iepinkšķēties
Lietojuma biežums :
iepinkšķēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iepinkšķos | iepinkšķamies | iepinkšķējos | iepinkšķējāmies | iepinkšķēšos | iepinkšķēsimies |
2. pers. | iepinkšķies | iepinkšķaties | iepinkšķējies | iepinkšķējāties | iepinkšķēsies | iepinkšķēsieties, iepinkšķēsities |
3. pers. | iepinkšķas | iepinkšķējās | iepinkšķēsies |
Pavēles izteiksme: iepinkšķies (vsk. 2. pers.), iepinkšķieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepinkšķoties (tag.), iepinkšķēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepinkšķētos
Vajadzības izteiksme: jāiepinkšķas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man sevis sametās neizsakāmi žēl, tāpēc iepinkšķējos:
- Meitene iepinkšķējās.
- Hunsji nometās uz ceļiem un iepinkšķējās: „ Tēvoči, brālīši mīļie, palīdziet man izdomāt, kā viņu dabūt lejā!
- Ja cilvēks varētu atkal kļūt tik sīks, ka aizķer apkakli aiz durvju roktura un top par zvanu, kas iepinkšķas ik reizi, kad kāds ienāk istabā, Tad es jau sen būtu notraukta no tava pleca līdz ar kaķa spalvām, no kurām šķaudi.
- Tas ir - noteikti vēl kādas publikācijas un atsevišķu grāmatu, lai tad stāv pret pasauli gan tas, kas varbūt var kļūt " tik sīks, ka aizķer apkakli aiz durvju roktura un top par zvanu, kas iepinkšķas ik reizi, kad kāds ienāk istabā", gan tas " kaut kas kaut kas", caur kā neiespējamību autore atklāj par sevi kādu īpašu lietu - ka viņa prot runāt par to, kā cilvēki neprot runāt.