valstī, kas paredz laiku darba izpētei un lēmuma pieņemšanai par publicēšanu
copyright Autortiesības, apzīmē ar (©)
kopiraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām
kopīraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām
c autortiesību apzīmējums (c) (angļu "copyright")
Bernes konvencija autortiesību pamats visā pasaulē – Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (pieņemta 1886. gadā, vairākas reizes papildināta); Latvija pievienojās 1938. gadā, atkārtoti – 1995. gadā. Pašlaik spēkā ir 1971. gada redakcija, kas 1996. gadā papildināta ar nodaļu, kurā tiek formulētas tiesības uz darbiem, kas veidoti, izmantojot jaunās tehnoloģijas
pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana
AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autortiesību aģentūra
reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta
tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs
informācija par tiesību pārvaldījumu autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju
pārausties Aužot kļūdīties
izaust Aužot nolietoties
pārausties Aužot nolietoties (īpaši par nītīm)
džaikstīties Āvīties vaibstoties
interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus
totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta
spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus
amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos
mozēties Āzēties; nerroties
badāksne Badīga govs (kas mīl badīties)
badināties Badināt sevi; badoties
milināties Badināties, skopuļoties
nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties
badāties Badīties
bukēties Badīties
atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam
izbadīties Badīties un pabeigt badīties
nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā
mirnēt Badojoties vājēt
badāties Badoties
badēties Badoties
kaldināties Badoties
kamēt Badoties
kānēt Badoties
kārmēties Badoties
mērdelēties Badoties
mirlēt Badoties
zalināties Badoties
aizgalēties Badoties par ilgu
nosabadīties Badoties tikt nonāvētam
kāst Badoties, ciest badu
aizmērdināt Badoties, pabadoties
krankāt Badoties, sajust izsalkumu
sacienāties Bagātīgi, arī pārmērīgi pacienāties
samieloties Bagātīgi, arī pārmērīgi pamieloties
magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam)
gandēt Baidīt, baidīties
mīzt baidīties
traušāties baidīties
bzdeķ Baidīties
drejfiķ Baidīties
drūkstīties Baidīties
gandēties Baidīties
iedrīkstēties Baidīties
iedrošināties Baidīties
minževatsja Baidīties
tramēties Baidīties
tramīties Baidīties
truhņīt Baidīties
trūkažāties Baidīties
trukņīties Baidīties
sadrauvēties Baidīties (ko) iesākt
rādīt dūri kabatā baidīties atklāti izrādīt naidu, neapmierinātību
drebēt par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību
nedrīkstēt ne elpot baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt
rēgoties baidīties, arī brīnīties (izbailēs)
baikst Baidīties, baiļoties
bailēt Baidīties, baiļoties
baigoties Baidīties, baiļoties; fantazēt; sapnī redzēt spokus, rēgus
bīstīties Baidīties, bīties
bīkstīties Baidīties, bīties; bīstīties
bīstēties Baidīties, bīties; bīstīties
bīdināties Baidīties, izbīties, sabīties, pārbīties
drūt Baidīties, kļūt drūmam
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt
rauties Baidīties; arī valdīties
bokstīties Baidīties; šaubīties
izbaidīties Baidoties izsargāties
nostofobija Bailes atgriezties mājās
ekofobija Bailes atgriezties mājās pēc izrakstīšanās no psihiatriskās slimnīcas
venerofobija Bailes inficēties ar venērisku slimību
hilofobija Bailes no meža (aizmaldīties, sastapties ar dzīvniekiem)
automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas
fobiofobija Bailes nobīties
toksifobija Bailes saindēties
heleofobija Bailes smieties, bailes no smiekliem
šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko
trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.)
bailēties Baiļoties, baidīties
drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties
drūvēties baiļoties, skumt
čudurēties Bakstīties
čukstīties Bakstīties, durstīties
urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt; rakņāties, rušināties
čokāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties
čukāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties
iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam)
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam
iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko)
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2)
gramnegativitāte Baktērijas nespēja nokrāsoties, ja tās krāso ar Grama metodi un pēc tam apstrādā ar spirtu vai acetonu
grampozitivitāte Baktērijas spēja nokrāsoties, to krāsojot ar Grama metodi un nezaudēt krāsu pēc apstrādes ar spirtu vai acetonu
bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas
balāties Balināties
talēties Balināties
taloties Balināties
tulēties Balināties
tulināties Balināties
satilāt Balinoties sadrupt
ballēt Ballēties
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos)
stutēties Balstīties (1)
stutēties Balstīties (2)
slieties Balstīties (pret ko, pie kā)
atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.)
paspiesties Balstīties uz kaut ko vai pret to
izmantot balstīties uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju
remties Balstīties, atspiesties
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa
četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus
nekustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim griezties ap to, neradot reakcijas momentu
kustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim pārvietoties pa pieskari kontakta virsmām, pieļaujot tikai normālo reakciju
iespīlējuma balsts balsts, kas neļauj ķermenim pārvietoties
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
bruņinieku tiesības Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas
pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu
zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs
signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus)
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā)
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām
emisijas banka banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus
ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt
vergelds Barbaru tiesībās - atlīdzība naudā par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja aizstāt asinsatriebību
bargoties Bargi izturēties, dusmoties
pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt, nežēlīgi izturēties
noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
sagremojamība Barības sagremošanas pakāpe, kas raksturo uzņemtās barības pārvēršanos organismā uzsūkties spējīgās vielās
nokaražavot Bariem un skaļi turp doties
baristers Baristrs - advokāts ar tiesībām uzstāties Anglijas augstākajās tiesās
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem)
nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem)
mist Barot, baroties, pārtikt
tuklēties Baroties
salanckāt baroties pārspēt, pieveikt
suimīties baroties, ēst
gliebties Baroties, labi paaugties, treknam kļūt
mitēties Baroties, pārtikt
reizties bārties
buņķēt Bārties
rotīs Bārties
švenderēt Bārties
tasnoties Bārties
aizbārties Bārties īsu laika sprīdi
dot pretī bārties pretī
atbārties Bārties pretim
atrāties Bārties pretim
izbārties Bārties un pabeigt bārties
driskoties Bārties, ķildoties
strīdēt Bārties, ķildoties
lopoties Bārties, lamāties
šimpēties Bārties, lamāties; arī ķengāties, zoboties
rēgāties bārties, pārmest, ķildoties
polgāšana Bārties, rāties
likt pretī bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi
aizbaurot Baurojot attālināties
joda zaļā bāziska krāsviela, ko iegūst, jodmetilam iedarbojoties uz metilvioleto
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju
mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu
nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
ambroziāņi Baznīcas tēva Ambrozija (340.-397. g.) piekritēji; aizstāv baznīcas ortodoksiju un kristīgās ticības pirmtiesības
teritoriālisms Baznīcas tiesībās sistēma, kur zemes kungam piešķirta virskundzība baznīcas pārvaldē, piedēvējot viņam arī augstāko baznīcas varu
baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža
metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā
episkopālsistēma Baznīcu tiesībā sistēma, kur baznīcas vara pieder bīskapiem, pretim kūriālsistēmai, kas atzīst pāvesta varu par neaprobežotu
ķimsīt Bāzt mutē, ēst, saēsties
ķimst Bāzt mutē, ēst, saēsties
bažāties Bažīties
bazīties Bažīties
dužoties Bažīties
baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties
baiļāties Bažīties, uztraukties
baiļoties Bažīties, uztraukties
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama)
izbēdāt Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot
aizbēdāt Bēdājoties attālināt, aizmirst bēdu
pārbēdāt Bēdājoties pārciest (ko)
ēdināt sirdi bēdāties
rīdāt bēdāties
duzot Bēdāties
sirdēstoties Bēdāties
skumjot Bēdāties
sāpoties bēdāties un dusmoties reizē
izraizēties Bēdāties, nobēdāties
dūšot Bēdāties, pārdzīvot
grēmēties Bēdāties, skumt
trūrēt Bēdāties, skumt
duzāt Bēdāties, skumt; būt aizkustinātam
gruzīties Bēdāties, skumt; satraukties
apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi)
lamentēt Bēdāties, vaimanāt, žēloties
sirdēsties Bēdāties; sirdēstoties
pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aizbēgt Bēgot attālināties
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā)
nobēgt Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.)
nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
uzbēgties Bēgot paslēpties (kur augšā)
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku
pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
dabēgt Bēgot pievirzīties pie kā
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas
apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā) paskriet zem kā (parasti slepus)
apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā), apskriet (ap ko, kam apkārt), parasti slepus
bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu
aizlobīt Bēgt prom, laisties lapās
šmugāt Bēgt, izvairīties
bēgt kā no uguns bēgt, izvairīties no kā nepatīkama
bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties
izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu)
no pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
no pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.)
palikt mierā Beigt darboties
šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.)
slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.)
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām)
atknakstīties Beigt jokoties, ķircināties, amizēties
šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām)
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā)
čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem)
atraut skatienu (no kā, no kāda) beigt skatīties (uz ko, uz kādu)
iznākt dienas gaismā beigt slapstīšanos, parādīties atklātībā
rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties
iet uz beigām beigties
ņemt galu Beigties
nogaloties Beigties
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt
dzist Beigties (par dzīvību); mirt (par cilvēku)
rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu)
pāriet Beigties bez nevēlamām sekām
nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Beigties nevēlami
nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties nevēlami
labu galu neņemt beigties slikti
klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli)
noslēgties Beigties, pabeigties; refl. --> noslēgt (5)
stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu)
rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.)
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību)
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.)
iet uz galu beigties, tuvoties nobeigumam
jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli)
dzist Beigties, zust (piemēram, par slavu)
beizēt Beizerēt, ālēties
Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne)
amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam
bērna pamešana bērna fiziskas pamešanas akts, tādējādi pārtraucot rūpēties par bērnu
emocionāla vardarbība pret bērnu bērna pašcieņas aizskaršana draudot, lamājot, nievājot, ņirgājoties, kritizējot u. tml.; arī bērna atraidīšana, pazemošana, izolēšana, ignorēšana
stūknīties Bērnišķīgi izturēties
atgalis Bērns, ar ko pieaugušajiem tīk jokoties
žasts Bērns, kam patīk kāpelēt, rāpties
žurgulis Bērns, kam patīk plosīties
žampuris Bērns, kas mīl blēņoties
bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības
bērns ārpusģimenes aprūpē bērns, kuram ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodrošināta aizbildnība, aprūpe audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē
vīkstulis Bērns, kurš kavē citus doties ceļā
turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem
laukaža Bērns, kurš vienmēr vēlas dzīvoties ārpus telpām
adoptētais Bērns, kuru adoptē un ar kuru audžuvecāki iegūst radniecības tiesiskās attiecības
bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība
vēlamais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds (laulātais(-ā)) labprāt vēlētos savā ģimenē, abstrahējoties no konkrētiem dzīves apstākļiem
bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē
bērnu aizstāvība bērnu tiesību aizstāvēšana, bērnu un jauniešu tiesību programmu izstrāde un pilnveide, audžuvecāku un adopcijas problēmu risināšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaupīšanas novēršana
vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
dinamiskā berze berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā
statiskā berze berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties
izberzēt miegu no acīm berzējot acis, pilnīgi atmosties
pieberzēties Berzējot piebirt, nosmērēties
nomulēt Berzējot, berzējoties ievainot
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
nobrauņāt Berzējoties nedaudz nosmērēt apģērbu
pietrīties Berzējoties sakrāties, vairoties
dzenošais disks berzes sajūga dzenošā daļa, kas, motoram darbojoties, vienmēr griežas; sastāv no spararata un tam pieskrūvētā sajūga apvalka
suināties Berzēt, berzēties citam gar citu
suinēt Berzēt, berzēties citam gar citu
suinēties Berzēt, berzēties citam gar citu
suinīties Berzēt, berzēties citam gar citu
suinīt Berzēt, brauņāt, kasīties
braužņāties Berzēties
milināties Berzēties
murzīties Berzēties
reijāties Berzēties
šlaucāties Berzēties
šlaucīties Berzēties
brāžoties berzēties (pie sienas u. tml.)
drušāties Berzēties, berzties
bulžurēt Berzēties, grūstīt
brāzāties Berzēties, kasīties
drellēties Berzties
drīvēties Berzties
ņurgt Berzties
treitīs Berzties
triekšēt Berzties
triekšķēt Berzties
berzēties Berzties (3)
skabīties berzties, berzēties
svītrēties berzties, berzēties
bražoties Berzties, berzēties
broškāties Berzties, berzēties
brūžāties Berzties, berzēties
ērpēties Berzties, berzēties
trīšoties Berzties, berzēties
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums
uzbružāties Beržot izveidoties
nosaberzties Beržot nomazgāties
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3)
ieberzt Beržot, beržoties radīt (piemēram, rievu, brūci)
rīvēt Beržoties gar ko, deldēt
noberzt Beržoties gar ko, nodeldēt
arau Bet raugi, skaties
viprignuķ bez atļaujas aiziet, izstāties no kriminālvides
pārdzejoties bez atpūtas dzejojot pārpūlēties
noplančot bez darba blandīties, slaistīties, vazāties apkārt
dervelēt bez darba dauzīties apkārt
slangāt bez darba dauzīties apkārt
notaustīties bez darba notūļāties
noslempties bez darba novandīties
dālēt bez darba pastaigāties
luderēt bez darba slaistīties
malžāt bez darba slaistīties
vinčelēt bez darba slaistīties apkārt
slundurēt bez darba slaistīties, tūļāties
sazvilnēt bez darba slaistoties sasniegt
nobalzīties bez darba uzturēties
ģiezēties bez iemesla īgt un strīdēties
mirmināt bez iemesla smieties
dancot bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles
dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam
sans gene bez kautrēšanās, nekautrējoties
aizstopot bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt
aizstopēt bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot
iesašķetināties bez noteikta mērķa, vajadzības ierasties
murzāties bez panākumiem ap ko darboties
nokābelēties bez panākumiem un bezmērķīgi nopūlēties
noputroties bez panākumiem, nesekmīgi cīnīties
ļurināt bez patikas (niekojoties) dzert maziem malkiem (par mājlopu)
nodiedelēt bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties
nodiedēt bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties
kā bez acīm bez spējas saprātīgi rīkoties
sine decreto bez tiesas sankcijas
nolinčot bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (sākotnēji ASV)
linčot bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot
iesažauties bez uzaicinājuma ierasties
jaukties bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu)
maisīties bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu); jaukties (4)
joksīties bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā)
ķezēties bez uzaicinājuma ņemt dalību, jaukties (darīšanās, pasākumos)
žulnīties bez vajadzības ilgi mazgāties
rīgnēt bez vajadzības kaut kur kavēties
maknīties bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm)
makņīties bez vajadzības rakņāties (pa zemi, drēbēm)
griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties
griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot
zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt; valstīties; vāļāties (1)
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu)
magnētiskā uzņēmība bezdimensijas lielums (k), kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā (ar intensitāti H)
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms
džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt
izvārīt Bezkaunīgi izrunāties
blodīties Bezkaunīgi izturēties
melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā
tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu
bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu
simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem
tiozinamīns Bezkrāsas kristāli, kas kūst pie 74 Celsija grādu temperatūrā, pagatavo, darbojoties ar amonjaku uz alilsinepju eļļu; aliltiourīnviela
durenēt Bezmērķīgi atmaldīties
durinēt Bezmērķīgi atmaldīties
nosašķetināties Bezmērķīgi dodoties, nokļūt
šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties
trakāt Bezmērķīgi kur iet, doties
aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot
nonīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, bez miega, garlaikojoties
nīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, garlaikojoties
stenderēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, vazāties
šļeberēt Bezmērķīgi staigāt, blandīties
dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu
ietrakt Bezprātīgi iemīlēties
izpirķelēt Bezrūpīgi iepērkoties iztērēt
ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings
atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko)
nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu)
šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1)
sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu
matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
beztiesīgums Beztiesība
heloti Beztiesīgie
beztiesisks Beztiesīgs
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
verdzene beztiesīgs sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
iloti beztiesiski cilvēki
Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību
Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu
Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko)
aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības
kamaroties Biedriski dzīvot, brāļoties
biedrēties Biedroties
čupoties Biedroties, draudzēties
burzīties biedroties, satikties
tusēt Biedroties, satikties
tusēties Biedroties, satikties
tusoties Biedroties, satikties
čomoties Biedroties; būt draudzīgās attiecībās
noķuņķēt Biezi aizplīvuroties
pumpulēties Biezi apģērbties
sapanaroties Biezi apģērbties
baķēties Biezi ģērbties
tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
prakāties Biezi ģērbties (ziemā)
panckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.)
ponckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.)
raunāties biezi saģērbties
sačenčerēties biezi saģērbties
sačunčaloties biezi saģērbties
saprakāties biezi saģērbties
ģuģināties Biezi saģērbties
nopampaļāties Biezi saģērbties
nopamparāties Biezi saģērbties
nopudāties Biezi saģērbties
sabaķoties Biezi saģērbties
sačampāties Biezi saģērbties
sasaunēties biezi saģērbties (satīties)
sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
počāties biezi saģērbties vecās drēbēs
noponckāties Biezi saģērbties, ietīstīties (vairākos lakatos, drānās u. tml.)
saģuģināties biezi saģērbties, satīties
sapodzināties Biezi saģērbties, savīstīties vecā apģērbā
sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus
iepaunāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties
ieponckāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties
čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās)
sastrumpāties biezi saģērbtties
sarumbāties Biezi un neskaisti apģērbties
bakāties Biezi, silti ģērbties
kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu)
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām)
trest Bieži atkārtoties, runāt to pašu
guldelēt Bieži bez vajadzības atpūsties un gulšņāt
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā)
apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.)
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3)
apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
skaišļavāt Bieži dusmoties, kļūt dusmīgam
vārstīt (arī virināt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur)
virāt (biežāk virināt, arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur)
virināt (arī vārstīt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur)
virināt (arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur)
virināt (kādas) durvis bieži ierasties kur, meklēt palīdzību
bomburēties bieži iestrēgt, kavēties (ejot, braucot, maksājot u. tml.)
krēpaļāties Bieži kraukāties
dasakolīties Bieži lielīties
krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos
tūpšļāties Bieži pietupties un atkal piecelties
pātarāt Bieži rāties, izteikt pārmetumus
nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi)
torbulēties Bieži šņaukāties
izašiepties Bieži un ilgi smaidīt, smejoties rādīt zobus
dasamaļavāties Bieži uzkrāšoties ar kosmētiskiem līdzekļiem
čiebaļāt Bieži vaimanāt, žēloties
čiebīgs Bieži vaimanāt, žēloties
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi
bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus
Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam)
piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1)
uzčakarēt Bikstot, rušinot, rakņājoties (kur), atrast, uzcelt (ko) virspusē
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par organisma daļām
neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu
simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām)
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem)
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām)
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā
goniometrs biomehānikā - ierīce, ar ko mērīt leņķus, kas rodas locītavās, cilvēkam kustoties
birīties Birāties
birāties Birdināties, birt
piebirzt Birstot (kam lielākā daudzumā), pārklāties (ar ko) - par vietu, platību; piebirt
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties
atbirt Birstot atdalīties nost; nobirt
nobirzt Birstot atdalīties nost; nodrupt
iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā)
izbirt Birstot izkaisīties
izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku)
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā
sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko
birāties Birt, drāzties
bērties Birt, kaisīties
nobirzīties Birzījot vagas sēšanai nostrādāties līdz pagurumam
stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju
arbitrātors Biržas šķīrējtiesās vienas ieinteresētās puses sūtīts pārstāvis
opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam)
pārbirzīties Biržojot pārpūlēties
oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē
koadjutors Bīskaps, kam uzdots asistēt diecēzes bīskapam pienākumu pildīšanā, ar tiesībām kļūt par viņa pēcteci
viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas
pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors
bīkstēties Bīstīties
Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
bīsties Bīties
bijāt bīties (1)
bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko)
trukāties Bīties (par zirgiem)
šausnoties Bīties, baidīties
bijāties Bīties, izjust bijību
pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā
pārbizot Bizojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā)
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm
atpakaļpirkums Blakus līgums pie pirkuma līguma, kad pircējs vai pārdevējs paturēja sev tiesības pārdot vai pirkt atpakaļ pārdoto lietu
pidelēt blandīties
planstīties blandīties
klabažāt Blandīties
klaidoties Blandīties
klandīties Blandīties
lantierēt Blandīties
ļuturēties Blandīties
ōlāties Blandīties
ōlēties Blandīties
plansīties Blandīties
šļamdīties Blandīties
telverēt Blandīties
valacīties Blandīties
valarāties Blandīties
slanckāties blandīties apkārt
galdarēt Blandīties apkārt
flederēt Blandīties apkārt; slaistīties
leiderēt Blandīties bez darba
liederēt Blandīties bez darba
langāt Blandīties, dauzīties apkārt
leskāties Blandīties, dauzīties apkārt
novantaļāties Blandīties, dauzīties apkārt
zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties
plīskāties Blandīties, kauties, dzert
klimerēt blandīties, klaiņot
lintīt Blandīties, klaiņot
plunderēt Blandīties, klaiņot
šļenderēt Blandīties, klaiņot
šlenderēt Blandīties, klaiņot bez darba
līkstīt Blandīties, klejot apkārt
jādelēties Blandīties, klīsta pa pasauli; nedarbus darīt
blodīties Blandīties, meklēt patvērumu
dundurot Blandīties, plosīties
blaudīties Blandīties; cilpot; grīļoties; dīdīties
lažierēt Blandīties; slapstīties
ložierēt Blandīties; slapstīties
aizblandīties Blandoties aizklīst; nozust
atblandīties Blandoties atkļūt šurp; blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atvandīties Blandoties, klaiņojot atklīst
invaginācija Blastulas sienas daļas ieliekšanās, veidojoties gastrulai; līdzīgs process ir, veidojoties acij un ausij
rūsu mest blāzmveidīgi plaiksnīties (par zibeni)
blēdīt Blēdīties
blēžot Blēdīties
blēžoties Blēdīties
šahermaherēt Blēdīties
šmugulēties Blēdīties
vilstoties Blēdīties
žilīt Blēdīties
žilīties Blēdīties
šmugulēt Blēdīties, krāpties
uzblēdīt Blēdoties iemānīt
atblēties Blējot atsaukties (par aitu, kazu)
ulznēt Blenzt, nevērīgi skatīties
iztenkāties Blēņas runāt, izpļāpāties
pārsaka Blēņas, nepatiesība
bakšķi Blēņas, nieki; nepatiesi notikumi, fakti
balavāties Blēņoties
blēņāties Blēņoties
dākarēties Blēņoties
jāvēties Blēņoties
toškāties Blēņoties
niekoties Blēņoties (1)
dākļoties Blēņoties, ākstoties izlikties
niķināties Blēņoties, būt untumainam
pļumetēties Blēņoties, draiskuļoties, ķēmoties, aušoties
leijoties Blēņoties, muļķoties
žeberēt Blēņoties, muļķoties
olderēt Blēņoties, muļķoties, plosīties, būt izlaidīgam
dergloties Blēņoties, muļķoties, skaļi trokšņot
zārgalēties Blēņoties, muļķoties, trakot
stiķoties Blēņoties, niekoties
kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt
ņervāties Blēņoties, plosīties
gramšļoties Blēņoties, pļāpāt, melot
bagoties Blēņoties, smieklīgi vaibstīties, mānīties, māžoties
mādīties Blēņoties, taisīt muļķīgus jokus, māžoties
želberēt Blēņoties, trakot
albarēties Blēņoties, trakot, ālēties
žargoties Blēņoties, trakot, jokot
želberēties Blēņoties, tramkot
muļāties Blēņoties, tūļāties, lēni strādāt
bligatas bligatas sist - rotaļāties, kačkus sist, blīgatas spēlēt
blīšķināties Blīkšķināties
blisavāt Blisināties
pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko)
noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties
noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā)
pablisināties Blisinot acis, paskatīties
sēst Blīvējoties plakt
gumt Blīvēties
bangāties Blīvēties (par mākoņiem); mākoties; mākuļot
bangoties Blīvēties (par mākoņiem); mākoties; mākuļot
zlāģēties Blīvēties (parasti par ledu)
plienēt Blīvēties un plaisāt (par zemi, mālu)
blieķēties Blīvēties, kļūt cietam
sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu)
piestūkāties Blīvi piebāzt, piepildīt (savas kabatas, somu u. tml.); piestūķēties
pieblīst Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam
pieblīzt Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam
grozekļa bloks bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi
virbeļbloks Bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi
blusenēties Blusināties
blusāties Blusoties
blusināties Blusoties
blusīties Blusoties
knozāt Blusoties, ieskāties
bļaurīt Bļaustīties
ķērkāt Bļaustīties
žoklīties Bļaustīties, ākstīties, lamāties
bļaukāt Bļaustīties, klaigāt
bļūdināt Bļaustīties, klaigāt
rīklēties Bļaustīties, lamāties
aldāt Bļaustīties; trokšņot
atbļaustīties Bļaustoties atgriezties, ierasties
tākelboja Boja, pie kuras peldlīdzekļi var īslaicīgi pietauvoties, lai takelētos (uztakelētos)
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu
sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem)
piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem)
iesmakt Bojājoties iesākt smakot
izpūpēt Bojājoties kļūt viscaur mīkstam (pirms pūšanas); izkurtēt
sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam
apmaitāt Bojāt, sagandēt, sabojāties, virzīt uz leju
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem; izlabojamais vai restaurējamais teksts
smeļķēt bojāties
apkalēties Bojāties
gandēties Bojāties
izpostīties Bojāties
iet bojā Bojāties
plīkt Bojāties
pušierēties Bojāties
tērēties Bojāties
vainoties Bojāties
maitāties Bojāties (1)
maitāties Bojāties (2)
kuiļot Bojāties (par kāpostiem, kam uzmeties bumbuļveida izaugums uz saknēm vai stublāja)
lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.)
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu)
prapult Bojāties, iet bojā
prult Bojāties, iet bojā
iekurtēt Bojāties, izčākstēt
pūpēt Bojāties, kļūt mīkstam, zaudēt kvalitāti; kurtēt
jukāties Bojāties, nīkt ārā, iet bojā
ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam
gunēt Bojāties, pelēt
dugāties Bojāties, pelēt (par produktiem)
plēkšēt Bojāties, pūt
saplekt Bojāties, sākt pelēt
šķenst Bojāties, vārguļot
ģendēties Bojāties, zaudēt kvalitātu (par pārtiku)
smirst Bojāties; kļūt smirdīgam
valbot Bolīt (acis), bolīties, šķobīt (muti)
valbāt Bolīt (acis), bolīties, šķobīties
pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko)
nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties
nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā)
pabolīties Bolot acis, paskatīties
neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties
perborāti Borpārskābes sālis, ko iegūst darbojoties uz borātu ūdens šķīdumiem ar sārmiem un ūdeņraža peroksīdu
bokāties Bozties, sabozties
izpurties Bozties, sabozties
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties
nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem
brūzāties Bradāt (šļakstinot ūdeni), šļakstināties, plunčāties
pančkāties Bradāt (šļakstinot ūdeni); šļakstināties; plunčāties
atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam; _(biežāk)_ izbradāties
žangalēt Bradāt, mīdīties
pļekāties Bradāt, mīdīties (pa dubļiem)
dumbrāties Bradāt, mīdīties pa ūdeni vai dubļiem
fraternizēt Brālīgi satikties, brāļoties
brālināties Brāļoties, veidot brālību
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās
aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā)
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām)
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi)
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom
nosasviesties Braucot novirzīties (no ceļa)
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
noskriet no sliedēm braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem)
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli)
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem)
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem)
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem); mētāties (3)
pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem)
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem)
izabraukties Braucot uzvirzīties
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
iesaliekties Braucot, ejot iegriezties
iesadrāzties Braucot, ejot ietriekties
nosasisties Braucot, ejot novirzīties no ceļa
ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā); ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties
aizbraukalēt Braukājot turp un šurp, aizdoties (uz)
apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē)
vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā)
iebraukt Braukšus ierasties
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem)
piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda)
atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā)
sabrakšinēt Braukšus ievirzoties (kur), brakšķināt
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.)
pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam)
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml)
veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem
rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām
grabināt Braukt, brāzties
ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām)
maukt Braukt, iet, doties (parasti ātri)
gāzt Braukt; ātri braukt, doties
važot Braukt; skriet; doties kaut kur
cukāt Braukt; virzīties uz priekšu
čukāt Braukt; virzīties uz priekšu
iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā)
brāzt Brāzties
kūleņot Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.)
atbrāzties Brāzties šurp
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi
kult putas brāžoties veidot putas (par straumi)
nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu
saules telts brezenta jumts, kas pasargā kokpitu un kajītes virsbūvi, jahtai atrodoties ostā
ieklirkšēties Brīdinoši ieklukstēties
maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru
pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aizbrist Brienot attālināties; brist prom
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
iebristies Brienot ievirzīties
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē)
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā)
izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
noļēpaties brienot nosmērēties
noslucēties Brienot notraipīties
nosabristies Brienot notraipīties, saslapināties
apbradāties Brienot noziesties, nosmulēties
apbristies Brienot noziesties, nosmulēties
izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku
pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies
sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību
glābt savu ādu briesmu brīdī glābties, rīkoties, domājot tikai par sevi, par savu drošību
piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām); nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem)
iebrīšķēt Brīkšķot ievirzīties
aizbrākšēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties
aizbrākšķēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties
skūtīties Brīnēties
bolīt acis brīnīties
brīnāties Brīnīties
brīnēties Brīnīties
brīnoties Brīnīties
čudīt Brīnīties
čūdīt Brīnīties
dīvāties Brīnīties
dīvēties Brīnīties
dīvīties Brīnīties
dzivīties Brīnīties
ērmīties Brīnīties
ērmot Brīnīties
stebēties Brīnīties
vēsmoties Brīnīties
blisināt acis brīnīties, būt pārsteigtam
noplātīt muti vien brīnīties, būt pārsteigtam; nespēt parunāt
štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši
domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim
atļūt Brīvi atkarāties atpakaļ vai uz sāniem
izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli)
ļunkanāties Brīvi kustēties
atļuru Brīvi nokarāties, atlocīties
disponēt Brīvi rīkoties ar to, kas ir kāda rīcībā
kulcenēties Brīvi valstīties un pārvietoties
neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības
vaļība Brīvība; arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas
vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties, izturēties
sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā
brīvnauda Brīvzemnieka maksa par brīvību; kunga tiesas ekvivalents naudā
varnakzieži Brīvziedlapaino divdīglapju dzimta, lielāko tiesu zāļaugi, izplatīti pa visu pasauli
piekrākt Brīžiem iekrākties
plaikšņīt Brīžiem skaidroties
kārtības tiesa bruģa tiesa Vidzemē (1668.-1889. g.)
bruģa kungs bruģa tiesas tiesnesis
izbrukt Brūkot (vietumis) izgāzties
uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost
iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā)
krist drupās brukt un pārvērsties drupās
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm)
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam)
manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties
dankaroties Brūtēties, lakstīties
brūžgāties Brūzgāties, šļalkstināties
bružgāties Bružāties
ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu)
atbubināt Bubinot atsaukties (par zirgu)
sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem)
uzbubināt Bubinot sazināties (par zirgiem)
laizīt piedurkni bučot roku; zemoties kāda priekšā
sūpstīt Bučot, bučoties
sūpstīties Bučot, bučoties
štempelēties Bučoties
atbučoties Bučoties līdz apnikumam
lizgāt Bučoties, maigoties
dhamma Budas mācība par esamību, kuras pamatā ir četras cildenās patiesības un cildenais astoņposmu ceļš; dažkārt tiek atveidota kā ritenis ar astoņiem spieķiem
apskaidrība Budismā - visas esamības patiesības atskārsme, ko sasniedza Buda meditācijā
lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm
Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto
rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām
bhavačakra budisma reliģiski filozofiskajā doktrīnā un mitoloģijā - mūžīgās esamības, sansāras eksistences forma, universāls princips, pēc kura visa radība lemta arvien no jauna atgriezties pasaulē
pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja)
bukstīties Bukņīties, grūstīties
ekvivalence Būla algebras bināra operācija, kuras rezltāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, ja abu operandu vērtības ir vienādas
konjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu disjunkciju konjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (disjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 0 (aplama)
disjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu konjunkciju disjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (konjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 1 (patiess)
bumbināties Bumboties
atbungāt Bungājot ierasties
aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
aizzēģelēt Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku
paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
novērotājs Burāšanas sacensību skatītājs ar burātāja kvalifikāciju, kurš nav ne tiesnesis, ne arī sacensību dalībnieks vai sacensību komitejas loceklis
uzgurgt Burbuļojot (no jauna) izlauzties
ieburbulēt Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā)
ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā)
uzurkstēt Burbuļojot izlauzties virspusē
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
ekoburkāns Burkāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
izburkšēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izburkšēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
bāžot burt, nodarboties ar maģiju
pāšļot Burt, zintēt, blēņoties
bašķoties burties
pesteļoties Burties
bubelēt Burties un šo to darīt
bokšīties Burties, ķēmoties
čepeslāties Burties, nodarboties ar buršanu
skunstēties burties, zīlēt
māžoties Burties, zīlēt
pāšļoties Burties, zintēt, blēņoties
zintēties Burties; buroties pareģot
luvīgs Buru kuģa tieksme griezties ar priekšgalu pret vēju
motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos
buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām
lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja)
kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis
grepstelēties burzīties
burnīties Burzīties
burzāties Burzīties
burznīties Burzīties
čuņčurāties Burzīties
čuņčurēties Burzīties
gnutāties Burzīties
ņurcīties Burzīties
ņupāt Burzīties, burzīt, grūstīt, mīcīt
knillēties Burzīties, krunkoties
svīnīties Burzīties, zaudēt krāsu
atburzīties Burzoties atraisīties
būt drošās rokās būt (atrasties, nodot) drošībā
būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām būt (atrasties, palikt) kā apgādībā
kauties būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu)
pūst būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju)
ieviesties būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem)
būt uz bāni būt (situācijā, stāvoklī), kad kas gatavojas notikt, realizēties
ķildoties būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem)
būt spīlēs būt apdraudētam; atrasties spiedīgos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt, arī bezizejas situācijā
būt mierā būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt
pacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
sacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
celties kā spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
ņemt būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā
urkšļāties būt ar kaut ko neapmierinātam, dusmoties, skaisties
sadumpoties būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam)
jemties būt ar mieru darīt (ko), solīties darīt (ko)
nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti)
noliekties būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.; nogriezties
sirmot būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu
nolaisties būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem
drīkstēt būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts
nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost
palikt būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā)
atēnoties būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā)
kāpt būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju)
ģeržaķ zonu būt autoritātei notiesāto vidū
pleknēt būt bezdarbībā, garlaikoties
dīžāt būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžāties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dizināt būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžļāties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžļoties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžot būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
kā uz sēkļa izmests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties
niķoties būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem)
karāties būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķēdi u. tml.
nokārties būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.)
pieķerties būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem
pieturēties būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā)
čumēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt
ņudzēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1)
mudžēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1)
ņirbēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
ņirbt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
pavīdēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
pazibēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību)
starot būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām
turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties
būt kājās būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties
būt uz pekām būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties
iekārties būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties
palikt būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem)
valdīt būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas
izadoties būt iespējai ko izdarīt, paveikt; norisināties tā, kā iecerēts
iegult būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā)
iegulties būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā); iegult
īgt būt īgnam, dusmoties
erroties būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties
aizstiepties būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.)
stīgot būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā
pakāpties būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi)
pacelties būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
pakāpt būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
vilkties būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru)
šķērsot būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi
izšauties būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm
turēties būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem)
vādīt būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties
vādzēt būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties
pavadīt būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti
pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.)
pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu)
konfliktēt būt konflikta stāvoklī; būt nesaskaņā; strīdēties
krēslot būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1)
nogrozīties būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā)
grozīties būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā)
ieredzēt būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu)
atdalīties būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam); izcelties
nodalīties būt labi uztveramam (kādā kopumā); izcelties (3), atdalīties (3)
raustīties būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem)
glizināties būt lēnam, gausam, vilcināties
nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu
stāvēt blakus (kādam, kaut kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties
brūtēties būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās
līksmot būt līksmam (1); līksmoties
neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla
trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties
plosīties būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties
turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu)
krist pīšļos būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā)
griezt zobus būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties
kost zobus būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties
spert vai zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties
spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam; bārties
trakot būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi
zvērot būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli
mirdzēt būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram
knapināties būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties
svārstīties būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties
margot būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram
sēdēt aizkrāsnē būt mājās sēdētājam, kūtram, ne par ko neinteresēties
gaunerēties būt mantkārīgam, mantrausīgam, skopam; skopoties
samierināties būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu)
apmierināties būt mierā, samierināties
ņemt par labu būt mierā, samierināties (ar ko)
mijiedarboties būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu)
pužavāties būt neapmierinātam un rāties, bārties
pūst būt neapmierinātam, gausties
slēpties būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā
raustīties būt nedrošam, arī baidīties; būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes
tirināties būt nedrošam; vilcināties
nomētāties būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā
trašāties būt nemierīgam, grozīties
trošāties būt nemierīgam, grozīties
strebulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
sturbulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
dimzāt būt nemierīgam, mīņāties uz vietas
dimžāt būt nemierīgam, mīņāties uz vietas
trīties būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko)
dīdīties būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; arī draiskuļoties
dīžāt būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
dīžļāties būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
dīžļoties būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
dīžot būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties
nezināt, kur likties būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
traukoties būt nemierīgam, uztraukties
šaudīties būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
neuzvīdēties būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties
nenovīdēties būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.)
lakarēt būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas
slēpties būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā
vīdēt būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
viesties būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties
lenturēties būt nestabilam, ļodzīties
viļņot būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu)
viļņoties būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu)
vaļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
vāļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
mētāties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu)
svaidīties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4)
taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem
domāt būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt)
vākāt būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā
vākot būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā
valkāt būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai)
nest būt nosauktam, saukties (kādā vārdā)
iet būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām
aizvīties būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties
samudžināt būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi)
apvīties būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm
iet būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā)
izvietot būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā)
stīdzēt būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu
stīgt būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu
izvietoties būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā)
turēties būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem)
virzīties būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu
balstīties būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta, pret kādu balstu)
bāzēties būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku)
ložņāt būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.)
atvirzīt būt novietotam, atrasties nost (no kā)
apvīt būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm
sadurties būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam)
atvirzīties būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā)
ievirzīties būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
atvest būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni
ietverties būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā)
piesaistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību)
noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
turēt būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī
likt būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties)
stindzināt būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti
spiest būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem
velt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot
uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās
pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi
sagriezt būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi
sabangot būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties
uzpūst būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā
satrakot būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši
vajāt būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem)
pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt
vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt
pārbaudīt būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu
sadzīt būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi)
spanderēt būt par cēloni, ka kuņģī, zarnās rodas, uzkrājas gāzes (lielākā daudzumā); krāties gāzēm (gremošanas orgānos)
viest būt par cēloni, ka sāk mitināties (kur)
apgāzt būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai
runāt atklātu valodu būt par pierādījumu, atspoguļot patiesību
nokarāties būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu)
jaukties būt pārmaiņus (ar ko); mīties
cimperlēties būt pārspīlēti izvēlīgam, untumainam; arī niķoties
roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot)
likt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot)
uzlikt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot)
norauties būt pieķertam neatļautā rīcībā; iekulties nepatikšanās; saņemt sodu
saderēt būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1)
karāties būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
saimniekot būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem
skanēt būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.)
dergties būt pretīgam, riebīgam; riebties
bādrēties būt pretīgam; baidīties (no kā)
stāvēt ar abām kājām uz zemes būt reāli domājošam, darboties, ievērojot reālās iespējas
blāvot būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu
pārklāt būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi
klāt būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu
rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami
vīties būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām
zīmēties būt saistītam (ar ko), attiekties (uz ko)
dvašot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3)
korelēt būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem)
paknapināties būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties
kontaktēt būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties
aizspīdēt būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu)
zīmēties būt saskatāmam, parādīties; arī veidoties, attēloties
gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
atrasties būt sastopamam; arī gadīties, parādīties
atsarasties būt sastopamam; arī gadīties; parādīties
laulāto personiskās tiesības būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties par ģimenes labklājību
ritēt būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu)
drūvēt būt skumīgam, skumt; melnēties
gulēt būt slimam un atrasties guļus stāvoklī
nogulēt būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
(būt) gudrā prātā būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties
būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties
klausīt būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā)
starot būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram
staroties būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi
kāpt būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi
staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā)
staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko)
raudzīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko)
skatīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5)
būt (kā) pusē būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības)
turēties būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā
ticēt būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma
ticēt būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu
staigāt būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām
piederēt būt tādam, kam ir tiesības (uz ko)
būt ar (plašu) vērienu būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu
plūksnāt būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāties, plūksnoties
plūksnot būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnoties
pervēt būt tādam, kas atdaloties krāsai, notraipa (ko)
skaut būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem)
uzturēt būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo
zarot būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2)
pārstāvēt būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā
stāvēt būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu)
savienot būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu
saistīt būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem
zust būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju)
pamatot būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.)
žņaugt būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu
strādāt būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam
staipīties būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem)
plūst būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu)
žļakstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
žļurkstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
krāsāt būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko)
krāsāties būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko)
pienākties būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt
ietilpt būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā)
viļņot būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni; viļņoties (1)
skaloties būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi)
samiglot būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties
murdēt būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu)
kutēt būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām)
kurties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties
kurēties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties
darboties būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā)
pārliecināt būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem)
svīst būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
pārplūst būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu
spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem
velties būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu)
nomest būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas)
mest būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas
lorcka būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu)
novest būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
staigāt būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu)
pārvest būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
noturēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt
(no)turēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī
turēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī
nišķēties būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību
piesamelsties būt uzstājīgam, neatlaidīgam; neatkāpties, neatiet nost
dvest būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi)
dvesmot būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5)
strāvot būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.)
leperēt būt vaļīgam, kustēties
kļebačāties būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt
izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam
uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam
skatīties būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml.; raudzīties (2)
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību
austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
zaļot būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.)
zaļot būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem)
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko); cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu
gulstavāt Būt, atrasties
nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā)
nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā)
stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku
rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta)
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam
pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā)
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu)
robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko)
robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko); robežoties (1)
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem)
čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā
pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā
viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus
peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu
slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko)
nonākt kāda rokās būt, atrasties kāda ziņā, rīcībā, varā
klātstāvēt Būt, atrasties kam klāt, (kā) tuvumā
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam)
būt kā diegā pakārtam būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī
nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā
kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt
šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.)
gadīties pa vērienam būt, atrasties tuvumā
gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) būt, atrasties tuvumā
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī
nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem
palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu)
pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
nobūt Būt, eksistēt (kādu laiku) un izbeigties (par parādībām, procesiem)
kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt
sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko)
nobūt Būt, notikt (kam) un paiet, izbeigties
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām
ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām
iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm)
iznākt Būt, rasties ienākumiem
būt atvērtām durvīm būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.)
griezties uz augšu būt, rasties nelabuma sajūtai
tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu
aizstāt Būt, stāties kā vietā
nākties būt, veikties (grūti, viegli)
stāvēt Būt, veikties (kā ar ko)
eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku
faktiski būtībā, patiesībā
ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm būtiski, organiski iekļauties
konstitutīvs būtisks elements, elementi tiesību sistēmā valstī - tas, kas nosaka, iedibina tiesību sistēmā, valsts dzīvē būtiskus principus, tiesību institūtus un valsts institūcijas
būvniecības tolerance būvniecības pielaide - robežas, kurās drīkst mainīties projektā uzrādītie lielumi
izbužināties Bužinot izpurināties
C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa ^14^C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās
pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem
mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu
izopulegols C10H18O, mākslīgi iegūstams no citronellāla, pēdējam autooksidējoties gaisā saules ietekmā, kā arī iedarbojoties uz citronellālu ar skābēm
fenīletiķskābe C6H5CH2COOH - ķīmisks savienojums, ko iegūst no benzilchlorida, ko darbojoties ar ciankaliju vispirms pārvērš par benzilcianidu
krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas
siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu
prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā
caurlūks Caurums, atvere, caur kur var lūkoties
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem
smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem)
spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1)
stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa)
plēvot Celties augšup un izkliedēties gaisā (par ko sīku, plēvjveidīgu); kūpēt
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt
mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā
staklēties Celties kājās
steģīties Celties kājās
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem)
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem)
nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas)
cināties Celties, kā sūna, kad tā tiek saspiesta, pacelties
uzšpūdzināties Celties, kāpt (rūgstot, briestot)
uzsvērties Celties, pieņemties
padjom Celties! Mosties!
robežstāvoklis Celtniecībā - būvkonstrukcijas stāvoklis, kurā tā zaudē spēju pretoties ārējai iedarbībai un tā tālākā ekspluatācija kļūst neiespējama
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi
celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi
metilceluloze celulozes metilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OCH~3~)~x~]~n~, cieta balta viela bez garšas un smaržas, iegūst uz alkālijcelulozi iedarbojoties ar metilhlorīdu
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts"
komercčeks Ceļojumčeks - bankas, tūrisma aģentūras vai citas institūcijas izdots čeks, kas ļauj par čekā norādīto summu norēķināties vai saņemt vēlamo summu skaidrā naudā
FIT Ceļojums, ko tūrists organizē pats sev, kontaktējoties ar tūrisma pakalpojumu piegādātājiem vai arī ar tūrisma un ceļojumu aģentūru starpniecību
alkotūrisms Ceļošana ar nolūku iegādāties lētus alkoholiskos dzērienus
pārsacelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties
pārcelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties, saslimt
dasacelties Ceļot krēslu, pievirzīties pie kā
balsot Ceļot roku, aicināt garāmbraucošu automašīnu apstāties
vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku)
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties
sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; iztaisīt sev sastiepumu (1); arī sastiepties (1)
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt
atsacelties Ceļoties atvirzīties nost
izacelties Ceļoties izvirzīties uz augšu
izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.)
slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties
jājamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties jājot uz zirga
braucamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties zirga pajūgā
balisāža Ceļu marķēšana ar blāvu signāluguņu sistēmu, kas tumsā ļauj transportlīdzekļiem pārvietoties ar gandrīz tikpat lielu ātrumu kā dienā
cītīties Censties
provēt Censties
starāties Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties
lūkot Censties (ko darīt, īstenot)
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot); mēģināt
svetēties Censties (ko) uzzināt
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.)
nocistināt Censties apklusināt sakot "cst!"
spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti
mozgas kompostrēt censties apmānīt, stāstīt nepatiesību
rīt asaras censties apvaldīt raudas
rīt siekalas censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams
okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus
cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt
atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.)
gaināties Censties atbrīvoties (no kā trucējoša, uzmācīga)
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē)
lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt)
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.)
atsapaģirāties Censties atbrīvoties no paģirām
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām)
minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās
žirbināt Censties atdabūt pie samaņas (paģībušu vai pārlieku piedzērušos)
pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko)
atķepurāties Censties atkal tikt uz kājām
meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam)
nosteigt Censties ātrāk pabeigt; steigā pabeigt
raudzīties censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru)
skatīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru)
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai)
piesasieties Censties atrast kļūdas, nelikumības, trūkumus (kādā darbībā, rīcībā)
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.)
gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3)
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma)
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3)
kapīties Censties atvairīties, tikt vaļā
turēties kopā Censties būt blakus
ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties
kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt
līst acīs kādam censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, lai piesaistītu sev uzmanību
lēkt acīs (kādam) censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, mēģinot piesaistīt sev uzmanību
purķīt Censties dabūt (ko kur iekšā vai no kurienes ārā)
furķēt Censties dabūt ārā
gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā)
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma)
dūšināt Censties iedvest drosmi, pašapziņu
tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu
meklēt ceļu uz sirdi censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību
kundēties Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties
tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību
kantēties Censties iegūt (kāda) simpātijas; lakstoties
apcelt Censties iegūt kāda simpātijas
mēģināties Censties iegūt kādas iemaņas; vingrināties
maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt
gauties Censties iegūt, dabūt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt)
iekrist kājās censties iekost (par suni)
bārstīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt
meklēt ar acīm censties ieraudzīt
meklēt ar acīm (arī ar skatienu) censties ieraudzīt
meklēt ar skatienu (arī ar acīm) censties ieraudzīt
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu)
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3)
bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas
borēt Censties iestāstīt; pārliecināt; apnicīgi stāstīt
vilkties pie vēja censties iet ciešāk pie vēja, vairāk pie vēja
likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē)
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi)
likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi
(sa)likt prātus (arī galvas) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi
salikt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi
(sa)likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi
izgrozīt galvu censties izdomāt, censties atrisināt
knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla)
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa)
ķeras kā slīcējs pie salmiņa censties izkļūt no grūtas, arī bezcerīgas situācijas, izmantojot pēdējo iespēju
glābt savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, darot ko nosodāmu
sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi
peikāties censties izkļūt no staignas vietas
ķerties pie pēdējā salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu
cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus)
turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties
baidīt Censties izraisīt (kādā) bailes
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas
kūdīt Censties izraisīt negatīvas emocijas
meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi)
meklēties Censties izraisīt strīdu
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi
tapšņāt Censties iztapt
griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos)
meklēt vārdus censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos)
ostīt gaisu censties izzināt apstākļus, situāciju
zīmināt Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmēt
zīmot Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmet; rēķināt, lēst
izlīst cauri censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt
koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti)
ķert uz muļķa censties kādu veikli apmuļķot, izmantot kāda nezināšanu, neattapību
piļīt Censties kaitēt (kādam)
pist prātu (arī smadzenes) censties kaut ko ieskaidrot, borēt, pārliecināt par ko citu
dreselēties Censties kaut kur kāpt, rāpties
labāties Censties kļūt labākam
maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties
sisties starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot)
smalkot censties labi uzvesties
mēzt Augeja staļļus censties likvidēt lielu nekārtību, cīnīties pret bezjēdzību, atpalicību, nolaidību
slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes
piršļāt Censties ļoti ātri (ko) darīt, veikt
žēlot Censties neiztērēt, nedot; arī taupīt (1)
pietaupīt Censties nenolietot
aužoties un dzīvīties censties no visa spēka
tuvēt Censties nokļūt (kur), pārvarot noteiktu attālumu
gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg)
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
spēkoties censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.); censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (slimību, kaiti)
žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot)
urķēties pakaļ censties noskaidrot
meklēt pakaļ censties noskaidrot (ko notikušu)
pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu)
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas)
vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko)
slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt
slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība)
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu)
meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē)
vēdināt galvu (arī smadzenes) censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt)
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā)
ņemt nost censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu)
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt
kaisināt Censties panākt, ka iekarst, iekaist
dasalīdzināties Censties panākt, ka ir līdzvērtīgs kādam
piesalīdzināties Censties panākt, ka kļūst līdzvērtīgs (kādam)
vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi)
vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams); censties pasargāt sevi (no kā nevēlama)
vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā
vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā
vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās)
vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras
sarcināt censties panākt, ka nosarkst
jaukt prātu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi
klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni)
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi
vilkt laukā ar knīpstangām censties panākt, lai kāds ko saka
ķert rokā Censties panākt, notvert
galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam)
mānīt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu
vilt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu
pūderēt smadzenes censties pārliecināt; censties apmānīt
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.)
spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās)
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību)
izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos)
kauties ar miegu censties pārvarēt miegu
kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli)
piesargāt Censties pasargāt (no kā nevēlama)
gauties Censties patērēt, izlietot (kā pārmērīgi lielu daudzumu)
kūkņāties Censties piecelties
ķert aubē censties piemānīt
ķert bebrus censties piemānīt
pielēnot censties pierunāt, pārliecināt
čakarēt (kompostrēt, pūderēt, safārēt) smadzenes censties pierunāt; censties (par ko) pārliecināt
līmēties Censties piesaistīt sev uzmanību, iegūt simpātijas
izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu
izmest makšķeri censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu
zelīties Censties piesūkties
pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties
koļīties censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
koļīt Censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvināties (3)
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4)
pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus)
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to)
meklēt kopēju valodu censties saprasties
meklēt kopīgu valodu censties saprasties
pakacēties Censties sasniegt, paņemt
meklēt Censties sastapt (kādu)
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.)
ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos
kantēties klāt censties savaldzināt
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt)
kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu
tivēt Censties tikt klāt
izcensties Censties tikt uz augšu
ķepurāt Censties tikt uz kājām
spīrināties Censties tikt uz priekšu
kratīties vaļā censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties
kāpt uz kakla censties uzkundzēties, apspiest
ķarstīt Censties uztvert (runāto)
sekot Censties uztvert, saprast (ko)
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem)
nagoties Censties, cīnīties
stenkties Censties, dzīties, cīnīties
merkavuot Censties, gādāt, bažīties
jemties Censties, gribēt, rast (zināšanas, iemaņas u. tml.)
ģegot Censties, ilgoties
tiekt Censties, kārot
lūkāt Censties, mēģināt (ko darīt)
pičakāt Censties, mēģināt aizziest
lābt Censties, mēģināt atlabt
izcenst Censties, panākt
tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu)
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
bāzīties Censties, rūpēties
cieties censties, tiekties
cīsties Censties; mēģināt, cīnīties
vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu)
lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas
kā uz sacīksti cenšoties citam citu pārspēt; lielā ātrumā
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.)
aizcīsties Cenšoties sasniegt
eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo
uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā; uzstrādāties, uzkalpoties (1)
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību
rūķēt Centīgi, nenogurstoši strādāt, darboties
hidromiēlija Centrālā muguras smadzeņu kanāla izplešanās, uzkrājoties likvoram
mbisimo Centrālāfrikas azandu metafizikā smalkās matērijas ķermenis, kas var atdalīties no materiālā ķermeņa
divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos
četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesiska institūcija (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam)
skaurēties Cepināties; tikt cepinātam
atrībenēt Cepjot atdalīties (par maizes garozu)
atgrust Cepjot, grauzdējot atdalīties
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem)
izacepties Cepoties kļūt gatavam
apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm)
piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas)
iecepties Cepoties saistīties, savienoties
dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza
čurāt Cepoties sprakšķēt
izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu)
piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt)
dasacepties Cepties līdz vēlamajai gatavības pakāpei
dacept Cepties, tikt ceptam līdz vēlamajai gatavības pakāpei
cierēties Ceremonēties; gražoties, klīrēties
saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana)
barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem
barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem
vildīt Cerēt, paļauties
vildīties Cerēt, paļauties
likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu
iecirpties Cērpot nejauši iegriezties
neirīns CH2CHN(CH3)3OH, indīgs ptomaīns, kas rodas, bojājoties lecitīnam
lignocerīnskābe CH3(CH2)22COOH, taukskābe, kas rodas, oksidējoties cerebronskābei
metilmerkaptāns CH3SH, metāntiols, smirdoša gāze, kas veidojas zarnās, sadaloties proteīniem
nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils)
Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
siksnāties ciemoties
ciemāt Ciemoties
ciemāties Ciemoties
sērsties Ciemoties
sēršus Ciemoties
žārtavāties Ciemoties
aizciemoties Ciemoties pārāk ilgi
ciemoties pie ošiem ciemoties pie vedeklas vai znota vecākiem
viesēt Ciemoties, iet ciemā
gašķoties Ciemoties, viesoties
sērst Ciemoties, viesoties
turēt cieņā (arī godā) cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, zaudējumus, uzsākot ko riskantu, rīkojoties pārsteidzīgi
sajozt vēderu ciest pārtikas trūkumu, badoties
zīst ķepu ciest trūkumu, badoties
aizverkšķīties cieši aizvērties (par acīm)
aizveršķīties cieši aizvērties (par acīm)
žņaugt cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu
apkniebties cieši apkļauties (par apģērbu, tā daļu)
apķibties cieši apķerties
apķirināties cieši apķerties, apkampt
iekļauties cieši apņemt sev apkārt; ietīties
nospiest cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā)
saslēgties cieši apvienoties (kādai darbībai)
krauties cieši drūzmēties (par dzīvniekiem)
ierauties cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma)
iekrampēties cieši ieķerties
iesacirstiēs cieši ieķerties, ieāķēties
iespīlēties cieši ietērpties (šaurā apģērbā, apavos)
paņāties cieši ietīties (apģērbā)
spruņģēties cieši ietīties (apklāties vai apģērbties)
iespiesties cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
skauties cieši kļauties (pie kāda, kā)
rauties cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma
žausteklis cieši nostiepta aukla, kur izžaut veļu žāvēties
nosprandzēties cieši notīties (ar jostu)
nosiksnāties cieši notīties ar siksnu
pasakalties cieši paskatīties acīs
pielipt cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem
piegulties cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu
piekniebties cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem)
lipt cieši piekļauties, pieķerties
iekremties cieši pieķerties
piekrampēties cieši pieķerties
uzlipt cieši pieķerties; rāpties, kāpt
iedurt cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes
piedurt cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu)
pieplakt cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt)
piekļauties cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt)
sarauties cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm)
savilkties cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2)
saboķēties cieši saģērbties (ievīstīties)
lipt cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
sasamiegties cieši sakļauties
saslēgties cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā
sazīsties cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām)
šķeteršķeterēm cieši samudžināties (par dziju)
sačokuroties cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
saritināties (arī savilkties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
savilkties (arī saritināties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
saslānīties cieši sasēsties
saspundēties cieši saspiesties
sakņūpināties cieši saspiesties kopā
sasprengties cieši saspiesties kopā
sasprengties cieši sašņorēties
sasprendzelēties cieši sašņorēties, sasprādzēties
sačunčulēties cieši satīties
iekosties cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem)
salādēties cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.)
sažņirgties cieši savilkties
sažņaugties cieši savilkties (ap ko)
sasiet cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties
sasiet cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
ķerties cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām)
izurbties cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm
spīlēt cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem)
kosties cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu
vīstīties cieši tīties (segā, drēbēs)
plakt cieši tuvināties, arī lipt (pie kādas virsmas)
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam)
ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
(ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties
nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām
spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā)
krampēties Cieši, stingri ķerties (pie kā)
cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem
iecietēt Cietējot ieveidoties; kļūt cietam
zeņķēties Cietēt, nosēsties
kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs
kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem
izturība cietķermeņu īpašība - spēja pretoties elastīgai un plastiskai deformācijai, spēja pretoties sagrūšanai
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals
saistviela cietu sveķu šķīdums augu eļļās un minerāleļļā, kā arī polimerizējošās augu eļļas, kas piešķir krāsām drukai nepieciešamās īpašības – spēju izvelmēties krāsu aparāta velmēs, uzklāties uz iespiedformas un pāriet uz ofseta cilindru vai apdrukājamo virsmu un nostiprināties uz tās
kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties)
izmeklēšanas cietums cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam
ne atpakaļ neskatīdamies cik ātri var (bēgt, steigties kur nokļūt)
platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.)
ko kājas nes cik vien ātri iespējams (skriet, doties projām)
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu)
čīkstēties Cīkstēties, cīnīties
klipināt Cīkstoties paklupināt pretinieku ar kāju
aizcīkstēties Cīkstoties, cīnoties nonākt līdz noteiktam punktam
celāties Cilāties
tosīties Cilāties, mēģināt piecelties
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī
jojo cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai, kad spēlētājs to tur rokā aiz aukliņas, brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem
pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem)
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem)
incapacitas cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties
inkapacitāte cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties
attaisnošana cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā
augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā
augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība)
fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību)
atspēriens cilvēka spējas ar kāju atgrūšanās spēku palēkties uz augšu
apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā
dievlīdzība Cilvēkam dotā spēja tuvoties Dievam
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem)
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem)
mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās
laulībnieki Cilvēki, kas laulājas vai ir paredzējuši laulāties
šķeteklis cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties
dauzoņa cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4)
kārsteklis cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu
kluncis cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks
fiziska persona cilvēks kā tiesību un pienākumu subjekts un īstenotājs
drellis cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu
vergs cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2
peiksts cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš
īpašnieks cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder kaut kas, kam ir īpašuma tiesības uz kaut ko
vergs cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās
dulbinis cilvēks, kam grūti ko atrast, grūti kur orientēties
dzimtnomnieks cilvēks, kam ir dzimtnomas tiesība
virspavēlnieks cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt
pavēlnieks cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt
filozofs cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām
kungs cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko)
pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs
plukata cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis
kleķeris cilvēks, kam patīk triepties (piemēram, ar krāsvielām, māliem)
nepieskaitāms cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
pazudušais dēls cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām
sērferis cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
sērfists cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
sērfotājs cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
stopētājs cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu
kapitulants cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
sifilofobiķis cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem
liveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
ļiveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
livurs cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
strīdekls cilvēks, kas bieži mēdz strīdēties
apkārtbraucējs cilvēks, kas braukā apkārt pa mājām (ko uzpērkot, tirgojoties)
ierāvējs cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz citu rēķina
smērmiķelis cilvēks, kas darot kādu darbu mēdz notraipīties
lielmute cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās
platmutis cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās
balamute cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
balamuts cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
balmute cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
balmutis cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks
aizbraucējs cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā
purkšis cilvēks, kas dusmojoties iebilst
kondotjers cilvēks, kas gatavs cīnīties par visu ko, ja par to pienācīgi samaksāts
postulants cilvēks, kas grib iestāties klosterī
tentaris cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties
tenteris cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; tentaris
līdzdzīvotājs cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā)
pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs
zaļumnieks cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1)
mēlnesis cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus
nelga cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi
praktiķis cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām
lielībnieks cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties
liķins cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties
liķis cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties; liķins
krāpnieks cilvēks, kas maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) māna kādu
pūtelis cilvēks, kas mēdz ātri sadusmoties
skaisteklis cilvēks, kas mēdz bieži dusmoties
ķocka cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko)
bukņica cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks
čanksts cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties
tukšķesele cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepamatotu, nepatiesu
tukštabaka cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepatiesu, nepamatotu
vējgrabis cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu
strīdeklis cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties
izpērājs cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī
sapērājs cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī
gremzis cilvēks, kas mēdz dusmoties, skaisties, kurnēt
zobgalis cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties
šķeīsls cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs
smējējs cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis
kauslis cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa
dirbelis cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
dirbins cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
dirbulis cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
žaburis cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis
žeburis cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis
rīta putns cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties
ņirga cilvēks, kas mēdz ņirgāties
mandrāžists cilvēks, kas mēdz pārāk uzraukties
plošņa cilvēks, kas mēdz plosīties; draiskulis; nerātns, nevaldāms cilvēks
muldonis cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu
maiseklis cilvēks, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākām pretēja dzimuma personām, mainīt tās
duderis cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi
dūderis cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi
brēka cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties
pīlīšpūtējs cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu
santiņpūtējs cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu
bretērs cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties
žampa cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa
žompa cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa
ūķis cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt
rotaļlieta cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai
meimuris cilvēks, kas neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet
šņauknāsis cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba
kaklakungs cilvēks, kas piesavinās citu tiesības, citu darba augļus; izmantotājs
varmāka cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm
glumīzers cilvēks, kas prot veikli izvairīties (no atbildības, pienākuma izpildes u. tml.)
baltuns cilvēks, kas runā ko nepatiesu
notiesātais cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts
lidonis cilvēks, kas spēj pārvietoties pa gaisu
reālists cilvēks, kas spēj savā darbībā objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko)
akustiķis cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus
bumbiņpūtējs cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs
zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
jauniņš cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē)
nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām
aizstāvis cilvēks, kas, aktīvi rīkojoties, aizsargā (kādu, ko) pret kaut ko nevēlamu
nodevējs cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
aizstāvis cilvēks, kas, vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzst (kādu) par nepatiesi apvainotu, aizsargā, aizstāv
žļurka cilvēks, kuram nevar uzticēties
kontaktpersona cilvēks, kurš ir bijis tiešā vai netiešā kontaktā ar infekciozu personu vai uzturējies epidēmijas perēklī un kuram ir bijusi iespēja inficēties
galznis cilvēks, kurš mēdz daudz pļāpāt, klačoties
brīvklausītājs cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus
pieskatītājs cilvēks, kurš skatoties, vērojot uzmana, uzrauga (ko)
10. decembris Cilvēktiesību diena
kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko)
interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs)
lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī)
čīnīties Cīnīties
cirst Cīnīties
cirsties Cīnīties
cīstēt Cīnīties
stingrēties Cīnīties
trahāties Cīnīties
izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to)
slodzīties cīnīties (ar problēmām, grūtībām u. tml.)
liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību
pizāties cīnīties (nicinoši)
kauties Cīnīties (par dzīvniekiem)
karot cīnīties (par kādu mērķi)
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
kapāt cīnīties (parasti sportā); spēlēt datorspēles
paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem
sisties pa dzīvi (arī pa pasauli) cīnīties ar eksistences grūtībām
sisties pa dzīvi cīnīties ar eksistences grūtībām
korrāt Cīnīties ar grūtībām
korrāties Cīnīties ar grūtībām
stīmēties Cīnīties ar kaut ko smagu, to stiepjot, veļot, stumjot
izpeizēties Cīnīties ar sarežģītu darbu
krustot šķēpus cīnīties ar šķēpiem
ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā
tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā
ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā
cīnīties plecu pie pleca cīnīties ciešā vienotībā (ar ko)
šauties Cīnīties divkaujā ar šaujamieročiem
duelēties Cīnīties duelī
cīnīties līdz pēdējam elpas vilcienam cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
cīnīties līdz pēdējai asins lāsei cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
cīnīties uz dzīvību vai nāvi cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm)
lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem
izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā)
(iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību
cīnīties ar vējdzirnavām cīnīties veltīgi, bezjēdzīgi
spurdzīties Cīnīties, (kaut ko) īstenot
rauties Cīnīties, arī strīdēties; spēkoties
krustot zobenus cīnīties, karot
staknīties Cīnīties, kauties
ķīnāties Cīnīties, nogurt
rīklēties Cīnīties, plēsties
boksēt Cīnīties, sacensties boksā
boksēties Cīnīties, sacensties boksā
buksierēties Cīnīties, sacensties boksā
kapāties Cīnīties, spēkoties
šļokāties Cīnīties, spēkoties
grumties Cīnīties, uzmākties
vinstēties cīnīties, vēlēties viens otru apdzīt
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem
izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko)
melst Cīnoties ar grūtībām, iet (piemēram, pa sliktu ceļu)
iecīnīties Cīnoties iekļūt
iecīnīt Cīnoties ievietot
turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties
mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku)
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku)
pārvarēt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu)
pieveikt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu)
sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem
morrāties Cīnoties valstīties pa grīdu
atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā)
investitūru ķildas cīņa starp pāvestiem un vācu imperatoriem par tiesībām iecelt amatos bīskapus un abatus (11. gs. 70. gadi - 1122. g.)
ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem
cirkstoties Cirtoties
cirtāties Cirtoties
dzenksterēties Cirtoties
greitoties Cirtoties
grīnēties Cirtoties
krendzelēties Cirtoties
lokāties Cirtoties
lokoties Cirtoties, būt cirtainiem (par matiem)
čunkuroties Cirtoties, mezgloties, samudžināties
grecelēties Cirtoties, sapīties
sačurmoties Cirtoties, saritināties
krudzelēties Cirtoties, sprogoties
skrulināties Cirtoties, sprogoties
skrullināties Cirtoties, sprogoties
krūzoties Cirtoties; sprogoties
tubulocista Cista, kas radusies, aiz-sprostojoties kādam kanāliņam vai vadiņam
ptialocēle Cista, kurā ir siekalas; parasti rodas, aizsprostojoties siekalu dziedzera izvadkanālam
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236. g.
slepkavība Cita cilvēka prettiesiska nonāvēšana
eksekvatūra Citas valsts tiesas sprieduma izpildīšana kādā valstī
tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā
zaurēt Cītīgi mācīties
zaurēties Cītīgi mācīties
āpēt Cītīgi nopūlēties, strādāt
plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties
ietvertā novērošana citu dalībnieku novērošana, pašam piedaloties procesā
adopcija Citu vecāku bērna pieņemšana savā ģimenē un juridiska stāšanās ar viņu tādās tiesiskajās attiecībās, kādas pastāv starp vecākiem un bērniem
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem
nekombatants Civiliedzīvotājs, kas nav pakļauts karojošās puses (valsts) karadarbības veikšanas starpatautiskajiem likumiem, tiesībām un pienākumiem
sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos
civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā
pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta
aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja
lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības
dispozitivitāte Civilprocesa princips, saskaņā ar ko civillietas puses brīvi var rīkoties ar savām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem
tiesas sēdes dalībnieks civilprocesa vai kriminālprocesa dalībnieks, kurš ir aicināts vai kuram saskaņā ar likumu ir jāpiedalās un kurš piedalās tiesas sēdē
griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses
apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme
intercesija Civiltiesībās - iejaukšanās lietā, uzņemoties cita parādu, galvojumu u. tml.
zaudējumi Civiltiesībās - materiālo labumu samazinājums, kas radies saistības pārkāpuma rezultātā
akcepts Civiltiesībās - piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus
punktācija Civiltiesībās nesaistoša norma par nākotnē slēdzamu līgumu
glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
daļu līdzdalība civiltiesībās tāda saistība, kurā vienā pusē ir vairākas personas un katra no tām uzņemas saistību vai ir kreditors noteiktā daļā, nevis nedalīti
juridiskas atbildības iestāšanās nosacījumi civiltiesībās tie ir fakti (notikumi, darbības), kas ir nepieciešami tam, lai rastos parādnieka atbildība, ja viņš nav pildījis savas saistības
tālākdošana Civiltiesībās, cesija - juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai
lietu tiesības civiltiesības, kuru objekts ir lieta; persona, kurai ir lietu tiesības, realizē tās patstāvīgi
lietojums civiltiesībās, lietas derīgo īpašību izmantošana, tās patērēšana, ienākumu un augļu gūšana
culpa Civiltiesībās, plašākā nozīmē jebkura vaina; šaurākā (tehniskā) nozīmē neuzmanība kā pretstats ļaunam nolūkam un gadījumam
ģimenes tiesības civiltiesību apakšnozare, kas regulē ģimenes tiesisko attiecību izveidošanos un izbeigšanos, kā arī ģimenes locekļu personiskās un mantiskās attiecības
saistību tiesības civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības
mantošanas tiesības civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām
civilistika Civiltiesību zinātne
spaidi civiltiesiska darījuma dalībnieka gribas prettiesiska ietekmēšana, radot viņā bailes
solidāra saistība civiltiesiska saistība, kurā no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt savu saistības priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā
atbrīvošana no atbildības civiltiesiskajās attiecībās parādnieku parasti atbrīvo no atbildības tāpēc, ka rodas saistību izpildes objektīva neiespējamība; pie tās pieder: nepārvarama vara, gadījums un ārējo ekonomisko apstākļu izmaiņas
atbildības limits civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā izmaksājamā maksimālā naudas summa
kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu
uzdevums civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus)
glabājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru glabājuma devējs nodod glabātājam glabāšanā mantu; glabātājs apņemas mantu glabāt un atdot bez bojājumiem
civilstrīds Civiltiesisks strīds
cukurāties Cukuroties
cukurēties Cukuroties
indiglucīns Cukurs, kas rodas kopā ar indigo, indikānam noārdoties
formoze Cukurvielu (ogļhidrātu) maisījums, ko iegūst iedarbojoties uz formaldehidu ar kalcija vai magnija hidroksidu
amata meistars cunftes loceklis, kas ieguvis tiesības ierīkot savu amatnieka darbnīcu vai patstāvīgi vadīt amata darbus tajā nozarē, kurā savu kvalifikāciju pierādījis pārbaudījumā
amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa
gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos
aizčabēt Čabot attālināties
čaibāties Čaibīties
rūķēties čakli strādāt, darboties; pūlēties, rūpēties
kraustīties Čamdīties, ķerstīties
ķankstēt Čankstēt, činkstēt; arī gausties, žēloties
pārčāpāt Čāpājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pārčāpāt Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
izčāpāt Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
izčāpāt Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pačāpāt Čāpojot pavirzīties
pačāpot Čāpojot pavirzīties
piečāpāt Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
čibēt Čaukstēt, kaut kam sakustoties, sarosoties
aizčaukstēt Čaukstot attālināties
ķaumalāt Čaumalot, lobīties
nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties
iežerkstēties Čerkstoši iečīkstēties
Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības
atčiept Čiepstot atsaukties
nočiepstēt Čiepstot nobeigties (par putniem)
aizčīgāt Čīgājot attālināties
zvinkšēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu)
zvinkšķēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu)
aizčīkstēt Čīkstot attālināties
attirkšķēt Čīkstot virzīties šurp, atčīkstēt
uzčīkstēt Čīkstot, sūdzoties uzmodināt
čankšēt Činkstēt; arī gausties, žēloties
čankstēt Činkstēt; arī gausties, žēloties
atčivināt Čivinot atsaukties (par putniem)
sačivināties Čivinot sazināties
čumuroties Čokuroties
čungurēties Čokuroties
taurēties Čokuroties, saritināties
čomerēties Čomīties
nosūlāt Čūkstēt (cepjoties)
čuksturēties Čukstēties
žužināties Čukstēties
šukstināt Čukstus sarunāties
sačukstēties Čukstus sazināties
gastrobroze Čūla, kas sagrauž un perforē kuņģi; kuņģa sienas sairšana, veidojoties čūlai
žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu
Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus
ūdenstiesības dabas resursu tiesību apakšnozare, kas regulē ūdens resursu izmantošanas (lietošanas) un aizsardzības kārtību
patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
aizšķendēt Dabūt prom lamājot, rājot, šķendējoties
tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai
ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi)
literāra tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu
sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai
pāratjaunojums Dalībnieku sevišķs līgums, ar kuru saistību tiesība tiek atcelta un pārvērsta jaunā
dielēt Dalīt (savā starpā), dalīties
dielēties Dalīt, dalīties
daļoties Dalīties
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā)
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu)
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu)
atdalīties Dalīties nost
raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.)
lobīties Dalīties nost (par koka mizu)
raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku)
lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu)
plaukot Dalīties nost, lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam lobās (āda)
lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu)
poloskatsja Dalīties pārtikā
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām
slāņoties Dalīties slāņos (3); kļūt tādam, kurā veidojas slāņi
šķiedrāt Dalīties šķiedrās
šķiedrēties Dalīties šķiedrās
šķieznoties Dalīties šķiedrās
šķiedroties Dalīties šķiedrās (1); būt, arī kļūt šķiedrainam (1)
šķiedroties Dalīties šķiedrās (2); būt, arī kļūt šķiedrainam (2)
šķiedroties Dalīties šķiedrās (3); būt, arī kļūt šķiedrainam (3)
šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem
šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam)
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu)
jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām)
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni)
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1)
lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem)
domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus
dalu Dalu dalumis - trokšņot, skaļi ķildoties
šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties
sēžambluķis Daļa (priekšmetam), kas paredzēta, (tam) samazinoties apjomā, tilpumā
dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi
nolaižamtiesa Daļa cenas, maksas, ko kaulējoties var samazināt
kvalitātes nodrošināšana daļa no kvalitātes vadības sistēmas, kas ļauj pārliecināties, ka kvalitātes prasības tiks izpildītas
daliklis Daļa, tiesa 3
parts Daļa; loma teātrī; pretinieks (saka it sevišķi tiesā par advokātiem)
puspatiesība Daļēja patiesība
aizkvēpt daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem)
atslogoties daļēji atbrīvoties no pienākumiem, uzdevumiem
noplukt daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku)
pusaulēkšus daļēji aulekšos (pārvietoties ar zirgu)
pārkurēties daļēji izkurēties
aizušķoties daļēji izrotāties, izgreznoties
pačākstēt daļēji izzust, iznīkt, izbeigties
pacelties daļēji piecelties, uzcelties
aprast daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko)
pačākstēt daļēji sabojāties (par veselību)
aizpūļot daļēji vai pilnīgi pārklāties ar strutām
paprasts cilvēks daļēji vientiesīgs cilvēks, arī daļēji prasts
pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
atdancāt Dancojot ierasties
dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
vienošanās par darba līguma izbeigšanu darba devēja un darbinieka rakstveida līgums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu
pašnodarbinātība Darba ienākumu gūšana, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību
ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos
fabriku likumdošana darba likumdošanas pirmsākumi, kas attiecās uz fabriku strādnieku tiesisko aizsardzību
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko)
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass
glāmāt Darbā slinkot, nesteigties
pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli
drošība darba tirgū darba tiesību, nodarbinātības un darba aizsardzības politiku īstenošanas pasākumu rezultāts
publisks izpildījums darba vai cita ar autortiesību likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka
darbaspēka mobilitāte darbaspēka pārvietošanās un spēja pārvietoties un kvalitatīvi mainīties atbilstoši sociāli ekonomiskajām prasībām
aizbildināšanās darbība --> aizbildināties
apeja darbība --> apiet (3); arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt
atmaiņa darbība --> atmainīt, atmainīties
atrunāšanās darbība --> atrunāties
kavēšanās darbība --> kavēties
paklaņa darbība --> paklanīties; paklanīšanās
reducēšanās darbība --> reducēties
redzēšanās darbība --> redzēties
sacelšanās darbība --> sacelties
sasauksme darbība --> sasaukties(1); sasaukšanās
sasauksme darbība --> sasaukties(2); saikne, sakarība (ar ko)
sazināšanās darbība --> sazināties
slēpšanās darbība --> slēpties
stostīšanās darbība --> stostīties
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam
kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam
publicēšana darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība
izplatīšana darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta
apgrūtināt darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu
teātris darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās
norēķins darbība, arī rezultāts --> norēķināties (1)
darījums darbība, juridisks akts, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām)
darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais
prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma
pierādīšana darbība, kas vērsta uz apgalvojuma pareizības un patiesības apstiprināšanu
karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’
apskate darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā
garantijas iegūšana darbība, kuras mērķis ir saņemt kredītiestādes garantiju - galvojumu par sava klienta maksātspēju
bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi
pašneitralizēšana darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa
apmešanās darbība, process --> apmesties
aptumšošanās darbība, process --> aptumšoties (1)
aptumšošanās darbība, process --> aptumšoties (2)
aptumšošanās darbība, process --> aptumšoties(3)
atkārtošanās darbība, process --> atkārtoties
attiesāšana darbība, process --> attiesāt
izcelšanās darbība, process --> izcelties
izlikšanās darbība, process --> izlikties
izturēšanās darbība, process --> izturēties
konformācija darbība, process --> konformēties
konjugācija darbība, process --> konjugēt (3); infuzoriju dzimumprocess - divu organismu īslaicīga savienošanās, apmainoties ar kodolu ģenētisko materiālu
leģitimēšanās darbība, process --> leģitimēties
monoftongizācija darbība, process --> monoftongizēties
mumifikācija darbība, process --> mumificēt (1), mumificēties (1)
mumifikācija darbība, process --> mumificēt (2), mumificēties (2)
nomaiņa darbība, process --> nomainīt (1), nomainīties (1)
nomaiņa darbība, process --> nomainīt (2), nomainīties (2)
nomaiņa darbība, process --> nomainīt (3), nomainīties (3)
oksidēšanās darbība, process --> oksidēties
pārdislokācija darbība, process --> pārdislocēt, pārdislocēties
pārmaiņa darbība, process --> pārmainīt (2), pārmainīties (1)
pārmaiņa darbība, process --> pārmainīties (3)
pastaiga darbība, process --> pastaigāties
pelde darbība, process --> peldēties, arī peldēt (1); peldēšanās, arī peldēšana
piekāpšanās darbība, process --> piekāpties
pieskare darbība, process --> pieskarties (1)
pieskare darbība, process --> pieskarties (2)
pilnveide darbība, process --> pilnveidot(1), pilnveidoties (1)
pilnveide darbība, process --> pilnveidot(2), pilnveidoties (2)
pilnveide darbība, process --> pilnveidot(3), pilnveidoties (3)
pilnveide darbība, process --> pilnveidot(4), pilnveidoties (4)
profesionalizācija darbība, process --> profesionalizēties(1)
profesionalizācija darbība, process --> profesionalizēties(2)
proletarizācija darbība, process --> proletarizēt, proletarizēties
reaklimatizācija darbība, process --> reaklimatizēt, reaklimatizēties
rotaļāšanās darbība, process --> rotaļāties
saroze darbība, process --> sarozīties
savirze darbība, process --> savirzīt, savirzīties
smējiens darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1)
stabilizācija darbība, process --> stabilizēt (1), stabilizēties (1)
stabilizācija darbība, process --> stabilizēt (2), stabilizēties (2)
šķiršanās darbība, process --> šķirties
šūpas darbība, process --> šūpot (1), šūpoties (1)
šūpas darbība, process --> šūpot (2), šūpoties (2)
šūpas darbība, process --> šūpot (3), šūpoties (3)
tiece darbība, process --> tiekties (1)
tiece darbība, process --> tiekties (2)
tuvināšanās darbība, process --> tuvināties
tuvošanās darbība, process --> tuvoties
uzlāde darbība, process --> uzlādēt (1), uzlādēties (1)
uzsūce darbība, process --> uzsūkt (1), uzsūkties (1)
vairošanās darbība, process --> vairoties
novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1); novirzīties (1)
novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2)
novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3)
pārorientācija darbība, process, arī rezultāts --> pārorientēt, pārorientēties
pārvērtība darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1)
pārvērtība darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (2), pārvērsties (2)
pārvērtība darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (3), pārvērsties (3)
pārvirze darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1)
pārvirze darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2)
socializācija darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (1), socializēties (1)
socializācija darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (2), --> socializēties (2); arī nacionalizācija
socioloģizācija darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties
sekme darbība, rezultāts --> sekties; veiksme; sekmes
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību
process darbības kārtība (tiesu iestādēs); lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā)
nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3)
tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi
palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu
amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona
inspicēšana Darbības, kas tiek veiktas, lai novērtētu produkcijas projektēšanas stadiju, produkta, procesa un pakalpojuma atbilstību konkrētām prasībām, pamatojoties uz profesionāliem spriedumiem vai galvenajiem kritērijiem
mantojuma apsardze darbības, ko veic tiesa Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja mantas saglabāšanu un tās nodošanu mantiniekiem
nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2)
tīkla atkopšana darbību kopums, kas jāizpilda, lai datoru tīkls atgūtu spēju darboties pēc tā funkcionēšanas traucējuma
Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties
materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu
darbinieka uzteikums darbinieka gribas izpaudums (rakstveida paziņojums darba devējam) par darba tiesisko attiecību izbeigšanu
darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas
vienošanās par konkurences ierobežojumu darbinieka un darba devēja rakstveida vienošanās par konkurences ierobežojuma (darbinieka profesionālās darbības ierobežojuma) veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu
atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē
piemaksa darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt piemaksu par šāda darba veikšanu
darbinieku pārstāvība darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā
līgumdarbinieks Darbinieks, kas veic darbu, pamatojoties uz līgumu
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku)
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu
distantie aktivatori darbojas ārpus savas cilmvielas, organismā var izplatīties difundējot, vai arī ar starpšūnu šķidrumiem
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību
noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni)
iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm)
piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
sprauslot Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu)
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām
pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem)
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu)
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi)
samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām)
malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem)
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
darbāties Darboties
darbavāties Darboties
darbot Darboties
dārboties Darboties
olīties Darboties
rīkāties Darboties
šeftēt Darboties
šeftēties Darboties
kopties Darboties (ap ko)
arties Darboties (ar arklu)
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
riktēt Darboties (ar ko, ap ko), piemēram, ko kārtojot, vācot, novietojot u. tml.
pēckāties darboties (ar ko)
krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu)
iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni)
kustēties Darboties (par mehānismiem)
pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām)
nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību
segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību
noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni)
ķīckāties Darboties ar (zarnu) tīrīšanu
ķiskāties Darboties ar (zivju) ķidāšanu
būkšināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
mālēties Darboties ar krāsām; krāsot
nagoties Darboties ar pirkstiem
ķerties Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem)
mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.)
pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
grabažāties Darboties ar vecām mantām; veikt nevajadzīgu, bezjēdzīgu darbu
būķēties Darboties ar veļu; nodarboties ar sieviešu darbiem vispār
mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem, neattīstīties, neveidoties; ļoti lēni virzīties uz priekšu
pelšķoties Darboties kā pestelim, burvim
liet ūdeni uz kāda dzirnavām darboties kāda labā, palīdzēt kādam
piedalīties darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.)
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem
turēties līnijā darboties labi, darboties, neatpaliekot no citiem
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties
stubelēt Darboties nepareizā vietā
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam
breņģēt Darboties pa slapju vietu
breņģēties Darboties pa slapju vietu
dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā)
būt Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā)
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam)
iet roku rokā darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti
bīdīt zinātni darboties zinātnē; studēt
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms
vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci)
pamēgt Darboties, darīt
paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām)
strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem)
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko)
čubināt Darboties, lai (ko) sakārtotu
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem
jēgties Darboties, pūlēties
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko)
ķūlēties Darboties, pūlēties (veicot grūtu, arī nepatīkamu darbu)
vīkšties Darboties, rīkoties
smurgāties Darboties, rīkoties (ar ko netīru); arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties
riktēties Darboties, rīkoties (ar ko)
uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2)
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā
joksīties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot)
joskāties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot)
rosīties Darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski
pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu)
timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.)
izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties
čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu)
rušķēties Darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus
piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu
agrot Darboties, rosīties jau agri no rīta
aģēt Darboties, spēlēt lomu
purināties Darboties, strādāt
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā)
ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur)
cērtāties Darboties, strādāt, vairākkārt cērtot, pļaujot (ko)
šurīt Darboties, uzdarboties
izturēties Darboties, uzvesties (par dzīvniekiem)
kruķīt ģelas darboties; darīt (biežāk ko neatļautu, nelikumīgu)
kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu)
knibaslis Darbs, kas norisinās lēnām, knibinoties
mobilais darbs darbs, kas tiek veikts pārvietojoties vai dažādās vietās
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu
darbaspēka migrācija darbspējīgo iedzīvotāju iekšējā vai starptautiskā migrācija ar nolūku iekārtoties darbā
sadārdēt dārdēt, rībēt; iedārdēties
izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties
atdārdēt Dārdot atkļūt šurp; atskanēt, atbalsoties ar dārdoņu
aizdārdēt Dārdot attālināties
iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā)
izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot
inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma
pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma
biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ)
blēņoties darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu
mēģināt darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju)
šeptēt darīt (ko), nodarboties (ar ko); veikli, izmanīgi rīkoties, darboties
spert soli darīt (ko), rīkoties (kā)
godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai
blēžot darīt blēņas, muļķoties
duļķot darīt duļķainu (šķidrumu); maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā)
lēkt no jumta uz ecēšām darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi
darboties darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
nodarboties darīt kādu darbu; nodoties kādam darbam, pasākumam
patapt darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām
pavirši darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi
bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus
cīnīties darīt ko ar grūtībām; iet, pārvietoties ar grūtībām
steigties darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk
muļļāt darīt ko gausi, neveikli, niekoties
karsēt galvu darīt ko grūtu, ar uztraukumiem saistītu; uzbudināties
darīties darīt ko ilgāku laiku; darboties (ar ko)
ķēmoties darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties
ķēpāties darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi; vilcināties ko veikt, darīt
pisties darīt ko neveikli, kavējoties
iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi
mudžināties darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi
čubināties darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni
šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
izbuldurēties darīt nedarbus, kārtīgi izdauzīties, traki muļķoties
palaidņoties darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties
kārties darīt pašnāvību pakaroties
badēties darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
badīties darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
atdot savu dvēseli darīt visu iespējamo; uzupurēties
taisīties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1)
posties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1)
staigāt (kā) pa diegu darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai
staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai
pieteikt karu darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu)
teikties darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1)
sacīties darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; teikties (1)
atsaukt darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs; arī atteikties (no kā)
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa; blēņoties (2)
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.)
likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī
turēt (doto, arī savu) vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1)
smējējs darītājs --> smieties
strīdinieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
strīdnieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu)
pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties
ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu
atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
aparatūrsaderība Datora spēja sadarboties ar citam datoram paredzētām ierīcēm
datorpirātisms Datorprogrammu nelegāla izplatīšana un lietošana, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma autortiesības
multiprogrammu sistēma dators vai datoru sistēma, kas var darboties multiprogrammu režīmā un izpildīt vairākus darbus vienlaicīgi
nodroses dators dators, ko izmanto dublējošās sistēmās un kas ir gatavas uzņemties datu apstrādi, kad tas ir neoieciešams
interaktīvā sistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; dialogsistēma
dialogsistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; interaktīvā sistēma
maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus
konts Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām
slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem
drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei
vedējstacija Datoru tīkla stacija, kurai ir tiesības pārraidīt datus vienai vai vairākām sekotājstacijām
vienādranga arhitektūra datoru tīkla uzbūves koncepcija, kas paredz, ka visām stacijām ir vienādas datu pārraides tiesības
mandāts datoru tīklos - uzrādāma pilnvara, kas izmantojama kā tīkla resursa identifikators un kura apstiprina tās īpašnieka tiesības uz piekļuvi šim resursam
teritoriālais tīkls datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus
zaļais personālais dators datorus sistēma, kas izstrādāta, lai varētu darboties energoekonomijas režīmā
intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties
dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties
asinhronā ievadizvade datu apstrādes un ievadizvades pārklāšanās; lai šo iespēju nodrošinātu, gan ārējām iekārtām jābūt spējīgām darboties neatkarīgi no centrālā procesora, gan arī programmatūrā šādām iespējām jābūt paredzētām
datu tips datu paveids. Raksturīgākie datu tipi ir skaitliskie dati, burtciparu (rakstzīmju) dati, loģiskie (patiess / aplams) dati un datumi
notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi
zemes kadastrs datu sakopojums par visas zemes dabisko, saimniecisko un tiesisko stāvokli, kā arī zemes paraugvērtību un zemes reālo vērtību uzskaites dati
demarkācijas līnija datumu maiņas līnija, kas iet pa 180° garuma meridiānu; koordinātas nosaka, vienojoties starp ieinteresētajām valstīm
sadzerties daudz dzerot, pilnīgi padzerties
krolīt daudz ēst, baroties
ķimzāt daudz ēst, saēsties
sagnauzt daudz gausties, žēloties
gūļāt daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties
sanennāties daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties
saninnāties daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties; sanennāties
sadzerties daudz iedzert (ko); daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties (to)
samācīties daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko)
sazīsties daudz iezīst (ko); daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to)
attricināties daudz kratoties kļūt vaļīgam (atraisīties)
rosīties daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem)
salakties daudz lokot, pilnīgi padzerties
satencināt daudz nepatiesību sarunāt
piešvempt daudz piedzert; piedzerties
klemšāt daudz pļāpāt, izpļāpāties
kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus
laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt
balmutēties daudz runāt, pļāpāt (nenopietni, nepārdomāti): jokoties
kalbēties daudz runāt, rāties
iepikāties daudz saēsties
sasmecēt daudz saēsties
vārīties daudz skaļi sarunāties; pļāpāt
pierūķēties daudz strādājot nopūlēties
noplēsties daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties
sastrēbties daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties
izgremzties daudz sūdzēties
blaistīt daudz šaudīties ar bisi
pietērgāt daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē)
pietrakot daudz trakot, plosīties
izklabēties daudz un līdz apnikumam izrunāties
sazīsties daudz zīžot, pilnīgi paēst, padzerties
saverkšķēt daudz žēloties, sarunāt blēņas
grečāties Daudz, bet bezgaumīgi greznoties
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties
valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes)
nokāpelēties Daudzkārt kāpjot augšā un lejā nomocīties
notencināt Daudzkārt pateikties
pielīkot Daudzkārtīgi noliecoties pielasīt
iztencināties Daudzkārtīgi pateikties
liegāties Daudzkārtīgi, atkārtoti liegties
cenocīts Daudzkodolu šūna, kas izveidojusies, šūnas kodolam vairākkārt daloties
anekantevada Daudzpusības teorija džainisma filozofijā, kas māca, ka jebkura patiesība jāapskata no tā viedokļa, no kura tā radusies
iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties
iedrillēt Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes)
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5)
blakus sieva daudzsievībā - nepilntiesīga sieva
multiproblēma Daudzu problēmu sistēma, kas sastāv no vairākām apakšproblēmām (apakšsistēmām), atrodoties savstarpējā saistībā un mijiedarbībā
baldīties Dauzīties
daudzīties Dauzīties
drasēties Dauzīties
žaikstīties Dauzīties
dauzīt Dauzīties (3)
dauzties Dauzīties (5)
dalzāt Dauzīties apkārt
lemperēt Dauzīties apkārt
ļurzāties Dauzīties apkārt, blandīties
valcīties Dauzīties apkārt, blandīties
blazierēt Dauzīties apkārt, klaiņot
lampatāt Dauzīties apkārt, klaiņot
lampatīt Dauzīties apkārt, klaiņot
aisīt Dauzīties, dauzoties smieties
ņagāties Dauzīties, kauties
ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
trakuļot Dauzīties, muļķoties, priecāties
blazdoties Dauzīties, plēsties
rizgot Dauzīties, plosīties, klaigāt
delverēties Dauzīties, plosīties; niekoties, blēņoties
virskot Dauzīties, plūkties
virskoties Dauzīties, plūkties
jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
atdīdīt Dauzoties, trakojot atbīdīt
plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis
iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties
izlīdzinājumvirsma Dažādas izcelsmes Zemes virsmas daļas ar izlīdzinātu reljefu, kas veidojies, pārsvarā darbojoties ārēju cēloņu izraisītiem procesiem
alēles Dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību un mutaģenēzē var pārveidoties cita citā
ekskūzācijas dažādi atvainojami dibināti iemesli, kuru dēļ aizbildnis Romā varēja atteikties no aizbildnības, kas viņam bij uzlikta kā sabiedrisks pienākums
veselības aprūpes komanda dažādu jomu profesionāļu grupa, kas nodrošina cilvēka ārstēšanu un aprūpi jebkura veida veselības aprūpes institūcijās, kā arī var piedalīties sociālajā aprūpē kopienā
laulību tirgus dažādu laulāties spējīgu vīriešu un sieviešu grupu skaitliskās attiecības
lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem)
likuma ievērošana dažādu pienākumu uzliekoša un aizliedzoša likuma normu realizācijas forma, kuras gaitā tiesību subjekti savā darbībā pakļaujas likuma normu prasībām un pamatojas uz tām
elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo
bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties
sērfošana dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs
elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem
nodžavāt Dažas reizes žagoties
līnijtiesnesis Dažās sporta spēlēs - galvenā tiesneša palīgs
promese Dažās valstīs - dokuments, kas dod tiesības par īpašu maksu saņemt laimestu pēc loterijas biļetes, kura iegādāta uz nomaksu
gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties
pameitot Dažkārt naktī doties pie meitenēm
godība dažu amatpersonu (piemēram, tiesnešu) uzrunas forma
astrālie ceļojumi dažu cilvēku spēja atdalīt no sevis astrālo ķermeniun doties gan tuvos, gan tālos ceļojumos
tanatoze dažu dzīvnieku spēja briesmu brīdī sastingt un izlikties par mirušu
magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā
miksamēba dažu gļotsēņu attīstības stadija - amēbveida šūna, kas spēj pārvietoties ar pseidopodijām
radziņš dažu kontaktmīnu apvalka izvirzījums, kas, saskaroties ar objektu, lūst vai izliecas, izraisot mīnas eksploziju
dihroisms dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā
paidogeneze dažu kustoņu spēja vaisloties jau kāpuru veida
feromagnētisms dažu materiālu spēja magnetizēties, ja tos ievieto ārējā magnētiskā laukā
rūgt dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības
tautomērija dažu organisku vielu spēja eksistēt divos paveidos (ar atšķirīgu struktūru un vienādu sastāvu), kuri var pārvērsties viens otrā
reotakse dažu organismu īpašība kustēties šķidruma plūsmai pretējā virzienā
anemotropisms dažu organismu spēja novietoties pret vēju
eksekūcija dažu valstu civiltiesībās - parādnieka mantas pārdošana
pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam
Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā
Anša Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem; arī upura tiesas dievība, kas, tāpat kā Dakša, atbild par upura sadalīšanu
dirnēt Dēdēt, izdilt; neēst, badoties
sist sev pie krūtīm dedzīgi ko apgalvot, dievoties, apzvērēt
atbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba
atrotīt (arī atbraucīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba
atrotīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba
atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties
atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties
aizarauties Dedzīgi nodoties kam
gaņģēties Dedzīgi strādāt, darboties ar rokām un kājām
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.)
traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko)
traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko)
ar atrotītām piedurknēm dedzīgi, ar pilnu atdevi (strādāt, darboties)
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu)
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam)
lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties
dedzīt Dedzināt (mirdzēt) ļauties
svītrēties dedzināties, sauļoties
robi tiesībās defekti tiesībās
iespiedkrāsas caursūkšanās defekts, kas rodas, iespiedkrāsai izsūcoties cauri papīram uz tā otru pusi
defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras
mesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem, to izstrādājumiem)
samesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem)
kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām
izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
pārdegt Degot pārdalīties
pārogļoties Degot pārveidoties par ogli
apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis)
sadegt Degot, parasti pilnīgi, pārvērsties pelnos, oglēs u. tml.
nonarkoties Degradēties narkotiku lietošanas rezultātā
noklīst (arī noiet) no ceļa, arī noklīst neceļos (arī uz neceļiem) degradēties, pagrimt
noiet no ceļa degradēties, pagrimt
noiet (arī noklīst) no ceļa degradēties, pagrimt
noklīst Degradēties, pagrimt
lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām)
papilduzpilde Degvielas pieliešana tvertnē papildus jau esošajai. Bieži to dara, lai radītu degvielas rezervi tvertnē vai vairoties no vajadzības iepildīt degvielu turpmākā ceļa posmā, kur tas rada grūtības vai nav iespējams
detonācijizturība degvielas spēja pretoties detonācijai, kas raksturo degvielas spēju normāli, bez detonācijas sadegt spēkratu motora cilindros
pakaļgaluzpilde Degvielas uzpilde jūrā, uzpildāmajam kuģim atrodoties aiz uzpildes kuģa
izvirst Deģenerēties (1)
izvaisloties Deģenerēties, izdzimt
izdzimt Deģenerēties, izvirst
izsugot Deģenerēties, kļūt sugai neatbilstošam
limbo Deja, kurā dejotājam, atliecoties atpakaļ, atkārtoti jāiziet pa horizontālas kārts apakšu (kārti nolaiž arvien zemāk)
aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai)
apdejot Dejojot apvirzīties apkārt kaut kam
apdancot Dejojot apvirzīties kam apkārt
iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā)
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
bugoties Dejojot locīties
piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sadejot dejojot pulcēties kopā
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas
nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost
nosaballēties Dejojot, ballējoties nogurt
tarantisms Dejošanas mānija, kas rodoties no tarantula kodiena
aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi
izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa
eritrodekstrīns Dekstrīns, kas rodas, skābei vai siekalām darbojoties uz cieti; ar jodu krāsojas sarknā krāsā
garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi
maleficium Delikts un it kā delikts; termins norāda uz tiesību aizskārumu, kā saistības pamata, raksturu, paredzot delikventa vainu
ģenguroties Delverēt, ālēties
delverēt Delverēties
želverēties Delverēties
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties
tiesiņa dem. --> tiesa 3
atvaļināties Demobilizēties (par karavīru)
jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām
atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai)
valsts varas dalīšana demokrātisks princips varas intitūcializācijā, kas paredz likumdošanas, izpildu un tiesas varas izveidošanu un to funkcionēšanas neatkarību tādā veidā, lai tās viena otru ierobežotu un līdzsvarotu
sīksopkaine Denudatīvs reljefs, ko veido dažādas formas pauguri un to grupas, kas veidojušies pamatiežos, ilgstoši izlīdzinoties senai kalnu sistēmai
deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju
dergt Dergties
drēgnēt Dergties, būt pretīgam; riebties
seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem
alerģiskais dermatīts dermatīts, kas attīstījies, alergēnam iedarbojoties uz sensibilizētiem audiem
jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība
desmita Desmitās tiesas nodeva
tārps Destruktīva pašreproducēšanās programma (datora vīrusa paveids), kas pakāpeniski aizpilda datora atmiņu, vairojoties tādās datora atmiņas vietās, kas netiek aktīvi izmantotas
sēža detaļu savienojuma veids, ko nosaka iegūtā spēle vai uzspīlējums un kas raksturo detaļu relatīvo pārvietošanās iespēju vai spēju pretoties pārvietošanai
desties Dēties
dzēties Dēties
dingt Dēties, likties
dingties Dēties, likties
dvērties Dēties; tverties, glābties
reizinieks Dežurants, kam kārta stāties darbā
doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt
histodiagnoze Diagnoze, kas iegūta, balstoties uz audu mikroskopisko izmeklēšanu
hemodiagnoze Diagnoze, kas noteikta, pamatojoties uz asins izmeklējumiem
citodiagnoze Diagnoze, kas noteikta, pamatojoties uz šūnu mikroskopisku izmeklēšanu patoloģiskajā materiālā
leikodiagnoze Diagnoze, ko nosaka, balstoties uz leikocītu skaita, formu attiecību vai specifisko jutību
hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes
telediagnostika Diagnozes noteikšana no attāluma, balstoties uz telemonitoringa datiem
nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
dīšļāt Dīdīties
trimināties Dīdīties
dīselēties Dīdīties (1)
šaustīties Dīdīties (1)
triņāties Dīdīties, grozīties
dīžāt Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties
dīžāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties
dīžļāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties
dīžļoties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties
dīžot Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties
trivalkus sist dīdīties, skraidīt aiz prieka
dīkaļāt Dīdīties; drusku pinkšot uzplīties
dīkaļāties Dīdīties; drusku pinkšot uzplīties
sliederēt Diedelēt, vazāties
fektēt Diedelēt; censties iegūt
dakarēties Diedelēties
mangoties Diedelēties, lūgties, lai ko dod
dielektriskā histerēze dielektriķa polarizācijas atšķirība, elektriskā lauka intensitātei palielinoties un pēc tam samazinoties
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties)
uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēties (1)
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes
sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva
Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti
Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
aicinājums Dieva aicinājums atgriezties no grēkiem un ticēt evaņģēlijam
ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu
Pastarā tiesa dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā
Jahves diena Dieva tiesas diena, viens no svarīgākajiem priekšstatiem Jahves kultā un jūdaismā, kad paredzama vecās pasaules bojāeja un jaunas pasaules dzimšana
apgrēcināšana Dievišķās patiesības izpaudums, kas atklāj cilvēkā apslēpto grēku un izprovocē grēcinieku uz naidīgu konfrontāciju ar Dievu vai dievišķās patiesības paudēju
zvērēties Dievoties
tiokarbanilids Difeniltiourīnviela, ko iegūst, vārot anilīnu ar sēroglekli spirta šķīdumā, vai arī darbojoties uz anilīna un sēroglekļa maisījumu ar ūdeņraža peroksīdu
seksuālā diskriminācija diferencēta attieksme pret cilvēkiem, balstoties vienīgi uz dzimumkritēriju
dediferenciācija Diferenciācijas zudums; specifiskā rakstura zaudējums, atgriežoties primitīvākā morfoloģiskā stāvoklī
pašdifūzija Difūzijas process, kurā notiek vielas daļiņu savstarpēja pārvietošanās, nemainoties vielas ķīmiskajam sastāvam
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām); dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām)
līst Dīgstot parādīties virs zemes (par augiem, to daļām)
spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām)
paknist Dīgt, parādīties
vantināt Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties
vantināties Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties
nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu
pārdilt Dilstot pārdalīties
stirt Dilt, nonēsāties
rēdēt dilt, novalkāties
ņīdrēt Dilt, novalkāties
aizdimdināt Dimdinot attālināties
pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
atdimdēt Dimdot atkļūt šurp; atskanēt, atbalsoties ar dimdoņu
aizdimdēt Dimdot attālināties
iedimdēt Dimdot ievirzīties (kur iekšā)
pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
uzdimdēt Dimdot uzvirzīties (kur augšā)
nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
dilungs Dīnungs - vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd
diņķēties Diņģēties
aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem)
pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks diplomātiskā pārstāvja augstākā diplomātiskā klase starptautiskajās tiesībās, rangs
diplomātiskais personāls diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības
pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
diršļavāties Diršļāties
tektoniskais uzbīdījums disjunktīva tektoniskā struktūra, kas rodas, garenspārnam uzbīdoties uz gulspārna pa lēzeni noliektu lūzuma plaisu
atšķirīgas attieksmes aizliegums diskriminācijas nepieļaušana, pamatojoties uz personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību, vecumu, invaliditāti, reliģisko piederību, politisko pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, citiem apstākļiem
forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes
grafiskā lietotāja saskarne displeja formatēšanas veids, kas ļauj lietotājam izvēlēties komandas, kā arī apskatīt datņu sarakstus un citus objektus, norādot to piktogrāfiskos attēlus (ikonas), tādējādi nodrošinot tiešu dialogu ar datoru
aloksantīns Diureīds, aloksāna redukcijas produkts; savienojoties ar NH3 veido mureksīdu, purpura krāsvielu
dācīties Dīvaini izturēties, ķēmoties
izšpokoties Dīvaini, bezgaumīgi apģērbties, izrotāties
spokoties Dīvaini, neparasti izturēties
savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
aizdedzies divd. --> aizdegties
aizelsdamies divd. --> aizelsties
aizelsies divd. --> aizelsties; steidzīgi
aizrīdamies divd. --> aizrīties
izdevies divd. --> izdoties
pateicoties divd. --> pateikties
piedzēries divd. --> piedzerties
pretošanās divd. --> pretoties
tiesājams divd. --> tiesāt 1
platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains
semejka Divi un vairāki notiesātie, kas dalās uzturā u. c.
komplementārie gēni divi vai vairāki cits citu papildinoši gēni, kas savstarpēji mijiedarbojoties izraisa kvalitatīvi atšķirīgas pazīmes attīstību
mite divkāršas laulības, apprecoties vienas ģimenes brāļiem un māsām ar citas ģimenes brāļiem un māsām
divkārtoties Divkāršoties
dubultoties Divkāršoties
sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem
unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju
locīkla divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru; šarnīrs
sadarbspēja Divu dažādu ražotāju izgatavotu ierīču vai datoru spēja datoru tīklā apmainīties ar informāciju
šarnīrsavienojums Divu detaļu vai mašīnas daļu (mehānismu) kustīgs savienojums, kas ļauj vienai detaļai kustēties attiecībā pret otru (piemēram, logu vai durvju viras)
binukleācija Divu šūnas kodolu veidošanās vienā šūnā, neatdaloties citoplazmai
ciešas attiecības divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir divdesmit un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver divdesmit un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla; kontroles veidā - ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā
koda jaukšana divu vai vairāku valodu izmantošana vienā mutvārdu saziņas aktā viena un tā paša runātāja tekstā, runātājam neapzinoties pāreju no vienas valodas uz otru
jūras tiesiskais režīms divu vai vairāku valstu noteiktā tiesiskā kārtība (atjaunotās un aizliegtās darbības, to veikšanas kārtība) attiecīgajā jūrā: iekšējā, teritoriālajā, atklātajā
starptautisks līgums divu vai vairāku valstu vai citu starptautisko tiesību subjektu rakstveidā noslēgta vienošanās atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām
divvērtīgums Divvērtīguma princips loģikā - ikviens spriedums ir vai nu patiess, vai nepatiess
DIN 1451 dizaina standarts, ko 1931. gadā radījusi Vācijas standartu organizācija, pateicoties _Bauhaus_ dizaina principiem, un ir tik precīzs un funkcionāls, ka joprojām tiek plaši lietots satiksmes zīmēm un citām administratīvām un tehniskām vajadzībām
dižoties Dīžāties
aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes
līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties
fleksot dižoties
dižāties Dižoties
augstīties Dižoties, lepoties
izprāvīties Dižoties, sevi lielīt
atblīkšēt Dobji atskanēt, atbalsoties
iedunēties Dobji iepukstēties (par sirdi)
aizbūkšēties Dobji ieskanēties
aizbūkšķēt Dobji ieskanēties
aizbūkšķēties Dobji ieskanēties
aizducēt Dobji ieskanēties, uz īsu mirkli iedunēties, dobji ieskanēties
atblīšķēt Dobji skanēt, atbalsoties
iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem)
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
būkšis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties
aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.)
ievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, ievest (kur iekšā)
pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko)
promejot Dodoties projām
šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu); dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to)
šurpnākot Dodoties šurp
de fide dogmatiski nemaināms apgalvojums, kas skaitās patiess un to noliegt ir herētiski
dokumenta juridiskais spēks dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvēšanai
darījumu dokumenta autentisks teksts dokumenta teksta oriģināls, apstiprināts ar pilnvaroto (paraksta tiesībām apveltīto) personu parakstiem un zīmoga nospiedumu
pasūtījums Dokumentāri fiksēts pircēja izteikts piedāvājums no piegādātāja iegādāties preces vai pakalpojumu noteiktā apjomā vai par noteiktu cenu
civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā)
kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā
vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot
kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos
izpildraksts Dokuments par tiesas, sprieduma piespiedu izpildīšanu
ķīlu zīme dokuments par to, ka parādnieks ir ieķīlājis nekustamo īpašumu, kas dod kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto mantu izsolē, gadījumā, ja parāds nav laikā nomaksāts
darba līgums dokuments, ar kuru darba devējs un darbinieks nodibina savstarpējas tiesiskas darba attiecības: darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt atbilstošus darba apstākļus
vērtības zīme dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu
vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu; vērtības zīme
autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu
patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā)
apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, apstākli, tiesības
leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu
apmērīšanas apliecība dokuments, kas apliecina pareizu un tiesīgu apmērīšanas veikšanu attiecīgajai jahtai
atļauja pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai dokuments, kas apliecina pārvadātāja tiesības veikt pasažieru regulāros komercpārvadājumus attiecīgā maršruta reisā saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu
abonements Dokuments, kas apliecina šīs lietošanas tiesības
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesību iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes)
uzturēšanās atļauja dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi
biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos)
aviobiļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu norādītā reisa lidmašīnā
biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
pastāvīgās uzturēšanās atļauja dokuments, kas dod tiesības pastāvīgi uzturēties valstī
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā); uzturzīme
gaisa kuģa ekspluatanta apliecība dokuments, kas dod tiesības, ekspluatējot gaisa kuģi, veikt noteiktu darbību
liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.)
patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu
starptautiskā tilpības apliecība (1969) dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu
turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ
izsaukums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku (trešo valstu pilsoni), kuru viņš uzaicinājis uzturēties valstī
ielūgums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties savā valstī (ar vīzu)
lieta dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā
pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma
atrisinājums doma, plāns, kas nosaka, kā rīkoties kādā sarežģītā jautājumā, situācijā
risinājums doma, plāns, kas nosaka, kā rīkoties kādā sarežģītā jautājumā, situācijā
pārdomāties Domājot atcerēties; domās pakavēties (pie kā)
aizdomāties Domājot un fantazējot pilnīgi iejusties, iedziļināties (citos, tālos apstākļos)
rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu)
iedomāties Domās izvēlēties (piemēram, skaitli, vārdu)
atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.)
abstrahēties Domās norobežoties (no kā), nepievērst uzmanību, (kam)
apgrozīt smadzenēs domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko)
širmēties domās veidoties
nosvērties Domās, uzskatos tuvināties (kāda) viedoklim; atbalstīt (kāda viedokli)
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu
mērķēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā
tēmēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā
mienēt Domāt, šaubīties
teleskopiskais domkrats domkrats ar teleskopiski izbīdāmu spēkierīci, ko veido vairāki viens otrā ievietoti, parasti hidrauliski darbināmi, cilindri, kas, izbīdoties viens no otra, ievērojami palielina spēkierīces kopējo garumu
akommodācijas strīds domstarpības jautājumā, ciktāl kristīgie misionāri var piemēroties vietējām pagānu paražām
ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties
reprezentēties dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā)
pilnvarot dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru
razvesķi dot apzināti nepatiesu informāciju, panākt, lai tai notic
maksāt dot atlīdzību, norēķināties (kādā veidā)
atļaut dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt)
garantēt dot garantiju (1) – uzņemties likumā vai līgumā noteiktu saistību uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi
pabēdzināt dot iespēju (tam, kas tiek meklēts) aizbēgt un paslēpties, izglābties
parādīt dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3)
pieņemt dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks)
atlaist dot iespēju, ļaut atgriezties agrākajā vietā
atvērt maku dot līdzekļus, maksāt, tērēties
pilnvarot dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt)
samācīt dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu)
pastrēbināt dot pastrēbties
atbučot dot pelnītos, pienācīgos skūpstus, skūpstīt kā piederas; pateikties ar skūpstiem
piekrist dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt
sastrēbināt dot sastrēbties
monopolizēt dot vai iegūt monopoltiesības (uz ko)
parādīt dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu
sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā)
dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot; dalīties (4)
pierādījums Dotā apgalvojuma (tēzes, teorēmas) patiesuma pamatojums, secinot to no citu zināmu apgalvojumu (premisu, argumentu) patiesuma
pirst doties
berēties Doties
kačāt Doties
vilkt Doties (1)
iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi)
laisties Doties (ar ūdens vai sauszemes transportlīdzekli kur, kādā virzienā); doties (kur, kādā virzienā) - par ūdens vai sauszemes transportlīdzekli
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni)
trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli), parasti ātri
pist doties (kaut kur)
aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā)
izmest līkumu doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
(iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
izlaist riņķi doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots
bliezt Doties (kurp)
izbliezties Doties (laukā)
iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli)
maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu
izklīst Doties (parasti pa vienam) uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt)
izbraukt Doties (piemēram, atpūtā, ekskursijā, viesos)
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko)
griezt ilksis atpakaļ doties atpakaļ; pārtraukt ko, sākt ko citu
taisināt Doties ceļā
iziet Doties ceļā kājām
aizceļot Doties ceļojumā
škurstīties Doties dzīvot kur citur; izklīst (par ģimenes locekļiem)
likties slīpingā doties gulēt
līst migā doties gulēt
kāpt pār slieksni doties iekšā (telpā, ēkā)
kāpt uz kuģa doties kuģī
pazust no apvāršņa doties kur projām, aiziet no noteiktas sabiedrības, pārstāt kur darboties
rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības
iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties
dēkot Doties piedzīvojumos, meklēt piedzīvojumus
aizjaukties Doties projām
iet Doties projām
teikt ardievas (kaut kam) doties projām (no kādas vietas); atteikties (no ierastā)
iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi; doties ceļojumos ārpus savas zemes
pacelt buras doties projām, pārtraukt attiecības
pacelt enkuru doties projām; pārtraukt attiecības
atkasīties doties prom
aiziet Doties prom
atstāt Doties prom (no kādas vietas)
pamest Doties prom (no kādas vietas); atstāt (3)
šķirties Doties prom (no kurienes)
izklīst Doties prom (pa vienam vai nelielās grupās no kurienes)
pazust doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot); aizbēgt
(pa)teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
pateikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
sacīt (arī teikt) ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
teikt (arī sacīt) ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
bēgt Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības
aizceļot Doties prom (piemēram, par gājputniem)
aizkravāties Doties prom ar visu iedzīvi (uz jaunu dzīves vietu)
aizlāpstāt Doties prom lieliem soļiem (lēnām, smagnēji)
pasašķirties Doties prom pa vienam vai nelielās grupās
aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām)
izkortelēties Doties prom, aiziet (no kurienes ar mantām, iedzīvi); izkravāties
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām); izkravāties (2)
aizalasīties Doties prom, aiziet no kādas vietas ar visām mantām
atpisties Doties prom, likt mierā
nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību
laisties latatā doties prom; bēgt
nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli)
nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.)
turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma)
iet tālu ceļu doties tālu prom
piestaiga Doties uz kopēju galamērķi
berīties Doties uz kurieni
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību)
braukt vietraugos doties uz līgavaiņa mājām
apmērīties Doties uz pielaikošanu
iet talkā doties uz talku; arī palīdzēt
hibernēties doties ziemas guļā
aizpiļīt doties, aiziet
iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos)
laist Doties, iet
laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); braukt, skriet, ātri iet
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ
atvadāties Doties, pārcelties šurp
gāzties Doties, virzīties (par daudziem)
brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot
dricēties Dracīties
paspurgt Draiski pasmieties
atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi)
aizajaukties Draiskojoties aizskriet
apžaustīt Draiskojoties apgāzt
pārsajaukties Draiskojoties pārpūlēties
sasajaukties Draiskojoties saskriet, saiet
draiskulēties Draiskoties
ķekot Draiskoties
krošķīties Draiskoties
krošķoties Draiskoties
šelīt Draiskoties
ņurkāties Draiskoties (rotaļājoties); murcīties (par dzīvniekiem)
kniķot Draiskoties, blēņoties
rēgoties draiskoties, darīt blēņas
drapslīties Draiskoties, palaidņoties
damelēties Draiskoties, plosīties
žārkāties Draiskoties, plosīties
žolburēties Draiskoties, plosīties
ballēties Draiskoties, rotaļāties
trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties
gaiseklēties Draiskoties, trakot
valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties
aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst
žervelēties Draiskuļot, dauzīties
kūvēt Draiskuļot, rotaļāties (par cilvēkiem)
sist tramdas draiskuļot, trokšņaini izturēties
draišķīties Draiskuļoties
draiskoties Draiskuļoties
draišķoties Draiskuļoties
jemties Draiskuļoties
šelīties Draiskuļoties
jaukties Draiskuļoties (par bērniem); trokšņaini rotaļāties
šķetāties Draiskuļoties, plosīties
balloties Draiskuļoties, rotaļāties
narrāties Draiskuļoties, rotaļāties (piemēram ar dzīvniekiem, tiem dažkārt nodarot pārestību); muļķoties, jokoties
kūvēties Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem)
jaucīties Draiskuļoties, skraidīt, kūleņot u. tml.
lēģerēties Draiskuļoties, skraidīt, trokšņot
dračāties Draiskuļoties; rīkot tračus
dračoties Draiskuļoties; rīkot tračus; dračāties
draskoties Draskāties
drauvēt Draudēt, baidīt, likt nobīties
nopietnas un tiešas briesmas draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu
uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties
draudzēt Draudzēties
draudzināties Draudzēties
kentoties Draudzēties
brāļoties Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā)
draugoties draudzēties; saieties
skarstīties draudzīgi (atkārtoti) pieskarties kādam
tutināties Draudzīgi sarunāties
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
atdrāzties Drāzties šurp
cirst cauri drāzties, ātri skriet
pūst Drāzties, traukties
atdrāzties Drāžot sagriezties, ievainot sevi
grebelēties Drebelēties, grābstīties
drūzēt Drebēt, drebināties
dirbēt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
dirbināt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
dirbt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
didelēt Drebēt; drebināties
žerbināties Drebināties
skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
didināt Drebināties aukstumā
dideļot Drebināties no aukstuma
duduļāt Drebināties, aukstumā trīcēt
gumstīties Drebināties, nākot ārā no auksta ūdens
purināties Drebināties, skurināties (piemēram, ēdot vai dzerot ko stipru, asu)
šalkas pārskrien pa kauliem drebuļi, trīsas, cilvēkam saslimstot vai nobīstoties
aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties
drust Driskāties
ātri Drīzāk (izšķiroties par vienu no vairākām iespējām)
diakolācija Drogu ekstrahēšanas metode, liekot šķīdinātājam sūkties cauri drogai, kas ievietota garā, šaurā traukā
apcietinājums Drošības līdzeklis, ko ar tiesneša lēmumu piemēro aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamajam
lietotāja konts drošības mehānisms, ko izmanto, lai kontrolētu piekļuvi datoru sistēmai vai tīklam, tas satur informāciju par lietotāja paroli, tā tiesībām un, iespējams, citu informāciju, kas ļauj identificēt lietotāju
beilbonds Drošības naudas zīme - dokuments, kas garantē vai nu atbildētāja ierašanos tiesā, vai arī naudas summas, ko sauc par drošības naudu, zaudēšanu
autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli
kabrēties Drošināties, lepoties
tiķens Drošs, tāds uz ko var paļauties
dublēšanās drukas defekts, kas līdzīgs iespiedelementu dubultošanās defektam uz iespiedloksnes; tā cēlonis ir pārāk liels spiediens starp ofseta un drukas cilindru, kā rezultātā iespiedelementi uz novilkuma veidojas dubulti ar nelielu novirzi deformējoties un izsmērējoties (gurķa formā)
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem
izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt
atdrupt Drūpot atdalīties
nodrupt Drūpot atdalīties nost
sadrupt Drūpot sadalīties
nodrupt Drūpot samazināties apmēros
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem)
sabīdītā morēna drupu materiāls, kas nogulsnējies, sabīdoties ledājam; vaļņveida (galamorēnas) grēda
obīties Drusku smaidīt, smejoties savilkt lūpas
aizdrūzmēties drūzmējoties pārvietoties projām
uzdrūzmēties Drūzmējoties uzvirzīties
drūsmēties Drūzmēties
druzmēt Drūzmēties
druzmēties Drūzmēties
gūzmēties Drūzmēties
būdzīties Drūzmēties, grūstīties, spiesties
mutuļot Drūzmēties, mudžēt; būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž
burnīties Drūzmēties, spiesties
blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita
malties Drūzmēties; grūstīties
Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums
amigdaloze Dsaharīds amigdalīnā; šķeļoties rodas divas glukozes molekulas
aizducināt Ducinot attālināties
ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā)
iedūcināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā)
pārducināt Ducinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp
noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem
izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
aizdundurēt Dūcot kurp doties
aizdundurot Dūcot kurp doties
pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
atdūdot Dūdojot atsaukties (par baložiem)
sist menzūru duelēties
rūgstoņa dūmot; celties augšup (par dūmiem); kūpēt
buntoties Dumpoties
donkāties Dunkāties
dukņāties Dunkāties
duncīties Dunkāties
dunkoties Dunkāties
pigāties Dunkāties, vicināt rokas
aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni)
iedunēt Dunot ievirzīties (kur iekšā)
pārdunēt Dunot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
atdunēt Dunot tuvoties, atkļūt šurp
nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes
sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus
virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi
izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs
dirseļot Dusmās šurp un turp steigties
iesīvoties Dusmīgam, ļaunam kļūt, sadusmoties
iedauzīties Dusmīgi ierunāties
rāties Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties
bārt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda)
rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda); bārt
panckāties Dusmīgi, īgni (ko) runāt; rāties, bārties
ponckāties Dusmīgi, īgni runāt (ko); rāties, bārties
spurckāties Dusmīgi, ļaunojoties runāt
iešņākties Dusmīgi, šņācoši ierunāties
buzīgs Dusmīgs, ļauns, saskaities
greits Dusmīgs, nikns; īgns; noskaities
krētains Dusmīgs, saskaities
apkreties Dusmīgs, saskaities, saniknots
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību
paraut šmotkas dusmoties
puktāt dusmoties
purgāties dusmoties
borzīt Dusmoties
cemmēties Dusmoties
dusmāt Dusmoties
dusmāties Dusmoties
dusmot Dusmoties
ergties Dusmoties
ērkšēt Dusmoties
īgņēties Dusmoties
paikot Dusmoties
puktēties Dusmoties
rēdzēt Dusmoties
sirdēties Dusmoties
siržoties Dusmoties
skaisties Dusmoties
skaistīties Dusmoties
šķandīt Dusmoties
skrobīties Dusmoties
vēļoties Dusmoties
zudināties Dusmoties (par neveiksmi, kļūdu)
zudīties Dusmoties (par neveiksmi, kļūdu)
gražot Dusmoties (tautas dziesmās)
uzkremsties Dusmoties (uz kādu, nepamatoti)
nodušēties Dusmoties par kaut ko nepatīkamu
izdusmoties Dusmoties un pārstāt dusmoties
pūsties Dusmoties, apvainoties
sperslāt Dusmoties, bārties
sperslāties Dusmoties, bārties
škroboties dusmoties, būt nīgram, neapmierinātam ar kaut ko
šķermīties dusmoties, īgņāties
irsties Dusmoties, īgņoties, saīgt
pīkt Dusmoties, īgņoties; īgt
uzpīkt Dusmoties, kļūt dusmīgam
pilkt dusmoties, kļūt īgnam
cundurot Dusmoties, lamāties
sumēties dusmoties, ļaunoties
čunduroties Dusmoties, ļaunoties
grēmoties Dusmoties, ļaunoties
purslāties Dusmoties, ļaunoties
puršīties Dusmoties, ļaunoties, kļūt ļaunam
purrāties Dusmoties, ļaunoties, kļūt neapmierinātam
rūgāt Dusmoties, ļaunoties, kurnēt
rūgot Dusmoties, ļaunoties, kurnēt
bargot Dusmoties, niknoties
sirdoties Dusmoties, niknoties
sirdīties Dusmoties, niknoties, arī sašust
purzlāties dusmoties, raudāt ar izstieptām lūpām
piekt Dusmoties, sapīkt
sanīkt dusmoties, satraukties
grēmāties Dusmoties, skaisties
krēsties Dusmoties, skaisties
purpāties Dusmoties, skaisties
špetnīties Dusmoties, skaisties
uzēsties Dusmoties, skaisties (uz kādu)
bļauroties Dusmoties, skaisties, ļaunoties
kaisties Dusmoties, skaisties, ļaunoties
ķerkstēties Dusmoties, skaisties, pīkt
sadrūvēt Dusmoties, skaisties, sapīkt
sadruvēt Dusmoties, skaisties, sapīkt
ežoties Dusmoties, strīdēties, ķildoties
besīties Dusmoties; būt aizkaitinātam
ergāties Dusmoties; plēsties
šūmēties Dusmoties; uztraukties; satraukties
piezotēt Dūšīgi pieēsties gaļu
džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē
arrepsija Dvēseles līdzsvars un miers, atturoties no prāta slēdzieniem
kukināt Dzeguzes kūkošanai līdzīgi smieties
lēdzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup
liedzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup
liedzeris Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup
letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam
dzelties Dzelt (2); durties
brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā
uroksantīns Dzeltens pigments normālā urīnā, kurš oksidējoties kļūst zils
Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos
autostops Dzelzceļa iekārta, kas automātiski aptur vilcienu luksofora priekšā, ja tā signāli liek vilcienam apstāties vai samazināt ātrumu
diferenciāltarifs Dzelzceļa vai ūdensceļa vedummaksa, kas, palielinoties attālumam, attiecīgi samazinās
jaudas pārvads dzelzceļa vilces ritošā sastāva iekārta enerģijas novadīšanai no primārā dzinēja vārpstas uz riteņpāru vārpstām, kas nodrošina laideņu vilces spēka un kustības ātruma pārveidošanu, mainoties dzinēja darba režīmiem
cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām
ferruminatio Dzelzs rokas piemetināšana statujai: akcesijas (pieauguma) gadījums romiešu tiesībās
miosiderīns Dzelzs savienojums, kas atbrīvojas, sabrūkot mioglobīnam, un var nogulsnēties pigmenta veidā
bērnīties Dzemdēt (parasti par dzīvniekiem, kam reizē dzimst vairāki mazuļi); vairoties
nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā
aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust
atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā)
aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.)
raicīt Dzenāt, rīkoties
dimderēt Dzenāties šurpu turpu
pārsadzīties Dzenot (dzīvniekus), pārvietoties kopā (ar tiem)
dasalaisties Dzenot (mājdzīvniekus), lēni aizvirzīties (līdz kādai vietai)
aizadzīties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem
aizalaisties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem
iesadzīties Dzenot dzīvniekus, ievirzīties kopā ar tiem
izadzīties Dzenot dzīvniekus, izvirzīties kopā ar tiem
pasadzīties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem
pasalaidalēties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem
sasadzīties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā)
sasalaisties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā)
atsalaisties Dzenot mājlopus, lēni atvirzīties kopā ar tiem
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam)
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom
padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt
dadzīt Dzenoties (kādam) pakaļ, panākt (to)
dasadzīties Dzenoties pakaļ, panākt
uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi
nodzerties Dzerot mazināt slāpes; arī padzerties
pienennāt Dzerot piepildīt (kuņģi); padzerties
pieninnāt Dzerot piepildīt (kuņģi); padzerties
atdzerties Dzerot remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairs negribas
ļurbot Dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert
ļurboties Dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert
pļukāties dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert; ļurboties
nostrumpēt Dzert, padzerties, izdzert
švilpties Dzert, piedzerties, nodzerties
iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem)
ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem)
dziedēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem)
piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai)
sadziedāties Dziedot atsaukties uz dziedāšanu (par cilvēkiem)
pārdziedāties dziedot kļūdīties; nepareizi nodziedāt
pieskaņoties Dziedot pielāgoties (citu dziedājumam)
piebalsot Dziedot pievienoties (kāda dziedāšanai)
detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa
apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās)
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu)
dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces
iesmigt Dziļi iedurties
nogrimt Dziļi ielūkoties (kur) - par acīm, skatienu
iekosties Dziļi iespiesties (kur iekšā) - par ko asu
ieurbties Dziļi iespiesties (piemēram, atmiņā, psihē)
iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām
iezīsties Dziļi nostiprināties (cilvēkā, cilvēka psihē)
iegremdēt skatienu dziļi, koncentrēti ielūkoties
lielmutes zutis dziļjūras zivs (_Eurypharynx pelecanoides_), kas var norīt par sevi lielāku medījumu, tai ir milzīga mute un vēders, kas var izspīlēties, daudz reižu pārsniedzot savu normālo lielumu
batiskafs Dziļūdens kamera, kas var pārvietoties zem ūdens
allods Dzimtmuiža ar pilnīga īpašuma tiesībām
emfiteuze Dzimtsnomas veids, kad neapstrādātu zemi atdeva beztermiņa valdīšanā personām, kas vēlējās tur apmesties un to apstrādāt
kāpurķēžu dzineklis dzineklis, kas virza transportlīdzekli, pārvietojoties kāpurķēdei
sukcinimids Dzintarskābes imīds, pagatvojams, pārtvaicējot amonija sukcinātu, kā arī darbojoties uz dzintarskābes anhidrīdu ar amonjaku
atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties
plepēt Dzirdami vārīties
plepināt Dzirdami vārīties
plepinēt Dzirdami vārīties
kurst Dzirdei pasliktināties
Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība
atskanēšana Dzirdes sajūtas turpināšanās kaireklim izbeidzoties
iekūlības Dzīres kuļamam laikam sākoties, ar nolūku sargāt riju un pārējās saimniecības ēkas pret ugunsgrēku
sadzīrēties Dzīrēs piedzerties
aizdzirkstelēt Dzirkstelēm sprēgājot attālināties
aizdzirksteļot Dzirkstelēm sprēgājot attālināties
Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu
garināties Dzist, kvēlot (par oglēm krāsnī); dzist (par krāsni); garēties
rept dzīstot apaugt, izveidoties krevelei
uzdzīt Dzīstot pārklāties (ar jauniem audiem)
aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu)
rapēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu)
sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu)
piedzīt Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt)
aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu; sadzīt
aizākstīties Dzīt jokus līdz zināmai robežai, izturēties kā ākstam
špāsēties Dzīt jokus; ākstīties
dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt)
jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt
jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt
jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt
dzanāties Dzīties kam pakaļ
pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami
rūdināt dzīties pakaļ; tiekties pēc kaut kā
kruilēties Dzīties pēc ēdiena
aizdzīties Dzīties prom; strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
kudīties Dzīties, steigties
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam)
lotsianisms Dzīvās dabas evolūcijas koncepcija, kas organiskās pasaules evolūciju uzskatīja par procesu, kurā no mūžīgiem laikiem pastāvoši nemainīgi gēni kombinējoties dod jaunas sugas
sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem); sārtoties (1)
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā
litofagi Dzīvnieki, kas spēj ieurbties akmeņos (iežos), kā dažas gliemenes, kā arī daži tādi, kas ar atdalīto skābju palīdzību spēj iežos iespiesties (daži sūkļi, jūras eži)
ļempurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet
ļēpurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem
badīklis Dzīvnieks, kas mēdz badīties
badāksne Dzīvnieks, kas mēdz, bieži badīties
badāksnis Dzīvnieks, kas mēdz, bieži badīties
diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem
ksantīns Dzīvnieku audos un dažos augos sastopama purīnbāze, kas veidojas no guanīna, tam hidrolītiski dezaminējoties, vai no hipoksantīna, tam oksidējoties
cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks
rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu
nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko
koinozīts Dzīvnieku parazīts, kas spēj atdalīties no sava saimnieka; brīvs komensāls organisms
vaislas gatavība dzīvnieku spēja vairoties, dzimumgatavība
mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības
Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces
liverēties Dzīvot bez konkrēta darba, šurp un turp pārvietoties
ļiverēties Dzīvot bez konkrēta darba, šurp un turp pārvietoties
livurēties Dzīvot bez konkrēta darba, šurp un turp pārvietoties
vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās); dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to
vivere est militare dzīvot nozīmē cīnīties (Senekas teiciens)
sadzīvot Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu)
satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1)
piemājot Dzīvot, atrasties (kur, kādā vietā)
sisties Dzīvot, cenšoties pārvarēt materiālās grūtības; ļoti smagi, grūti strādāt
dzīvot vienai dienai dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni
piemitināties Dzīvot, mitināties (kāda mājā, dzīvoklī u. tml.)
iet savu ceļu dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem, neļauties citu ietekmei
mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem
mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem
piemist Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda)
slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); arī bēguļot
vadīt dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos)
avasahi Džainistu lūgšana, kas ļauj atkal atgriezties pasaulīgajā dzīvē pēc lūgšanām
blaužģēt Džinkstēt, paukšķēt, dauzīt, dauzīties
nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks, viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību
tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties
Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas
apecēt Ecējot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
pārecēties Ecējot pārpūlēties
pārsaecēties Ecējot pārpūlēties
pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
rimstīties Ēdot aizrīties
kneidāt Ēdot izvēlēties labākos kumosus
pavurinēt Ēdot izvēlēties vēlamo, derīgāko
izvurinēt Ēdot izvēlēties, izmeklēt (ko labāku)
uzēsties Ēdot uzbaroties
Anubiss Ēģiptiešu dievs ar šakāļa galvu, kurš aizved mirušās dvēseles veļu valstī uz Ozirisa tiesu un palīdz tiesai nosvērt veļa sirdi
Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti
Šu Ēģiptiešu mitoloģijā - starp debesīm un zemi esošā gaisa dievs, viens no Visuma pirmsākumiem un pirmelementiem, viens no mirušo tiesas kolēģijas locekļiem
Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā
Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā
ECK Eiropas Cilvēktiesību konvencija
ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Strasbūrā)
Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā
Eiropas Kopienas pašu resursi Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktie resursi, kas paredzēti Eiropas Kopienas budžeta finansējuma nodrošināšanai
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas
gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām
regula Eiropas Savienības (ES) regulas ir juridiski saistoši tiesību akti, kas jāpiemēro pilnībā un visās ES dalībvalstīs
FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights")
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
aiziet Ejot attālināties
aizkājot Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā)
noiet Ejot garām, iegriezties (kur, pie kā)
kuknīties Ejot grūstīties ar elkoņiem vai dūrēm
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku)
iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.)
