aizgriezties2
aizgriezties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizgriežos | aizgriežamies | aizgriezos | aizgriezāmies | aizgriezīšos | aizgriezīsimies |
| 2. pers. | aizgriezies | aizgriežaties | aizgriezies | aizgriezāties | aizgriezīsies | aizgriezīsieties, aizgriezīsities |
| 3. pers. | aizgriežas | aizgriezās | aizgriezīsies | |||
Pavēles izteiksme: aizgriezies (vsk. 2. pers.), aizgriezieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizgriežoties (tag.), aizgriezīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgrieztos
Vajadzības izteiksme: jāaizgriežas
Nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiklīdz kā aizgriezos, kā sauja slapju smilšu man ielidoja pakausī.
- Varēji to klaji izteikt un ne aplinkus,” viņa aizgriezās.
- — Ai, neprasi, — Simona aizgriezās un pēkšņi ieķiķinājās.
- Nav nekāda kuģa, – mazais pelmenis strupi atcirta un aizgriezās.
- Madara un Tīniņa vēro puikas, līdz tie aizgriežas aiz stūra.