atmaut1
atmaut 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmauju | atmaujam | atmāvu | atmāvām | atmaušu | atmausim |
| 2. pers. | atmauj | atmaujat | atmāvi | atmāvāt | atmausi | atmausiet, atmausit |
| 3. pers. | atmauj | atmāva | atmaus | |||
Pavēles izteiksme: atmauj (vsk. 2. pers.), atmaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmaujot (tag.), atmaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmautu
Vajadzības izteiksme: jāatmauj
Avoti: LLVV