atvēcināt
atvēcināt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvēcinu | atvēcinām | atvēcināju | atvēcinājām | atvēcināšu | atvēcināsim |
| 2. pers. | atvēcini | atvēcināt | atvēcināji | atvēcinājāt | atvēcināsi | atvēcināsiet, atvēcināsit |
| 3. pers. | atvēcina | atvēcināja | atvēcinās | |||
Pavēles izteiksme: atvēcini (vsk. 2. pers.), atvēciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvēcinot (tag.), atvēcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvēcinātu
Vajadzības izteiksme: jāatvēcina
1.transitīvs Vēcinot (ar ko), atvairīt (ko).
1.1.Vēcinot, vēcinoties atvairīt, noraidīt.
2.intransitīvs Vēcinot atbildēt (parasti uz vēcinājumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Elza atvēcinās abām rokām gluži kā māte skopa vainagu pircēja priekšā.
- — atvēcinās Kazimirs.
- Ceļotājs tikai nenoteikti atvēcina jās , un virsnieks neko vairāk arī nevēlējās , jo nu viņš pats varēs aprādīt ierīci
- Laimīgi sazvanītais upuris , saprotams , atvēcinās , kā vien spēdams , savu nekompetenci , aizņemtību , runas defektus , pāragru plikgalvību un vēl sazin ko citu izmisīgi piesaukdams , tomēr ne bez pūlēm tiek pierunāts , un minētais iedvesmas pārņemtais klasiķis gaida tikšanos , kura gandrīz nekad nav tāda , kā pirms tam iecerēts