ieprātoties
ieprātoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieprātojos | ieprātojamies | ieprātojos | ieprātojāmies | ieprātošos | ieprātosimies |
| 2. pers. | ieprātojies | ieprātojaties | ieprātojies | ieprātojāties | ieprātosies | ieprātosieties, ieprātosities |
| 3. pers. | ieprātojas | ieprātojās | ieprātosies | |||
Pavēles izteiksme: ieprātojies (vsk. 2. pers.), ieprātojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieprātojoties (tag.), ieprātošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieprātotos
Vajadzības izteiksme: jāieprātojas
1.Iedomāties4.
2.Ieprātēties1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad iestājās klusums, neviens no mums neieprātojās kaut ko teikt.
- Un es klusībā ieprātojos: varbūt florencieši tiešām ir pratiešu dēli?
- Viņš ar novēlošanos ieprātojās, vai kaut kas ir nogājis šķērsām.
- Tikai tad, kad tas bija nozudis, Loranga par kaut ko ieprātojās.
- Viktors palūkojās Elijā un ieprātojās, ko draugs izvēlētos.