allods
Lietojuma biežums :
allods
1.Lieta pilnīgā īpašumā, brīvā rīcībā piederīga manta.
1.1.Dzimtmuiža ar pilnīga īpašuma tiesībām.
Avoti: TV, SV33
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1626. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Krimuldas pilsnovadā nodeva pusi Carnikavas kā allodu ( neierobežotu dzimtīpašumu) ģenerālkambarkungam Didrihsonam, otra puse ( " Neyhoff, Zarneko, Penners") tika nodota kā lēnis majoram Paulam Vulfam, esot karalienei Kristīnei kā īpašniecei; 1627. gadā dižciltīgais Pauls Vulfs atpirka Gerda Didrihsona daļu par 1500 dālderiem, 1653. gadā karaliene Kristīne piešķīra to Vulfa dēliem Jēkabam, Gustavam, Jānim, Kārlim un Hermanim Vīgantam, 1662. gada 13. maijā piešķīra tiesības muižu pārdot, 1674. gada 23. novembrī muižu par 11 000 specija Alberta dālderiem ieguva landrāts Gustavs fon Mengdens, bet 1678. gadā Mengdenam kronis piešķīra tiesības lietot uz 1626. gada privilēģijas pamata Didrihsona daļu; 1678. gadā karalis Kārlis XI izpirka šīs daļas ar visām tiesībām.
- Karolingu laikā, nodibinoties lēņu kārtībai, allodu kā neierobežotu dzimtīpašumu nostāda pretī benificijam un lēnim, uz ko leimanim bija tikai nosacītas, nepilnīgas mantošanas tiesības.
- Allodifikācija bija akts, ar kuru feodālais senjors piešķīra vasalim pilnā privātīpašumā viņa lēni ( pārvērta to par allodu) un iecēla vasali par neierobežotu feodālā zemes īpašuma valdnieku.
- Blakus šai vispārīgai alloda nozīmei ( kā lēņa pretstatam) dažos Vācijas novados 12. - 15. gs. par allodu sauc muižu, tās ēkas un muižkunga apsaimniekošanā esošos muižas laukus.