laimēties
laimēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | laimējos | laimējamies | laimējos | laimējāmies | laimēšos | laimēsimies |
| 2. pers. | laimējies | laimējaties | laimējies | laimējāties | laimēsies | laimēsieties, laimēsities |
| 3. pers. | laimējas | laimējās | laimēsies | |||
Pavēles izteiksme: laimējies (vsk. 2. pers.), laimējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: laimējoties (tag.), laimēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: laimētos
Vajadzības izteiksme: jālaimējas
1.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai izpausmes modificētājs Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
1.1.Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ; beigties bez nepatīkamām sekām.
Avoti: LLVV, ZrvI
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jānis: Tāpēc man ir laimējies, ka neesmu nevienā teātrī.
- Dažiem Gulbenes novada medniekiem šoruden jau ir laimējies nomedīt pirmās zosis.
- Mums nepieredzēti laimējās – diena uz katedrāles jumta bija īpaši saulaina.
- Mums laimējās ar to, ka Mežaparkā sāka dzīvot Saulcerīte Viese,
- — Es pārbaudīju visus kanālus, bet man nelaimējās neko uztvert.