štancēt
štancēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | štancēju | štancējam | štancēju | štancējām | štancēšu | štancēsim |
| 2. pers. | štancē | štancējat | štancēji | štancējāt | štancēsi | štancēsiet, štancēsit |
| 3. pers. | štancē | štancēja | štancēs | |||
Pavēles izteiksme: štancē (vsk. 2. pers.), štancējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: štancējot (tag.), štancēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: štancētu
Vajadzības izteiksme: jāštancē
1.Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
2.Vairumā taisīt kaut ko vienveidīgu.
Avoti: LLVV, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēdējā laikā Holivuda štancē stāstus par „ meklēju spermas donoru” tēmu.
- Savulaik nelegāli pat štancējis divlatniekus, par ko nokļuvis cietumā.
- Pulkstenis štancē laiku, un neredzama lente to kaut kur aiznes un saber...
- Politisko rēgu fabrikās bez mitas tiek štancētas birkas – nacists, ksenofobs, antisemīts.
- Bet mūsu izglītības sistēma turpina štancēt tos pašus standartus, kādi bija padomju laikos.