Paplašinātā meklēšana
Meklējam ties.
Atrasts vārdos (200):
- adīties:1
- aerēties:1
- āgnēties:1
- agroties:1
- aikāties:1
- aināties:1
- ainoties:1
- airēties:1
- airīties:1
- aisīties:1
- aberēties:1
- abižoties:1
- āboloties:1
- aizarties:1
- aizbīties:1
- ablomēties:1
- ablomīties:1
- ačohņīties:1
- adaptēties:1
- aicināties:1
- aikstīties:1
- aizaarties:1
- aizāķēties:1
- aizālēties:1
- aizalkties:1
- aizaloties:1
- aizarīties:1
- aizatīties:1
- aizbārties:1
- aizbāzties:1
- aizblēties:1
- aizbozties:1
- aizcelties:1
- absorbēties:1
- adsorbēties:1
- adverbēties:1
- aizacelties:1
- aizadegties:1
- aizadurties:1
- aizadzīties:1
- aizaelsties:1
- aizagāzties:1
- aizagulties:1
- aizairēties:1
- aizajemties:1
- aizakulties:1
- aizaķerties:1
- aizalieties:1
- aizamākties:1
- aizamesties:1
- aizanesties:1
- aizarauties:1
- aizārdīties:1
- aizarieties:1
- aizasākties:1
- aizasauties:1
- aizasēsties:1
- aizasisties:1
- aizastāties:1
- aizatupties:1
- aizaurēties:1
- aizauroties:1
- aizavesties:1
- aizažauties:1
- aizbadēties:1
- aizbadoties:1
- aizbažīties:1
- aizbēdāties:1
- aizbeigties:1
- aizberēties:1
- aizberzties:1
- aizbīdīties:1
- aizbrāzties:1
- aizbrēkties:1
- aizbūvēties:1
- aizciesties:1
- abstrahēties:1
- adverbiēties:1
- aizaairēties:1
- aizaberīties:1
- aizabļauties:1
- aizacilāties:1
- aizacirsties:1
- aizadomāties:1
- aizadrāzties:1
- aizadzerties:1
- aizagavēties:1
- aizagrūsties:1
- aizagulēties:1
- aizajaukties:1
- aizakāsēties:1
- aizakaukties:1
- aizakavēties:1
- aizākstīties:1
- aizakurēties:1
- aizalaisties:1
- aizalasīties:1
- aizalavīties:1
- aizaliegties:1
- aizaliekties:1
- aizamirsties:1
- aizaplēsties:1
- aizaplēsties:2
- aizapogāties:1
- aizarausties:1
- aizarunāties:1
- aizasacīties:1
- aizasāpēties:1
- aizaslēgties:1
- aizašatāties:1
- aizašķirties:1
- aizatiepties:1
- āizaturēties:1
- aizavadāties:1
- aizavadāties:2
- aizavilkties:1
- aizbauroties:1
- aizberzēties:1
- aizblādēties:1
- aizblauzties:1
- aizblāvāties:1
- aizblēdīties:1
- aizblēņoties:1
- aizbliesties:1
- aizblīvēties:1
- aizblozīties:1
- aizblusāties:1
- aizbradāties:1
- aizbūkšēties:1
- aizbultēties:1
- aizciemoties:1
- aizciklēties:1
- adjektivēties:1
- aizabultēties:1
- aizadambēties:1
- aizadauzīties:1
- aizadusmāties:1
- aizagaudāties:1
- aizagriezties:1
- aizagriezties:2
- aizakliegties:1
- aizakratīties:1
- aizaktivēties:1
- aizakviekties:1
- aizalielāties:1
- aizamaldīties:1
- aizamaurāties:1
- aizaniezēties:1
- aizaraudāties:1
- aizasirdīties:1
- aizastāvēties:1
- aizataisīties:1
- aizavaidēties:1
- aizazviegties:1
- aizbaukšēties:1
- aizblandīties:1
- aizblīkšēties:1
- aizblīšķēties:1
- aizbližģēties:1
- aizblūšķēties:1
- aizbrakšēties:1
- aizbrākšēties:1
- aizbraukāties:1
- aizbrikšēties:1
- aizbrīkšēties:1
- aizbrūzgāties:1
- aizbubināties:1
- aizbūkšķēties:1
- aizcīkstēties:1
- aizaartavāties:1
- aizabagacīties:1
- aizabridzīties:1
- aizabubinēties:1
- aizakuražēties:1
- aizapīkstēties:1
- aizarukstēties:1
- aizastaigāties:1
- aizbaukšķēties:1
- aizbildināties:1
- aizblīkšķēties:1
- aizbļaustīties:1
- aizbrakšķēties:1
- aizbrākšķēties:1
- aizbraukšēties:1
- aizbrikšķēties:1
- aizbrīkšķēties:1
- aizbuldurēties:1
- adjektivizēties:1
- aizamarudzīties:1
- aizaskubināties:1
- aizašķeterēties:1
- aizašķetināties:1
- aizbarikādēties:1
- aizblankstīties:1
- aizblunkšķēties:1
- aizbļurkšķēties:1
- aizbraucināties:1
- aizbraukšķēties:1
- aizbrazdinēties:1
- adverbializēties:1
Atrasts etimoloģijās (8):
- No krievu _обижаться_ ‘apvainoties’. (šķirklī abižoties)
- No angļu _training_ (_train_ 'trenēt, trenēties'). (šķirklī treniņš)
- No latīņu _interesse_ 'būt klāt, piedalīties'. (šķirklī interese)
- No franču _procédure_, kam pamatā latīņu _procedere_ 'virzīties uz priekšu'. (šķirklī procedūra)
- angļu: _Enhanced Connectivity Facilities_ (šķirklī ECF)
- o franču _initiative_, kam pamatā latīņu _initiare_ 'sākt, sākties'. (šķirklī iniciatīva)
- Latīņu _tendere_ 'virzīt, censties'. (šķirklī tendence)
- No krievu _качок_, kas, savukārt, ir no _качаться_ 'pumpēties'. (šķirklī kačoks)
Atrasts normatīvajos komentāros (9):
- Vārds ir kalks no krievu valodas vārda _обижаться_ ‘apvainoties’ un nav darināts ar latviešu valodas priedēkli _ap-_, tāpēc rakstības variants _apbižoties_ atzīmēts kā nevēlams. (šķirklī abižoties)
- Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _palēkties_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _palēkties_. (šķirklī palēkties)
- Termins _atjaunīgie resursi_ pieņemts, pamatojoties uz faktu, ka šie resursi paši atjaunojas, savukārt atjaunojamie resursi kādam būtu jāatjauno. (šķirklī atjaunīgs)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums 2. nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar šādu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Vārds _apmācības_, ja tas lietots vārda _mācības_ vietā, latviešu valodā tiek uztverts kā kalks, valodas kultūras teorijā ieteikts no tā izvairīties. Tomēr valodas (it īpaši tulkošanas) praksē šis vārds ir nepieciešams un pieļaujams, bet tikai gadījumos, kad runa ir par militāru vai citādi ar dresūru, fiziskiem, praktiskiem vingrinājumiem saistītu apmācību (parasti vienskaitļa formā). Ja tiek sniegta informācija par formālās izglītības pamatprogrammām (vispārīgās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs) vai par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, vajadzētu lietot vārdu _mācības_. Tātad vārdam “apmācība” ir ierobežots lietojums, turklāt šis vārds galvenokārt lietojams vienskaitlī. (Sk. arī Baldunčiks, Juris. 2017. Daži mūsdienu izglītības un zinātnes terminoloģijas problēmgadījumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 12. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 71-87.) (šķirklī apmācība)
- 6. nozīmē ieteicams izvēlēties darbības vārdu _būt_, nevis _sastādīt_, piem., _IKP apjoms ir nepilni 60 %_, nevis _IKP apjoms sastāda nepilnus 60 %_. (šķirklī sastādīt)
- Šo darbības vārdu neiesaka lietot 3. nozīmē 'izturēties (pret ko)', tāpēc ka tas uzskatāms par nevēlamu, krievu valodas ietekmē (no vārda _oтнестись_) radušos lietojumu, piem., _kā tu pret to attiecies_. Latviski var lietot citus darbības vārdus, piem., _izturēties_, _vērtēt_. (šķirklī attiekties)
- Praksē nereti sastopams saliktenis _ilgspējīgs_, kas veidots no apstākļa vārda _ilgi_ un īpašības vārda _spējīgs_, resp., ‘ilgi spējīgs’, tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu _ilgtspējīgs_. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Verbs *sokas* tiek uzskatīts par bezpersonas verbu, kam mūsdienu valodā nenoteiksmi un citas formas nelieto. Pie leksēmām ir norādītas paralēlas tagadnes (*sekties*) un pagātnes (*sokties*) pamatformas, tomēr to lietojums pagaidām nav izpētīts un ir šaubas par leksēmas *sokties* locīšanas paradigmu. (šķirklī sekties)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (ie)sisties degunā
- (iz)kristies miesās
- (ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam
- (ne)doties pazīstamam
- (ne)ļauties izjokoties
- (ne)likties mierā
- (no)kauties ar domām
- (no)kristies svarā
- (no)stāties priekšgalā
- (pa)celties spārnos
- (pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs
- (runāties) zem četrām acīm
- (vaigu) vaigā skatīt (redzēties, tikties u. tml.)
