iedrāzt2
iedrāzt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedrāžu | iedrāžam | iedrāzu | iedrāzām | iedrāzīšu | iedrāzīsim |
| 2. pers. | iedrāz | iedrāžat | iedrāzi | iedrāzāt | iedrāzīsi | iedrāzīsiet, iedrāzīsit |
| 3. pers. | iedrāž | iedrāza | iedrāzīs | |||
Pavēles izteiksme: iedrāz (vsk. 2. pers.), iedrāziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedrāžot (tag.), iedrāzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedrāztu
Vajadzības izteiksme: jāiedrāž
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kurbads vēl nocērt tās trīs galvas un tad iedrāž rumpi ar galvām peļķes žurgā.
- Un vēl vienu reizi es šim žauju, bet šis mani iedrāž zemē jau līdz gurniem.
- Pagalmā iedrāž auto ar četriem smagi ievainotiem , divi no tiem ir miruši , pirms sasniegta operāciju zāle
- Viens otrs, neatšķirdams roku no koka zara, iedrāzis rokā ar « fiskaru», skauts Š., vārīdams launagu, uzgāzis sev uz kājām vārošu tēju.