iepiņķēties
iepiņķēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iepiņķējos | iepiņķējamies | iepiņķējos | iepiņķējāmies | iepiņķēšos | iepiņķēsimies |
| 2. pers. | iepiņķējies | iepiņķējaties | iepiņķējies | iepiņķējāties | iepiņķēsies | iepiņķēsieties, iepiņķēsities |
| 3. pers. | iepiņķējas | iepiņķējās | iepiņķēsies | |||
Pavēles izteiksme: iepiņķējies (vsk. 2. pers.), iepiņķējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepiņķējoties (tag.), iepiņķēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepiņķētos
Vajadzības izteiksme: jāiepiņķējas
1.Refl. → iepiņķēt1.
2.Refl. → iepiņķēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc brīža tas iepiņķējās ar zobu šņorē un par to sadusmojās.
- Putns iepiņķējas auklā un bieži vien savā ligzdā aiziet bojā.
- Aukliņa neapšaubāmi bija iepiņķējusies bērza zaros, kaut gan baloniņš to spītīgi noliedza.
- Sācis « jau copēt», taču uznācis karš, un vācu laikā Augusts iepiņķējies leģionā, aizsūtīts uz fronti un atgriezies no Krievijas ( kā A. izteicās) « ar bļendaku pie krūtīm un tukšu piedurkni».