palaidņoties
palaidņoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | palaidņojos | palaidņojamies | palaidņojos | palaidņojāmies | palaidņošos | palaidņosimies |
| 2. pers. | palaidņojies | palaidņojaties | palaidņojies | palaidņojāties | palaidņosies | palaidņosieties, palaidņosities |
| 3. pers. | palaidņojas | palaidņojās | palaidņosies | |||
Pavēles izteiksme: palaidņojies (vsk. 2. pers.), palaidņojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: palaidņojoties (tag.), palaidņošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: palaidņotos
Vajadzības izteiksme: jāpalaidņojas
Darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunāku ļaužu Upmaļos nebija un arī nevienu bērnu nekur nemanīja skraidām vai palaidņojamies.
- — Nē, par to gan varu būt drošs: Bernijam ar to nav nekāda sakara, lai gan viņam arī reizēm patīk palaidņoties.
- Pirms brītiņa suns bija enerģiski palaidņojies, arī pašlaik vēl viņa suniskais gars nebija paguvis pavisam pamest miesas, bet vienlaikus viņš bija tā kā īpatnēji un bezcerīgi beigts.
- Tie tik bija stāsti – runcis gan palaidņojās, gan palīdzēja, gan priecājās un makšķerēja, ciemojās un meklēja laimi, sarīkoja sniegavīru parādi, rakstīja grāmatu un šad tad spēlēja paslēpes ar mīļāko bibliotekāri.
- — Sibilla, kad tu skrien vai palaidņojies, tev kājas nemaz nav stīvas.