iepiņķerēt
iepiņķerēt apvidvārds
Iesaistīt (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi ir iepiņķerējuši tīklos itin visu.
- Minūtiņu koncentrējies, pārdomādams šīs dienas darbus un apsvērdams, vai nav iepiņķerējis kādas liktenīgas kļūdas vakardienējos.
- Un, iespējams, viens otrs tāds lādzīgs mūžņu māžeklis būs iepiņķerēts arī šajā apšņurkātajā lasāmmantā.”
- Vakarpusē, palūrējis gar kūtiņas stūri un tīklā pamanījis vairākus iepiņķerējušos strazdus, Alfrēds uzreiz gan nedevās tos ņemt ārā.
- Tas bija arī paņēmiens, ar kuru dažs labs centās iepiņķerēt citu stāstos savos jūtu uzplūdumos pavīdējušas aizdomas un atklātības.