palaidnis
palaidnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | palaidnis | palaidņi |
| Ģen. | palaidņa | palaidņu |
| Dat. | palaidnim | palaidņiem |
| Akuz. | palaidni | palaidņus |
| Lok. | palaidnī | palaidņos |
palaidne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | palaidne | palaidnes |
| Ģen. | palaidnes | palaidņu |
| Dat. | palaidnei | palaidnēm |
| Akuz. | palaidni | palaidnes |
| Lok. | palaidnē | palaidnēs |
1.Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
1.1.Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
2.Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Satrauktā saimniece ilgi meklēja savu mīluli, līdz palaidni tomēr pamanīja.
- No palaidņa un visādu pigoru taisītāja es pamazām paliku par nopietnu zēnu.
- Tomēr Ziemassvētkos arī palaidņi ir pelnījuši kādu lielisku Ziemassvētku dāvanu.
- "Palaidnis" ir skarbs apokaliptisks trilleris par civilizācijas likteni.
- Nekāds paipuisītis nebiju, visu mūžu esmu bijis liels palaidnis.