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās)
iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārieties Ejot pārpūlēties
pārsaieties Ejot pārpūlēties
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1)
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku
paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
sastingt pussolī ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī)
ieturēt soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sasaieties Ejot sapūlēties
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
kretāt Ejot stipri grīļoties un krist
stenderēt Ejot turēties pie stenderēm, streipuļot
pasarādīties Ejot tuvoties kam
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas
kludzerēties Ejot vai ar vārgu zirgu braucot kustēties uz priekšu
kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā)
kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu)
kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ)
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā)
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam)
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
iekoļļāties Ejot, braucot iekļūt, arī iemaldīties (piemēram, staignā vietā u. tml.)
aptrakāt Ejot, braucot ierasties, pabūt (vairākās vietās)
nosapērties Ejot, braucot pa dubļainu ceļu, nogurt, arī notraipīties
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos)
krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.)
pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas)
iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā)
apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko)
pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi)
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
tiesasmāja Ēka, kur atrodas pagastvalde un pagasttiesa
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas
brīvgaitas ekonomaizers ekonomaizers, kas pārtrauc degvielas izplūdi no brīvgaitas sistēmas, motoram darbojoties piespiedu brīvgaitas režīmā
jaudas ekonomaizers ekonomaizers, kas patreknina degmaisījumu, motoram darbojoties pilnas jaudas režīmā
īpašuma tiesības ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības
EC Ekonomiskās sadarbības organizācija "Eiropas asociācijas" (angļu "European Communities"), izveidojusies 1967, apvienojoties EEA (Eiropas ekonomiskā asociācija, dib. 1957), ECSC (Eiropas ogļu un tērauda apv., 1951) un Eiratomam (1957)
atbrīvošana Ekonomiskas vai tiesiskas pakļautības likvidēšana
ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas)
ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities")
mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem; eksistēt (kur) - par augiem
sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem)
turēties Eksistēt, balstoties (uz ko)
palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves)
garantijas ņēmējs eksportētājs, kā arī kredītiestāde vai cita finanšu institūcija, kas finansē eksporta līgumu
maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis")
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā
pavaļas Ēku pamata pildījums, kam uzguldīts baļķis, kura izvirzījumā var arī atsēsties
atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos
elektriskā ķēde ar koncentrētiem parametriem elektriskā ķēde, kuras aprēķinos var neievērot tās elementu patiesos izmērus un pieņemt, ka elektriskie un magnētiskie lauki pastāv tikai atsevišķos ķēdes elementos, kam piemīt kapacitāte un induktivitāte, bet enerģijas pārveidošana notiek elementos, kam piemīt aktīvā pretestība
akumulatora kapacitāte elektriskā lādiņa lielums, kuru tas izlādējoties var atdot barojamā ķēdē; praksē to mēra nevis kulonos ( C ), bet ampērstundās (Ah); 1 Ah = 3600 C
Nernsta–Etinghauzena efekts elektriskā lauka rašanās cietā vadītājā, kurā ir temperatūras gradients un tam perpendikulāri uzlikts magnētiskais lauks; elektriskais lauks var rasties kā paralēli, tā perpendikulāri temperatūras gradientam
elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai
elektrokapilaritāte Elektriskā potenciāla rašanās uz divu šķidrumu robežas kapilārā, mainoties to virsmas spraigumam
sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās
skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V
fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
elektriskā izlāde gāzēs elektriskās strāvas plūšana gāzēs; norisinās, mainoties gāzes stāvoklim (Voltas loks, dzirksteļizlāde, koronizlāde u. c.)
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu)
lādiņnesējs Elektriski lādēta daļiņa vai kvazidaliņa, kas elektriskā lauka ietekmē var pārvietoties, radot vielā elektrisko strāvu
kontaktelektrizācija Elektrisko potenciālu diference, kas rodas divām dažādām vielām saskaroties
nominālā vērtība elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma, jaudas) vērtības elektriskajās ierīces, ierīcēm darbojoties nominālā režīmā
stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē
elektromagnētiskā indukcija elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā
saistītais lietotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku un līdz ar to brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem
divkāršas barošanas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas var darboties no līdzstrāvas vai maiņstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā ir līdzstrāvas elektromotori
gamma starojums elektromagnētiskais starojums ar mazu viļņu garumu (10^-8^ cm un mazāk), kas rodas atomu kodolu radioaktīvajā sabrukšanā, ātrajiem elektroniem bremzējoties vielā, elektrona un pozitrona pāra anihilācijā, kā arī dažu elementārdaļiņu pārvēršanās procesos
kvadrupolstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas kvadrupolmomentam mainoties laikā
dipolstarojums Elektromagnētisko viļņu starojums, kas rodas svārstoties elektriskam dipolam
grupmeklētājs Elektromehāniskās telefona centrāles meklētājs, kurš saņemot signālu paceļ meklētāja slīdkontaktus atbilstoši saņemtā signāla impulsu skaitam un pagriežoties apstājas pie pirmās neaizņemtās līnijas tālākam savienojumam
UN-NE elements elektroniska loģiskā shēma, kuras izejas signāls atbilst loģiskajai 0 (aplams) tad un tikai tad, kad uz visām tā ieejām signāli atbilst loģiskajam 1 (patiess); visos citos gadījumos tās izejā parādās signāls 1
VAI-NE elements elektroniska loģiskā shēma, kuras izejas signāls atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tās ieejām signāli atbilst loģiskajai 0 (aplams)
ekskluzīvā VAI-NE elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad tās ieejas signālu vērtības ir vienādas. Pretējā gadījumā izejas signāls ir vienāds ar loģisko 0 (aplams). Šī shēma realizē loģiskās ekvivalences operāciju
ekskluzīvā VAI elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad viens no tās ieejas signāliem vienāds ar loģisko 1, bet visi pārējie - ar loģisko 0 (aplams); pretējā gadījumā izejas signāls vienāds ar loģisko 0. Šī shēma realizē loģisko ekskluzīvā VAI operāciju
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā
skenēšana elektroniska virsmas vai attēla notaustīšana, elektronu staram virzoties pa šaurām, paralēlām joslām; attēlu ievadīšana datora atmiņā ar šādu notaustīšanu
sensorlauks Elektroniskās iekārtas virsmas laukums, kuram pieskaroties mainās pretestība vai citi parametri
UN elements elektronisks loģiskais elements, kura izejā parādās signāls, kas atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tā n ieejām (n>2) padoti signāli, kas atbilst loģiskajam 1; ja kaut uz vienu no ieejām padots signāls, kas atbilst loģiskajai 0 (aplams), tad šī elementa izejā būs signāls, atbilstošs loģiskajai 0
gravitamobilis Elektronisks pārvietošanās līdzeklis uz diviem riteņiem, platformu starp tiem, kur nostāties braucējam, un rokturi ar stūri vidū
fotoelektronu emisija elektronu atbrīvošana no cietvielām, šķidrumiem un gāzēm vakuumā vai vielā, iedarbojoties uz to ar elektromagnētisko starojumu
Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās
izvērsējstars Elektronu stars, kas, pārveidojoties kineskopā, veido attēlu uz ekrāna
interferencterapija Elektroterapijas metode, kurā lieto divas sinusoidālas maiņstrāvas ar 3000-5000 Hz frekvenci, no kurām vienai ir mainīga frekvence; summējoties šīs strāvas rada atsevišķus strāvas impulsus
iztusnāt Elsojot izkustēties, nokļūt
sintētiskā eļļa eļļa, kas, pazeminoties temperatūrai, ļoti maz maina viskozitāti, tas atvieglo motora iedarbināšanu zemā temperatūrā un eļļas pieplūdi eļļošanas virsmām
kompetence Embrija šūnu spēja diferencēties induktoru nosacītos šūnu tipos
pārnovas miglājs emisijas miglājs, kas rodas pārnovas sprādziena rezultātā; spīd, sprādzienā nomestajam gāzu apvalkam mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vidi
mahāraga Emocionālā ekstāze, ko cenšas sasniegt tantrisma adepti; dažkārt to traktē kā "koncentrētas kaisles enerģijas augstāko formu" vai "absolūtās patiesības pārdzīvojumu"
sahugot emocionāli apskaut, pieglausties, aizsargājoši noglāstīt
spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā
cepties Emocionāli iekarst, aizvainoties
iesaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt
izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties
ceļotprieks Emocionāls indivīda stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts ceļojuma procesā, apmeklējot aizvien jaunas vietas, iepazīstot dažādas kultūras, izjūtot jaunus pārdzīvojumus, viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek tūristam doties ceļojumā
eirošoks emocionāls satricinājums, kas radies saistībā ar grūtībām, iestājoties Eiropas Savienībā
izmisums emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas izraisās gaidot, ilgojoties
dinamiskā atmiņa energoatkarīga atmiņa, kurā dati ilgstoši saglabājas, pateicoties tikai to periodiskai reģenerācijai
nominālā frekvence energosistēmas ierīces vai ietaises darba frekvence, ar kuru tā ilgstoši var darboties
iekšējā enerģija enerģija, kas raksturo sistēmas iekšējo stāvokli (daļiņu termiskās kustības enerģija, atomu, jonu elektronu čaulu enerģija, kodolenerģija); termodinamikā parasti apskata šīs enerģija izmaiņu, mainoties sistēmas stāvoklim
darbs termodinamikā enerģija, ko termodinamiskā sistēma atdod apkārtējiem ķermeņiem vai saņem no tiem, mainoties tās ārējiem parametriem, piemēram, stāvoklim telpā, tilpumam, elektriskajam laukam utt.
elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J)
aizsperties Enerģiski aizsteigties
kaņģerēties Enerģiski cīnīties, strādāt
grazot Enerģiski darboties
dragāt vaļā Enerģiski darboties
spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai
ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko)
turbijons Enkura mehānisma paveids, kas apvieno pulksteņa mehānisma vairākas kustīgās daļas vienā blokā, kurš regulāri apgriežoties ap savu asi izlīdzina smaguma spēka iedarbību un tādējādi uzlabo precizitāti
ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas)
čudīt Ērmoties
čūdīt Ērmoties
čudīties Ērmoties
mokļoties Ērmoties, māķoties
ēroties Erroties
izlētīties Ērti iekārtoties
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē
kremelēties Ēsties ar vārdiem otram virus, gremties
emotīvisms Ētikas teorija, saskaņā ar kuru morālie vērtējumi ir tīri emotīvi, tie nav ne patiesi, ne aplami
samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas
misione Evaņģēlija pasludināšana, ko kristietis veic, pamatojoties uz Kristus pavēli
uzēvelēt Ēvelējot kaut kam uzdurties
ieplaku ezeri ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni
Kusmurins ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana
Segezers ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m
relikta ezers ezers, kas ir senas jūras palieka un kas izveidojies, līcim atdaloties no jūras
apgultnis Ezers, kas nolaidies no debesīm un apmeties kādā vietā
tumo Ezoteriska tibetiešu tehnika, lai attīstītu "iekšējo siltumu", kas ļauj jebkurā gadalaikā ģērbties vienīgi kokvilnas kreklā un nejust aukstumu
ādžņačakra Ezoterismā - sestais apziņas centrs, kas dod iespēju attīstīties gaišredzība, iekšējai redzei un zināšanām par pasaulēm ārpus šīs pasaules
šin Ezoterismā "labā ticība", kas liek cilvēkam darboties tā, lai apkārtējie to respektētu un uzticētos
ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus
nididhjāsana Ezoterismā dziļas meditācijas prakse, patiesa meditāciju forma, veids, kas dod iespēju sasniegtlabus rezultātus
čeņ Ezoterismā godīgums un vienkāršība, kas piemīt patiesīgiem cilvēkiem
mumukšutva Ezoterismā ļoti spēcīga vēlēšanās atbrīvoties no miesas važām
satja Ezoterismā patiesīgums, atturēšanās no citu apmānīšanas
ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa
čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni
āpana Ezoterismā tā apzīmē visu, kas saistīts ar izdalījumiem no dažādiem orgāniem, procesiem tajos utt.; cilvēka aurā tā parādoties kā tumši sarkans starojums, kas reizēm kļūst tumši brūngani sarkans
mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es
brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem
kleša Ezoterismā tas, no kā cilvēkam jāatbrīvojas, pirms viņš spēj izrauties no dzimšanas, dzīvošanas, miršanas un atdzimšanas loka
dalība Fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita (Finanšu konglomerātu likums)
deformācija faktu, patiesības sagrozīšana
imigrants Faunas elements (suga, ģints), kas evolūcijas procesā cēlies citā teritorijā, bet ieceļojis un iedzīvojies (spēj eksistēt un vairoties) konkrētā teritorijā
pirmā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kurā lēcienveidīgi mainās vielas iekšējā enerģija (izdalās vai absorbējas siltums) un blīvums; tas notiek, vielai iztvaikojot, kūstot, kondensējoties, kristalizējoties u. tml.
fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām
feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību cīnītāja
bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps
bende feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus
kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī
kamertiesa Feodālajā Vācijā - augstākā tiesa, kuras lēmumi nav pārsūdzami
felonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs akts attiecībās starp senjoru un vasali
kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni
soģis feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; fogts
lēņa grāmata feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu
raganu prāva feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā
muižas tiesa feodāļa (muižas īpašnieka) tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm; Latvijas teritorijā pastāvēja no 14. gs. līdz 19. gs. sākumam
iedalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās sadaloties Kijevas Krievzemei, un vēlāk, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm
Dalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm
lēņa spēja feodēlo tiesību noteikumi spējai dot vai ņemt lēni
aldehīdoksidāze Ferments, kas katalizē alifātisko un aromātisko aldehīdu oksidāciju, veidojoties atbilstošajām skābēm
aspartāze Ferments, kas katalizē amonjaka atšķelšanu no asparagīnskābes, rodoties fumārskābei; atrodams baktērijās un dažos augos
invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā
ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties
papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra
sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi
pragmatisms Filozofijas virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiskā derīguma
džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm
centrālā banka finansiāla iestāde, kam valstī piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības; tās funkcijās ietilpst arī naudas apgrozības kontrole
čartists Finanšu analītiķis, kas specializējies biržu kursu evolūcijas prognozēšanā, pamatojoties uz grafiku aprēķiniem (kursu kustības grafikiem)
haute-finance Finanšu aristrokrātija, lielo banku un kredītiestāžu vadītāji; arī lielrūpnieki
kolakreti Finanšu ierēdņi Atēnās, kas izmaksāja naudu mielastiem pritanejā, kā arī algu hēliastiem (tiesnešiem) un dažu publisko darbu strādniekiem
sistēmas dalībnieka finanšu instrumentu portfelis finanšu instrumentu kopsumma, kas pieder sistēmas dalībnieka ieguldītājiem, kuriem ir tiesības uz kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, un kas aprēķināta saskaņā ar likumu
finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem
sistēmpieprasīšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas, personālajam datoram strādājot lieldatora termināļa režīmā, ļauj lietotājam pārslēgties no vienas sesijas uz otru vai veikt speciālas termināļa pārslēgšanas darbības
standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā
valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu
ActiveX tehnoloģija firmas "Microsoft" izstrādāta tehnoloģija, kas nodrošina tādu programmatūras komponentu izstrādāšanu, kas datoru tīklā var sadarboties, neņemot vērā programmēšanas valodu, kura izmantota to izveidei
cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai
oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties
enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs)
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā dalu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma
saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai
bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām)
dielektriskā uzņēmība fizikāls lielums, kas raksturo dielektriķa spēju polarizēties elektriskajā laukā
induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē
skaldes pretestība fizikāls lielums, kas raksturo koksnes spēju pretoties sadalīšanai šķiedru virzienā ķīļa trieciena ietekmē
termodinamiska sistēma fizikālu ķermeņu kopa, kuri savā starpā var apmainīties ar enerģiju
fizioģeogrāfiskā apakšzona fizioģeogrāfiskas zonas joslveida daļa, kas nodalās zonas robežās platumu virzienā, mainoties klimatam, hidroloģiskajam režīmam, ģeoķīmiskajiem un augsnes veidošanās procesiem, biocenožu struktūrai
dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma
pašnodarbinata persona fiziska persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību
trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas
cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo
privātpersona Fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība
biržas brokers fiziskā vai juridiskā persona (brokeru kantoris), kas veic biržas darījumus, saņemot par to komisijas atlīdzību; brokers var kļūt par biržas biedru, iegādājoties biržas akcijas
subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja
darba devējs fiziska vai juridiska persona (vai tiesībspējīga personālsabiedrība), kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku
pieteicējs Fiziska vai juridiska persona civilprocesā, pec kuras pieteikuma vai sūdzības tiesa ierosina un izskata sevišķā turēšanas kārtībā lietas vai lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām
zemes iznomātājs fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesības iznomāt savā īpašumā vai lietojumā esošo zemi citām fiziskām un juridiskām personām
kapitālieguldītājs Fiziska vai juridiska persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmumā, iegūstot īpašuma tiesības
būvuzņēmējs Fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus
aģents fiziska vai juridiska persona, kura par noteiktu atlīdzību pilnvarota rīkoties citas personas interesēs un uzdevumā
kuģa īpašnieks fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā ir kuģis vai kurai ir īpašuma tiesības uz kuģi, t. i. valdījuma, lietošanas un rīcības tiesības
bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu
biržas apmeklētāji fiziskās personas vai juridisko personu pārstāvji, kuriem ir tiesības apmeklēt biržas sanāksmes, bet nav tiesību veikt biržas darījumus
privātums Fiziskas vai juridiskas personas tiesības kontrolēt vai noteikt, kādu informāciju par šo personu drīkst uzkrāt un saglabāt un kam šo informāciju ir atļauts izmantot
palaist nagus fiziski ietekmēt, kauties
apbūves nepiemērotība fiziski šķēršļi, kas traucē cilvēkiem ar fiziskās attīstības traucējumiem iekļauties kopienas dzīvojamajā telpā un sabiedriskās vietās
sociālās barjeras fizisko un psiholoģisko šķēšļu kopums, kas traucē cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un veicina sociālo izslēgtību un izolētību
gruntsgabals Fizisks telpas objekts, ekonomiski vērtīgs resurss, nekustamā īpašuma tiesību objekts
piešansēt Flirtēt, lakstoties
kantēt Flirtēt, vēlēties iegūt pretējā dzimuma partneri
šīberēties klāt flirtēt; pieglaimoties
meklēt papardes ziedu folklorā aprakstīta tradīcija, rituāls Jāņu naktī doties meklēt [papardes ziedu]{s:2634}
akomodācija fonētikā - līdzskaņa un patskaņa artikulācijas daļēja pielāgošanās, parasti tiem atrodoties blakus
paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts
diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts
konsonantisks Fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka skaņas izrunā vokālajā traktā ir būtisks šķērslis, ko rada vai nu divi aktīvie runas orgāni, savstarpēji tuvojoties, vai arī viens runas orgāns, kas tuvojas kādam pasīvam runas orgānam
Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
tīklojums formāla vai neformāla saikne starp cilvēkiem vai organizācijām, kas izpaužas iespējā dalīties resursos, prasmēs, sociālos konntaktos un zināšanās
daudzvērtību loģika formālās loģikas sistēma izteikumu loģikas matemātisko modeļu pētīšanai, kas izteikumu interpretācijā lieto vairāk par divām patiesumvērtībām
metīlals Formaldehīda dimetīlacetals, metilēndimetīlēteris, iegūstams iedarbojoties uz formaldehidu ar metīlalkoholu un sālsskābi kalcija hlorīda klātbūtnē
polioksimetilēni Formaldehīda polimerizācijas produkti, ko iegūst iedarbojoties ar koncentrētu sērskābi uz formaldehida šķīdumiem
paramorfisms Formas novirze no pieņemtās normas; ķīmijā pseidomorfisma veids, kad minerāli savstarpēji pārvēršas, nemainoties sastāvam, bet mainoties uzbūvei
deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai)
Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš
bioaktīvā biokeramika fosfora savienojumus saturoša keramika kaulaudu aizvietošanai; dabiskos audus saista ar ķīmisku saiti (pateicoties virsmas aktivitātei)
laika prioritāte fotoaparāta automātikas funkcija noteikt diafragmas atvērumu, vadoties pēc noteikta ekspozīcijas laika
momentslēdzējs Fotoaparāta gaismas slēdzis, kas dod iespēju ļaut gaismai iedarboties tikai 1/25-1/3000 sekundes daļu
fotogrāfiskais plīvurs fotoattēla kvalitātes bojājums - gaismjutīgā materiāla nomelnējums, kas rodas, fotoķīmiskajā (sk fotoķīmija) procesā attīstoties arī neeksponētiem sudraba bromīda mikrokristāliem
bildēties Fotografēties
fočēties Fotografēties
foķēties Fotografēties
jemties Fotografēties
porterēties Fotografēties
potogrāpēties Fotografēties
poturēties Fotografēties
pārfotografēties Fotografēties vēlreiz, no jauna
uzņemties Fotografēties, nofotografēties
krāsu fotogrāfija fotogrāfijas veids, kurā, pamatojoties uz krāsu redzes trīskrāsu teoriju, iegūst fotogrāfisko attēlu dabiskās krāsās
gaismjutība fotogrāfiskā materiāla gaismjutīgā slāņa spēja ķīmiski mainīties gaismas staru iedarbībā, radot latento fotoattēlu, kas pēc fotoķīmiskās apstrādes kļūst redzams
kirīgramma Fotogrāfisks uzņēmums, kas izdarīts, iedarbojoties ar rādija emanāciju
reflekskopēšana Fotokopiju iegūšana no necaurspīdīgiem oriģināliem, tiem tieši saskaroties ar gaismjutīgo slāni
spektrālā jutība fotomateriāla gaismjutīgajā slānī esošā sudraba halogenīda spēja ķīmiski mainīties noteikta gaismas spektra ietekmē
retrusē Francijā 18. gs. dāmu uzvedības veids, cenšoties piesaistīt kungu uzmanību savām kājām, koķeti paceļot kleitas malu (it kā lai tērps nenotriepjas), viņas demonstrē zeķes malu un zeķturus
magistratūra Francijā tiesu personāls, bet arī visu administratīvo ierēdņu kopība
paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
liga franču katoļu konfederācija 16. gs. beigās, kuru 1576. g. nodibināja it kā katoļu ticības aizstāvēšanai pret kalvinistiem, patiesībā - lai gāztu karali Indriķi (Henri) III
huguenoti Franču protestanti (lielāko tiesu kalvinisti) 16.-18. gs.
Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes
ministeriāli Franku valstī sākumā augstākās amatpersonas karaļa galmā, vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvji valsts novados
balberēties Frizēties; skūties
Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais
klonējums funkcionāli identiska kādas ierīces, piemēram, datora, kopija; klonējums ir aparatūrsaderīgs un programmsaderīgs ar oriģinālu, bet var no tā atšķirties ārējā izskatā
dempinga sindroms funkcionālu traucējumu komplekss, kas var rasties pēc kuņģa operācijas (daļējas kuņģa izgriešanas)
veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur)
prācāties Gādāt, rūpēties
bēdāt Gādāt, rūpēties (par ko)
bēdēt Gādāt, rūpēties (par ko)
nesāt (arī audzēt) čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu
nēsāt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu
audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu
piegadīties Gadījuma pēc rasties
pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības
konvalescence Gadījums tiesībās, kad spēkā neesošs tiesisks darījums tomēr gūst likumīgu spēku
pašemisija Gadījums, kad jaunizlaisto akciju, obligāciju, konvertiblo bonu vai citu vērtspapīru novietošana publikā tiktāl nodrošināta, ka pati emisija var norisināties bez sevišķa emisionāra starpniecības
casus Gadījums, nejaušība; tiesībās - zaudējums, kas noticis bez kādas personas vainas vai bez ļauna nolūka
attikties Gadīties
iznākt Gadīties
iztikties Gadīties
misīties Gadīties
piegriezties Gadīties
trāpīties Gadīties
nogadīties Gadīties (parasti nejauši)
aizķerties Gadīties kļūmei, likstai; notikt negadījumam
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam)
gadīties pa kājām (kādam) gadīties nevēlami, bīstami tuvu
notrāpīties Gadīties, atgadīties
rasties Gadīties, ierasties; pakāpeniski pulcēties (kur)
nolēkties Gadīties, notikt
nokaitēt Gadīties, notikt (par saslimšanu)
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ
piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu)
laulībā stāšanās vecums gadu skaits personai stājoties laulībā
aizgaidēm Gaidas, gaidot, nogaidīties
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu
piegaidīt Gaidīt noteiktu laiku; censties (kādu) sagaidīt
nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur)
atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgaiņāties
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgainīties
dzīdināt Gaiņāt prom; gaiņāties
vaļāties Gaiņāties (1)
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par drēbēm)
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties, arī izdzist (par telpu)
apakšvējš Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli
augstuma emfizēma gaisa pūslīšu uzkrāšanās asinīs un limfā, cilvēkam paceļoties lielā augstumā, kur samazinās gaisa spiediens
aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem
gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli
kalibrētais gaisa ātrums gaisakuģa ātrums, kura mērīšanā ņemtas vērā aerodinamiskās un instrumentālās kļūdas; tas ir vienāds ar patieso (īsto) gaisakuģa ātrumu standarta atmosfēras apstākļos jūras līmenī
katapultējamais sēdeklis gaisakuģa ierīce, kas lidotājam dod iespēju avārijas gadījuma pamest lidaparātu pēc kapteiņa vai borta ierīču signāla un nolaisties ar izpletni
augstuma griesti gaisakuģa maksimālais lidojuma augstums; izšķir statisko augstumu (kurā var norisināties ilgstošs horizontāls lidojums ar pastāvīgu ātrumu) un dinamisko lidojuma augstumu (augstums, kurā vēl iespējams kontrolēt gaisakuģa vadāmību)
Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu
anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās
difūzija Gaismas izkliede, atstarojoties no nelīdzenas virsmas vai izplatoties caur noteiktiem materiāliem, piem., matētu stiklu
meteors gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā; krītošā zvaigzne
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu)
švītrēties Gaišam kļūt, sākties (dienai)
švītroties Gaišam kļūt, sākties (dienai)
glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība
gaišēties Gaišīties
retinēns Gaišoranžs karotinoīds, kas gaismas ietekmē tīklenē rodas no rodopsīna, bet tumsā veido A vitamīnu un, savienojoties ar proteīnu opsī-nu, atkal pārvēršas rodopsīna
gaišot Gaišoties
svēdrēties Gaišoties, noskaidroties (par debesīm)
dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē
mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku
lombrs Galds kāršu spēlei, lielāko tiesu saliekams un ar vadmalu pārvilkts
sarkanais (arī tiesas) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa
tiesas (arī sarkanais) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa
atsaukšana Galējais nofraktētā kuģa ostā ierašanās termiņš, lai veiktu iekraušanu, kam beidzoties fraktētājam ir tiesības lauzt līgumu
senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks
virshoftiesa Galma virstiesa - augstākā tiesa Kurzemes guberņā līdz 1889. g.
virshoftiesa Galma virstiesa - galma tiesas nosaukums Kurzemes un Zemgales hercogistē no 1715. g.
galināties Galoties, niekoties
čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties
cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas
neiroplasticitāte Galvas smadzeņu pārmaiņas dzīves gaitā, kas notiek, mainoties videi, uzvedībai u. c. faktoriem
prosencephalon Galvas smadzeņu priekšējais pūslītis, no kura embrionālā laikā veidojas beigu smadzenes un starpsmadzenes, sadaloties šim pūslītim krānio-kaudālā virzienā 2 daļās
pamatpatiesība Galvenā, nozīmīgākā patiesība; neapstrīdama patiesība
parovozs Galvenais apsūdzētais, tiesājamais lietā
gaismas spilgtums galvenais cilvēka acs gaismas sajūtas faktors – gaismas intensitāte uz laukuma vienību gaismas starojumam, kas izplatās noteiktā virzienā, vai spilgtums, ko sajutīs vērotājs, lūkojoties uz gaismu noteiktā lenķī
darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu
pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības; tiesību galvenie (konstitucionālie) principi
pamattiesības Galvenās, nozīmīgākās tiesības
grozekļa šotklampa galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi; virbeļšotklampa
vairāk Galvenokārt; lielākoties
fideiussio Galvojuma formula senās tiesībās
tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu
izveicināt Gandrīz ļaut izdoties
trašķīties Gānīties
noganīties Ganīties (visu laikposmu) un pabeigt ganīties
atganīties Ganoties atkopties, uzbaroties
atganīties Ganoties kaut kur nokļūt
saganīties Ganoties kopā, sarast (par mājdzīvniekiem)
pieganīties Ganoties pilnīgi paēst (par lauksaimniecības dzīvniekiem)
atsaganīties Ganoties uzbaroties
dasaganīties Ganoties uzbaroties
izaganīties Ganoties uzbaroties
pasaganīties Ganoties uzbaroties
uzganīties Ganoties uzbaroties
slēpiski Gar zemi velkoties, šļūteniski; slēpeniski
karpis Gara koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā, ar kuru var pievilkties vai atgrūsties
sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties)
sāņu Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties)
sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties)
balsošana garāmbraucošu automašīnu aicināšana apstāties, ceļot roku
aizsargāt garantēt tiesisku nodrošinājumu
universālais pakalpojums garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu
daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu
derglis Gardēdis, kas vienmēr gatavs pārēsties
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt
pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup)
tērzt Gari un plaši izrunāties
izklāstīties Gari un plaši izteikties, izplūst
gurdviļņi gari, lēzeni viļņi, kas veidojas no vējviļņiem, vējam samazinoties vai pilnīgi izzūdot
sinode Garīdzniecības institūcija ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā); garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā)
meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu); censties iegūt (informāciju)
kadi Garīga persona musulmaņu zemēs, kurš izpilda arī tiesneša funkcijas, iztiesājot civilstrīdus un krimināllietas saskaņā ar šariatu un ādatiem, kā arī veic notariālās un aizbildnības funkcijas
zendgerihte Garīga tiesa viduslaiku Vācijā
atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas)
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam
spirituālijas Garīgo tiesību grupa, kas pienākas kādam baznīcas amatam
miesloties Garīgos rakstos - priecāties, spēlēties; mīlēties
rullēt gurķi garlaikoties
slīkt besī garlaikoties
bimbukus dauzīt garlaikoties
dirgavot Garlaikoties
gurņot Garlaikoties
vāpsnēt Garlaikoties
žaustīties Garlaikoties
kurzāties Garlaikoties, klīst bez mērķa
nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku)
dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām
dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties
piemeķēties Garšojot pieēsties
ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā
digitālā pilsoniskā drosme gatavība tiešsaistē aktīvi iestāties par cilvēktiesībām un sabiedrībā vispārēji atzītām vērtībām
karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt
pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
ņapāties Gatavojoties uzbrukumam griezt zobus un slienāties (par kuili)
šmorēties Gatavot sautētu gaļu, cepeti; darboties (pa virtuvi), cepot, sautējot (gaļu)
gatavāties Gatavoties
gatavīties Gatavoties
prigāties Gatavoties
trausīties Gatavoties
vaikšties Gatavoties
vaikstīties Gatavoties
vīkšēties Gatavoties
vīkšņīties Gatavoties
manīties Gatavoties (1)
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt)
dzirties Gatavoties (ko darīt)
grasīties Gatavoties (ko darīt)
rosīties Gatavoties (ko darīt); rīkoties, lai veiktu (kādu darbību)
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu
vīkšties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšķīties (3)
vīkšīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšties
vīkšķīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšties
dzidrināties Gatavoties (par āboliem)
tilāties Gatavoties (par augļiem, sēklām)
kopties Gatavoties (parasti gājienam, braucienam)
kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas
(būt) ceļa jūtīs gatavoties ceļojumam, braucienam, gājienam
izpodāties Gatavoties ceļojumam, saģērbjoties un sagatavojot lietas
čudāt Gatavoties iet, braukt
jozt gurnus gatavoties kam svarīgam
vēzīties Gatavoties kaut ko darīt
gatavot stundu Gatavoties mācību stundai (par skolotāju)
kankaļāties Gatavoties precēties
padairīties Gatavoties sist
vēzīties Gatavoties sist, atvēzēties sitienam
vīstīt kulakus gatavoties sist, kauties ar dūrēm
vīkstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm
vīstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm
(sa)vīstīt dūres gatavoties sist, kauties ar dūrēm
vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem)
vilkt garu lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem)
gražīties Gatavoties uzbrukt (par dzīvniekiem)
dasataisīties Gatavoties uzsākt kādu darbu
prāvīties Gatavoties, (ceļā) taisīties
rindāties Gatavoties, kārtoties (ko darīt)
iet pie miera gatavoties, kārtoties gulēšanai
ielūkot Gatavoties, mēģināt
sirpt Gatavoties, nobriest
ievīkšties Gatavoties, posties (apmeklējumam)
brakāties Gatavoties, posties, taisīties (kur doties); ģērbties, kārtot (savu apģērbu)
pudžīties gatavoties, taisīties
puinīties gatavoties, taisīties
bāvīties Gatavoties, taisīties
birāties Gatavoties, taisīties
grasīt Gatavoties, taisīties
vīkšņoties Gatavoties, taisīties
vīkstēties Gatavoties, taisīties
atgaudoties Gaudojot atsaukties (gaudošanai)
sagaudoties Gaudojot sazināties
aizblankstīties Gausi aiziet prom, goroties un skatoties apkārt
ponckāties Gausi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.)
