iepīpot
iepīpot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iepīpoju | iepīpojam | iepīpoju | iepīpojām | iepīpošu | iepīposim |
| 2. pers. | iepīpo | iepīpojat | iepīpoji | iepīpojāt | iepīposi | iepīposiet, iepīposit |
| 3. pers. | iepīpo | iepīpoja | iepīpos | |||
Pavēles izteiksme: iepīpo (vsk. 2. pers.), iepīpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepīpojot (tag.), iepīpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepīpotu
Vajadzības izteiksme: jāiepīpo
1.intransitīvs Uzsmēķēt, arī aizsmēķēt (parasti pīpi).
1.1.transitīvs
2.transitīvs Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš pasūtīja sev glāzi kafijas un, iepīpojis papirosu, sāka publikā lūkoties.
- viņš sevī nosprieda un, otru papirosu iepīpojis, atgāzās krēslā pret sienu, iegrozījās tā, kā omulīgāki.
- Apvilcis vesti, viņš piegāja pie kumodes, uzlika kaklā pletkrāgu, pie lielās kakla pogas piestiprināja glītu, melnu šlipsīti un, aizpogājis vesti, iepīpoja papirosu.
- Paņēmis vienu gailīti , otru , trešo kā nevarējis , tā nevarējis iepīpot
- Kamēr zirgs pūties , pats nosēdies uz zārka iepīpot , bet tai pašā brīdī mironis sāks tikai zārkā spārdīties