atvairīt
Lietojuma biežums :
atvairīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
1.1.Panākt (ar savu izturēšanos, ar vārdiem), ka netuvojas, attālinās.
Saistītās nozīmesaizbaidīt.
2.Ar pretdarbību nepieļaut, novērst (uzbrukumu, triecienu u. tml.).
2.1.Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
3.Atraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, padomu u. tml.).
3.1.Nepieņemt (lietas, dāvanas).
4.Pārvarēt (domas, jūtas, nogurumu u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri