izjukt
izjukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izjūku | izjūkam | izjuku | izjukām | izjukšu | izjuksim |
| 2. pers. | izjūc | izjūkat | izjuki | izjukāt | izjuksi | izjuksiet, izjuksit |
| 3. pers. | izjūk | izjuka | izjuks | |||
Pavēles izteiksme: izjūc (vsk. 2. pers.), izjūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izjūkot (tag.), izjukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izjuktu
Vajadzības izteiksme: jāizjūk
1.Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) – par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
1.1.Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
1.2.Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
1.3.Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
2.Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
2.1.Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
2.2.Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
3.Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Anomiskā pašnāvība” ( kad izjūk ierastie sociālie sakari).
- Pēc 1991. gada daudzas jauktas ģimenes pārcieta smagu satricinājumu un izjuka.
- Pats vairs nedejoju, jo deju kolektīvs „ Gundega” izjuka.
- Pēc aculiecinieku stāstītā, lidmašīna nogāžoties izjukusi pa gabaliem un uzliesmojusi.
- Silvija pieceļas un iet cauri mājeļu izjukušajām rindām tieši uz baznīcu.