atmaurot
atmaurot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmauroju | atmaurojam | atmauroju | atmaurojām | atmaurošu | atmaurosim |
| 2. pers. | atmauro | atmaurojat | atmauroji | atmaurojāt | atmaurosi | atmaurosiet, atmaurosit |
| 3. pers. | atmauro | atmauroja | atmauros | |||
Pavēles izteiksme: atmauro (vsk. 2. pers.), atmaurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmaurojot (tag.), atmaurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmaurotu
Vajadzības izteiksme: jāatmauro
Avoti: LLVV