aiztupt
aiztupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztupstu | aiztupstam | aiztupu | aiztupām | aiztupšu | aiztupsim |
| 2. pers. | aiztupsti | aiztupstat | aiztupi | aiztupāt | aiztupsi | aiztupsiet, aiztupsit |
| 3. pers. | aiztupst | aiztupa | aiztups | |||
Pavēles izteiksme: aiztupsti (vsk. 2. pers.), aiztupstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztupstot (tag.), aiztupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztuptu
Vajadzības izteiksme: jāaiztupst
Avoti: LLVV