atvairīties
atvairīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvairos | atvairāmies | atvairījos | atvairījāmies | atvairīšos | atvairīsimies |
| 2. pers. | atvairies | atvairāties | atvairījies | atvairījāties | atvairīsies | atvairīsieties, atvairīsities |
| 3. pers. | atvairās | atvairījās | atvairīsies | |||
Pavēles izteiksme: atvairies (vsk. 2. pers.), atvairieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvairoties (tag.), atvairīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvairītos
Vajadzības izteiksme: jāatvairās
1.Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt.
2.Izvairīgi izturoties, atbrīvoties (no kā nepatīkama, nevēlama).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai arī paša meistarības robežās atvairos, talkā ņemdams ironiju, aizņemtību vai amizantus stāstiņus?
- Džordžs tūlīt bija gatavs atvairīties. “
- Gājēji izvairījās, atvairījās, piktojās.
- Nākamgad par to padomāšu,” viņš atvairās no piedalīšanās sacensībās, bet prasmi šajā lietā tomēr nodemonstrē.
- Ulrika visai neiecietīgi atvairījās.