Paplašinātā meklēšana
Meklējam atvairīt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (45):
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
- aizkvēpināt Ar kvēpināšanu atvairīt.
- atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
- nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- atvārdoties Ar vārdiem atvairīt.
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- atgalēties Atbrīvoties, atvairīties.
- nodaudzināt Atkārtot, slavināt, atvairīt baumas.
- izkulties (cauri) sveikā atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
- vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
- gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3).
- gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3).
- gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
- kapīties Censties atvairīties, tikt vaļā.
- atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
- triekt pie joda dzīt projām; atvairīt.
- vaikāt Dzīt, dzenāt nost, atvairīt.
- novārdoties Iziet vārdošanas procedūru, lai novērstu, atvairītu (slimību, ļaunumu), vai dziedinātu.
- izvērcināt Izsist, atvairīt (sitienus).
- buršana Maģiska darbošanās, lai iegūtu sev vai citam labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu, balstās uz tautas ticējumiem.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
- neatvairāms Nolieguma divdabis --> atvairīt.
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas, dusmas u. tml.).
- aizbiedēt Panākt, ka aiziet, netuvojas; atvairīt.
- nokrustot Pārmest krustu (lai atvairītu ļaunumu).
- bucene Pīlādzis, ļaunu garu un skauģu atvairītājs.
- atsist Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu); panākt, ka (pretinieks) atkāpjas.
- nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja nespēj atvairīt miegu, nogurumu.
- mācas virsū kā nāve Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- laika taisīšana senāk gandrīz katrā ciemā bija savi lietus, krusas, pērkona negaisa u. c. atvairītāji vai piesaucēji.
- izturēt Spēt atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
- nenovēršams Tāds, no kura nevar izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
- novēršams Tāds, no kura var izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos iespējams aizkavēt, atvairīt.
- vārdoties Vairākkārt vārdot, lai ārstētu slimību, atvairītu ļaunumu.
- atvēcināt Vēcinot (ar ko), atvairīt (ko).
- atvēcināt Vēcinot, vēcinoties atvairīt, noraidīt.
- atvēcināties Vēcinoties atvairīties.
- burt Veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.
- apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu.
- nenovēršamība Vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
atvairīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV