izjūgt
izjūgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izjūdzu | izjūdzam | izjūdzu | izjūdzām | izjūgšu | izjūgsim |
| 2. pers. | izjūdz | izjūdzat | izjūdzi | izjūdzāt | izjūgsi | izjūgsiet, izjūgsit |
| 3. pers. | izjūdz | izjūdza | izjūgs | |||
Pavēles izteiksme: izjūdz (vsk. 2. pers.), izjūdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izjūdzot (tag.), izjūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izjūgtu
Vajadzības izteiksme: jāizjūdz
1.Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku).
2.apvidvārds Izskriet, izbēgt (no kurienes).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Aizbrauciet zirgu pie mums un pasakiet vecai, lai izjūdz.
- Pagalmā aiz upes stāv izjūgtu vezumu rinda ar gaisā saslietiem ilūkšiem.
- Kamēr zirgus izjūdza un nomainīja, bankas klerks un važonis pastaigājās.
- , ēzelis apstājās, un viens no vīriem to izjūdza.
- Andrievs izjūdz zirgus un ieguļas orē, jaušot, kā drēgnums kož plecos.