palaidnieks
palaidnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | palaidnieks | palaidnieki |
| Ģen. | palaidnieka | palaidnieku |
| Dat. | palaidniekam | palaidniekiem |
| Akuz. | palaidnieku | palaidniekus |
| Lok. | palaidniekā | palaidniekos |
palaidniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | palaidniece | palaidnieces |
| Ģen. | palaidnieces | palaidnieču |
| Dat. | palaidniecei | palaidniecēm |
| Akuz. | palaidnieci | palaidnieces |
| Lok. | palaidniecē | palaidniecēs |
1.Palaidnis1.
2.Palaidnis2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet palaidnieks izrāvis lielu lielo ozolu, lai turētos negaisam pretim.
- Es vispār bērnībā biju tāds palaidnieks, vācu laikā pabeidzu sešas klases.
- It kā Āduks būtu nez kāds trokšņotājs un palaidnieks.
- Vladislavs neslēpj, ka arī piederējis pie tolaik tā dēvētajiem « žipčikiem» jeb palaidniekiem.
- Augstais Tēvs tik dikti sadusmojies par milzi, ka laidis pērkoņus un zibeņus palaidniekam virsū.