dergt
dergt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | derdzu | derdzam | derdzu | derdzām | dergšu | dergsim |
| 2. pers. | derdz | derdzat | derdzi | derdzāt | dergsi | dergsiet, dergsit |
| 3. pers. | derdz | derdza | dergs | |||
Pavēles izteiksme: derdz (vsk. 2. pers.), derdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: derdzot (tag.), dergšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dergtu
Vajadzības izteiksme: jāderdz
2.apvidvārds Nemitīgi sāpēt.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr neesam daudz un anglicismi un visādi svešvārdi ir ievazāti valodā un ikdienā, ka pilnīgi derdz klausīties citos.
- Daļa latviskojumu tomēr man ir iegājušies un tik dikti vairs nederdz.
- Man tie derdz, neskatoties uz kapeikām, kuras pasākums maksā.
- Man šie visi lostveidīgie, fāstforvardveidīgie un priznbreikveidīgie sižeti derdz.
- Un, ziniet, iedomājos, ka man derdz viena raidījumu kategorija.