iesmelgt
iesmelgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesmeldzu | iesmeldzam | iesmeldzu | iesmeldzām | iesmelgšu | iesmelgsim |
| 2. pers. | iesmeldz | iesmeldzat | iesmeldzi | iesmeldzāt | iesmelgsi | iesmelgsiet, iesmelgsit |
| 3. pers. | iesmeldz | iesmeldza | iesmelgs | |||
Pavēles izteiksme: iesmeldz (vsk. 2. pers.), iesmeldziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesmeldzot (tag.), iesmelgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesmelgtu
Vajadzības izteiksme: jāiesmeldz
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai tad jums nebūs kauns, kad sirdī iesmelgs ilgas pēc mierinājuma un līdzjūtības?
- Dažreiz, skaidrākā prātā, manī iesmeldz atmiņas par Sulamīti, bet galā es tieku un asaras vairs neleju.
- Saimniecēm valodas vairs neveicās.. Viņam kaut kur sēri iesmeldza.
- No jauna iesmeldz krūtīs vecā kaite:
- man neviļus iesmeldza sirds.