- (visas) acis izskatīt (retāk izskatīties)
- (visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt)
- ābeces patiesība
- absolūtā patiesība
- absolūtās tiesības
- aci pret aci (runāt, satikties u. tml.)
- acīs rādīties
- administratīvā tiesa
- administratīvās tiesības
- aizbildnības tiesas prāva
- aizlaisties lapās
- aizņemties no suņa desu
- aiznesties kā durtam (plēstam)
- aizsvilties dusmās
- āķēties pretī
- aktīvās vēlēšanu tiesības
- amata tiesa
- apagaļus skatīties
- apčurāties aiz laimes
- apčurāties aiz prieka
- apčurāties var
- apelācijas tiesa
- apgriezties kapā otrādi
- apieties kā ar jēlu olu
- apmaldīties trijās priedēs
- apriebties līdz kaklam
- apriņķa tiesa
- apsūdzēt pie tiesas
- aptraipīties ar asinīm
- apzināti nepatiesa liecība
- ar pilnām tiesībām
- ar vienu ausi (klausīties)
- arkla tiesa
- arkla tiesnesis
- atdurties kā pret sienu
- atdusēties uz lauriem
- atgriezties īstenībā
- atiestates poga
- atmesties kā vatē
- atrasties ēnā
- atrasties iepriekšējā apcietinājumā
- atrasties kāda rokās
- atrasties starp dzīvajiem
- atrasties starp dzīvību un nāvi
- atrauties no domām (par ko), arī atraut domas (no kā)
- attaisnojošs tiesas spriedums
- atvadīties no dzīves
- augstākā tiesa
- autortiesību aizsardzības termiņš
- autortiesību zīme (©)
- aužoties un dzīvīties
- bada tiesa
- baidīties no savas ēnas
- baidīties pašam no savas ēnas
- balta patiesība
- barbaru tiesības
- baznīcas tiesības
- bērna tiesības
- bērnu sociālās tiesības
- bērnu tiesības
- bērnu tiesību aizsardzība
- biedru tiesa
- bīties kā no uguns
- blanketa tiesību norma
- bradas tiesa
- braukties nost
- bruģu tiesa
- bruņinieku tiesības
- budžeta tiesības
- burggrāfa tiesa
- būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām
- būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū
- būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē
- celties augšā
- celties kā spārnos
- celties kājās
- celties mantā
- celties naudā
- celties spārnos
- celties un grimt
- celties un krist
- ciemoties pie ošiem
- cilvēka tiesības
- Cilvēka tiesību pakti
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija
- cilvēktiesību kustība
- cīnīties ar sevi
- cīnīties ar vējdzirnavām
- cīnīties līdz pēdējai asins lāsei
- cīnīties līdz pēdējam elpas vilcienam
- cīnīties pēc elpas
- cīnīties plecu pie pleca
- cīnīties uz dzīvību vai nāvi
- civilprocesuālās tiesības
- civiltiesiskā atbildība
- civiltiesiskās atbildības apdrošināšana
- dabūt trūkties
- darba tiesības
- darba tiesību sistēmas pamatprincipi
- dauzīties riņķī
- defekti tiesībās
- desmitā tiesa
- dieva tiesa
- dievam tiesa
- diplomātiskās tiesības
- dispozīcijas tiesība
- divējādā patiesība
- doties laulībā
- doties pensijā
- doties rokā
- doties talkā
- draudzes tiesa
- dūres tiesības
- durties acīs
- durties degunā
- durties sirdī
- dzimumu līdztiesība
- dzimumu līdztiesības politika
- Eiropas Cilvēktiesību konvencija
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa
- Ej ieskrieties!
- ej izrauties
- ekleziastiskās tiesības
- finanšu tiesības
- gadīties pa kājām (kādam)
- gadīties pa vērienam
- gaisa tiesības
- galu darīties
- galvas tiesu
- gāzties drupās
- gāzties kopā
- gāzties pār (kāda) galvu
- gāzties virsū
- ģimenes tiesības
- glabāties atmiņā
- gludi skūties
- goda tiesa
- Gotlandes tiesības
- grābstīties pa gaisu
- grābstīties pa tukšu
- grauzties sirdī
- greznoties ar spožām spalvām
- griešanās tiesā
- griezties gredzenā
- griezties kā vāverei ritenī
- griezties uz augšu
- gulties slimības gultā
- gulties uz pleciem
- Hilhena zemes tiesību projekts
- horizontālas tiesiskas attiecības
- iedoties laulībā
- iedurties sirdī
- iedzīvoties parādos
- iegriezties (biežāk ieiet, ievirzīties) (kādās) sliedēs
- iegriezties sirdī
- iegrūsties prātā
- iegulties dreifā
- iegulties kapā
- iegulties kaulos
- iegulties nāves gultā
- ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs
- ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi
- iejusties kāda lomā
- iejusties lomā
- iekalties galvā
- iekārties (kādam) elkonī
- iekārties logā
- ieķerties brunčos
- iekosties ar zobiem
- iekosties kaulā
- iemesties sirdī
- iemīlēties līdz ausīm
- ieņemt (arī ieņemties) galvā (arī prātā)
- ierasties pasaulē
- ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā
- ierauties savā čaulā
- iesaķerties sirdī
- iesakosties sirdī
- iesēsties (arī iespiesties) smadzenēs (arī smadzeņu šūnās)
- iesēsties augstā krēslā
- iesēsties galvā
- iesēsties kaulos
- iesēsties pakausī
- iesēsties peļķē
- iesēsties prātā
- iesisties starpā
- ieskatīties dvēselē
Atrasts skaidrojumos (200):
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
- prikolotsja "Pierakstīties".
- kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
- ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
- apmest līkumu (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt)
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
- ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- ielīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
- salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem)
- lorbakāties (Ar valodu) niekoties
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām
- pārvējoties (atkārtoti) izvēdināties
- saklesīties (ātri) saklesēties
- (iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
- aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam)
- likties gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā
- (ie)krist čuprā (ie)ķerties matos, skaustā
- bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
- gatavot stundu (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu)
- (iz)vicināt dūres (iz)kauties
- steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties
- pievairot (Kādu laiku) ļaut vairoties, pavairoties
- apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt
- (ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko)
- (ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu
- (ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu)
- (ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (ne)pārstāt skatīties (uz ko)
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties
- (ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
- apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
- (iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi
- iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi
- aizģist (Pēkšņi) atcerēties
- (runāties) zem četrām acīm (runāties) divatā
- (aiz)iet postā (Sa)bojāties
- gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju)
- likties gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā
- aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā
- prosekūcija (tiesas) vajāšana
- aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni
- pievataļāt (Vārtoties vai guļot) savandīt, sajaukt
- atminēt [atcerēties]{s:744}
- atminēt [atcerēties]{s:745}
- atminēt [atminēties]{s:743}
- gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
- ilgot [Ilgoties]{s:159}.
- gult [klāties]{n:2}
- autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
- autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
- pilskungs 1819.-1889. g. - tiesu un policijas amatpersona.
- rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
- cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- ā pas ā, paskaties taču!
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
- atgarozēties Abstrahēties
- farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
- anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu
- acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām
- acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā
- dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem
- pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam
- ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam
- adjektivizēties Adjektivēties
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties
- adverbiēties Adverbializēties
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās
- bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties
- teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku
- afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām
- AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu
- jašmans agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna
- sbirri agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī
- restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
- agroties Agri nogatavoties
- agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta
- agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
- dzirū Aicinājums govīm padzerties
- Lēnām pa tiltu! Aicinājums nepārsteigties (ko darot)
- Lēnām pa tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties)
- aizsēdināt aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt
- citēt aicināt ierasties sapulcē, tiesā
- uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.)
- sēdināt aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi
- aizsaukt Aicināt, likt ierasties
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu)
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā)
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp
- ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā)
- izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- paairēties Airējot pavirzīties
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku
- paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei)
- irties Airējot virzīties (kurp); airēties
- airēties Airējot virzīties (kurp); irties
- noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko)
- apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt)
- aizairēties Airējoties attālināties
- apairēties Airēties apkārt
- atairēties Airēties nost (sānis, atpakaļ)
- aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties
- sadirt aiz noguruma sarauties
- zvaikstīties aiz slinkuma apkārt mētāties
- sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm)
- aizaairēties Aizairēties
- aizairēt Aizairēties
- daairēties Aizairēties, pieairēties
- aizamesties Aizāķēties
- dasakabināties Aizāķēties
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni
- aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet
- pabēgties Aizbēgt, patverties
- aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās
- aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās
- atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā)
- aizplenderēt Aizblandīties
- nosajaukties Aizblandīties
- aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot
- aizdaldot Aizblandīties, aizklejot
- aizabļauties Aizbļauties
- aizgrandīties aizbraukt kratoties
- aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
- aizbrāzt Aizbrāzties
- aizgraut Aizbrāzties, skanēt
- aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā)
- aizabultēties Aizbultēties
- aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ)
- aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu)
- aizadambēties Aizdambēties
- nodambēties Aizdambēties
- nodurties Aizdambēties
- aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt
- knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties
- aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
- aizjādelēties Aizdauzīties
- aizklaņģēt Aizdauzīties
- aizkleņģēt Aizdauzīties
- baterijas aizdedze aizdedze, kurā zemsprieguma enerģijas avots ir akumulatoru baterija vai, motoram darbojoties, ģenerators
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
- aizadegties Aizdegties
- iekveldoties Aizdegties, uzliesmot
- aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot
- aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties
- mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas
- aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā
Atrasts piemēros (28):
- dārgs - Adelaide, iepazīsties, lūdzu, ar manas dārgās Almas jaunāko brālīti Albertu.
- nu ja - Ak diktofons, nu ja, nevar jau visu atcerēties.
- pārāk - Beatrise aizdomājas,- es droši vien pārstātu ģērbties un krāsoties — tas aizņem pārāk daudz laika.
- personība - Bet tāpēc jau tev nevajadzētu atteikties no savas personības.
- kā - Bet tu nekad ar Mārtiņu nejūties tā, kā būtu gribējusi.
- prakse - Edmunds samulsa, lai gan savā ilgajā tiesneša praksē ne reizi vien bija sastapies ar pilnīgi absurdiem slepkavības iemesliem.
- nodarīt - Es atvainojos cienījamajam māksliniekam un esmu gatavs stāties tiesas priekšā par iespējamajiem manis nodarītajiem postījumiem.
- izteikties - Es esmu prastu ļaužu, dižā jaunkundz, tāpēc neprotu tik smalki izteikties kā mans dēls.
- ļaut - Es esmu tizls kritiķītis, nekas vairāk, tālab neuztraucieties, ļaujiet parezonēt.
- apgūt - Inženierītis tikmēr ir apguvis tieslietu zinības.
- pakalpot - Ja kādreiz griezīsieties pie manis, būšu priecīgs, ja varēšu jums pakalpot.
- izmeklētājs - Maldāties, izmeklētāja kungs,- Romualds neslēpa, ka izgaršo uzrunas frāzi.
- vientiesīgs - Malle tincina, vairīdamās lūkoties viņas ieplestajās, vientiesīgajās acīs.
- mācīšanās - Man tas saslēdzas ar to, ko tu teici sākumā, atsaucoties uz ārsta teikto par mācīšanos no citu cilvēku likteņiem.
- cīnīties - Nē, tikai cīnos par savām tiesībām,- šņācu viņam pretī.
- mazliet - Nē, tu biji atnākusi ar mani parunāties un tad mazliet iesnaudies, pavisam īsu brītiņu...
- atcerēties - Nē,- to Edgaram nepatīk atcerēties.
- zinātne - No mūsdienu zinātnes augstumiem raugoties, šim bērnam jau sen vajadzēja būt mirušam, bet, skat, viņš vēl arvien ir dzīvs.
- pamanīties - Par spīti visām mūsu pūlēm,- papildināja Valksna,- viņš pamanījās izvairīties no nekustamā īpašuma konfiskācijas un gan jau vēl no kaut kā...
- tiesa - Šī tiesas prāva sabiedrībā izraisītu milzīgu interesi.
- gluži - Tagad man vajadzētu izsaukties gluži kā tev- kur tie gadi!
- tiesa - Tas tiesa,- Ozols piekrita.
- tiesa - Tavā priekšā tiesas zālē var stāvēt nevis slikts cilvēks un noziedznieks, bet gan labs un taisnīgs tautas interešu aizstāvis.
- mācīties - Zini, man liekas, ka akadēmijā vispār nevajadzētu ļaut mācīties sievietēm, vismaz ne glezniecību un tādas lietas.
- cīnīties – Baidos, ka man nav spēka cīnīties pret intrigām un nav arī spēka tās nedzirdēt.
- līksms – Cik jauki, ka fotogrāfijas saglabājušās un vecumā var atminēties līksmās jaunības dienas, – Hanna sacīja un mīlīgi pasmaidīja.
- tiesu izpildītājs – Es kļūtu traka, ja manā mājā vai darbā ierastos tiesu izpildītāji, – iesaucos.
- vispār – Es pieņemu variantu, ka var vilties, nevis darbā vispār, bet kādā cilvēkā, darbā, tad var rasties situācija, ka gribas aiziet.
ties citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv