attirpt
attirpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | attirpstu | attirpstam | attirpu | attirpām | attirpšu | attirpsim |
| 2. pers. | attirpsti | attirpstat | attirpi | attirpāt | attirpsi | attirpsiet, attirpsit |
| 3. pers. | attirpst | attirpa | attirps | |||
Pavēles izteiksme: attirpsti (vsk. 2. pers.), attirpstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: attirpstot (tag.), attirpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: attirptu
Vajadzības izteiksme: jāattirpst
Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirksti attirpst, ceļos rodas siltums,
- : D Lāābi, pati uzprasījies : D Vot šon no rīta pamodos no tā, ka zvanīja telefons, gribēju piecelties, a nejutu roku, tad es nevarēju saprast, vai man tā kreisā roka vēl vispār ir, un tad, kad viņa sāka attirpt, es sapratu, ka ir tomēr.
- :D neatklāj manu slepeno otro es : ) Pēdiņas izņēmu ārā, biju ar šodien pie meistara, sarunājām, ka pirmdien iešu pie tā ortopēda, meistaram tādi gadījumi nav bijuši : ( cerams, ka līdz tam attirps, ne nokritīs : D Vismaz labi, ka ir ziema, un nav tas īstākais skriešanas laiks.