Paplašinātā meklēšana
Meklējam atvairīt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (47):
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu)
- aizkvēpināt ar kvēpināšanu atvairīt
- atkratīt ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas)
- nopūšļot ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
- noriebt ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
- atvārdoties ar vārdiem atvairīt
- apvārdot ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku)
- atgalēties Atbrīvoties, atvairīties
- nodaudzināt Atkārtot, slavināt, atvairīt baumas
- izkulties (cauri) sveikā atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa)
- vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.)
- gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
- gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3)
- gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma)
- gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3)
- kapīties Censties atvairīties, tikt vaļā
- atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā)
- triekt pie joda dzīt projām; atvairīt
- vaikāt Dzīt, dzenāt nost, atvairīt
- novārdoties Iziet vārdošanas procedūru, lai novērstu, atvairītu (slimību, ļaunumu), vai dziedinātu
- izvērcināt Izsist, atvairīt (sitienus)
- buršana Maģiska darbošanās, lai iegūtu sev vai citam labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu, balstās uz tautas ticējumiem
- pagaiņāt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
- pagainīt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
- atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem)
- neatvairāms nolieguma divdabis --> atvairīt
- pretī norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt
- aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas, dusmas u. tml.)
- aizbiedēt panākt, ka aiziet, netuvojas; atvairīt
- nokrustot Pārmest krustu (lai atvairītu ļaunumu)
- bucene Pīlādzis, ļaunu garu un skauģu atvairītājs
- vģies pīts žogs kāpās, lai atvairītu smiltis
- uzdūmināt pūst dūmus (lai atvairītu bites)
- atsist Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu); panākt, ka (pretinieks) atkāpjas
- nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja nespēj atvairīt miegu, nogurumu
- mācas virsū kā nāve saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu
- laika taisīšana senāk gandrīz katrā ciemā bija savi lietus, krusas, pērkona negaisa u. c. atvairītāji vai piesaucēji
- izturēt Spēt atvairīt (pretinieka uzbrukumu)
- nenovēršams tāds, no kura nevar izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt
- novēršams tāds, no kura var izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos iespējams aizkavēt, atvairīt
- vārdoties vairākkārt vārdot, lai ārstētu slimību, atvairītu ļaunumu
- atvēcināt Vēcinot (ar ko), atvairīt (ko)
- atvēcināt Vēcinot, vēcinoties atvairīt, noraidīt
- atvēcināties Vēcinoties atvairīties
- burt veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.
- apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu
- nenovēršamība vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt
atvairīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV