derglis
derglis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | derglis | dergļi |
| Ģen. | dergļa | dergļu |
| Dat. | derglim | dergļiem |
| Akuz. | dergli | dergļus |
| Lok. | derglī | dergļos |
1.Pretīgs, nekrietns cilvēks.
2.Knēvelis.
3.Tāds, kuram ir nosmērētas drēbes ar dubļiem, netīrs; nejauks, šķebinošs vīrietis.
4.Tas, kas ir nerātns un muļķīgs.
5.Gardēdis, kas vienmēr gatavs pārēsties.
6.Tāds, kurš ir pieradis citus zākāt.
7.Kāds, kurš pret kādu lietu vai parādību izjūt pretīgumu.
Avoti: LLVV, ME, VeAT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Es priecājos, ka nu tas derglis mani liks mierā.
- Šis ir dergļu tests," Daša teic. "
- Ā, bet varbūt Jūs nemaz to īsti negribat, Jums nemaz to nemaz īsti nevajag, vienkārši kārtējie dergļi dara visu iespējamo, lai, izmantojot Jūsu lādzīgo lempīgumu un nespēju pateikt skaidru " nē", solīti pa solītim padarītu Jūs par nožēlojamu izsmieklu un Skrūdža Makdaka karikatūru?
- ārprātīgie krievu dergļi
- Derglis 01.10.2010 18:33 Nu beidzot Betons dabūjis pa asti.