tūžāties Gausi, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties
aizčāpāt Gausiem soļiem ejot, attālināties
aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties
ģaubt Gausties
gaudot Gausties
gaust Gausties
žalkāt Gausties
žalkāties Gausties
blurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā
bļurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā
gaugoties Gausties, žēloties
lierēt Gausties, žēloties
ņuņņāties Gausties, žēloties
vaidēt Gausties, žēloties
zūdīt Gausties, žēloties
zūdot Gausties, žēloties
zūdoties Gausties, žēloties
bēdāties Gausties, žēloties (par ko)
gudžot Gausties, žēloties, bēdāties
ņerkstēt Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī
činkstēt Gausties, žēloties; žēli, raudulīgi lūgties
špļaudīties Gausties; šķendēties
nogausties Gaužoties noteikt, pateikt
nočinkstēt Gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt; žēli, raudulīgi noteikt, pateikt
noklāņot Gāzelējoties (grīļojoties) aiziet
aizacilāties Gāzelējoties aiziet
aizagāzties Gāzelējoties aiziet
aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.)
guzēties Gāzelējoties iet
iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā)
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
kuļka Gāzelējoties staigājoša būtne
iezvāļāties Gāzelējoties un ar grūtībām iekļūt
ieķeverot Gāzelējoties un grīļojoties ienākt, ieiet
atrozīties Gāzelējoties vai goroties atnākt
izagāzalēties Gāzelējoties vezumam, izslīdēt, izkrist no tā
nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
aizģemberēt Gāzelējoties, grīļojoties attālināties, aiziet
kuisīt Gāzelējoties, grīļojoties iet
aizlumpāt gāzelējoties, grīļojoties neveikli aiziet
tantaļu tuntuļu gāzelējoties, neveikli
gāželēties gāzelēties
gāstuļāties Gāzelēties
gāzalēties Gāzelēties
gāzuļāties Gāzelēties
gāzuļoties Gāzelēties
šķeberēt Gāzelēties
gorīties Gāzelēties (par transportlīdzekļiem)
zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem
zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem
zvilnīties Gāzelēties, gulšņāt
zvāļāties Gāzelēties, šūpoties
svalbāties Gāzelēties, valstīties
šautīties Gāzelēties; līgoties
iesacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, ienākt, ieiet
izacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, iziet, iznākt
toksiskās gāzes gāzes (oglekļa, hlora, zilskābes, fosgēna gāze), kas var rasties gaisakuģa kabīnes iekšējās apdares degšanā un gruzdēšanā
postvulkāniskās parādības gāzes, karstie ūdeņi un tvaiki, kas turpina izdalīties no plaisām un bokām uz vulkāna virsas vai tā tuvumā pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās
bracāties Gāzties
gāztīties Gāzties
grozties Gāzties
grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt
brukt Gāzties un pārvērsties drupās; grūt
žauties Gāzties, krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
brukt Gāzties, strauji slīdēt lejup
zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.)
gāzkondensāts Gāzveida un viegli gaistošo naftas ogļūdeņražu maisījums, kas Zemes dzīlēs atrodas gāzes fāzē, bet Zemes virspusē, samazinoties temperatūrai, sašķidrinās; izmanto enerģētikā
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā)
piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem
apsašķiebties Gāžoties nosvērties uz vienu malu (parasti par vezumu)
pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko)
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.)
pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem)
sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim)
stāvēt Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā
patvērums ostā glābšanās ostā, kurā peldlīdzeklis ieiet, lai pārlaistu vētru vai saņemtu nepieciešamo palīdzību, un nekavējoties to atstāj, tiklīdz vētra pierimusi un palīdzība saņemta
retavoties glābties
glēbties Glābties
gauties Glābties (no kā uzmācīga)
ģelbēties Glābties bēgot
aizglābties Glābties, aizstāvēties, atkauties
aiztverties Glābties, meklēt aizsardzību
pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību
luķināties Glaimot, labināties
lipt Glaimoties
peķoties Glāstīt vienam otru; pieskarties ar roku
žegnīties Glāstīties
glāsīties Glastīties, maigi spēlēties
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku)
ģaugties Glausties
šļaukties Glausties
luncināties Glausties klāt (parasti par suni)
sliegt Glausties, pieslieties, spiesties klāt
uzgleznoties Gleznojot izveidoties
strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās
glikoģenēze glikozes veidošanās, noārdoties glikogēnam
nopucēties Glīti apģērbties; arī izrotāties
uzskūties Glīti noskūties
sasapucēties Glīti saģērbties, saposties
sasarošties Glīti saģērbties, saposties
Galileo International globāla informācijas un rezervēšanas sistēma, kas 1992. gadā tika izveidota sadarbojoties sistēmām "Galileo" un "Apollo"
berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā
starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties
pletēties Gludināšanas procesā kļūt gludam; pakļauties gludināšanai (parasti par veļu, apģērbu)
šļūteres Gluds ledus, kur slidināties
glukoģenēze Glukozes veidošanās, noārdoties glikogēnam
gļotēt Glumēt, sākt pārklāties ar gļotām
glemēt Glumēt; pārklāties ar gļotām
glitēt Glumēt; pārklāties ar lipīgu kārtiņu
lūšnāties Glūnēt, bailīgi skatīties apkārt
kārnēt Glūnēt, kāri skatīties, iekārot
noglūnēt Glūnoši noskatīties
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem)
kā ar jēliem nagiem gļēvi, kā baidoties, kūtri
lama Gļēvs, vientiesīgs cilvēks
pseidocilindrs Gļotu receklis urīnā, kas atgādina cilindru; var veidoties no spermas piejaukuma
ortogneisi Gneisi, kas radušies magmatiskiem iežiem pārkristalizējoties un pārveidojoties
paragneisi Gneisi, kas rodas, nogulumu iežiem pārveidojoties
gņutāties Gnutāties
apmelošana Goda aizkaršana, ļaunprātīgi izplatot par otru cilvēku apzinātu nepatiesību
klausīties kā evaņģēlijā goddevīgi, bijīgi, ar lielu paļāvību, uzticību klausīties
godēt Godēties
skaidrs Godīgs, arī patiess
skaidrsirdīgs Godīgs, patiess
taisns Godīgs; arī patiess
drepelēt Gorīties
murzāties Gorīties
sluncināties Gorīties
žorīties Gorīties
kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties
gurņāties Gorīties, staipīties
izžorīties Gorīties, staipīties
šlaukāties Gorīties, staipīties
svaigstīties Gorīties, staipīties
žļogāties Gorīties, staipīties
lamstīties Gorīties, staipīties, slinkot
kraipīties Gorīties, šķobīties
gūrnāt Gorīties, tālumā kustēties
aizgorīties Goroties aiziet; goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atgorīties Goroties atnākt
iegorīties Goroties ievirzīties (kur iekšā)
izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
pieroze Govju slimība, kas var rasties no nepietiekošas piena izslaukšanas
badekle Govs vai kaza, kas mēdz badīties
badīkla Govs vai kaza, kas mēdz badīties
badeklis Govs, arī cits dzīvnieks, kas mēdz bieži badīties
blande Govs, kas mēdz atšķirties no ganāmpulka un klaiņot apkārt
zaglīga govs govs, kas mēdz slepus kur iezagties, ko apēst u. tml.
badīkle Govs, kas mīl badīties
spārdaļa Govs, kas spārdās, mēdz spārdīties
goztīties gozties
grābāt Grābāties
grabinēties Grabināties
krabināties Grabināties
kribināties Grabināties
krubināties Grabināties
skribinēties Grabināties (parasti par peli)
skripšķināties Grabināties, čirkstēt
pārgrābties Grābjot pārpūlēties
iekļirkstēties Graboši iešķindēties
aizblākšķināt Grabot attālināties
aizgrabēt Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
uzgrabēt Grabot, klabot uzvirzīties
grābāties Grābstīties (1)
grābļāties Grābstīties (1)
grābstīt Grābstīties (1)
gramstīties Grābstīties (1)
gramstīties Grābstīties (2)
ņagāties Grābstīties ar rokām
grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību
nogrābstīties Grābstīties un pabeigt grābstīties
kampaļāt Grābstīties, apskaut, apņemt, aptaustīt
grabelēt Grābstīties, grabināties
gribstināt Grābstīties, karstīties
kampstīties Grābstīties, knakstīties
dervelēt Grābstīties, ķerstīties
apgrābstīt Grābstoties notraipīt
nogrābstīt Grābstoties notraipīt
nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
lordleitnants Grāfistes galva un tiesas izpildītājs (Anglijā)
sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi
sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus
succès de scandale grāmata, luga u. tml., kas guvusi lielus panākumus, pateicoties tās skandalozajam raksturam
polihromografija Grāmatiespiedēju māksla ar vienreizēju iespiedienu dabūt attēlus dažādās krāsās
sintētiska forma gramatiskā forma, kurā, formas celmam saistoties ar vienu vai vairākiem formveidošanas afiksiem, izteiktas vairākas gramatiskās nozīmes
burtnīcu presēšana grāmatu un brošūru izgatavošanas procesa sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir kalibrēt burtnīcu un bloka biezumu, kas vienas tirāžas ietvaros var svārstīties līdz pat 20% (dažāds papīra biezums, apstrādes režīms)
blūzgāt Gramstīties
gramdīt Gramstīties
lāpāt Gramstīties
atgramstīties Gramstoties, taustoties atnākt
zviedris Grantaina, smilšaina vieta upē vai ezerā, kur labi peldēties
vasīties Grasīties
iegrasīties Grasīties sist, piedraudēt
gonna Grasīties, gatavoties (angļu "going to"; īsziņās)
granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus
kornfleiki Graudaugu (lielākoties kukurūzas) pārslas
ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem
izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to)
grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu
izgremzties Graužot izkļūt, izlauzties
piegrauzties Graužot pietuvoties
aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
darbīga grava grava, kas turpina veidoties
gravitēt Gravitācijas ietekmē tiekties kādā virzienā
grašoties Gražoties
gražāties Gražoties
grišoties Gražoties
kaitavot Gražoties
ņerkšīties Gražoties, tiepties
ņerkšties Gražoties, tiepties
gredzenhromosoma Gredzenveida hromosomas, kas var izveidoties vai nu spontāni, vai arī mutagēnu ietekmē, ja savienojas hromosomu interkalāro fragmentu gali
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri
nožmīkstēt Greizi noskatīties
žveirēt Greizi skatīties
greičoties Greizi šūpoties
greiļot Greizi virzīties, kustēties
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem); peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā)
sanirt Gremdēties ūdenī, nirt (par vairākiem)
mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē)
kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām)
gremt Gremzties
gremties Gremzties
nogremsties Gremžoties noteikt, pateikt
nogremzties Gremžoties noteikt, pateikt
izpucēties Grezni apģērbties, izgreznoties, izrotāties
uzštātēties Grezni apģērbties, izrotāties
rošties Grezni ģērbties
štātēties Grezni ģērbties; greznoties, rotāties
ieposties Grezni saģērbties
ierosties Grezni saģērbties
ierotāties Grezni saģērbties
sprišīties greznoties
graznoties Greznoties
gražņoties Greznoties
krošķoties Greznoties
skaistoties Greznoties
pucēties Greznoties (ar rotām, skaistu tērpu)
parsēt greznoties, dižoties (parasti ar apģērbu)
parsēties Greznoties, dižoties (parasti ar apģērbu)
sapuškoties greznoties, glīti saģērbties
elkoties Greznoties, krāsoties, spoguļoties
daiļoties Greznoties, posties, lai kļūtu daiļš
plizierēties Greznoties, pušķoties
posīties Greznoties, pušķoties
pošīties Greznoties, pušķoties
knotēties Greznoties, rotāties
prišoties Greznoties, rotāties
gražņāties Greznoties; gražņoties
darbība Gribas izpaudums, kam saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas
siekaloties Gribēt kaut ko, vēlēties, iekārot
sūnīties gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet škēršļu dēļ nevarēt
vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt)
prasīties Gribēties
WAN2TLK? Gribi parunāties? (angļu "want to talk?"; īsziņās)
bābiņa Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
bābīna Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
bābiņš Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
mīmas Grieķiem un romiešiem tautas komēdijas, lielāko tiesu ar pajēlu saturu
filhellēņi Grieķu draugi, kas viņiem 1821. gadā palīdzēja atsvabināties no turku jūga
uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties
Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu
Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā
Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
Kēfejs grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, 12 dēlu tēvs, kuru Hērakls lūdza kopā ar dēliem piedalīties karagājienā uz Lakedaimonu
Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā)
Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru
Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā
Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu
Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību
Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību
Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis
Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas
Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri
Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā
Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti
Eimajs Grieķu mitoloģijā - un varoņeposā "Odiseja" vecākais cūkgans, kas bija saglabājis uzticību savam valdniekam un pēc Odiseja atgriešanās dzimtenē palīdzēja viņam iekļūt pilī un izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
Īfits grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, oihaliešu valdnieka Eirita dēls, Ioles brālis, kurš uzdāvināja Odisejam sava tēva burvju loku, kas Odisejam vēlāk palīdzēja izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos
Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu
uzkaldinājums Griešanas virsmai un apstrādātajai virsmai pieguļošo materiāla slāņu cietības palielināšanās griešanas procesā, vienlaikus samazinoties plastiskumam
riepu kaukšana griezīga skaņa, kas rodas, riepām lielā ātrumā berzējoties pret ceļa segumu, tā liecina par riepu izslīdi vai buksēšanu (pagriezienos, bremzējot, ieskrienoties)
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot
larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
gretelēties Griezties
kruķīties Griezties
venst Griezties
dillināties Griezties (dejā), grozīties
virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu)
izgriezties Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā
čirkstēt Griezties 1
sukties Griezties apkārt, ritināties
klauvēt pie kāda durvīm griezties ar lūgumu, aicinājumu pie kāda
aizgriezties Griezties prom
sasukt griezties riņķī
grillēties Griezties riņķī
švitināties Griezties riņķī, dejot pa apli
gredzenot Griezties riņķveidā; vīties apkārt, apņemt
šķērēt Griezties šķērsu
iet pie tiesas griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību)
buksēt Griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem)
mutuļāt Griezties virpulī (par ūdeni, parasti atvarā)
bolēties Griezties, grozīties
sitināties Griezties, grozīties
skurbties Griezties, grozīties
rozīties Griezties, riezties
bolīties Griezties; grozīties
iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni
sagriezt Griežot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu
sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot
iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem
aizgriezties Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties
velties Griežoties krist lejup
apgriezties Griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
pārsagriezties Griežoties pārmainīt stāvokli (ķermeņa daļai)
izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām)
sagriezties Griežoties, tiekot grieztam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem)
virpuliski Griežoties, virpuļojot
urbulis Grifele vai kociņš, ar kuru rāda burtus, mācoties lasīt
griļļāties Griļļās vizināties
griļļot Griļļās vizināties
griļļoties Griļļās vizināties
aizašķeterēties Grīļojoties aiziet
atsašķeterēties Grīļojoties atkļūt
atgrīļoties Grīļojoties atnākt
atgumzīt Grīļojoties atnākt
aizgrīļoties Grīļojoties attālināties
iesašķeterēties Grīļojoties ieiet, ienākt
kamsot Grīļojoties iet
iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā)
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
aizgumzāt Grīļojoties neveikli attālināties
nogrīļoties Grīļojoties noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko)
dasacilāties Grīļojoties pienākt
piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
kuļkāt grīļojoties staigāt
uzgrīļoties Grīļojoties uzvirzīties
tenteru tenteriem grīļojoties, klupdams, krizdams, pa galvu pa kaklu
aizļodzīties Grīļojoties, ļogoties aiziet
guzēties Grīļojoties, ļogoties iet
ģeņģeru ģeņģeriem grīļojoties, streipuļojot
ģemburu ģemburiem grīļojoties, streipuļojot
ļogu ļogām iet grīļojoties, streipuļojot, gāzelējoties iet
greiļoties Grīļoties
griļļoties Grīļoties
griļoties Grīļoties
šķeterēties Grīļoties
švārbāties Grīļoties
aizgrīļoties Grīļoties prom; grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
pluderēties Grīļoties, līgoties, plivināties
ļocīties Grīļoties, līgoties, streipuļot
grillāties Grīļoties, ļodzīties
klesteru klesteriem grīļoties, streipuļot
dundaļot Grīļoties, streipuļot
leterēt Grīļoties, streipuļot
zvaigelat Grīļoties, streipuļot
gumstīties Grīļoties, streipuļot, trīcēt
lecenēties Grīļoties, šūpoties, ļengani krist lejup
denderēt Grīļoties, trokšņot, trakot
cīkot Grīļoties; klanīties, māt ar galvu
nogrimēties Grimēties un pabeigt grimēties
izgrimt Grimstot izvirzīties cauri
uzgrimt Grimstot uzvirzīties
aiznirt Grimstot, virzoties uz leju, nokļūt (aiz kā)
saslīgt Grimt, sēsties
laisties dibenā Grimt, slīkt (nemēģinot izglābties)
kritiskais grodums grodums, kuru palielinot, sāk samazināties dzijas vai pavediena stiprība
grozelīgs Grozāms, viegli grozīties
virbeļšēkelis Grozekļa iekabe - iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi
virbeļšotauga Grozekļa šotauga - slīdstienim uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi
virbeļšotklampa Grozekļa šotklampa - galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi
sukstēties Grozīties
vīksties Grozīties
vīkstīt Grozīties
kruķīties Grozīties (par cilvēku)
kritēties Grozīties gultā
urzāties Grozīties, kasīties
kužināties Grozīties, knosīties (sēžot, guļot)
žvikāties Grozīties, kustēties
skrodīties Grozīties, plātīties, izrādīties
šķorīties Grozīties, šķobīties, nestāvēt mierā, gāzelēties
malties Grozīties, valstīties
kreņģelēt Grozot vārdus izvairīties no atbildes
aizgrozīties Grozoties attālināties; grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
iesagrozīties Grozoties ieiet, ienākt
piegrozītes Grozoties iekārtoties, pielāgoties
izagrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām)
izgrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām)
uzviļāties Grozoties šurp un turp, uzvelties
iegrozīties Grozoties uz vienu un otru pusi, novietoties (vēlamā stāvoklī)
kužināties Grozoties virzīties
krokoties Grumboties
kūkumošanās Grunts izplešanās gruntsūdenim sasalstot vai spiedienūdenim atduroties pret saslušu slāni; uzblīdums
bantiesības Gruntskunga vienīgā (ekskluzīvā) tiesība uz noteiktiem saimnieciskas darbības veidiem
atvērta grupa grupas organizācijas veids, kurā grupas dalībnieki var pievienoties jebkurā tās darbības posmā, ja saskaras ar problēmām, uz kuru risināšanu ir vērsta konkrētās grupas darbība, vai arī ja nonāk līdzīgā dzīves situācijā kā citi grupas dalībnieki
speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties
bļorcāt Grūst, mīcīt, dīžāties
strādāt ar elkoņiem grūstīties
grūstalēties Grūstīties
stūkāties Grūstīties
stūknīties Grūstīties
gumdīties Grūstīties, bukņīties
grumīties Grūstīties, dauzīties, plēsties
buksnīties Grūstīties, dot dunkas
čuderēties Grūstīties, drūzmēties
dukurēties Grūstīties, dunkāties
tuncīties Grūstīties, dunkāties
duckāties Grūstīties, kauties
dīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties
drīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties; dīvelēties
stimstīties Grūstīties, stomīties
stumstīties Grūstīties, stumdīties
dukstīties Grūstīties; bakstīties
atgrūt Grūstot atvirzīties
uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
tušīties Grūti strādāt, pūlēties
melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam)
melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija
tamīties Grūtos, nepiemērotos apstākļos darboties
izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties (tajā) - piemēram, par caurumu
pussagruzdējis Gruzdot daļēji, pa pusei pārvērties, oglēs, pelnos
pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties
uzgrust Gruzdot parādīties
sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos; gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam
iemostīts miegs gulēšana ar pārtraukumiem, bieži pamostoties
atgozēties Gulēt ar izplestiem spārniem (sauļojoties)
izsviesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām; izmesties (3)
pārkariski Gulēt balstoties tikai uz vēdera
gulēt uz nāves gultas gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties
dohnuķ Gulēt, atpūsties
drihaķ Gulēt, atpūsties
kimaķ Gulēt, atpūsties
kimariķ Gulēt, atpūsties
gulžņāties Gulstīties, gulšņāt
laisties slīpi gulties
likties Gulties
līst Gulties (guļasvietā), doties gulēt; gulties (zem segas)
šļauties Gulties (nevīžīgi)
blietēties Gulties (slāņiem, kārtām) vienam virs otra
gulstavāt Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi
gulstavot Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi
likties slīpi gulties, lai gulētu miegā
laisties Gulties, novietoties guļus stāvoklī
atšļaukties Guļot atpūsties
ritināties kamolā guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
vilkties (biežāk ritināties) kamolā guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, līdz vairs nenāk miegs
vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā)
nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk)
vilkties kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
samesties čūriski guļot saritināties
sačūrāties guļot saritināties
apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.)
nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt (ko)
izstiept kaulus guļus atpūsties
vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem
izgulties Guļus izstiepties
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties
valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; vāļāties (1)
viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem: vāļāties (1)
zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa)
Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
aizgurkstēt Gurkstot attālināties
nestaklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas nesazarojoties pilnīgi vai daļēji aptver vai piesedz iegurni un abas kājas kopā (piem., brunči, īskorsete, klēpjauts)
kretelēties Gūstīties, ķerstīties
izavērties Gūt iespaidu par ko; pārliecināties par ko
tikt Gūt iespēju piedalīties, strādāt, mācīties, ko izmantot vai ar ko darboties
rezultēties Gūt izpausmi (kur, kādā veidā), beigties ar kādu rezultātu
uzlielīties Gūt panākumus pašslavinoties
baroties Gūt peļņu, iedzīvoties
progresēt Gūt sekmes, pilnīgoties attīstībā
ievilkt elpu gūt spēku, gatavoties kaut kam
ievarināties Gūt spēkus un ievingrināties
mirkt Gūt vēlamās īpašības, piesūcoties ar šķidrumu
pakundzēties Gūt virsroku, savaldīties, piesavināties
mācīties gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
gūzmāties Gūzmoties
paušālapdrošinājums Ģenerālapdrošinājuma veids, kad apdrošinājumu nolīgst par apmēra summu un zaudējuma gadījumā konstatē, cik preču patiesībā bijis, un atkarībā no tā nosaka izmaksājamā zaudējuma atlīdzības proporciju
ģenētiskā daudzveidība ģenētiskās atšķirības starp indivīdiem populācijas vai sugas ietvaros, kas nodrošina sugas spēju pielāgoties jauniem vides apstākļiem evolūcijas procesā; tās padara iespējamu arī mērķtiecīgu, apzinātu izlasi
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm
samauties Ģērbjoties samaukt vairākus apģērba gabalus
gurnģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz gurniem, daļēji vai pilnīgi aptver iegurni un abas kājas (atsevišķi vai kopā) jebkādā garumā
plecģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz pleciem, daļēji vai pilnīgi aptver cilvēka ķermeni jebkurā garumā
sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi)
mesties nost ģērbties nost
lauzt fasonu ģērbties pēc pēdējās modes
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu
pužīties Ģērbties, posties, izdaiļoties; taisīties
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību
barbaru tiesības ģermāņu paražu tiesību kodifikācijas, kas radušās 5.-9. gs. barbaru valstīs, barbaru likumi
ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē)
freda Ģermāņu tiesībās t. s. miera nauda
egalitāra ģimene ģimene, kurā ģimenes locekļu savstarpējo attiecību pamatā ir līdztiesība un relatīva autonomija
patriarhālā ģimene ģimene, kurā starp laulātajiem nepastāv ekonomiska un tiesību vienlīdzība un kurā dominējošā loma ir vīrietim
Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
ģipsis ģipša saistviela – balts pulveris, kas, sajaukts ar ūdeni, ātri saistās un cietē, pārvēršoties ģipšakmenī
ģuģinēties Ģuģināties
spermatīds Haploīda šūna, kas radusies negatvajām dzimumšūnān vairākas reizes daloties, un kas attīstās par spermatozoīdu
spermatīda Haploīda šūna, kas radusies, daloties otrās pakāpes spermatocītam, un kas attīstās par spermatozoīdu
spermatīde Haploīda šūna, kas radusies, daloties otrās pakāpes spermocītam, un kas attīstās par spermotozoīdu
makrakantorinhoze Helmintoze, ko cūkām tievajā zarnā ierosina dzelkņgalvis, kāpurus pārnēsā maivaboles un bronzas vaboles, ko cūkas apēd rakņājoties pa zemi
hematoporfirīns Hēma derivāts, kurš nesatur dzelzi; atrodams asinīs, saindējoties ar sulfātiem un hematoporfīrijas gadījumos
parahematīns Hematīna savienojums ar denaturētu globīnu; reducējoties sārma šķīdumā, veido hemohromogēnu
hematoporfirīnūrija Hematoporfirīns urīnā (asinssarkans urīns), piem., saindējoties ar sulfonamīdu
hemogēns Hemogēni ieži - ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piem., minerālsāļi, krams
hemolizoīds Hemolizīns, kura toksoforā grupa ir iznīcināta; tas var savienoties ar eritrocītu, to neiznīcinot
ādamīti Herētiķu (ķeceru) kustības dalībnieki, kuru mācības pamatā bija aicinājums atgriezties nevainībā, kādā atradās Ādams radīšanas brīdī
diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu
hematohialoīds Hialīnam līdzīga viela, kas rodas, deģenerējoties trombam; eritrocītu vai trombocītu konglutinācijas produkts
ģinšu hibrīdi hibrīdi, kas cēlušies, sakrustojoties vecākiem no dažādām ģintīm
heterozigoze Hibrīdu rašanās, savienojoties ģenētiski nevienādas konstitūcijas gametām
hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem
hidrolizēties Hidrolīzē (1) sadalīties sastāvdaļās
lidlaiva Hidroplāns - jūras lidmašīna, kam fizelāža ir veidota tāpat kā laivas korpuss; paceļas un nosēžas tieši uz ūdens, balstoties uz fizelāžas
tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais"
Dharma hindu mitoloģijā - dievišķs prātnieks, arī taisnības dievs, kas personificē jēdzienu "dharma", t. i. likumu, morālo, tiesisko kārtību, likumību
Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu
advaita Hinduisma filozofijas sistēma, kas māca, ka šī pasaule ir ilūzija un ka patiesība ir viena un nedalāma
Sarasvatī Hinduismā patiesības dieviete un pasaules radītāja Brahmas sieva
avidja Hinduismā un budismā - neziņa par realitātes patieso dabu
sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā
ņjāsa Hinduistu aizsardzības rituāls, gatavojoties sarežģītākai ceremonijai, sksuālajai maģijai un dziedniecībai
vidja Hinduistu un budistu termins, kas apzīmē patiesās zināšanas par Absolūto Realitāti
kredīthipotēka Hipotēka, kas nodrošina prasījumus, kuri var rasties nākotnē no parādniekiem atklāta kredīta
hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata
urbilatērijs Hipotētiesks visu divpusēji simetrisko dzīvnieku sugu sencis, kas varētu būt dzīvojis pirms 600 miljoniem gadu
micella hipotētiska dzīvības vienība, kas sastāv no vienas vai vairākām molekulām, kuras spēj augt un vairoties
ģeojurisprudence Hipotētiska tiesību zinātņu palīgnozare, kas mēģināja ar ģeogrāfijas un kartogrāfijas palīdzību izskaidrot tiesību problēmas
kenotoksīns Hipotētiska viela, kas attīstoties audos to darbības laikā, rada nogurumu un miega nepieciešamību
fibrīnglobulīns Hipotētiska viela, kas it kā varēja rasties asins sarecēšanas procesā, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem
mikella Hipotētiska vissīkākā kristāliskā daļiņa, no kādām sastādoties organizēti ķermeņi
psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā
simbioģenēze Hipotēze, ka daudzi eikariotu šūnu organoīdi radušies apvienojoties vienkāršākiem, agrāk patstāvīgi eksistējušiem organismiem
Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.)
pseidometaplāzija Histoloģiska akomodācija, šūnu formas pārmaiņas, piemērojoties mehāniskiem vides apstākļiem
formans Hlormetīlmentilēters, bezkrāsains šķidrums, kas rodas formaldehīdam darbojoties uz mentolu hlorūdeņraža gāzes klātbūtnē, lieto pret elpošanas orgānu katarriem
ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts
homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi
neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi
cirkulējošie hormoni hormoni, kas organismā var izplatīties arī ar starpšūnu šķidrumiem
difundējošie hormoni hormoni, kas organismā var izplatīties difundējot
telomēra Hromosomas pleca gals, kuram nevar piesaistīties fragmenti
inversija Hromosomas struktūras pārmaiņas, hromosomas segmentam pagriežoties par 180 grādiem
diploze Hromosomu diploīdā skaita atjaunošanās, savienojoties diviem haploīdiem hromosomu komplektiem apaugļošanās procesā
neiroglikopēnija Hroniska hipoglikēmija, kad glikozes līmenis ir tik zems, ka cieš smadzeņu funkcijas; personības pārmaiņām seko intelekta degradācija, vēlāk var būt krampji, koma, iestāties nāve
atgriezenisks process idealizēts teorētisks termodinamisks process, kurā sistēma var nonākt no beigu stāvokļa sākumstāvoklī, atgriežoties pa to pašu ceļu kā tiešajā procesā, tikai ejot pretējā virzienā
pieteikties Identificēties datorsistēmā
pierakstīties identificēties interneta vietnē vai mobilajā lietotnē
feminisms Ideoloģisks strāvojums un politiska kustība, kas cīnās par sieviešu līdztiesību un sociālo līdzvērtību (izveidojusies 18. gs.)
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu
atīdēt Īdot atsaukties (par govīm)
izdzīrāties Idzīroties
ieaurēties Ieauroties
iemauroties Ieauroties (par vēju)
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu)
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu)
iesabalināties Iebalināties
iesabelīties Iebalināties
iebaukšēties Iebaukšķēties
iebaurāties Iebauroties
iesabāzties Iebāzties
pietrīt Ieberzēt, ieberzēties
ietriekšēt Ieberzties
ietriekšķēt Ieberzties
replika iebildumi pret pušu debatēs izteiktajiem konstatējumiem, vērtējumiem, raksturojumiem un juridiskajiem secinājumiem; tiesības uz pēdējo repliku vienmēr ir aizstāvim vai tiesājamam, ja aizstāvis tiesas sēdē nepiedalās
iebildēt Iebilst, pretoties
pretīrunāt Iebilst; runāt, izteikties pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.)
iesablandīties Ieblandīties
ieblorkšēties Ieblarkšķēties, ieblurkšķēties
ieblurkšēties Ieblarkšķēties, ieblurkšķēties
ieblāzmot Ieblāzmoties
uzblēt Ieblēties
aizblēties Ieblēties uz īsu mirkli
aizblīkšēties Ieblīkšķēties
aizblīkšķēties Ieblīkšķēties
aizblīšķēties Ieblīkšķēties
iemudēt Iebojāties
iemudēties Iebojāties
iesmeļķēt Iebojāties
iečākstēt Iebojāties; ietrūdēt
iesabrakšēties Iebrakškēties
iebrakstēties Iebrakšķēties
iebriukšēties Iebrakšķēties
sabrakšēt Iebrakšķēties
iesabraukties Iebraukt, ierasties kur bez noteikta mērķa
iebrāzt Iebrāzties (1)
iebrāzt Iebrāzties (2)
apvēkšties Iebrēkties (skaļi ieraudāties) uz īsu brīdi
sabrīkšēt Iebrīkšēties
aizbraukšēties Iebrīkšķēties, brīkšķēt pavisam īsu laika sprīdi
aizbraukšķēties Iebrīkšķēties, brīkšķēt pavisam īsu laika sprīdi
ieskrabēt Iebrikšķēties, iegrabēties
aizbrakšēties Iebrīkšķēties, trokšņot īsu laika sprīdi
aizbrakšķēties Iebrīkšķēties, trokšņot īsu laika sprīdi
aizabubinēties Iebubināties
iesabubinēties Iebubināties
sabubinēt Iebubināties
iebokšēties Iebūkšķēties
iebunkšēties Iebūkšķēties
ieborkšēties Ieburkšķēties
miertiesnesis Iecelta amatpersona, kas iztiesā civillietas un krimināllietas miertiesā
meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.)
sačabēt Iečabēties
iečakstēties Iečakstināties (2)
aizčakstēties Iečaukstēties, pavisam īsu mirkli čaukstēt, čirkstēt
iečiebties Iečiepstēties
iečiepties Iečiepstēties
ieciepties Iečiepstēties, iepīkstēties
iecīkstēties Iečiepstēties, iepīkstēties
aizkrikstēties Iečīkstēties, iebrakšķēties
iežverkstēties Iečīkstēties, sākt čīkstēt, vēkšķēt
iečīkstēties Iečinkstēties (par bērnu)
aizčikstēties Iečirkstēties (par sienas pulksteni pirms sišanas)
aizčirkstēt Iečirkstēties, iešvīkstēties, iegurkstēties
departaments Iedalījums (parasti augstākais) valsts administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums)
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā)
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā)
raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju)
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; arī žāvēt
spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas
izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens
izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu
gāzt no kājām Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
iemidzināt Iedarbojoties uz centrālo nervu sistēmu ar medikamentiem, panākt, ka iemieg
štirīt iedarboties
iedirbt Iedarboties
spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes
narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē)
termalizēt Iedarboties (uz ko) ar siltumu
šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) dalās, parasti divās, daļās; šādā veidā iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā)
kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu
apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot)
stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci
ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai)
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties
izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml)
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām)
mačīt Iedarboties uz ko, ietekmēt
nodrakšķēt Iedārdēties, īsu brīdi dārdēt
iedaudzīties Iedauzīties
ieliesmoties Iedegties
iesadegties Iedegties
saspīdēt Iedegties
iekailēties Iedegties dusmās
aizsvilnīt Iedegties dusmās; saskaisties
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
ielipīties Iedegties, uzliesmot
trimt Iedegties; pacelties
iedancāt iedejot; dejojot ievirzīties
iedancoties Iedejoties
atsagadīties Iederēties
atsatikties Iederēties
iestāvēt Iederēties
meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
mūžīgais dzinējs iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi
dadomāt Iedomāties
iegādāties Iedomāties
ieģist Iedomāties
iegudroties Iedomāties
iemelsties Iedomāties
ieprāsnēt Iedomāties
ieprāsnēties Iedomāties
iesadomāties Iedomāties
padomāties Iedomāties
pierēt Iedomāties
trjohnutsja Iedomāties
ieprātoties Iedomāties (4)
pārstatīties Iedomāties (domās pārcelties)
ieprātēties Iedomāties (par kaut ko)
iedāžāt Iedomāties ko bailīgu
atrasties Iedomāties sevi (par to, kas patiesībā nav)
redzēt spokus dienas laikā iedomāties to, kā nav
ieplīties Iedomāties, iecerēt kaut ko
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
stādīties priekšā Iedomāties, iztēloties (ko)
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko)
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā; piedēvēt (kam) ideāla īpašības
aizpūsties Iedomāties, kļūt iedomīgam
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1)
izķaupēties Iedomāties, noskaņoties
ņemt galvā (arī prātā) iedomāties, sākt domāt (ko)
ņemt prātā (arī galvā) iedomāties, sākt domāt (ko)
iesagādāties Iedomāties; arī atcerēties
iedraudzēt Iedraudzēties
iedraudzināties Iedraudzēties
iesadraudzēties Iedraudzēties
iedrāzt Iedrāzties (1)
ienesties Iedrāzties (1)
ienesties Iedrāzties (2)
iedrīstēties Iedrīkstēties
atdrosināties Iedrošināties
iedrosināties Iedrošināties
iedrosīties Iedrošināties
iedrosmēties Iedrošināties
iemundrināties Iedrošināties
iesadrošināties Iedrošināties
ietīrīties Iedrošināties
atļauties iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties)
atsasmelīties Iedrošināties ko darīt
atsavažīties Iedrošināties ko darīt
uzdūšāties Iedrošināties, saņemties drosmi
iedrīkstēties Iedrošināties, uzdrošināties
apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā
iedūcināties Ieducināties
iedudināties Ieducināties
iedzelties Iedurties
iesadurties Iedurties
sasmigt iedurties (aiz kaut kā)
aizstrigt Iedurties, iespraukties aiz kaut kā
iedūšāties Iedūšoties
iesadūšāties Iedūšoties
uzdzīres Iedzeršana saderinoties
iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam)
iekampties Iedzerties
ievilnoties Iedzerties
iemesties Iedzerties; arī piedzerties
ielirināties Iedziedāties, ietrallināties (par cīruli)
dziļoties Iedziļināties
ielūkoties Iedziļināties
iesadziļināties Iedziļināties
iedziļoties Iedziļināties - nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību
nodziļināties Iedziļināties (1)
ieurbties Iedziļināties (apstākļos, notikumos, parādībās)
rakties Iedziļināties (kādā jautājumā, problēmā), pētīt ko
iesaskaitīties Iedziļināties lasīšanā
klausīties sevī iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos
skatīties (biežāk raudzīties) sevī iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos
raudzīties sevī Iedziļināties savās domās, pārdzīvojumos
iezīsties Iedziļināties, iegrimt (kādā darbā, grāmatā u. tml.)
urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties; arī aizmirsties
iet cauri iedziļinoties pētīt
iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties
urķēties Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot; arī urbties (3)
lekties Iedzimstot atsisties kādā, kļūt līdzīgam
lēkties Iedzimstot atsisties kādā, kļūt līdzīgam
resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus
epistāsija Iedzimtības mācībā stāvoklis, kad divām rasēm krustojoties, viena faktora dominantā pazīme "pārsedz" bastardā otra, no pirmā neatkarīga, faktora dominanto pazīmi
iedzirkstēt Iedzirkstēties (1)
iedzirkstīties Iedzirkstēties (2)
iedzirkstīt Iedzirkstīties (1)
ierāt Iedzīt bailes ar pārmetumiem un rājoties
se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā
patentmaksa Iedzīvotāju ienākuma nodokļa veids - ikgadējs maksājums par tiesībām nodarboties ar atsevišķa veida saimniecisko darbību (individuālo darbu)
perioiki Iedzīvotāju kārta senajā Spartā, kam nebij pilsoņu tiesību, bet kas tomēr bij brīvi ļaudis un varēja iegūt arī zemes īpašumus
starpvalstu migrācija iedzīvotāju pārceļošana, šķērsojot valstu robežas ar nolūku iekārtoties dzīves vietā citā valstī
aparteīds iedzīvotāju šķirošana pēc rases vai etniskām pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu
celties mantā iedzīvoties
celties naudā iedzīvoties
iedzīvāties Iedzīvoties
uzpērties Iedzīvoties
iedzievāties Iedzīvoties (1)
iedzievāties Iedzīvoties (4)
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem
ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos)
apsadzīvāties Iedzīvoties, iejusties jaunā vietā, jaunos apstākļos
iekļauties Iedzīvoties, iejusties; iejūtoties dzīvot līdzi (kam)
iepaurēties Iedzīvoties, iekrāt mantu
iedzinkstēties Iedžinkstēties
aizelpoties Ieelpoties
ieelsoties Ieelsties
dagadāt Iegādāties
gādāties Iegādāties
iegādāt Iegādāties
iesagādāties Iegādāties
nogādāties Iegādāties
dasadzīvāties Iegādāties (ko); kļūt bagātākam
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko, iesaistīties kaut kur
patapināt Iegādāties uz pēcmaksu
pagādāt Iegādāties, arī pagatavot, izgatavot
paķert Iegādāties, iegūt; arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti
ietrāpīties Iegadīties, gadīties
iegadzināties Iegāgināties
iegādzināties Iegāgināties
iekailēties Iegailēties
iesagailinēties Iegailēties
iegardināties Iegaršoties
iegārdināties Iegaršoties
iesagardināties Iegaršoties
iesmeķēties Iegaršoties
aizagaudāties Iegaudoties
aizgaudāt Iegaudoties
aizgaudāties Iegaudoties
aizgaudēties Iegaudoties
aizgaudot Iegaudoties
iegaudāties Iegaudoties
aizauroties Iegaudoties, iekaukties, aizgaudoties
aizaurēties Iegaudoties, iekaukties, iekliegties, aizgaudoties
lāgot Iegaumēt, iedomāties
iepaurēt Iegaumēt, iemācīties
iezīlēt Iegaumēt, iepazīties
aizgavilēties Iegavilēties
iesagāzties Iegāzties
iesažauties Iegāzties
iegliebties Ieglābties
iekrabēties Iegrabēties
iekrabēties Iegrabināties
iekrabināties Iegrabināties
ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku)
dziļināties Iegremdēties, iegrimt
iekāmēties Iegribēties
iesadomāties Iegribēties
iesagribēties Iegribēties
ietīkoties Iegribēties
ieskumēties Iegribēties kaut ko sajust
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt)
skumēties Iegribēties, iekāroties
sasukt iegriezties
iestaigāt Iegriezties (2)
piestaigāt Iegriezties (pie kāda), apciemot (kādu)
uzstaigāt Iegriezties, apciemot
aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot)
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem
iegurt Iegrimt, ievirzīties dziļāk šķidrumā (piemēram, par sēnēm, ogām, tām vāroties)
ģibt Iegrimt, locīties, grimt
gubt Iegrimt, noliekties, sakrist; kļūt dobam
iegubt Iegrimt, pārklāties
ieprāvēties Iegrozīties
ievērtīties Iegrozīties
ieguldījumu apliecība ieguldījumu sabiedrības emitēts vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības
sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni
sabiedrības amatpersonas ieguldījumu sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, rīkotājdirektori un viņu vietnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā
iesalikties Iegulties
ielikties Iegulties (1)
ielīst Iegulties (1)
ielaisties Iegulties, ērti iesēsties
ierotināties Iegulties, novietoties (kur), apļveidā saliecot ķermeni
iegāde Iegūšana savā īpašumā; iegādāšana, iegādāšanās; darbība --> iegādāt (1), iegādāties (1)
atdzimt no pelniem iegūt dzīvību un izveidoties no jauna (par fēniksu, kas pēc dažādu mitoloģiju stāstiem sadega un izveidojās no pelniem no jauna)
piekļūt pie šprices iegūt iespēju darboties; iegūt vadošu amatu
pašizglītoties iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi
nosolīt iegūt izsolē darba veicēja tiesības
izraut no rokām iegūt kādu vērtību sev, atņemot to kādam citam, pasteidzoties pirmajam to nopirkt
iznirt iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā
uznākt uz skatuves iegūt noteicošu stāvokli; sākt darboties
praktizēties iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā)
iemanīties iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
apmudēt iegūt sliktu garšu, sabojāties
specializēties iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē
pārņemt varu iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā
tikt Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko)
paņemt Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu); aizgūt, arī piesavināties (ko)
sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk
mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas)
akvizīcija Ieguvums; īpašuma tiesību iegūšana
ielīst Ieģērbties
iedīkties Ieīdēties (par govīm)
iespert (savu) kāju (arī kājas) ieiet (kur iekšā), arī ierasties (kur)
iekāpt Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku; iegriezties (2)
piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku; iegriezties
iesliept Ieiet, ievilkties
sainteresēties Ieinteresēties, parasti ļoti
kankalēties Iejaucoties kavēt
iemuities Iejaukties
iemaisīties Iejaukties (1)
iešībēties Iejaukties (kādā situācijā, attieksmēs u. tml.)
ieputroties Iejaukties (riskantā pasākumā)
šaustīties Iejaukties (sarunā, jautājumā)
iespraukties Iejaukties (sarunā, runā)
žaberēties Iejaukties cita runā, runāt starpā
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus
ķezināties Iejaukties citu strīdā
mančkāties Iejaukties starpā; apsmulēties, apsmulēt
tarbāties Iejaukties, dirbīties
dirbīties Iejaukties, neaicinātam visur izrādīt interesi ("visur bāzt savu degunu")
lēkt starpā iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju)
iesamaisīties Iejaukties, piemēram, kāda darbībā
iesajaukties Iejaukties, piemēram, kādā darbībā
iemudžināties Iejaukties, sajaukties
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā)
piņāties Iejaukties, traucēt
ieprasīties Iejautāties
ietaujāties Iejautāties
ievaicāties Iejautāties
piejukt Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt)
apdzīvoties Iejusties (jaunā vietā, jaunos apstākļos); iedzīvoties
attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos)
būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī (parasti nepatīkamā, grūtā, sarežģīto)
saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā
ieklausīties Iejusties un saprast, izprast
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1)
ielīst kāda ādā iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā)
kāda ādā būt iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā)
grozekļa iekabe iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi
iesakabināties Iekabināties
alerģisks iekaisums iekaisums, kas rodas, alergēnam atkārtoti nonākot organismā un sastopoties ar antivielām
vērsināt Iekalt, mācīties no galvas
čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem
ielipt Iekāpt, ierāpties
ieskāpties Iekāpties
sūkstīties iekārot, siekaloties, laizīties
ieģeisties Iekāroties
iekāreties Iekāroties
sakāroties Iekāroties, parasti ļoti
sakaisties iekarst, sadusmoties
saskaist iekarst, sadusmoties
tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni
detanders Iekārta, kas pazemina gāzu temperatūru, liekot gāzei izplesties un veikt ārēju darbu
fotošūna Iekārta, kas, pamatojoties uz fotoelektrisko efektu, pārveido gaismu elektriskajā strāvā
darbatteice Iekārtas stāvokļa saglabāšanās, neraugoties uz komandu šo stāvokli mainīt
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi
(aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem
aiziet savu ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem
iebrīvēties Iekārtoties
iekošņāties Iekārtoties
ieriktēties Iekārtoties
ierīkoties Iekārtoties (1)
ierīkoties Iekārtoties (2)
ierīkoties Iekārtoties (3)
piekunderēties Iekārtoties (darbā pie kā, kāda)
piekundēties Iekārtoties (darbā pie kā)
iesēsties Iekārtoties (darbā, amatā)
izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās)
iekantēties Iekārtoties (kādā darbā, vietā)
iešībēties Iekārtoties (kādā, parasti labā, izdevīgā) vietā, darbā
iekunderēties Iekārtoties (kur, kādā vietā)
piemāsoties Iekārtoties kā māsai pie kāda
izmest enkuru mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi
uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam)
nogruntēties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā uz ilgāku laiku, pastāvīgu dzīvi)
ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku)
ieperināties Iekārtoties, apmesties uz dzīvi
ieposties Iekārtoties, ierīkoties
kravāties Iekārtoties, novietoties transportlīdzeklī (ar mantām)
ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī)
paliekošā deformācija iekārtu, to mezglu vai detaļu deformācija, kas pilnībā neizzūd, beidzoties deformējošo spēku iedarbībai, un paliekoši izmaina sākotnējo formu un/vai izmērus
aizakāsēties Iekāsēties
nokrecelēties Iekāsēties, iekrekšķēties
iekramstīties Iekāsēties, iekrekšķināties
iekremslēties Iekāsēties, iekrekšķināties
iekremsloties Iekāsēties, iekrekšķināties
iekrencelēties Iekāsēties, iekrekšķināties
nokrapšķēties Iekāsēties, iekrekšķināties
iekrecelēties Iekāsēties, iekrekšķināties; īpatnēji iesmieties
iekremoties Iekāsēties, iekremšķināties
aizakaukties Iekaukties
iekledzināties Iekladzināties
ielinot Ieklaiņot; ieklīst; klaiņojot ierasties (kur)
iesaklausīties Ieklausīties
dasaklausīties Ieklausīties citu runā
aizkāsēt Ieklepoties
aizklepoties Ieklepoties
iekāsēties Ieklepoties
sakāsēties Ieklepoties
aizkrekšķēties Ieklepoties, iekrekšķēties
kraugatot Ieklepoties, klepot
aizakliegties Iekliegties
aizčākstēties Iekliegties
aizķērkties Iekliegties
iebļauties Iekliegties (1)
iebļauties Iekliegties (2)
iebļauties Iekliegties (3)
uzdumpt Iekliegties (kā ezergailis)
iesaukties Iekliegties (par dzīvniekiem)
iekankstēties Iekliegties (par tītaru)
aizrēkties Iekliegties, iekaukties
iekrakstēties Iekliegties, ieķērkties
apbļauties Iekliegties, skaļi raudot
aizkukoties iekliegties; sākt kūkot un pārtraukt kūkot
iemuldēt Ieklīst, iemaldīties
iemuldēties Ieklīst, iemaldīties
ieklukšēties Ieklukstēties
ieglukstēties Ieklunkšķēties
ieklunkstēties Ieklunkšķēties
noklukstēt Ieklunkšķēties (rijot), dobji atskanēt
transponēt Iekļaut nacionālajā tiesību sistēmā kādu Eiropas Savienības tiesību normu neizmainītā veidā ("viens pret vienu"), vai nu ES tiesību normas tiešā veidā pārrakstot nacionālajā tiesību sistēmā, vai arī nacionālajā tiesību aktā ietverot atsauci uz attiecīgo ES tiesību aktu
iešlīherēties Iekļauties (kādā vidē, parasti neuzkrītoši)
ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko); pievienoties
ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā)
ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā)
nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem
integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā
iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.)
ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.)
iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā)
ietverties Iekļauties, ietilpt (kā apjomā, kā ietvaros)
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā)
iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā)
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā)
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī); iekārtojoties kļūt (par ko); arī iekārtoties, iedzīvoties
ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
iebrukt Iekļūt ar varu (kur iekšā); ielauzties (1)
ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties
iepeņķēties Iekļūt nepatikšanās; iesaistīties (kādā nevēlamā pasākumā)
apkrauties Iekļūt parādos; uzņemties naudas saistības
infiltrēties Iekļūt un uzkrāties orgānos vai audos (par šķidrumu, šūnu elementiem)
ieplencēties Iekļūt, iekulties (nelaimē)
ieknukšēties Ieknukstēties
ieknukšķēties Ieknukstēties
ieknudēties Iekņudēties
apniezēties Iekņudēties, ieniezēties uz īsu mirkli
aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam)
iesakosties Iekosties
iekrakstīties Iekrakstēties
iekrakšēties Iekrakšķēties
aizbrākšēties Iekrakšķēties, krakšķēt pavisam īsu laika sprīdi
aizbrākšķēties Iekrakšķēties, krakšķēt pavisam īsu laika sprīdi
iegārdzēties Iekrākties, iegārgties
iegārkties Iekrākties, iegārgties
uzgārdzēt Iekrākties, iegārgties
uzgārgt Iekrākties, iegārgties
iegarkstēties Iekrākties, iegārkties
iesnarkšēties Iekrākties, radot padobju, vibrējošu troksni
iekrapēties Iekrampēties
apkrampēt Iekrampēties kaut kur (kas mētājas blakus); apskaut
iesakrāties Iekrāties
iepekelēties Iekravāties
iepindelēties Iekravāties
ievilkties Iekravāties (kur uz dzīvi)
iekrāmēties Iekravāties (parasti jaunā dzīvesvietā)
apkravāties Iekravāties, būt ielenktam starp daudziem objektiem
aizkrekstēties Iekrekšķēties
iekrapšķēties Iekrekšķināties
iekremslāties Iekremsloties
iekrimšķināties Iekremsloties
aizskraukstēties Iekrikstēties uz mirkli (kožot kaut ko cietu)
nolempēt Iekrist nabadzībā, noskrandoties, nokārt ausis, nolaist degunu
iekampties Iekrist, iegāzties
iekritināt Iekrist, sakristies, nosēsties (cepjot)
ieglecēt Iekristies (par glīzdainu maizi)
ieļucis Iekrities
papeldēties Iekrītot ūdeni, samērcēties
izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu)
divtaktu motors iekšdedzes dzinējs, kurā pilns virzuļa darbības cikls cilindrā noris divos virzuļa gājienos: iesūkšana un kompresija virzulim kustoties augšup, darba takts un izplūde - lejup, piemēram, mopēdos, motorzāģos
iebīties Iekšēji sākt baidīties
sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties
aizkukāt Iekūkoties
iepērties Iekulties, sapiņķēties (nepatikšanās)
iemuities Iekulties; ar grūtībām nokļūt kaut kur iekšā
aizkunkstēties Iekunkstēties
iekunkstēt Iekunkstēties
iekamoties Iekūņoties, pārvērsties kūniņā
aizakurēties Iekurēties
iekurēt Iekurēties
iekurināties Iekurēties
iekurties Iekurēties
iesakurēties Iekurēties
piekurēties Iekurēties
uzkurēties Iekurēties, iedegties; uzliesmot
iekurkties Iekurkstēties
uzkurkt Iekurkstēties
iekorkšēties Iekurkšķēties; iekurkstēties
iekurcēties Iekurkties
iegarēties Iekurties, sākt kārtīgi degt
aizkustināties Iekustēties
iežvīgoties Iekustēties, iešūpoties
ievēdināties Iekustēties, sākt šūpoties
ievējoties Iekustēties, sākt šūpoties
iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties
iekvēlāties Iekvēloties
iekvēlēties Iekvēloties
aizakviekties Iekviekties
iekvīkstēties Iekviekties
iekvinkstēties Iekviekties
aizķērkstēties Ieķērkties
aizkvarkstēties Ieķērkties
uzkārkt Ieķērkties
uzkvērkt Ieķērkties, iekliegties
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties
iecipt Ieķerties
iecirpties Ieķerties
ieķibināties Ieķerties
iepeņķēties Ieķerties
iesaķerties Ieķerties
iekampties Ieķerties (1)
ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā)
saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām); pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu)
iesamesties Ieķerties, piemēram, drēbēs (par dažu augu augļiem)
ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu
piesamaukties Ieķerties, saķerties; aizķerties (aiz kā)
ieķibt Ieķibināties
ieķirināties Ieķibināties
pamparāties Ielaisties (nodarboties)
iesalaisties Ielaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
sakabelēties Ielaisties 2(4)
aptepties Ielaisties ar kādu
apkraupēties Ielaisties kādās jo sliktās darīšanās
ieļauties Ielaisties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu)
kašerēties Ielaisties, nodarboties
kunkuļoties Ielaisties, pīties (arī kopoties) ar kādu
peinēties Ielaisties, tuvoties, rūpēties, uzturēt ciešu kontaktu
ielāsoties Ielāsmoties
ieulznēties Ielauzīties
aplaupīt Ielauzties un apzagt
ieblodīties Ielavīties
iesaberīties Ielavīties
iesalavīties Ielavīties
ievilstīties Ielavīties
iesprukt Ielavīties (kur iekšā)
iesliepties Ielavīties, ielīst, iezagties
ieplīvot Ielidot; līgojoties ienākt
iedupt Ieliekties
iekalēties Ieliekties
iesaliekties Ieliekties
iekārties Ieliekties (kur iekšā)
ielīkt Ieliekties (kur iekšā)
līgāties Ieliekties, iegrimt (par staignu vietu)
ieriezties Ieliekties, ielocīties
ieļukt Ieliekties, iestigt, iebrukt
iegumt Ielīkt (1), ieliekties (1) (zem smaguma)
iesvērties Ielīkt, ieliekties
iecērot Ielīst, ierāpties
iekacēties Ielocīties
ieluncināties Ielocīties
iegomīties Ielocīties, ieliekties
damācīt Iemācīt (ko) veikt, darīt, rīkoties u. tml.
iejemties Iemācīties
iemākt Iemācīties
iepaukāt Iemācīties
iesamācīties Iemācīties
iesavuicīties Iemācīties
izamācīties Iemācīties
izmācīties Iemācīties
izmākt Iemācīties
dasavuicīties Iemācīties (ko) no kāda cita
sabāzt (arī iebāzt) galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu)
sabuldurēt Iemācīties iekaļot (galvā)
iesaadīties Iemācīties labi adīt
iesaarties Iemācīties labi art
iesaausties Iemācīties labi aust
iesaskaitīties Iemācīties labi lasīt
piemācīties Iemācīties papildus
apgūt Iemācīties ražot, arī iemācīties izmantot (piemēram, materiālus, ierīces)
nablatikatsja Iemācīties runāt argo
apgūt iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.), mācoties, vingrinoties iegūt (prasmi, iemaņas)
dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi
ieprasties Iemācīties, ievingrināties
sagatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu)
piešauties iemācīties, kā kaut ko darīt
ieķezināties Iemaisīties
selēties iemājot, iesakņoties
depozīts Iemaksa tiesu iestāžu vai administratīvo iestāžu kontā
iealoties Iemaldīties
iemūdēt Iemaldīties
iemudīties Iemaldīties
iemuities Iemaldīties
damanīt Iemanīties
damanīties Iemanīties
iemodāt Iemanīties
iemuities Iemanīties
iesamanīties Iemanīties
dasamanīties Iemanīties piekļūt pie kā, iegūt ko
iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu)
iesamarnavāties Iemarinēties
aizamaurāties Iemauroties
aizmauties Iemauroties
aizbauroties Iemauroties, aizmauroties, iebauroties
apmauties Iemauroties, sākt maurot
aizmauroties Iemauties
uzbaurot Iemauties
uzmaurot Iemauties
aizmaurot Iemauties, iebauroties
iemerkšēties Iemekšķināties
dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties; dzinulis
iepēkšties Iemesties un sākt izplatīties
iesēsties Iemesties, nomesties (parasti par putniem, kukaiņiem)
lelloties Iemidzināties
iesamiegties Iemiegties
personificēt Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā
iedabāties Iemīlēties
iekampties Iemīlēties
ieķerties Iemīlēties
iekosties Iemīlēties
ielavīties Iemīlēties
iemieloties Iemīlēties
iesakārties Iemīlēties
iesaļubīties Iemīlēties
iesamīļāties Iemīlēties
paļubīt Iemīlēties
svapehatsja Iemīlēties
uzēsties Iemīlēties
samīlēties Iemīlēties (kādā)
samīlēties Iemīlēties (vienam otrā)
nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve
iegrābties Iemīlēties, aizrauties
iegādāties Ieminēties
iesaminēties Ieminēties
izminēt Ieminēties
ieblensties Iemirdzēties
uzsprikstēt Iemirdzēties (par skatienu)
iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu); parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs), piemēram, par mirdzumu, kvēli
aizzeltīties Iemirdzēties zelta krāsā
nošvitēt Iemirdzēties, nospīdēt
aizdzirkstēties Iemirdzēties, sākt spīdēt
uzlaistīties Iemirdzēties, uzspīdēt
iemājot Iemitināties
iemitoties Iemitināties
piemājot Iemitināties
apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu)
samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem)
līkņot Ienākot, ieejot pieliekties, klanīties
iestibāt Ienākt grīļojoties, gāzelīgā gaitā
krustot (kāda) ceļu ienākt, parādīties kāda dzīvē, sastapties ar kādu
ierietēt Ienākties, ietecēties
ietecēties Ienākties, nogatavoties
ietekt Ienākties, nogatavoties
ietekties Ienākties, nogatavoties
peļņa Ienākumi, ko iegūst, piemēram, tirgojoties, izmantojot ko
aizaniezēties Ieniezēties
aizniezēties Ieniezēties
iekniesēties Ieniezēties
iekniest Ieniezēties
iekniestēties Ieniezēties
iekniesties Ieniezēties
iekniezēties Ieniezēties
iekudēties Ieniezēties
ienieztēties Ieniezēties
uzniezēt Ieniezēties
ieknidēties Ieniezēties, iekņudēties
ieņaukšēties Ieņaudēties
ieņeudēties Ieņaudēties
sēsties kāda (arī kādā) krēslā ieņemt kāda amatu; stāties kādā amatā
novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; arī apmesties
iekārtoties Ieņemt vēlamo stāvokli, novietoties (kur)
pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai; nomainīties (1)
paņemties Ieņemties, pasākt
ieņirgāties Ieņirgties
ienirkstēties Ieņirkstēties
iepasatikties Iepatikties
iepatikt Iepatikties
ietikt Iepatikties
ietikties Iepatikties
iesvatāt Iepazīstināt precību nolūkā; censties apprecināt
sakantēt Iepazīstināt un censties saprecināt
iepadzīkstēties Iepazīties
iepasazīties Iepazīties
iepazīstēties Iepazīties
iezīties Iepazīties
zamarjaņiķ Iepazīties
sapazīties Iepazīties (1)
sapazīties Iepazīties (2)
kļeiķ kadri iepazīties ar sievietēm
sasvātot Iepazīties precību nolūkā
saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties
sabrūtēties Iepazīties un nodibināt līgavas un līgavaiņa attiecības; iepazīties un nodibināt intīmas attiecības
kruķīt Iepazīties, lai iedzertu uz sveša rēķina un aizietu nesmaksājot
iepēkstēties Iepēkšķēties
iepirināties Ieperināties
saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem
piepanavāt Ieperināties (lielā vairumā) - parasti par kukaiņiem
invadēt Ieperināties citā organismā (par parazītiskiem dzīvniekiem, piemēram, nematodēm)
iebērnoties Ieperināties, izveidot ligzdu
iesaperināties Ieperināties; arī ieviesties
aizapīkstēties Iepīkstēties
iepinkstēties Iepīkstēties
aizčiept Iepīkstēties, iečirkstēties
aizčīpstēties Iepīkstēties; iečiepstēties, aizčiepstēties
iepīkoties Iepiktoties
iesapirkties Iepirkties
otovaritsja Iepirkties
humpalot iepirkties lietoto preču veikalā; apmeklēt lietoto preču veikalus
triftot iepirkties lietoto preču veikalos
nosapirkties Iepirkties; iegādāties (preces)
iepeinēties Iepīties
iesieties Iepīties (1)
ievaldzināties Iepīties (nepatīkamā lietā)
ietīties Iepīties, sapīties (parasti tīklā)
saplīksnēt Ieplaiksnīties
iesaplēsties Ieplēsties
bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis
plačot Ieplesties, plati staigāt (kā dzērājs)
iežvikstēties Ieplīkšķēties
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes
iepāsēt Ieplīst, plaisai rasties
iepļunkšēties Ieplunčēties
ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml.; izplatīties (kur iekšā) - par skaņu
ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu; izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu
iekāpt Ieplūst, parādīties (piemēram acīs, sejā)
iepogāties Iepogoties
ieprašņāties Ieprasīties
ieprātoties Ieprātēties (1)
rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu)
iedabāties Ieradināties
iedaboties Ieradināties
iedabūties Ieradināties
novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu)
coutumes Ieradumi, parašas: ieradumu tiesības
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā)
iesarakstities Ierakstīties
aprakties Ierakties
iebesties Ierakties
ierakāties Ierakties
iesarakties Ierakties
iekausties Ierakties, iekašņāties
sapa Ierakumi, pa kuriem, atrodoties aizsegā, var tuvoties aplenktajam cietoksnim vai pretinieka ierakumiem (pozīciju karā)
ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā
iesarāpties Ierāpties
sarāpāt ierāpties, ielīst (par vairākiem)
iemodēt Ierast, pieradināties
atcipot Ierasties
iesakratīties Ierasties
iesarasties Ierasties
javīties Ierasties
podņatsja Ierasties
uzdiedelēt Ierasties (klaiņojot)
parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku)
saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt)
saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem)
apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu)
atnākt Ierasties (parasti jaunā dzīves vietā, darbā)
attriekties Ierasties (parasti steidzīgi)
nākt Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam)
sasagrūsties Ierasties (vairākiem negaidītiem, neaicinātiem ciemiņiem)
atdžinkstēt Ierasties ar džinkstošu troksni
atburāt Ierasties ar jahtu vai buru laivu
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku
atjādīties ierasties neaicinātam un ne skaidrā prātā
nākt (arī stāties) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts
stāties (arī nākt) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts
izmest enkuru ierasties un iekārtoties uz īsāku vai ilgāku laiku; apmesties, palikt uz dzīvi (kur)
nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu; apmesties
apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku)
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.)
nokavēties Ierasties vēlāk par paredzēto laiku
apciemoties Ierasties vienam pie otra ciemos
vizitēt Ierasties vizītē
sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem)
sanākt Ierasties, arī sapulcēties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem
atkārties Ierasties, atkļūt (nicīgi)
būt Ierasties, doties; ierasties, lai piedalītos
ielauzties Ierasties, ieiet, ienākt bez atļaujas, uzaicinājuma
ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko)
iebāzt degunu Ierasties, parādīties (uz ļoti īsu laiku)
ieceļot Ierasties, pārceļojot no citurienes
sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
likties slimnīcā ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos
iesajavīties Ierasties; arī atgriezties
anomija Ierasto tiesisko vai tikumisko normu nefunkcionēšana; tikumu pagrimums
īskuošona ieraša skatīties, vai ciemos iebraukušiem tuviem radiem galvā nav utis
satikšanās Ierašanās vienā vietā, vienā un tajā pašā laikā, sastopoties (par diviem vai vairākiem)
aizaraudāties Ieraudāties
iebimbāties Ieraudāties
iebiuvāties Ieraudāties
iedīkties Ieraudāties
iepidelēties Ieraudāties
iepiļļāties Ieraudāties
iepinkšēties Ieraudāties
iepinkšķēties Ieraudāties
uzdimzāt Ieraudāties
uzdingāt Ieraudāties
aizdemties Ieraudāties (uz īsu mirkli)
aizapīkstēties Ieraudāties smalkā, pīkstošā balsī
ienīkšēties Ieraudāties, iečīkstēties
ielirkšēties Ieraudāties, ierunāties; iesmieties
ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot
ietrausties Ierausties
ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā)
iesarauties Ierauties
ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā); ieģērbties
ielīst Ierauties (kur iekšā)
iesarēkties Ierēkties
ierībenēties Ierībēties (par pērkonu)
aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt
aizdudzēt Ierībēties, nodārdēt
staigulis ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt
urva ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties
urve ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties
enkurslēdzis ierīce izpletņa automātiskai atvēršanai, atraujoties no enkurtroses
kardāns ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs
siltumcaurule ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām
sviestmašiņš ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā
katetometrs ierīce, ar ko mērī vertikālo atstatumu starp diviem punktiem, kas var arī neatrasties uz vienas vertikāles
zootrops ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības
rasasmērs ierīce, ar kuru nosaka rasas daudzumu, pamatojoties uz svara izmaiņu mērījumiem
spektrofotometrs ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām
turbīna ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi
lāzermikrofons ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas
masažieris ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties
ķibelnieks ierīce, kas mēdz sabojāties un tādējādi radīt ķibeles
lasīšanas un rakstīšanas galviņa ierīce, kas, pārvietojoties pa diskatmiņas virsmu, veic datu ierakstīšanu un nolasīšanu
magnetrons ierīce, kurā iegūst augstas enerģijas plazmu, uz kustībā esošām lādētām daļiņām iedarbojoties ar spēcīgu magnētisko lauku
lidaparāts ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties pa gaisu vai kosmosā
datu ķēdes galiekārta ierīču kopums datu pārraides tīklos, kas no datu galiekārtas saņemtos datus pārveido formā, kas piemērota to pārsūtīšanai pa datu pārraides līniju; tas var būt atsevišķs funkcionāls bloks vai arī konstruktīvi iekļauties datu galiekārtā
stūres iekārta ierīču sistēma, ar ko transportlīdzekļa vadītājs, iedarbojoties uz vadāmajiem riteņiem vai asīm, virza transportlīdzekli pa noteiktu trajektoriju
ierietēt Ieriesties 2(2)
aizarieties Ierieties
aizvaukšķēties Ierieties
bauzināt Ierieties
ieķaukšēties Ierieties
ieļerkšēties Ierieties
ieriet Ierieties
tiesību izmantošanas aizliegums ierobežojums, kas personai noteiktu laiku neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida darbību
aprobežāt Ierobežot (piemēram, tiesības, varu)
rezervācija ierobežota kādas valsts teritorija, kurā aborigēniem ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība
rezervāts Ierobežota, izolēta valsts teritorija (ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā u. c.), kurā nometināti iezemieši un kurā ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība
prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām
ieroču aizliegums ieroču turēšanas un nēsāšanas tiesību ierobežojums zemniekiem 16.-17. gadsimtā
pieteikties Ierodoties (kur), oficiāli piereģistrēt sevi
ienesāt Ierodoties izplatīt
ienēsāt Ierodoties izplatīt (kur, piemēram, slimības)
ienasāt Ierodoties izplatīt kur (slimību)
atsavesties Ierodoties kur, paņemt sev kādu līdzi
pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai)
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.)
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts
sabuntot Ierosināt (vairākus, daudzus) sacelties, sākt nemierus
ierošties Ierosties
ierubenēties Ierubināties
aizarukstēties Ierukšķēties
aizrekstēties Ierukšķēties
ielorkšēties Ierukšķēties
ierokšēties Ierukšķēties
ierukšināties Ierukšķēties
ierukšķināties Ierukšķēties
ierukstēties Ierukšķēties
ierūcēties Ierūkties
aizgrausties Ierūkties (par pērkonu)
sarūkties Ierūkties, parūkt
aizarunāties Ierunāties
iebilsties Ierunāties
ieļerkšēties Ierunāties
iemurdēt Ierunāties
ieplukšēties Ierunāties
ieverkšēties Ierunāties
iebildēties Ierunāties (1)
ieteikties Ierunāties (1)
iesacīties Ierunāties (1), ieteikties (1)
iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi)
iemesties Ierunāties (parasti, pārtraucot kādu)
ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm)
iesēkties Ierunāties sēcošā balsī
iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem)
iepīkstēties Ierunāties smalkā, pīkstošā balsī
iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī
ievarkšēties Ierunāties, iebilst
iepurināties Ierušināties
ierakties Ierušināties (piemēram, sienā, lapās u. tml)
noķuģelēties Iesaiņoties
iekārtāt Iesaistīt, arī palīdzēt iesaistīties (piemēram, darbā)
iedoties Iesaistīties (kādā darījumā); saistīties (ar kādu) kopējos pasākumos, darījumos
sasasaistīties Iesaistīties (kādā grupā)
sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā
iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika
mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu
nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim)
iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā)
ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos); piedalīties (domu apmaiņā)
aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku); iejūgties
pastupīt Iesaistīties darbā, skolā
piestāties Iesaistīties darbā; piestāt (5)
piestāt Iesaistīties darbā; piestāties (4)
skriet postā (arī nelaimē) iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami
iesalaisties Iesaistīties darījumā, pasākumā
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm)
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām
iesagrūsties Iesaistīties kādā cilvēku kopumā
pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus
pirkt sivēnu maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus
iesapīties Iesaistīties kādā, parasti nevēlamā, darbībā, pasākumā
iziet uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos
sabruzgāties iesaistīties savstarpējā strīdā
iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās
salamāties iesaistīties strīdā
iepiņķerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (kādā nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
ieķeskāties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
ieķezēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
ieķimerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
nopīties Iesaistīties, ielaisties, uzturēt attiecības
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu)
iegramstīties Iesaistīties, tikt iejauktam (kādā pasākumā)
iegozties Iesakņoties
iesaknēties Iesakņoties
ieselēties Iesakņoties
iestiprināties Iesakņoties (par augiem); ieaugt
audzēties Iesakņoties un augt
ietaisīties iesākt (ko darīt); sagatavoties (ko darīt)
iestrāvot iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā)
ierāties iesākt bārties un aizrauties ar bāršanos
iebauroties iesākt baurot un tūlīt apklust; iemauroties
aizbēdāt iesākt bēdāties
iestāvēties iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem)
uzbrāzt iesākt brāzt (par vēju, vētru u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt; uzbrāzties (3)
uzbrāzties iesākt brāzties (par vēju, vētru, u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties
aizbrēkties iesākt brēkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebrēkties
iebriest iesākt briest, nogatavoties
aizbrīkšēties iesākt brīkšēt un tūlīt pārstāt; iebrīkšēties
aizbrīkšķēties iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt; iebrīkšķēties
aizbrikšķēties iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt; iebrikšķēties (biežāk)
aizbubināties iesākt bubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebubināties
iedurt skatienu iesākt cieši skatīties (kur)
iesamīties iesākt cīkstēties, spēkoties
aizčabēties iesākt čabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečabēties
iečabināties iesākt čabināties un tūlīt pārstāt
aizčaukstēties iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečaukstēties
aizčiepstēties iesākt čiepstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečiepstēties
aizčīkstēties iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečīkstēties
aizķīkstēties iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt; iečīkstēties
aizčinkstēties iesākt činkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečinkstēties
aizčirkstēties iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečirkstēties
iedarboties iesākt darboties (par mehānismu, ierīci)
pielēkt iesākt darboties (par motoru)
iedegties iesākt degt (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām)
iesajaukties iesākt draiskuļoties
iedrebēties iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties
aizdrebēties iesākt drebēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedrebēties
aizducināties iesākt ducināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieducināties
aizdūdoties iesākt dūdot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedūdoties
aizdūkties iesākt dūkt; īsu brīdi dūkt; _(biežāk)_ iedūkties
aizdunēties iesākt dunēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedunēties
iesasirdīties iesākt dusmoties
aizdziedāties iesākt dziedāt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedziedāties
uzdzirkstēt iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt
iedzirkstēties iesākt dzirkstēt (par acīm); īsu brīdi dzirkstēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iedzirkstēties iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties (1)
uzdzirkstīt iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt
iedzirkstīties iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iedzirkstīties iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstīt; iedzirkstēties (1)
aizdzirkstīties iesākt dzirkstīt; īsu brīdi dzirkstīt; _(biežāk)_ iedzirkstīties
iegailēties iesākt gailēt (par acīm); īsu brīdi gailēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par spīdumu
aizgailēties iesākt gailēt (parasti par oglēm); iekvēloties; _(biežāk)_ iegailēties
aizgārgties iesākt gārgt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegārgties
iegaršoties iesākt garšot, iepatikties (par ēdienu, ko ēd)
aizgrabēties iesākt grabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegrabēties
iegrabināties iesākt grabināties un tūlīt pārstāt
aizgurkstēties iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegurkstēties
aizīdēties iesākt īdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieīdēties
ieskanēties iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli
ierunāties iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām)
uzvēdīt iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties
uzvējot iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties
ierunāties iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem)
iejāties iesākt jāt un pierast pie jāšanas; ievingrināties jāšanā
aizkāsēties iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekāsēties
aizkaukties iesākt kaukt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekaukties
aizklabēties iesākt klabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabēties
aizklabināties iesākt klabināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabināties
aizkladzināties iesākt kladzināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekladzināties
aizklaudzēties iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklaudzēties
aizkliegties iesākt kliegt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekliegties
aizklukstēties iesākt klukstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieklukstēties
aizknakstēties iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakstēties
aizknakšēties iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties
aizknakšķēties iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties
aizknaukšēties iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties
aizknaukšķēties iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties
aizknikšēties iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties
aizknikšķēties iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties
ieknosīties iesākt knosīties un tūlīt pārtraukt
aizkrakstēties iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrakstēties
aizkrakšķēties iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrakšķēties
aizkrākties iesākt krākt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iekrākties
aizkurēties iesākt kurēties
iekurēties iesākt kurēties
aizkurkstēties iesākt kurkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkstēties
aizkurkšķēties iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkšķēties
iesakustēties iesākt kustēties
iekustēties iesākt kustēties (par priekšmetiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt
iekustēties iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt
aizkvēloties iesākt kvēlot (par gaismas avotu); īsu brīdi kvēlot; _(biežāk)_ iekvēloties
iekvēloties iesākt kvēlot (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām)
ieķildoties iesākt ķildoties, iekļūt ķildā
ielaistīties iesākt laistīties; īsu brīdi laistīties
ielamāties iesākt lamāties, nedaudz
ielāsmēt iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu
ielāsmot iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu
ielīties iesākt līt un turpināties ilgstoši
ielocīties iesākt locīties; īsu brīdi locīties
uzblāzmot iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt
uzmirdzēt iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt
iemirdzēties iesākt mirdzēt (par acīm); īsu brīdi mirdzēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
aizmirdzēties iesākt mirdzēt; īsu brīdi mirdzēt; _(biežāk)_ iemirdzēties
iemirkšķināties iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt
aizasākties iesākt nodarboties (ar ko)
aizsākties iesākt norisēt, izpausties, parādīties; _(biežāk)_ iesākties
ieritēt iesākt norisināties, risināties
aizņaudēties iesākt ņaudēt un tūlīt apklust: _(biežāk)_ ieņaudēties
aizņerkstēties iesākt ņerkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieņerkstēties
aizņurdēties iesākt ņurdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieņurdēties
aizperēt iesākt perēt; perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis
iesaistīties iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā)
ierietēt iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni); rasties tesmenī (par pienu)
aizpīkstēties iesākt pīkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iepīkstēties
uzplaiksnīt iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties
uzplaiksnīties iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties; uzplaiksnīt
ieplaiksnīties iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties
uzplandīt iesākt plandīt (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt; uzplandīties
uzplandīties iesākt plandīties (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīties; uzplandīt
saplivināties iesākt plivināties un tūlīt pārstāt
uzdvest iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties
iepļekšēties iesākt pļāpāt un pārstāt; ierunāties
aizpukstēties iesākt pukstēt; īsu brīdi pukstēt; iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt; _(biežāk)_ iepukstēties
iesisties iesākt pūst (kādā virzienā) - par vēju; iegriezties 1
iegulties iesākt pūst (par noteikta virziena vēju); iegriezties
sagriezties iesākt pūst no citas puses, iegriezties (par vēju)
aizraudāties iesākt raudāt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieraudāties
ieklupt matos iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt
aizrībēties iesākt rībēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierībēties
aizrieties iesākt riet un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierieties
ierist iesākt rist, ārdīties; iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.)
aizrubināties iesākt rubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierubināties
aizrukšēties iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties
aizrukšķēties iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties
aizrūkties iesākt rūkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierūkties
aizbilst iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai)
aizrunāties iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ierunāties
aizsanēties iesākt sanēt; īsu brīdi sanēt; _(biežāk)_ iesanēties
aizsāpēties iesākt sāpēt; īsu brīdi sāpēt; _(biežāk)_ iesāpēties
aizsarkt iesākt sārtoties, kļūt sārtam
iesārtoties iesākt sārtoties; kļūt iesārtam
iečaloties iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē; īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē
iesaukties iesākt saukt un tūlīt apklust; iekliegties
aizsaukties iesākt saukt un tūlīt apklust; iesaukties _(biežāk);_ iekliegties
aizsīkties iesākt sīkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iesīkties
aizskanēties iesākt skanēt; iesākt skanēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskanēties
ieskrabināties iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt
aizskrabināties iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskrabināties
ieskrapstināties iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt
ieskrapšināties iesākt skrapšināties un tūlīt pārstāt
ieskrapšķināties iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt
ieskribināties iesākt skribināties un tūlīt pārstāt
ieskrubināties iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt
aizsmaržoties iesākt smaržot; _(biežāk)_ iesmaržoties
aizsmelgties iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt; _(biežāk)_ iesmelgties
iesasmieties iesākt smieties
ieķiķināties iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt
iesmieties iesākt smieties un tūlīt pārstāt
uzliesmot iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties
uzmirdzēt iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties
uzplaiksnīt iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt
uzplaiksnīties iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt
iespirināties iesākt spirināties un pārtraukt
uzstarot iesākt starot (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot
iemostīt iesākt stostīties
uzliesmot iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties
uznākt iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties
uzbrāzmot iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties
uzkūsāt iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties
uzkūsot iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties
uzmutuļot iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties
aizstrinkšēties iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties
aizstrinkšķēties iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iestrinkšķēties
aizsvilpties iesākt svilpt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iesvilpties
aizsvilt iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem)
aizsvilties iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem)
aizšalkties iesākt šalkt; iesākt šalkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešalkties
iešķaudīties iesākt šķaudīt un tūlīt apklust; īsi, viegli nošķaudīties
iešķetināties iesākt šķetināties
aizšķindēties iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešķindēties
aizšķindēt iesākt šķindēt; iešķindēties
aizšņākties iesākt šņākt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešņākties
iešņaukāties iesākt šņaukāties un pātraukt
iešūpoties iesākt šūpoties; īsu brīdi šūpoties
aizšvirkstēties iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešvirkstēties
aiztarkšēties iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietarkšķēties
aiztarkšķēties iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietarkšķēties
aiztaurēties iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ietaurēties
iztecēt iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
ietiepties iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās
aiztinkšēties iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietinkšķēties
aiztinkšķēties iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietinkšķēties
ietrakoties iesākt trakot, arī plosīties; arī satrakoties
aiztrīcēties iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietrīcēties
aiztrīsēt iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties
aiztrīsēties iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties _(biežāk);_ aiztrīcēties, ietrīcēties
aizvaidēties iesākt vaidēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievaidēties
aizvankšķēties iesākt vankšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievankšķēties
iesavirties iesākt vārīties
aizamesties iesākt veidoties (parasti par augļiem)
ieviļņoties iesākt viļņoties; īsu brīdi viļņoties
aizvīteroties iesākt vīterot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievīteroties
ievizēties iesākt vizēt (par acīm); īsu brīdi vizēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
aizvizēties iesākt vizēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ievizēties
iezaigoties iesākt zaigot (par acīm); īsu brīdi zaigot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iezalgoties iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iezibēties iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
uzzibsnīt iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt
aizzibsnīties iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezibsnīties
aizzvanīties iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezvanīties
iežagoties iesākt žagoties un tūlīt pārstāt
aizžāvāties iesākt žāvāties un pārtraukt
iecelties Iesākt, ierast celties (noteiktā laikā)
pielaicīties Iesākt, ķerties klāt
iesasākties Iesākties
uzsākties Iesākties
iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju)
aizvērpties Iesākties (par domu, sarunu)
pastāt Iesākties (par nākamo mūža gadu)
pastupīt Iesākties (par nākamo mūža gadu)
atnākt Iesākties (par pārdzīvojumiem, izjūtām u. tml.)
iekustēties Iesākties (par runu, sarunu)
ievīties Iesākties (par sarunu)
pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība)
ievērpties Iesākties (parasti par domu, sarunu)
pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); atmosties (2)
uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); pamosties (2); atmosties (2)
iesastāties Iesākties un turpināties (par parādībām dabā)
iestāties Iesākties un turpināties (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu)
pastupīt Iesākties un turpināties kādu laiku (par parādībām dabā)
pienākt Iesākties, iestāties (par laikposmu)
uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu); kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu)
uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu)
iesasālīties Iesālīties
iešķielēt Iesānis, no sāna ieskatīties
aizasāpēties Iesāpēties
aizsāpt Iesāpēties
aizsūrkstēties Iesāpēties
iedergties Iesāpēties
iedzelksnīties Iesāpēties
iesāpt Iesāpēties
iešauties Iesāpēties
iesmeldzēties Iesāpēties
uzkaisties Iesāpēties
aizsmeldzēties Iesāpēties uz īsu mirkli
aizsmilkstēties Iesāpēties uz īsu mirkli
aizsūkstēties Iesāpēties uz īsu mirkli
aizsūrstēties Iesāpēties uz īsu mirkli
ievietoties Iesaskņoties
lai piķis parauj iesaucas neapmierinātībā, sašutumā, dusmās, vēloties ko neesam; saka, paužot vienaldzību pret ko
iesasaukties Iesaukties
iegavilēties Iesaukties līksmā, priecīgā balsī
iesekt Iesegt; piesprādzēties, nostiprināties, ieviesties
iesērkties Iesēkties, iekrākties
iesasēsties Iesēsties
ietupināties Iesēsties
iesēst Iesēsties (1)
iesēst Iesēsties (2)
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā)
iegrauties Iesēsties, ieņemt vietu
iekaisīties Iesēties
iesaseties Iesēties
uzsēties Iesēties (dabiskā ceļā, vai arī nejauši)
iesitināties Iesilt, iekarst, aizrauties
aizčirkstēt Iesisināties, iečirkstēties, iepīkstēties
iesist Iesisties (1) - parasti par priekšmetiem
sasisties Iesisties (galvā, sejā) - parasti par asinīm, karstumu
apieska Ieskājoties atrastais
iebalsoties Ieskanēties
iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem)
iežvakstēties Ieskanēties (par padobju troksni, arī priekšmetu, parādību, kas rada šādu troksni)
iežmurkšēties Ieskanēties (par padobju, rūcošu troksni; arī par priekšmetu, parādību, dzīvu būtni, kas rada šādu troksni)
iespurgties ieskanēties (par spurdzošiem smiekliem)
iespingties Ieskanēties augstā tonī
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu)
apducināt Ieskanēties pērkonam
ieklaikšēties Ieskanēties, iečīkstēties
aizklimstēt Ieskanēties, ierībēties
pažļankstēt Ieskanēties, iežvadzēties
sažvarkstēt Ieskanēties, iežvadzēties
knobīties Ieskāties, utīties, laizīt, knosīties
utināties Ieskāties, utoties
utkāties Ieskāties, utoties
ieblenzt Ieskatīties
iečolēt Ieskatīties
iečollēt Ieskatīties
ieglūnēt Ieskatīties
ievērties Ieskatīties
iežūrēt Ieskatīties
ieredzēt Ieskatīties (3)
iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu
ielūkot Ieskatīties kādā; mest acis uz kādu
iemēlsties Ieskatīties, iemīlēties
ievirst Ieskatīties, iemīlēties
ievirsties Ieskatīties, iemīlēties
saskrabēt Ieskrabēties
skrapēt Ieskrabēties
aizskrieties Ieskrieties
iesaskrieties Ieskrieties
ieskripšēties Ieskripšķēties; ieskrapšķēties
ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt
aizaslēgties Ieslēgties
aizataisīties Ieslēgties
iesaslēgties Ieslēgties
iesprostoties Ieslēgties, noslēgties
ielīsties Ieslēpties (ielienot); ielīst 1
iešļūdēt Ieslīdēt, ievirzīties
iesliegties Iesliekties
aizsnausties Ieslīgt snaudā; iesnausties
aizsmaršot Iesmaržoties
ielaistīties Iesmaržoties
iesalaistīties Iesmaržoties
iesmaršoties Iesmaržoties
iesmaržāties Iesmaržoties
iesvaidīties Iesmaržoties
piesalieties Iesmaržoties
iesmaržināties Iesmaržoties (1)
odierēties Iesmaržoties (ar odekolonu, smaržām)
ieoderēties Iesmaržoties (ar odekolonu)
uzsmaržināties Iesmaržoties (parasti vairākkārt)
iesmelgt Iesmelgties
iesmidzēties Iesmelgties
sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā
iesasmelties Iesmelties parasti neviļus, negribēti
iesmidzēties Iesmidzināties
aizsmiet Iesmieties
nokrikšķināt Iesmieties
sasmieties Iesmieties (vairākiem reizē)
iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku)
aizsmilkstēties Iesmilkstēties uz mirkli
aizdrimt Iesnausties
iesnaust Iesnausties
sasnaust Iesnausties
iedrimt Iesnausties, aizmigt
nomiegot Iesnausties, aizmigt
startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē)
apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.)
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu
iesliekties Iesniegties
iesniekties Iesniegties
iespiesties Iesniegties
ietiekties Iesniegties
iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā)
iekacēt Iesniegties, iebāzt
iepērt iespaidot, emocionāli spēcīgi iedarboties
ievirgt Iespēcināties
vara Iespēja (kādam rīkoties kādā veidā, ko panākt u. tml.)
goža Iespēja atlaisties, slinkošana, laba dzīve
vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam
bipotencialitāte Iespēja pastāvēt vai attīstīties divos virzienos
sasniedzamība iespēja sazināties (ar kādu), nodot informāciju
sasniedzamība iespēja sniedzoties aizskart
lemšana iespēja vai tiesības noteikt, vai kaut kas realizējas, notiek; teikšana
teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties
spēks iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt iespaidu
atlece Iespējamā lodes vai šāviņa virziena maiņa, tiem saduroties ar šķērsli
paternitātes noteikšana iespējama tiesā pēc bērna mātes, aizbildņa, pilngadīga bērna vai faktiskā bērna tēva prasības neatkarīgi no bērna dzimšanas laika, nepieciešama bērna bioloģiskās izcelšanās nodibināšana no atbildētāja, likums pieļauj visa veida pierādījumu, arī zinātnisku, izprasīšanu un pārbaudīšanu
paternitātes apstrīdēšana iespējama tiesā, ieinteresētām personām divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad uzzināts par paternitāti izslēdzošiem apstākļiem, iesniedzot šādu prasību
risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem
tur celties, tur gulties iespējami bieži, ilgi labprāt kur būt, uzturēties
iekužināties Iespēlēties, iecilāties
iesprikstēt Iespīdēties, nomirdzēt
nolīpēt Iespīdēties, nomirdzēt
pazvirēt Iespīdēties, nomirdzēt
sazibēt Iespīdēties, nomirdzēt
norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni)
uzlāktīt Iespīdēties, uzliesmot
binārs process iespiedprocess, kas spēj atveidot tikai divus vienas krāsas intensitātes līmeņus, no kuriem viens ir balts apdrukājamais materiāls, bet otrs – iespiedkrāsa, kuras slāņa biezums atkarībā no padeves var atšķirties, tomēr ir aptuveni vienāds visā tirāžā; starptoņus iespiedprocesā panāk ar rastra palīdžbu
pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu
aizspiegties Iespiegties
iemākties Iespiesties
iemiegties Iespiesties
iesaspiesties Iespiesties
iesprūdīties Iespiesties
iesprudzināties Iespiesties
iesprandzēties Iespiesties (iežņaugties)
ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem)
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām
ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu
iesūkties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par gāzēm, smaržām
iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās)
samieties iespiesties (par vairākiem objektiem)
aizagriezties Iespiesties (parasti par ko asu, raupju)
iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
iesagrauzties Iespiesties (piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu)
iesatriekšties Iespiesties un norīvēt, noberzt
pasprūst Iespiesties zem kaut kā un iestrēgt
iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
izsprudzināties Iespiesties, iespraukties
iespringt Iespiesties, iesprūst
iesakosties Iespiesties, iesūkties kādā materiālā (par krāsu)
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām)
penetrēt iespiesties; izkļūt vai izsūkties cauri
griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.)
aiztriēkšt Iespiežoties ar asām malām vai beržot, ievainot
uzžņaugties Iespīlēties
iespirdzīties Iespirdzināties
iespīrināties Iespirināties
satītīties iespītēties
iebilsties Iespītēties
iekosties Iespītēties
saspīlēties Iespītēties
iešnallēties Iesprādzēties
ieprikšēties Iesprakšķēties
iesprašķēties Iesprakšķēties
ielīst Iespraukties
iesprausties Iespraukties
iesprengties Iespraukties, iespiesties
iežņaugties Iespraukties; arī iespiesties
iespraušļāties Iesprauslāties
iesprauties Iesprausties
iesaspriesties Iespriesties
iespriegt Iespriesties
iespiesties Iespriesties (1)
saspriesties Iespriesties (kur) - par kā lielāku daudzumu
iespridzēties Iesprikstēties
aizcipt Iesprūst, aizkavēties, aizķerties
iespulgties Iespulgoties
iespurkšēties Iespurgties (2)
iespurkšķēties Iespurgties (2)
iespurkties Iespurgties (2)
iespurkstēties Iespurkšķēties
publiskas personas orgāns iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā
cietums Iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma; šādas iestādes ēka
lēmējiestāde iestāde, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus
apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.)
kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem
nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties)
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi
spirt iestarpināt, iespraukties, ievietot
tielēt Iestāstīt, kaulēties
iestāt Iestāties (1)
iestāt Iestāties (2)
iestāt Iestāties (3)
ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām
klāties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru
segties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru
nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti
atnākt Iestāties (par (cilvēka) mūža posmu)
daiet Iestāties (par laikposmu)
atnākt Iestāties (par norisēm dabā)
sastingt Iestāties (par pilnīgu klusumu, mieru)
mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru)
iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā)
pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku
laiks (arī dzīve, gadi u. tml.) pagriežas atpakaļ iestāties atkal (par kādu bijušo laika, dzīves posmu)
atsalt Iestāties atkal salam (pēc atkušņa); atkal sasalt
pāriet Iestāties citā darbavietā, parasti iepriekšējam līdzīgā darbā, amatā
pāriet Iestāties citā mācību iestādē, citā mācību iestādes nodaļā
iesastāties Iestāties darbā, skolā u. tml.
aptumst Iestāties krēslai vai tumsai; satumst
izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā
sanakšņot Iestāties naktij
izbeigties Iestāties nobeigumam (laika posmā)
iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur) -par tumsu, krēslu
novakarāties Iestāties vakaram
novakarēties Iestāties vakaram
uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti
pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu)
ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu); sākt aust (par gaismu)
atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu); pienākt
sasalikties Iestāties, kļūt par biedru biedrībā, organizācijā (par vairākiem, daudziem)
samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu)
aizģist Iestāties, rūpēties par kādu
uznākt Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu)
CELEX Iestāžu datorizētā Kopienas tiesību dokumentu sistēma ("Communitatis Europaeae Lex")
iesteigt Iesteigties
aizstenēt Iestenēties
iegvergzdēties Iestenēties
noknekstoties Iestenēties
sastenēt Iestenēties
sastenēties Iestenēties
aizstenēties Iestenēties, ievaidēties
iesparoties Iestiepties
iestiproties Iestiprināties, nostiprināties
iepūlēties Iestrādāties
aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iespriesties (parasti rīklē)
ieklemmēties Iestrēgt; ieķerties
noklemmēt Iestrēgt; sabojāties (par mehānismu)
iestrinkšināties Iestrinkšēties
ietrinkšēties Iestrinkšēties
ietrinkšināties Iestrinkšināties
iestrinkšķināties Iestrinkšķēties
ietrinkšķēties Iestrinkšķēties
ietrinkšķināties Iestrinkšķināties
izsūdzēt Iesūdzēt (tiesā)
uzdot kādu pie tiesas iesūdzēt kādu tiesā
apsūdzēt pie tiesas iesūdzēt tiesā
iesasūkties Iesūkties
ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu; piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi
iesakosties Iesūkties ādā (par netīrumiem)
infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi)
sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (piemēram, par šķidrumu, smaržu); iesūkties (piemēram, par šķidruma, smaržas lielāku daudzumu)
iesadzerties Iesūkties tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem)
iestāvēties Iesūkties un ilgi neizgaist (par smaržu)
iesūkstēties Iesūrstēties
iesūrkstēties Iesūrstēties
aizšvilpt Iesvilpoties
iesvilpēties Iesvilpoties
iesvelpties Iesvilpties
žiemelēties iesziesties, iesmērēties
aizšalkoties Iešalkties
iešalkot Iešalkties
iešalkoties Iešalkties
iežvikstēties Iešalkties
iesauties Iešauties
ieredzēties Iešauties prātā
iešķeudīties Iešķaudīties
iešķelties Iešķilties
iešķinst Iešķindēties
iešķinsties Iešķindēties
iežvikstēties Iešķindēties
sažvadzēt Iešķindēties, iegrabēties
iešļākt Iešļākties
sašņakstēt Iešņakstēties
iežņerkstēties Iešņirkstēties
iežņirkstēties Iešņirkstēties
aizšņukstēties Iešņukstēties
ieraudāt Iešņukstēties; iesākt raudāt
ieeidāties Iešūpoties
iešvimboties Iešūpoties
sakūcināties Iešūpoties
iebringāt Iešūpoties iekšā, iekārtoties, iestreipuļot
aizšvīkstēties Iešvīkstēties
aizžvīkstēties Iešvīkstēties
ņemt Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā)
tīt Iet (prom), doties (prom)
lāpstāt Iet ar lieliem soļiem, neskatoties kur kāju liek
pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā (arī gājumā) iet bēru gājienā un apbedīt mirušo; piedalīties apbedīšanā
pavadīt pēdējā gaitā (arī uz pēdējo dusu), arī pavadīt (arī izvadīt) pēdējā (arī beidzamā) ceļā iet bēru gājienā un apbedīt mirušo; piedalīties apbedīšanā
likties uz aci iet gulēt, apgulties
likties uz auss iet gulēt, atgulties
šopingot Iet iepirkties
kuldinēt Iet ļodzīdamies un pastiepjoties uz augšu
mest sev cilpu kaklā iet nāvē; iesaistīties riskantā pasākumā
plāvot iet plašumā, izplatīties
likt (arī ņemt) kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā
ņemt (arī likt) kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā
tīt makšķeres iet prom, doties prom
kumuļot Iet salīkušā stāvoklī grīļojoties, streipuļojot
deldēt skolas solu iet skolā, mācīties
iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas
naģot Iet uz nojautu, uz labu laimi; maldīties
kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam)
bīdīt Iet, doties
cilsēt Iet, doties
cilsīt Iet, doties
pincinārēt Iet, doties
šaukt Iet, doties
kuģēt Iet, doties (kur)
kašīt Iet, doties (projām)
plāt Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.)
zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem
cierēt Iet, doties; staigāt, pastaigāties
gāts Iet, klāties
spert (arī celt) (savu) kāju (arī kājas) iet, nākt, arī ierasties (kur)
spert savu kāju (kaut kur) iet, nākt, ierasties, būt
pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies
lāčot Iet, piedalīties lāču medībās
podpisatsja Iet, piekrist piedalīties kādā lietā
lencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot
ļencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot
loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem)
cimdot Iet, staigāt, doties
sūdīt Iet, steigties
veldinēties Iet, šūpojoties sānis (parasti par resnu cilvēku)
laipinēt Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml.

ties citās vārdnīcās:

MEV

ties