laimīgs
Lietojuma biežums :
laimīgs īpašības vārds
Locīšana
laimīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izjūt laimi1 (par dzīvu būtni).
PiemēriNo otras puses, pateicīgi cilvēki parasti ir pozitīvi un laimīgi, kuri dzīvē meklē vien labo.
2.Tāds, kurā izjūt laimi (par notikumiem, apstākļiem, situāciju).
PiemēriDiemžēl daudzām pasakām beigas nav laimīgas.
2.1.Tāds, kad izjūt laimi1 (par laikposmu).
PiemēriVislaimīgākajos mirkļos esmu zinājusi, ka tā vēl nav svētlaimes virsotne, ka tā ir tur — Himalajos, uz Pasaules Jumta.
3.Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piemēram, par gadījumu, notikumu); arī veiksmīgs.
PiemēriMājās bijusi meita viena pati — laimīga sagadīšanās, jo viņa jau dzīvo citur, bet šoreiz palikusi vecāku dzīvoklī.
Stabili vārdu savienojumiDzīvo laimīgs! Laimīgā kārtā. Laimīgā loze.
3.1.Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
PiemēriKopš laimīgās izlocīšanās no uzbrucēja bija pagājušas divas nedēļas.
3.2.Tāds, kam nav atgadījies visnevēlamākais (par cilvēku).
4.Tāds, kas pēc tautas ticējumiem nes veiksmi.
PiemēriEva bija sajūsmā, kad precējās tieši šajā laimīgajā datumā!
5.Tāds, kas sniedz laimestu.
PiemēriVēl uzgāju krekla pogu, laimīgo " Švyturio" alus korķi, vadītāja apliecību un bankas karti.
Stabili vārdu savienojumiDzimis zem laimīgas zvaigznes. Laimīga roka.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit