laimīgs
Lietojuma biežums :
laimīgs īpašības vārds
Locīšana
laimīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izjūt laimi1.
1.1.Tāds, kurā izpaužas laime1.
1.2.Tāds, kad izjūt laimi1 — par laikposmu.
2.Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piemēram, par gadījumu, notikumu); arī veiksmīgs.
Stabili vārdu savienojumiDzīvo laimīgs! Laimīgā kārtā. Laimīgu ceļu!
2.1.Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
2.2.Tāds, kam nav atgadījies visnevēlamākais.
3.Tāds, kas — pēc tautas ticējumiem — nes veiksmi.
Stabili vārdu savienojumiDzimis zem laimīgas zvaigznes. Laimīga roka.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri