atvākt
atvākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvācu | atvācam | atvācu | atvācām | atvākšu | atvāksim |
| 2. pers. | atvāc | atvācat | atvāci | atvācāt | atvāksi | atvāksiet, atvāksit |
| 3. pers. | atvāc | atvāca | atvāks | |||
Pavēles izteiksme: atvāc (vsk. 2. pers.), atvāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvācot (tag.), atvākšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvāktu
Vajadzības izteiksme: jāatvāc
1.Atgādāt, atdabūt šurp.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Vākt šurp.
1.2.sarunvaloda Atnest, atvest.
2.Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Vākt nost (sānis, atpakaļ).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atvāc segu pie uguns.
- Pa ceļam viņš bija mobilizējis un atvācis līdzi pāris simtu latviešu zemnieku, ko nekavējoties iesaistīja nocietinājumu un ierakumu darbos.
- Selēns atklāj, ka ar Grigus esot iepazinies 2007. gadā, un „ kļūdas dēļ esot arī atvācis” sievieti pie sevis uz „ Raudupēm”, kur visu sūri grūti esot licis pa ķieģelītim vien. „
- Pēc divām dienām sasalušo puiku atvāca dzīvoklī.
- Es atvāķu [atvācu] amatnieku - Es ar.