tumēt
tumēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tumēju | tumējam | tumēju | tumējām | tumēšu | tumēsim |
| 2. pers. | tumē | tumējat | tumēji | tumējāt | tumēsi | tumēsiet, tumēsit |
| 3. pers. | tumē | tumēja | tumēs | |||
Pavēles izteiksme: tumē (vsk. 2. pers.), tumējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tumējot (tag.), tumēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tumētu
Vajadzības izteiksme: jātumē
1.transitīvs Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
2.intransitīvs Biezēt, kļūt tumīgam.
3.apvidvārds Apmākties (par debesīm).
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, kaimiņciematā Tumē uz senas baznīcas sienas ir neparasti padziļinājumi.
- Jānis: – Dzīvojam Tumē, trīs kilometrus aiz Tukuma.
- Jānis: – Jā, pēdējie bija forši, pie mums Tumē.
- Krējuma aci mirdzinot, pannā tumē beciņu vai gaileņu mērcīte.
- Pirmoreiz « ēdamie» pagasti satikās 2000. gada vasarā Tumē ( Tukuma novads).