izjūgties
izjūgties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izjūdzos | izjūdzamies | izjūdzos | izjūdzāmies | izjūgšos | izjūgsimies |
| 2. pers. | izjūdzies | izjūdzaties | izjūdzies | izjūdzāties | izjūgsies | izjūgsieties, izjūgsities |
| 3. pers. | izjūdzas | izjūdzās | izjūgsies | |||
Pavēles izteiksme: izjūdzies (vsk. 2. pers.), izjūdzieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izjūdzoties (tag.), izjūgšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izjūgtos
Vajadzības izteiksme: jāizjūdzas
Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galu galā — pedagogs, tāpat kā darba zirgs, taču ir pelnījis reizēm arī izjūgties un pavāļāties, īpaši vēl patlaban — Ziemassvētku priekšvakarā.
- Arī tie bija rakstaini, bet tiem bija jābūt īpaši stingriem, lai zirgs neizjūdzas, citādi labas dzīves nebūs, — pastāstīja L. Štolniece.
- Ja laulāties braucot kāda kāznieka zirgs izjūdzas , tad laulība nepastāvēs
- Kad ceļā zirgs izjūdzas , tad saka , ka sieva palikusi neuzti cama jeb slima
- bet ja zirgs izjūdzas , tad tie šķiršoties